Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šovasar brutāli aizturot bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāju Linardu Grantiņu (attēlā pa kreisi), Drošības policijas darbinieki viņu ir tikai sasituši un salauzuši viņam roku, turklāt nav gūti pierādījumi, kas tas noticis tīši. Tāpēc nav pamata krimininālprocesa sākšanai, - šādu nepārsūdzamu lēmumu pieņēmusi LR Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras atzinumā, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, uzskaitīts, ka 23. jūlijā, aizturot Grantiņu, viņam Drošības policijas darbinieki nodarījuši šādus miesas bojājumus: "Kreisā elkoņa kaula proc.coronoideus lūzums bez dislokācijas; galvas sasitums, sējas labajā pusē ādas nobrāzumi, neasiņo; labā pleca, labā augšdelma un labā elkoņa sasitumi un ādas nobrāzumi, neasiņo."

Taču nekas no šiem miesas bojājumiem, kā uzskata Ģenerālprokuratūra, neliecina par to, ka aizturēšanas laikā Grantiņš būtu arī spārdīts kājām, - apskatē (!) neesot konstatēts nieru sasitums: "Apgalvojumi, ka Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā situši gulošo L.Grantiņu ar kājām un nodarījuši viņam smagu nieru sasitumu, neapstiprinās ar pārbaudes gaitā iegūtām ziņām."

Atzinumā Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra skaidro, ka tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus, ir tīšs nodarījums, kas var tikt izdarīts ar tiešu vai netiešu nodomu. Ar tiešu nodomu tas būtu nodarīts tikai tad, ja "persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos".

Drošības policija, kā izriet no Ģenerālprokuratūras atzinuma, savu darbinieku rīcībā nekādus pārkāpumus tradicionāli nav saskatījusi, un pret šo slēdzienu nekas nav bijis iebilstams arī Ģenerālprokuratūrai: "Izvērtējot Drošības policijas veiktās pārbaudes materiālus, netika konstatētas ziņas, ka Drošības policijas amatpersonas, 2015.gada 23 jūlijā veicot Linarda Grantiņa aizturēšanu, būtu pārkāpušas personas aizturēšanas nosacījumus.

Ņemot vērā to, ka L.Grantiņš nepildīja Drošības policijas darbinieku likumīgās prasības un aktīvi pretojās aizturēšanai, Drošības policijas darbinieki, saskaņā ar likuma "Par policiju" un Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumu Nr.55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi" nosacījumiem, bija tiesīgi pielietot pret viņu fizisko spēku un speciālos līdzekļus (roku dzelžus). Pārbaudes gaitā netika konstatētas Drošības policijas amatpersonu apzinātas darbības, kas būtu veiktas ar nolūku nodarīt L.Grantiņam miesas bojājumus."

Ģenerālprokuratūra atzinumā arī īpaši norādījusi, ka tiesībsargāšanas iestādēm nav nekāda pienākuma kaut ko plašāk skaidrot personai, kas sūdzas par tai nodarītu kaitējumu: "Kriminālprocesa likuma normas neuzliek procesa virzītājam pienākumu sniegt iesniedzējam skaidrojumu, kādēļ viņš konkrētajā gadījumā realizē savas procesuālās tiesības - pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas, nevis motivētā lēmuma veidā.

Pietiek jau ziņoja ka Drošības policija, kas 23. jūlijā brutāli aizturēja Grantiņu un stingri pastāvēja uz viņa paturēšanu apcietinājumā, 24. augustā nespēja pārliecināt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, - tā nolēma ļaut Grantiņu atbrīvot no apcietinājuma, tikko būs samaksāta drošības nauda 5000 eiro apmērā. Dienu vēlāk Grantiņš tika atbrīvots.

Pirms tam Drošības policijas izmeklētājs Māris Aukstikalnis 13. augustā nolēma paturēt Grantiņu apcietinājumā, lēmumā norādot - Grantiņam tiešām ir lauzta roka (ko Drošības policija līdz tam dēvēja par "rokas traumu") un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž".

Grantiņa aizstāvji Pāvels Rebenoks (attēlā kopā ar Grantiņu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma) un Jānis Vilders bija lūguši mainīt Grantiņam drošības līdzekli viņa veselības stāvokļa dēļ, norādot, ka "aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata".

Advokāti Drošības policijai bija minējuši, ka brutālās aizturēšanas rezultātā Grantiņam "tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums".

Uz to Aukstikalnis savā lēmumā norādīja: "Netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā." Līdz ar to pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ esot nepamatots un noraidāms.

Pēc šī atteikuma Grantiņa aizstāvji bija vērsušies tiesā, un Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 24. augustā pieņēma nepārsūdzamu lēmumu Grantiņam noteikt 5000 eiro lielu drošības naudu. "Drošības līdzeklis apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa," teikts tiesas lēmumā. Jau šodien drošības nauda tika samaksāta.

Tikmēr Drošības policijas ieskatā Grantiņš apcietinājumu bija pelnījis, jo tiek turēts aizdomās par aicināšanu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Turklāt Drošības policijai Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Karīnu Kravecu, kura bija pieņēmusi lēmumu par apcietinājumu Grantiņam, bija izdevies "nomotivēt" tā, ka viņa lēmumā pieminējusi pat neeksistējošu "apsūdzību sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".

  Jau iepriekš bija zināms, ka 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas.

Taču zināms, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".

Lai gan tiesas lēmumā nav minēti nekādi konkrēti fakti, ko Drošības policija būtu darījusi zināmu saistībā ar Grantiņa plāniem gāzt valsts varu Latvijā, tiesnese Kraveca lēmumā minējusi, ka "kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, proti, ziņojums, eksperta atzinums un citi kriminālprocesa materiāli rada pamatotas aizdomas, ka L.Grantiņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, par kuru uzsākts kriminālprocess un par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu".

Vēl vairāk - lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese Kraveca lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā". Minēts arī tas, ka, tā kā Grantiņš dzīvo Vācijā, viņam Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas arī esot arguments par labu apcietinājuma piemērošanai.

Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija tā arī nesniedza atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to beidzot bija "pamanījis", par šo tēmu tā arī uzskatīja par labāku paklusēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...