Garkalnes pašvaldībā - nevis "šofera dēls", bet sievas māsasdēls; par viņa izglītību vēlētājiem neesot daļas
PIETIEK17.02.2013.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Vēlētājiem nav nekādas daļas, kāda izglītība ir vai nav cilvēkam, ko pašvaldība ieceļ atbildīgā amatā, no kura būtiski atkarīga faktiski visu attiecīgās pašvadības iedzīvotāju ikdiena, - tas izriet no Garkalnes novada domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes–Krastiņa (attēlā) oficiālā skaidrojuma par apstākļiem, kādos viņa sievas māsasdēls Klāvs Zīberts iecelts par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli.
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Bauze-Krastiņš jau iepriekš ir bijis zināms ar to, ka viņa radinieki viens pēc otra ieņem būtiskus un labi apmaksātus pašvaldības amatus. Tā, piemēram, pašlaik domes preses sekretāra vietu ieņem domes priekšsēdētāja dēls Mārcis Bauze–Krastiņš, kurš šajā amatā aizvietojis savu māsu.
Nu radu saime Garkalnes novada pašvaldībā ir papildinājusies arī ar Bauzes-Krastiņa sievas māsasdēla Klāva Zīberta kļūšanu par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli vienīgo valdes locekli - faktiski uzņēmuma vadītāju.
Pirms šīs nozīmēšanas Zīberts novada domē strādājis par projektu vadītāja palīgu, bet tagad par nozīmīgā uzņēmuma vadītāju viņš kļuvis 25 gadu vecumā, turklāt, iespējams, bez atbilstošas izglītības.
Zīberta Facebook profilā vēl nesen bija minēts, ka viņš veselus septiņus gadus - no 2005. līdz 2012. gadam studējis biznesa augstskolā Turība, bet nu iestājies Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.
Taču pēc tam, kad interesi par Zīberta izglītību bija izrādījis portāls aprinkis.lv, no jaunā pašvaldības uzņēmuma vadītāja profila visa informācija saistībā ar viņa iegūto izglītību pazuda.
Kā nu izrādās, arī Garkalnes novada domes priekšsēdētājs uzskata - sabiedrībai nav nekādas daļas par to, kādu izglītību ir vai nav ieguvis viņa sievas māsasdēls Zīberts. Turklāt arī Zīberta pienākumi jaunajā amatā nav skaidri noteikti.
Ņemot vērā Bauzes-Krastiņa iepriekš demostrēto attieksmi uz nepatīkamiem jautājumiem, Pietiek šoreiz pašvaldības vadītājam oficiālā iesniegumā uzdeva šādus jautājumus:
"1) kāds bija pilnais izvēles process, kura rezultātā par SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli tika izvēlēts Klāvs Zīberts (procesa apraksta patiesumu aplieciniet ar attiecīgo lietvedības dokumentu kopijām)?
2) kas bija personas, kas izvēlējās minēto personu minētajam amatam (par katru personu miniet vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu)?
3) kādi bija kritēriji personas izvēlei minētajam amatam (miniet visus kritērijus un vērtējuma parametrus)?
4) kāda ir minētās personas izglītība un profesionālā pieredze, kas liek uzskatīt viņu par piemērotu minētajam amatam (atbildei pievienojiet pilnu minētās personas dzīvesgājuma aprakstu)?
5) kādi ir minētās personas pienākumi minētajā amatā (atbildei pievienojiet amata aprakstu)?"
Uz šiem jautājumiem Bauzes-Krastiņa sniegtās atbildes bija šādas:
"1. Klāvs Zīberts par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli ievēlēts ar Garkalnes novada Domes, kas Komerclikuma izpratnē, ir dalībnieku sapulce un kapitāldaļu turētājs, 27.09.2011 lēmumu, protokols Nr. 11, 18.§ „Par valdes locekļa maiņu pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli, Komerclikuma 224.pantā noteiktajā kārtībā.
2. Garkalnes novada Domes deputāti pieņēma lēmumu par Klāva Zīberta ievēlēšanu par vienu no trijiem pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekļiem, koleģiāli balsojot.
3. Ievēlot Klāvu Zībertu par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli Garkalnes novada Domes deputāti ievēroja Komerclikuma 221.-224. pantos un likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 61.pantā noteikto kārtību un kritērijus.
4. Klāvam Zībertam ir „Par valsts un pašvaldību kapitala daļām un kapitālsabiedrībām" 61.pantā atbilstoša izglītība un pieredze. Tā kā dzīvesgājuma apraksts (CV) par personu satur informāciju, kas, saskaņā ar „Fizisko personu datu aizsardzības likuma" normām ir neizpaužama, Klāva Zīberta dzīvesgājuma apraksts Jums netiks izsūtīts.
5. LR spēkā esošie normatīvie akti neparedz amata apraksta izstrādāšanu vēlētām personām."
Šis nav pirmais gadījums, kad amatpersonas uzskata, ka tām ir tiesības neatklāt ziņas šo amatpersonu vadīto iestāžu darbinieku izglītību vai tās neesamību.
Kā zināms, pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija spiests atvainoties par biroja rīcību, prettiesiski nesniedzot informāciju par tā darbinieku izglītību.
KNAB „atvainojas par sagādātajām neērtībām, nesniedzot informāciju par spriedumā minētās biroja amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā”, bija teikts Streļčenoka parakstītā vēstulē Pietiek pārstāvim.
Tā bija tapusi pēc administratīvās rajona tiesas sprieduma, ar kuru tika atzīts, ka KNAB rīkojies prettiesiski, neatklājot ziņas par biroja nu jau plaši pazīstamā izmeklētāja Ruslana Balakleiska izglītību, kā arī par to, cik bieži KNAB kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.
Administratīvā lieta tika sākta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma pēc tam, kad toreizējais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis atteicās sniegt ziņas, vai Balakleiskim vispār ir atbilstoša izglītība, lai viņš būtu kompetents izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.
Balakleiskis, kuram, kā varēja noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nebija augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un kurš pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.
Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis, kaut arī uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, pagājušā gada jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.
Pašlaik Pietiek jau ir vērsies administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Bauzes-Krastiņa prettiesisku rīcību, slēpjot ziņas par darbinieka izglītību.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
