Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Ģimenes galantā sagraušana

Arturs Priedītis
05.06.2016.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienu pasaulē ir samērā liels starptautiski atzīmējamo dienu skaits. Pašlaik gadā ir 44 starptautiski atzīmējamās dienas. Tādu iepriecinājumu sniedz internets. Tajā ir publicēts starptautiski atzīmējamo dienu saraksts dažādās valodās.

Starptautiski atzīmējamās dienas ir ļoti jauns kultūras fenomens. Cilvēces vēsturē tas radās tikai pēc II Pasaules kara, kad 1945.gada 26.jūnijā izveidoja ANO. Starptautiski atzīmējamās dienas nosaka ANO Ģenerālā asambleja. Nosaka arī UNESCO. Tāpēc 44 dienām nākas pieskaitīt vēl vismaz 10 dienas.

Protams, uz Zemes atzīmējamās dienas bija arī agrāk. Taču tās vienmēr attiecās tikai uz valsti. Neattiecās uz civilizāciju, kontinentu, planētu. Attiecās vienīgi uz kādu valsti. Piemēram, varēja regulāri svinēt valsts dibināšanas gadadienu. Valsts svētki varēja būt karaļa, cara, imperatora dzimšanas diena. Valstī varēja katru gadu atcerēties uzvaras leģendārās kaujās, aizstāvot dzimteni. Īpašs atzīmējamo dienu komplekts mēdza būt reliģiskie svētki. Tā kā reliģija vairākām valstīm kopīga, kopīgi bija arī reliģiskie svētki.

ANO ir planetāra organizācija. Tā savā darbībā orientējās uz visu cilvēci. Tās mērķis ir risināt Zemes iedzīvotāju problēmas.

Organizācijas mērķis ir ietekmējis starptautiski atzīmējamo dienu izvēli. Šo dienu izvēli ir nosacījušas planētas problēmas. Katra atzīmējamā diena ir vienota ar konkrētu problēmu. Starptautiski atzīmējamo dienu saraksts faktiski ir planetāri globālo problēmu saraksts. Tas liecina par planetāri globālo problēmu tematiku, rašanās laiku un aktualitāti. Saraksts atspoguļo cilvēces problemātisko virzību no XX gadsimta vidus līdz šodienai.

Kā zināms, XX gadsimta vidū cilvēcei sākās ārkārtīgi grūti laiki. 60.gados sākās unikālā demogrāfiskā pāreja. Tā cilvēci piespieda tikties ar pagātnē ne ar ko nesalīdzināmiem pārbaudījumiem, izaicinājumiem, draudiem. Nenormāli strauji pieauga „krāsaino” rasu dzimstība. Tas izraisīja badu, bezdarbu, nabadzību, migrāciju. Turpretī „baltās” eiropeīdu rases dzimstība samazinājās, nāvīgi apdraudot rases nākotni. „Baltajiem” fatāli zuda griba aizsargāties pret demogrāfisko apdraudējumu. Pašaizsardzības vietā negaidīti uzplauka sociālais trulums un iracionālisms. „Balto” cilvēku sociāli apātiskā un nesaprātīgā darbība arvien vairāk un vairāk sāka liecināt, ka viņi paši sevi dzen postā un paši veicina savu sabrukumu.

Tā teikt, pirmsnāves agonijā XX gs. nogalē eiropeīdu aprindās iekaisa divas kaislības. Pirmkārt, alkatība. Otrkārt, dzīrošana.

Rietumeiropā, ASV 70.gadu beigās alkatības apsēstie pilnīgi zaudēja mēra sajūtu peļņas jautājumos. Viņi izraisīja finansiālās kroplības un kapitālisma krīzi. Viņi izjauca politiski sistēmisko un finansiāli ekonomisko kārtību uz Zemes. 80.gadu vidū viņiem talkā nāca Austrumeiropas „sarkanā” elite. Tā bija ne mazāk alkatības apsēsta kā Rietumeiropas, ASV alkatības apsēstie. „Sarkanā” elite pati sagrāva sociālisma sistēmu. Rezultātā uz planētas sākās ģeopolitiskais haoss.

