Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.

Pārkāpj taisnīgumu

Diemžēl izskatās, ka gan TM, gan likumdevējs ir apzināti izvēlējies politisku vai kreisi populistisku mērķu vārdā – lai izpatiktu dzīvokļu īpašnieku interesēm, kuru, protams, ir nesalīdzināmi vairāk nekā zem ēkām esošās zemes īpašnieku, – ignorēt gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pašu Satversmi, gan Civillikumu, gan arī dabiskās tiesības un vispārējos tiesību principus. Pirmkārt jau taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principu un personas tiesības uz īpašumu.

Jāatgādina, ka vēl 2018. gada 12. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa Saeimai nepārprotami norādīja: "Pieņemot tiesisko regulējumu piespiedu dalītā īpašuma, cita starpā – piespiedu nomas jomā, likumdevējam jāsamēro personu pretējās intereses un jānodrošina taisnīgums, ievērojot Satversmes tiesas spriedumos norādīto. Likumdevējam iespēju robežās ir jāseko līdzi tam, lai visā šo tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā tajās pastāvētu samērīgs līdzsvars, un jāizvairās no tāda regulējuma pieņemšanas, kas vērsts uz vienas puses interešu aizsardzību."

Jaunajā regulējumā mēs neko tādu neatrodam. Svaru kausi tajā ir acīmredzami nosliekušies par labu ēku un dzīvokļu īpašnieku interesēm, lai gan neveiklā juridiskā izpildījuma dēļ arī viņus nevarētu uzskatīt par ieguvējiem. Tātad likumdevējs tā saukto "maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām" (pats šis jēdziens uzskatāms par dīvainu vai pat bezjēdzīgu jaunievedumu) ir noteicis 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, turklāt absolūti neatkarīgi no tā, kādām vajadzībām šis zemesgabals tiek izmantots – vai tas atrodas zem daudzdzīvokļu ēkas, savrupmājas vai pat komercobjekta, tostarp veikala vai benzīntanka.

Rezultātā vairumā gadījumu zemes īpašnieku ieņēmumi samazinās pat vairākas reizes, salīdzinot ar tiem ieņēmumiem, kādus noteica likums vai kādi bija panākti savstarpējās vienošanās rezultātā ar ēku īpašniekiem. Daudzos gadījumos šī 4% atlīdzība faktiski izslēdz jebkādu peļņu no īpašuma, jo šis procents ir noteikts attiecībā uz zemes īpašnieka "ieņēmumiem", nevis faktiskajiem ienākumiem, proti, peļņu.

Patiešām ir paradoksāli, ka likuma izstrādātāji, šķiet, pat nav sapratuši atšķirību starp šiem diviem jēdzieniem – ja runājam par 4% no ieņēmumiem, no tiem ir jāatskaita vismaz 1,5% kā nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī dažādi izdevumi par atlīdzības maksas iekasēšanu, grāmatvedību, administratīvajiem izdevumiem, iekasēšanas risku, ienākuma nodokļiem utt. Standarta gadījumā, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, tas nozīmē niecīgu aptuveni 1% zemes īpašnieka ienākumu no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā pat tad, ja uz zemes esošajā mājā viena dzīvokļa tirgus vērtība ir vairāki simti tūkstošu eiro, bet tās īpašnieks – kāds ārvalstu miljonārs vai nekustamā īpašuma firma. Un otrādi, piemēram, Sabilē esošam garāžas īpašniekam izdevumi par zemes lietošanu pieaugs piecdesmit reizes.

Turklāt visi būvju īpašnieki uz citai privātpersonai esošas zemes 2022. gada 1. janvāra pusnaktī jau būs kļuvuši par ļaunprātīgiem parādniekiem, jo zemes īpašnieks ar jauno likumu ir atbrīvots no pienākuma veikt aprēķinus un nosūtīt kādus atgādinājumus vai rēķinus, savukārt māju pārvaldniekam šādas tiesības nav piešķirtas. Tāpēc ēku un tajos esošo dzīvokļu, kā arī būvju, tostarp garāžu, īpašniekiem, visticamāk, būs papildus jāmaksā parādu piedziņas izdevumi un kavējuma procenti, parasti vismaz 7 eiro no katra īpašnieka par katru maksājumu, citādi riskējot iekļūt parādnieku reģistros. Taču šo summu saņems parādu piedzinēji, bet ne zemes īpašnieks.

