Gatavo kārtējās izmaiņas Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību valdēs
PIETIEK18.12.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Tiek gatavotas kārtējās izmaiņas Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošas valsts lielās kapitālsabiedrības un tās meitasuzņēmuma valdēs, kurās amati nolūkoti ar politiskajiem spēkiem saistītajiem eksministram Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) un tā dēvēto "olšteiniešu" savulaik virzītajam Kasparam Ozoliņam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kādreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam nolūkots valdes locekļa amats valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmumā SIA LDz Cargo, bet bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa padomniekam Kasparam Ozoliņam, kurš ministra birojā nonāca, pateicoties sešu tā dēvētās Klāva Olšteina deputātu grupas politiskajai ietekmei, nolūkots valdes locekļa amats LDz. SM struktūrās iespējamās izmaiņas tiek skaidrotas ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos un partiju sponsoru interesi par dažādiem dzelzceļa infrastruktūras iepirkumiem.
Iespējamais lēmums par izmaiņām LDz valdē jāpieņem SM kā šī uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai, bet par izmaiņām LDz Cargo lemj tās mātesuzņēmums. LDz valde pašlaik darbojas četru cilvēku sastāvā Uģa Magoņa vadībā, un plānots, ka tā tiks palielināta par vienu amatpersonu, neatbrīvojot nevienu esošo valdes locekli. Līdzīgi iecerēts rīkoties arī ar LDz Cargo valdi, kura tāpat strādā četru cilvēku sastāvā Gunta Mača vadībā.
Gerhards Pietiek trešdien nenoliedza, ka viņam plānotas sarunas, bet neapstiprināja, ka kādi lēmumi jau pieņemti, sakot: "Izskatās, ka kāds ir informētāks par mani." Savukārt Ozoliņš nekādus komentārus nesniedza. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss atteicās apstiprināt Pietiek rīcībā esošo informāciju par plānotajām pārbīdēm attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem un personālijām, bet atzina, ka "izmaiņas nav izslēgtas". "SM nepārtraukti analizē uzņēmumu pārvaldi un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus, lai uzlabotu valsts kapitālsabiedrībupārvaldību un darbības efektivitāti," skaidroja Matīss.
Abi jau šobrīd ieņem valdes locekļu amatus citās valsts kapitālsabiedrībās, tādēļ, ja lēmums par viņu iecelšanu LDz amatos tiks pieņemti, Gerhardam un Ozoliņam būs jāsaņem atļauja par amatu savienošanu vai līdzšinējie posteņi jāpamet. Gerhards šobrīd jau ir valdes priekšsēdētājs valsts akciju sabiedrībā Elektroniskie sakari, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Jau vasarā Pietiek rakstīja, ka Gerhards bija viens no reālākajiem pretendentiem uz starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, jo jau tobrīd tika gatavota Arņa Luhses nomaiņa.
Savukārt Ozoliņš, kurš padomnieka darbu Satiksmes ministrijā savieno arī ar Valmieras domes jurista amata pienākumiem, savulaik tika iecelts starptautiskās lidostas Rīga valdē. Līdzīgi kā lidostas valdē, arī LDz valdē viņa atbildības joma būs iepirkumi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tiek uzskatīts, ka tā dēvēto "olšteiniešu" nostiprināšanās SM kapitālsabiedrībās daļēji saistīta ar faktu, ka pēc nepārvēlēšanas Vienotības valdē, kas liecināja par ietekmes mazināšanos partijā, samazinājusies Dzintara Zaķa autoritāte SM. Gan Vienotība, gan "olšteinieši" saskaņā ar Valda Dombrovska trešās valdības koalīcijas līgumu nes politisko atbildību par bezpartejiskā satiksmes ministra darbību.
Neoficiāla informācija, ka SM parlamentārā sekretāra Olšteina ambīcijas pieaugušas un viņš "pa tiešo", ne vairs caur SM vadību runā ar kapitālsabiedrību vadību par konkrētiem amatiem un saimnieciskiem lēmumiem, bija dzirdama jau senāk. Konkrēti tika minēts, ka Olšteins apmeklējis LDz šefu Uģi Magoni, cenšoties panākt LDz Cargo šefa Mača nomaiņu ar kādu savu kandidātu. Magonis trešdien nesniedza komentāru ne uz Pietiek jautājumu par plānotajām izmaiņām LDz un LDz Cargo valdēs, ne par sarunām ar Olšteinu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