Savukārt dzīrotāji XX gs. nogalē bezprātīgi nodevās dzīves baudīšanai, atmeta rūpes par attīstību, progresu, rītdienas uzdevumiem un pienākumiem. Dzīrotāji sāka dzīvot atbilstoši drausmīgajam principam „Dzīres mēra laikā”. Savu bezprātīgo baudu ideoloģiskajam attaisnojumam viņi izdomāja speciālu mācību. To nosauca par postmodernismu. Reāli tiekamies ar eiropeīdu civilizācijas suicīda argumentāciju. Šī mācība pamato viendienīšu viendienīgo orģiju fizioloģisko, psiholoģisko, morālo, estētisko, sociālo, filosofisko, politisko jēgu. Tagad šo mācību atbalsta un tās izplatību mērķtiecīgi veicina arī alkatības apsēstie gan Rietumos, gan bijušajā „sarkanajā” Austrumeiropā. Tas viņiem ir ļoti izdevīgi. Pat ļoti, ļoti izdevīgi. Patiesībā daudz izdevīgāk nekā postmodernisma tiešajiem autoriem – akadēmiskajai inteliģencei ar viendienīšu dzīrēs nodzerto prātu.

Starptautiski atzīmējamo dienu saraksts ir savdabīgs cilvēces visjaunāko laiku rūpju un nedienu spogulis. Sarakstā ir ūdens diena, pārtikas diena, cilvēktiesību diena, migrantu diena, nabadzības izskaušanas diena, ceļu satiksmes upuru diena, invalīdu diena, pašnāvību novēršanas diena, spīdzināšanas upuru atbalsta diena, bēgļu diena, rasu diskriminācijas likvidēšanas diena, labdarības diena, diena bez tabakas, pretnarkomānijas diena, garīgās veselības diena. Atsevišķas atzīmējamas dienas ir veltītas slimību (vēža, tuberkulozes, hepatīta, diabēta, AIDS) izplatības ierobežošanai. UNESCO nosacīto atzīmējamo dienu sarakstā, piemēram, ir radio diena, muzeju diena, teātru diena, grāmatu un autortiesību diena.

Pret starptautiski atzīmējamām dienām katra valsts var izturēties atbilstoši savām vajadzībām. Visu nosaka attiecīgās dienas atzīmēšanas politiskā, ideoloģiskā un cita veida aktualitāte dotajā valstī.

Tā, piemēram, 16.novembris ir Starptautiskā iecietības diena. ANO Ģenerālā asambleja šo dienu izsludināja 1997.gadā. Runa ir galvenokārt par rasu, etnisko, reliģisko iecietību. Latvijā šo dienu pirmajos gados atzīmēja tikai MKC (Multikulturālisma centrs – privāta zinātniskā iestāde). Latvijas valdošā kliķe, partijas, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības par šo dienu ilgu laiku neizrādīja nekādu interesi. Acīmredzot tāpēc, ka šī diena bija veltīta iecietībai pret latviešiem kaitīgajiem „krieviem”, „žīdiem” un pārējiem cittautiešiem. Faktiski pret pusi no Satversmē fiksētās „Latvijas tautas”.

Latvija rezervēti ir izturējusies ne tikai pret Starptautisko iecietības dienu. No 1994.gada saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju katru gadu 15.maijā cilvēce atzīmē Starptautisko ģimenes dienu. Latvijā šo dienu atzīmē no 2008.gada (tas atkal ir uzzināts internetā).

Starptautiskā ģimenes diena arī ir savdabīgs spogulis. Tas atspoguļo planetāri globālās problēmas ģimenes līmenī.

