Gandrīz 200 tūkstošus vērtu "Bentley" nopērk SIA ar negatīvu pašu kapitālu un zaudējumiem auto vērtībā
PIETIEK04.08.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
No nesaprotamiem līdzekļiem 189 tūkstošus eiro vērtu Bentley Continental GTC, kā rāda žurnālā Kapitāls publicētais Latvijas uzņēmēju iecienītāko luksus auto TOP 45, pērn iegādājusies Jānim Aukstaram vienpersoniski piederošā SIA IDC Clinical Trial, kura ne tikai strādājusi ar 221 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet kurai ir arī negatīvs pašu kapitāls 228 tūkstošu eiro apmērā. Īpašnieks no jebkādiem komentāriem atsakās un norāda, ka atrodas ārpus Latvijas un tuvākajā laikā atgriezties neplāno.
Luksus auto iegādājies uzņēmums, kas, kā rāda Lursoft dati, pieder diezgan skandalozam uzņēmējam Jānim Aukstaram, kurš savulaik cīnījās pret valsts pasūtījuma piešķiršanu toreizējā veselības ministra Didža Gavara uzņēmumam E.Gulbja laboratorija. „Aukstars ir lielisks krāpnieks, kurš savu arodu ir pieslīpējis vairāku gadu garumā. Es apsveru iespēju agrāk vai vēlāk vērsties pret viņu tiesā. Aukstaram pat nav laboratorijas - viņam ir 11 klašu izglītība," toreiz Bentley nopirkušā uzņēmuma īpašnieku raksturoja Gavars.
Uz Pietiek jautājumu, par kādiem līdzekļiem IDC Clinical Trial, kurai kā darbības virziens norādīts darbība veselības aizsardzības jomā, iegādājusies Bentley, Aukstars paziņoja, ka atrodas ārzemēs un telefonsaruna viņam izmaksās pārāk dārgi, tādēļ lūdza jautājumus sūtīt uz e-pastu, solot, ka atsūtīs savu e-pasta adresi īsziņā.
Viņa atsūtītās īsziņas saturs gan bija cits: „Bija patīkami saņemt zvanu no Jums! Patreiz atrodos ārpus Latvijas un vēl sliktākā sakaru uztveršanas zonā. Neesmu Latvijā ne politiski, ne sabiedriski aktīvs un tuvākajā laikā Latvijā neplānoju būt,” vēlot notikumiem bagātu vasaru, rakstīja Aukstars.
IDC Clinical Trial pašu kapitāls ir negatīvs jau divus gadus pēc kārtas un pērn sasniedzis 228 tūkstošus eiro, turklāt uzņēmumam ir kreditori 482 tūkstošu eiro apmērā. Strādājot ar 35 tūkstošu eiro apgrozījumu (8130 eiro 2013.gadā), uzņēmums guvis 220 tūkstošu eiro zaudējumus (2013.gadu tas noslēdza ar 7893 eiro peļņu).
Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Aukstars, kurš saskaņā ar valdes ziņojumu strādā bez atlīdzības, pieņēmis lēmumu pērnā gada zaudējumus segt no nākamo gadu peļņas. Valdes ziņojumā arī īpaši norādīts, ka reprezentatīvā transporta izdevumi bijuši 27 540 eiro.
Tāpat kā ekskluzīvā Ferrari F12 pircējs SIA DK Transports, par kuru Pietiek jau ziņoja, arī Aukstara uzņēmums pērn saņēmis nodokļu atmaksu veselu 79,5 tūkstošu eiro apmērā. Jāteic, ka pēc veiksmīgās nodokļu atgūšanas uzņēmums nav centies punktuāli maksāt nodokļus. Kā liecina publiski pieejamie dati, IDC Clinical Trial pērn kā PVN aprēķināts 119 514 eiro, bet uzņēmums samaksājis tikai 81 652 eiro.
Seko mums 
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
