Gerharda slēptais Vecrīgas dzīvoklis izrādās pirkts par smieklīgu naudu
PIETIEK18.07.2015.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards neparko nevēlas atklāt - no kāda Vecrīgas dzīvokļa viņam bija tā jāsteidzas, ka svētdienas dienā nācās ar dienesta automašīnu uzbraukt dievkalpojuma dalībniecei? Pietiek noskaidrotie fakti rāda: iespējams, tas saistīts ar ministra bažām, ka tad atklātos, par kādām oficiāli smieklīgām summām šo dzīvokli iegādājusies viņa dzīvesbiedre Vita Gerharde - šī mājokļa oficiālā īpašniece.
Gerharda amatpersonas deklarācijā dzīvokli Vecrīgā meklēt velti, jo oficiāli tāds viņam arī nemaz nepieder, - kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija, dzīvoklis Vecrīgā, Klostera ielā 9/11 oficiāli pieder viņa sievai Vitai Gerhardei.
Patiesībā tas ir nevis viens, bet veseli divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību - aptuveni 116 kvadrātmetru, kura pašreizējā tirgus cena Pietiek aptaujāto ekspertu skatījumā varētu būt vismaz 300 tūkstoši eiro.
Taču, ja ticēt oficiālajiem datiem, ministra kundze abus šos īpašumus - dzīvokli un mākslinieka darbnīcu - 2002.-2004. gadā, kad īpašumu cenu burbulis vēl nebija pilnbriedā, taču cenas jau bija diezgan augstā līmenī, spējusi iegādāties par ārkārtīgi smieklīgām summām.
2001. gadā 50 kvadrātmetru neremontētu dzīvokli netālu no VEF tilta bija iespējams iegādāties par 10 tūkstošiem latu. Taču Vitai Gerhardei, ja ticēt zemesgrāmatā oficiāli ierakstītajām summām, 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā, Klostera ielā gadu vēlāk izdevies iegādāties par divarpus reizes mazāku summu - 4068 latiem (divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību).
Taču ar to Vitas Gerhardes veiksme nekustamo īpašumu darījumu jomā nav beigusies: zemesgrāmatas dati rāda, ka vēl divus gadus vēlāk, 2004. gada aprīlī viņa spējusi šajā pašā ēkā esošo 50,6 kvadrātmetrus lielo mākslinieka darbnīcu mansardā iegādāties, oficiāli samaksājot 5759 latus, kas precīzi atbildis īpašuma kadastrālajai vērtībai.
"Nav šaubu, ka te ir ļoti primitīvā veidā apieta nepieciešamība dalīties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzīva īpašuma Vecrīgā nevarēja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzīvokli Pļavniekos par šādu cenu nevarēja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiķa ģimene ir piedalījusies valsts apkrāpšanā," Pietiek šo darījumu komentēja kāds nekustamo īpašumu tirgus eksperts.
2004. gadā, kad notika otrs darījums, Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Īstās darījuma cenas uzrādīšana Gerhardu ģimeni noteikti nebūtu izputinājusi, jo dažādos valsts darbos viņš gadā kopā nopelnīja vairāk nekā 26 tūkstošus latu (37 tūkstošus eiro).
Kā jau ziņots, pats Gerhards jau vairāk nekā mēnesi negrib atbildēt uz jautājumu, kam pieder dzīvoklis Vecrīgā, uz kuru un no kura ministrs devies negadījuma dienā, jo, lai gan iepriekš ministra paziņojumā bija apgalvots, ka viņš dzīvojot Vecrīgā, viņa amatpersonas deklarācijā šāds vecpilsētas dzīvoklis nav norādīts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