Lieta ir tā, ka katru gadu ANO formulē noteiktu tēmu. Tai ierosina pievērst īpašu uzmanību ģimenes dienas pasākumos. Tēma ir vienota ar aktuālu problēmu ģimenes pastāvēšanā. Līdz šim ir pievērsta uzmanība, piemēram, ģimenēm kā nabadzības upuriem, ģimenēm bez sava mājokļa, slimību ietekmei uz ģimenēm, ģimenei un invalīdiem, ģimenei un darbam, tēva, mātes un bērnu lomai ģimenē, migrācijas ietekmei uz ģimeni, maznodrošinātajām ģimenēm. 2016.gadā ANO ieteica tēmu „Ģimene: veselīgs dzīves veids un stabila nākotne”.

Šogad Latvijā ģimenes dienu atzīmēja dīvainā veidā. Tā vien liekas, ka tika noorganizēta speciāla akcija, lai mūsu sabiedrībā par ģimeni nostiprinātu kādam relatīvi globālam politiskajam un ekonomiskajam spēkam izdevīgu priekšstatu. Domājams, akcija tika vadīta no viena centra. Tika savlaicīgi noorganizēts, lai par akciju sinhroni vēstītu Latvijas visi masu komunikācijas līdzekļi.

Ar mediju palīdzību Latvijas sabiedrībā tika radīts priekšstats, ka pie mums ģimenes dienā pats galvenais bija Klāva Sedlenieka viedoklis par ģimeni. Informācijas aģentūra „Leta”, interneta Rīgas ziņu portāli, dažādi saiti, galvaspilsētas un provinces prese izplatīja iepriekš speciāli sagatavotu materiālu. Tas sākās ar šādiem vārdiem: „Svētdiena, 15. maijs, ir Starptautiskā ģimenes diena. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras docents, antropologs un maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītājs Klāvs Sedlenieks aktualizē diskusiju par to, kas mūsdienās ir ģimene, uzsverot, ka tā var būt ļoti dažāda un nav vienas pareizās vai nepareizās ģimenes formas vai tml. Turklāt būtu neapdomīgi dzīvot 21. gadsimtā un sagaidīt, ka ģimene ir tāda pati, kāda tā bija raksturīga, piemēram, 19. gadsimtā.”

Speciāli sagatavotajā materiālā citētie un turpmākie teikumi atstāj ļoti nepatīkamu iespaidu. Viss liecina, ka tiekamies ar galantu (izmeklēti pieklājīgu, smalku un laipnu) ģimenes sagraušanu. Nekādā ziņā nevar būt runa par ģimenes „stabilo nākotni”. ANO ieteiktā tēma ir riebīgi izkropļota un pasniegta postmodernistiskās perversijas pretdabiskajā skatījumā.

K.Sedlenieks saka: „Būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības. [..] Citā situācijā, kas, starp citu, ir mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur pastāv brīvais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvēka brīvu pārvietošanos, uz viņa karjeru dažādās vietās, nevis atrašanos un darbu visu laiku vienā un tajā pašā vietā, rodas nepieciešamība pārvietoties, un ar to ir saistīts uzskats un nepieciešamība, ka arī ģimenes ir daudz elastīgākas, nekā tas bija pasaulē, kura bija daudz mazāk mobila.” Žurnālisti K.Sedlenieka izteikumus atstāstīja šādi: „Viņa ieskatā, visizplatītākā ģimenes forma, iespējams, ir tā sauktā nukleārā ģimene, kurā ir divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki nepieauguši jauni cilvēki, kas var būt vai arī nebūt pieaugušo atvases. Antropologs atzīmēja, ka arī tas, cik ilgi un kādā kompozīcijā šī ģimene kopā turas, var būt dažādi.”

