Ģenerālprokurora amata kandidāts, kas pat par bērna velosipēda zādzības faktu nav spējīgs uzsākt kriminālprocesu
Pietiek lasītājs09.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Palasiet caurkritušā ģenerālprokurora amata kandidāta - Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera sacerējumu: virsprokurors tik tālu ir degradējies, ka pat par bērna velosipēda zādzības faktu nav spējīgs uzsākt kriminālprocesu...
Par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters kā nākamais amatā augstāks prokurors (turpmāk tekstā – amatā augstāks prokurors) ir saņēmis izskatīšanai X X (turpmāk tekstā – iesniedzējs) sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora Ruslana Novaka 2020.gada 3.jūnija atbildē par sūdzības izlemšanu izteikto nolēmumu noraidīt sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurores Vijas Darviņas 2020.gada 24.marta un 2020.gada 14.maija nolēmumiem, ar kuriem par likumīgu un pamatotu atzīts un atstāts spēkā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī 2020.gada 3.martā pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar iesniedzēja iesniegumu par bērnu velosipēda zādzību.
Sūdzības izskatīšanas gaitā izvērtētas iesniedzēja norādītās ziņas, pārbaudīti iepriekšējo sūdzību pārbaudes materiāli, un konstatēts, ka sūdzība attiecināma uz nolēmumu, kura pārsūdzēšanas iespējas ir izsmeltas. Tādējādi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors konstatējis, ka iesniedzējs šobrīd pilnībā izmantojis izmeklētāja pieņemtā lēmuma pārsūdzības iespējas.
Pārsūdzības tiesību izbeigšanās nozīmē, ka tālāka izmeklētāja lēmuma un tā pārbaudes rezultātā pieņemto prokuroru nolēmumu pārsūdzība, pat tad, ja persona nepiekrīt šiem lēmumiem, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta un amatā augstākai amatpersonai nav jāvērtē sūdzībā norādītie argumenti un sūdzība pēc būtības nav jāizskata.
Virsprokurors secina, ka sūdzībā iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu, iepriekš nezināmu, izlemšanai nozīmīgu apstākli, kas dotu pamatu pārskatīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa izmeklētāja E.Ceplīša 2020.gada 3.martā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un konkrētajā gadījumā nav pamata izmantot Kriminālprocesa likuma 26.panta trešajā daļā un 46.pantā amatā augstākam prokuroram noteiktas procesuālās kontroles pilnvaras.
Sūdzībā iekļautie argumenti tika pārbaudīti iepriekš minētajās policijas un prokuratūras iestādēs, bet netika iegūti pierādījumi iesniedzēja apgalvojumam, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, t.i., velosipēda zādzība.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 373.panta septīto daļu, prokurora nolēmums, ar kuru noraidīta vai apmierināta sūdzība, nav pārsūdzams. Amatā augstāka prokurora iesaistīšanās atteikšanās uzsākt kriminālprocesu pamatotības un likumības izvērtēšanā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta septītās daļas nosacījumiem nav paredzēta.
Iesniegtā sūdzība ir atstājama bez izskatīšanas.
Šajā atbildē ietvertais skaidrojums, kā arī izteiktais nolēmums – neizmantot likumā noteiktās amatā augstāka prokurora tiesības, nav pārsūdzami.
Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Armīns Meisters
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
