Ģenerālprokuratūra, Valsts policija un Drošības policija mēģina viena otrai "iesmērēt" neērto PIETIEK avīzes lietu
PIETIEK25.10.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra, Valsts policija un Drošības policija mēģina viena otrai "iesmērēt" politiski "jūtīgo" un "neērto" lietu par līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas darbībai veltītās priekšvēlēšanu avīzesVienotība, PIETIEK! izplatīšanas apturēšanu politisku iemeslu dēļ, - to rādaPietiek šodien publiskotie visu trīs institūciju sarakstes dokumenti.
Kā jau ziņots, Lato Lapsa 8. oktobrī vērsās Drošības policijā un prokuratūrā, prasot sākt kriminālprocesu par Latvijas pasta vadības rīcību, pretlikumīgi apturot oficiāli reģistrēta masu informācijas līdzekļa - avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu, par kuru ar šo valsts akciju sabiedrību bija noslēgts oficiāls līgums.
Abos iesniegumos bija teikts: "Šā gada 10. septembrī es, Lato Lapsa, noslēdzu vienošanos ar SIA Fox Communications II par to, ka, īstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, paudīšu savu viedokli tās sagatavotā, nodrukātā un izplatītā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzeklī Vienotība, PIETIEK!, par kura izplatīšanu minētā SIA bija noslēgusi vienošanos ar VAS Latvijas pasts.
No plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts ir pārkāpusi minēto ar SIA Fox Communications II noslēgto vienošanos, kā rezultātā mans viedoklis nav izplatīts apjomā un termiņā, ko noteica minētā vienošanās.
Vēl vairāk, no plašsaziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka VAS Latvijas pasts amatpersonas, par to esot informētam arī VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājam Arnim Salnājam, ir pieņēmušas prettiesisku, atklāti pretlikumīgu lēmumu apturēt minētā oficiāli reģistrētā masu informācijas līdzekļa izplatīšanu pirms 12. Saeimas vēlēšanām.
Līdz ar to minētās VAS un tās darbinieku prettiesisku darbību dēļ ir pārkāptas manas Satversmē, t.sk. tās 100. pantā noteiktās tiesības. Vēl vairāk, minētie fakti dod pamatu aizdomām, ka minētās prettiesiskās darbības ir veiktas, lai tieši ietekmētu 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, neļaujot man īstenot manas likumīgās tiesības un izteikt manu viedokli par 12. Saeimas deputātu kandidātiem.
Minētās VAS un tās amatpersonu rīcībā līdz ar to ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes atbilstoši Krimināllikuma 90. pantam, 276. pantam, 317. pantam un 318. pantam. Tāpēc aicinu Jūsu vadīto iestādi sākt kriminālprocesu par manis minētajiem faktiem."
Kā izrādās, neviena no iestādēm, kam iesniegums adresēts vai nosūtīts tālāk, nealkst šo lietu izmeklēt; tieši pretēji - tās dažādos veidos mēģina no šīs lietas tikt vaļā, "iesmērējot" to kādai citai.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta 13. oktobra vēstule liecina, ka Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde ir iesniegumu "par iespējamām Valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts amatpersonu prettiesiskām darbībām, pieņemot lēmumu apturēt masu informācijas līdzekļa Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu pirms 12. Saeimas vēlēšanām" izskatīšanas organizēšanai un atbildes sniegšanai ir nosūtījusi Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim.
Taču Ķuža kunga vadītajai iestādei izskatīt iesniegumu nav gribējies tik ļoti, ka tā 21. oktobrī paziņojusi, ka iesniegums "par iespējamām VAS Latvijas pasts amatpersonu noziedzīgām darbībām, pieņemot lēmumu apturēt masu informācijas līdzekļa Vienotība, PIETIEK! izplatīšanu pirms 12.Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas Krimināllikuma 90. pantā un citos Krimināllikuma pantos" ir nosūtīts "izskatīšanai pēc institucionālās piekritības" Drošības policijai.
Taču Drošības policijai, kurai tāpat jau 8. oktobrī šis pats iesniegums bija nosūtīts "pa tiešo", arī neparko nav gribējies nodarboties ar šo lietu - un tā savukārt jau 17. oktobrī paspējusi pieņemt lēmumu, ka nekādi Krimināllikuma 90. panta (kas saistīts ar vēlēšanu tiesību ierobežošanu utml.) pārkāpumi nav konstatēti, un iesniegumu savukārt pārsūtīt... Valsts policijai.
Drošības policijas loģika ir šāda - ja reiz 90. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi nav konstatēti, tad "Krimināllikuma 276., 317. un 318.pantos noteiktie noziedzīgie nodalījumi nerada valsts drošības apdraudējumu un, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, to izmeklēšana nav piekritīga Drošības policijai".
Tas nozīmē, ka faktiski vienā laikā pārsūtītais iesniegums ceļojis gan virzienā no Drošības policijas uz Valsts policiju, gan no Valsts policijas uz Drošības policiju, nevienai no šīm struktūrām nevēloties ar to nodarboties.
Interesanti, ka, norādot uz iespēju tās lēmumu vēl pārsūdzēt, Drošības policija oficiālajā dokumentā nav pat norādījusi, kurā prokuratūrā to iespējams pārsūdzēt, minot vienīgi abstraktu "prokuroru".
Pietiek turpinās informēt par šo uzjautrinošo situāciju, bet šodien publicējam visu minēto struktūru dokumentētos mēģinājumus "iesmērēt" šo lietu kādam citam.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