Kā redzam, „aktualizētajā diskusijā” (!?) ģimenei nav nekādas vērtības. Ģimenes vietā ir kaut kāds sociālais mīkstmiesis (molusks). Nav ne „pareizas” ģimenes, ne „nepareizas” ģimenes. Mūsu gadsimtā ģimene nevarot būt līdzīga ģimenei iepriekšējos gadsimtos. Mūsdienu ģimenē viss esot sajaucies – nav „noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās”. Tātad ģimenē vairs neeksistē ne mātes loma, ne tēva loma, ne bērnu loma. Neviena loma neesot „īstā”. Savukārt „globalizētajā pasaulē” (!?) sakarā ar darbu, pārvietošanos, karjeru, „brīvo tirgu” (!?) ģimene vispār zaudējot jēgu – „ģimenes ir daudz elastīgākas (!?), nekā tas bija pasaulē (!?)”. Turklāt ģimenes sastāvs - „kompozīcija”(!?) - arī esot kļuvis nenoteikts: „[..] divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki nepieauguši jauni cilvēki, kas var būt vai arī nebūt pieaugušo atvases”.

Tātad mani pieaugušie dēli vairs neietilpst manā ģimenē! Tātad mana ģimene nav līdzīga manu senču ģimenēm! Tātad esmu mūsu ģimenē spēlējis „neīstu” lomu!

No vienas puses ir skaidrs, ka tiekamies ar kaut kādu smieklīgu murgojumu, plānprātiņa vieplību, debila jaunekļa idiotiju, deģenerāta vīziju. Kā parasti tādās reizēs, murgojumu, vieplību, idiotiju, vīziju papildina terminoloģiskais rēbuss.

Mīklaina un nesaprotama ir svešvārda „nukleārs” lietošana. Ar šo svešvārdu apzīmē kaut ko tādu, kas ir saistīts ar atoma kodolu un atoma kodola procesiem. Tātad ar attiecīgās parādības noteiktu kodolu, stabilu substanci, to, kas ir pamatā un patstāvīgais. Viņa gaišības Sedlenieka kunga/jaunkunga (?) izpratnē ģimene nav kodols, bet sociālais mīkstmiesis (molusks). Tāpēc nevar būt metaforiskais atvasinājums „nukleārā ģimene”. Viņa gaišības Sedlenieka kunga/jaunkunga izpratnē ģimene nekādā gadījumā nav sociālais kodols, kas ģimene ir garīgi normālo cilvēku izpratnē.

No otras puses ir labi zināms smieklīgu murgojumu, plānprātiņa vieplību, debila jaunekļa idiotiju, deģenerāta vīziju ideoloģiskais uzdevums. Nevar būt ne mazāko šaubu, ka šogad Starptautiskajā ģimenes dienā ir ticis izvirzīts ideoloģiskais uzdevums latviešu sabiedrībā par ģimeni nostiprināt postmodernistiski perverso priekšstatu. Noorganizēts ir nepārprotams uzbrukums ģimenes institūtam, vēloties to pēc iespējas ātrāk sagraut latviešu dzīvē.

Neapšaubāmi, tāds uzbrukums nav vērsts tikai pret latviešiem. „Balto” populācijas alkatīgi apsēstie stratēģi un ideologi kopā ar postmodernisma pielūdzējiem vēlas sagraut ģimeni visās zemēs. Alkatības apmierināšanā ģimene ir primārā. Ja tiek sagrauta ģimene, tad pārējo sociālo elementu sagraušana vairs nesagādā lielas pūles.

Ģimene ir cilvēka sociālās dzīves pamatinstitūts. Ģimene nav ierindas institūts – viens no institūtiem. Ģimene ir pamatinstitūts. Cilvēkam ģimene ir pats galvenais, pats svarīgākais, pats dārgākais un pats mīļākais institūts. Bez ģimenes cilvēks nevar dzīvot. Dzīve bez ģimenes nav cilvēciski pilnvērtīga dzīve. Ģimene ir cilvēka socializācijas galvenā pakāpe. To, ko cilvēkam dod ģimene, nevar dot neviens cits. Tie, kuri kontrolē ģimeni, kontrolē arī visu pārējo cilvēku esamībā. Tie, kuri cilvēkam atņem ģimeni, faktiski cilvēkam atņem viņa eksistenciālos pamatus. Ģimene ir cilvēces vērtību glabātāja, sargātāja un turpinātāja. Ģimene ir kultūras pārmantojamības platforma, stabilitātes un attīstības faktors.

Taču ģimene ir ne tikai cilvēka sociālās dzīves pamatinstitūts. Ģimene ir arī sabiedrības sociālās dzīves pamatinstitūts. Ģimene ir sociālās morāles avots, sociālās cieņas, sociālās integrācijas un sociālās solidaritātes avots. Ja stabila ir ģimene, tad stabila ir arī sabiedrība un valsts. Ģimene ir sabiedrības un valsts kritērijs. Stāvoklis ģimenē raksturo stāvokli sabiedrībā un valstī. Sabiedrību un valsti atsedz sabiedrības un valsts attieksme pret ģimeni.

Uz planētas ir kolektīvs ļauns spēks, kas vēlas sagraut ģimeni. Šis kolektīvais ļaunais spēks ļoti labi apzinās ģimenes kolosālo sūtību. Sagraujot ģimeni, tiek sagrauta arī valsts. Tā vairs nav spējīga sevi aizstāvēt. Valsts zaudē suverenitāti. Nacionālās bagātības nonāk citu rokās. Sagraujot ģimeni, viegli ir kontrolēt un pārvaldīt visu cilvēci. Visus pārvērst par savu preču un pakalpojumu pircējiem, kredītu ņēmējiem, amorāliem un paklausīgiem radījumiem visos jautājumos.

Kolektīvais ļaunais spēks ir izvēlējies viltīgu un iemidzinošu pieeju savas postmodernistiskās ideoloģijas propagandā. Šī pieeja ir sastopama arī mūsu docenta-gaišreģa tumšredzībā.

Postmodernistiskajā idiotijā ļoti izplatīts ir plurālisms kā metodoloģiskais princips. Respektīvi, katru parādību atspoguļot saskaņā ar tēzi „viss plūst un mainās”. Cilvēku apziņā tiek iezombēts, ka viņu dzīvē nekas nav stabils, patstāvīgs un pastāvīgs. Neviena dzīves forma un vērtība nav stabila, patstāvīga un pastāvīga. Kā redzam, arī ģimene nav stabila, patstāvīga un pastāvīga izpausme. Ģimenē nekas nav konstants – nemainīgs. Ģimenē nekas nav vērtīgs un svēts. Ģimenē „viss plūst un mainās”. Tāpēc nav vērts domāt par ģimenes veidošanu, laulībām, bērnu dzemdēšanu. Ja iegribēsies bērnus, tad varēs viegli sameklēt tādus, kuri var „arī nebūt pieaugušo atvases”.

Nepieciešams paslavēt šī gada Starptautiskās ģimenes dienas galveno varoni.

Klāvs Sedlenieks šoreiz nepārsteidza. Viņš pārsteidza agrāk. Manuprāt, viņš ir viens no intelektuāli neadekvātākajiem latviešu jaunajiem „akadēmiķiem”. Viņš parasti pārsteidz daudz gaišāk kā citi mūsu juvenālie satoriskie gaismmīļi šlāpini, ijābi, šnores, poriņas, mūrnieki. Klāvs Sedlenieks gaismjūtīgi pārsteidza toreiz, kad savā gaišredzībā noliedza cilšu, etnosu, tautu, nāciju fizisko pastāvēšanu. Viņam pieder šāda gaismizturīga tumsonība: „Nācija vai etniska grupa, vai tauta fiziski nepastāv (izcēlums mans – A.P.), tās ir tikai koncepcijas, identitātes un ideoloģijas veidi, kā indivīdi vai to grupas veido savu stāstu par atrašanos grupā vai to, kā dominēt pār citiem indivīdiem un grupām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...