Voluntāri "aprēķini"

Būtiski, ka savu vārdu saprātīgas piespiedu zemes nomas maksas lietā arī ir teikusi Satversmes tiesa, savā 2009. gada 15. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 norādot, ka pat nomas maksu 5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, ievērojot zemes īpašnieka izdevumus, kā arī pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu taisnīgas atlīdzības funkciju. No sprieduma arī izriet, ka nomas maksas apmērs 6% gadā no kadastrālās vērtības, papildus kompensējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, nozīmētu, ka zemesgabala nomas maksas tā vērtību atlīdzinātu 16 gadu laikā, kas aptuveni atbilstu termiņam, uz kādu vidēji tiek ņemts hipotekārais kredīts nekustamā īpašuma iegādei.

Citiem vārdiem – tas būtu saprātīgais un samērīgais atlīdzības apmērs. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtās tiesību normas interpretācija, kā zināms, ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām un arī tiesām. Arī Finanšu ministrija, 2016. gadā izvērtējot līdzšinējo praksi valsts un pašvaldību zemi iznomāt par zemāku maksu nekā tirgū, secināja, ka atlīdzības par zemes lietošanu likme kopā ar nekustamā īpašuma nodokli nevarētu būt zemāka par 6% no kadastrālās vērtības gadā.

Jānorāda arī, ka lietošanas maksas 4% apmērs ir būtiski mazāks salīdzinājumā pat ar regulētajos (monopola) tirgos noteikto vismaz 6% atdevi no kapitāla mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt mērot ienākumos, nevis ieņēmumos. Satversmes tiesa arī norādījusi, ka nevar būt tā, ka kapitāla atdeve no zemes iznomāšanas ir vairāk nekā 30 gadi. Pat tad, ja zemes īpašnieka vienīgie izdevumi būtu nekustāmā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, kapitāla atdeve būtu 40 gadi. Tātad 4% atlīdzības maksa faktiski ir noteikta voluntāri, bez ekonomiskā pamatojuma, uz ko deputātiem norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs un faktiski visi eksperti.

Galvenā ieguvēja – valsts

Absurdākais, ka arī ēku un dzīvokļu īpašnieki no jaunā regulējuma daudz neiegūst, jo likuma jaunajā versijā galīgi nav skaidras viņu tiesības rīkoties ar īpašumu un viņu pienākumi. Nav arī skaidrs, kuram ir tiesības, piemēram, uz ceļu lietošanu automašīnu novietnei daudzdzīvokļu namu pagalmos, kā arī uz piemājas dārza augļu koku, krūmu un dārzeņu ražu – zemes vai mājas īpašniekam. Likumdevējs diemžēl neizmantoja iespēju noteikt zemei personālservitūtu, kas zemes īpašniekam pārejas posmā līdz zemes izpirkšanai atņemtu jebkādas tiesības, izņemot uz saprātīgu parastās lietošanas maksu, vienlaikus atbrīvojot viņu arī no visiem pienākumiem šīs zemes sakarā.

Faktiski likuma jaunā versija pārvelk svītru valsts pārvaldē ilgi lolotajai iecerei par piespiedu dalītā īpašuma problēmas izbeigšanu. Saeima pati ir apsvērusi domu, ka, maksājot zemes piespiedu nomas maksu 6% apmērā no kadastrālās vērtības gadā un saņemot valsts atbalstu, ēku un dzīvokļu īpašnieki kādu 10 gadu laikā zemi zem sava īpašuma varētu izpirkt. Tagad viņiem ir zudusi jebkāda motivācija to darīt, īpaši tad, ja zemes kadastrālā vērtība un līdz ar to atlīdzības maksa par tās lietošanu ir zema, ko arī publiski atzīst lielākās dzīvokļu uz svešas zemes īpašnieku apvienības pārstāvji.

Ir vēl viena nianse, ko likumprojekta autori, aizsedzoties ar "cīņu" par dzīvokļu īpašnieku tiesībām, ir noklusējuši, proti, kas pēc tā spēkā stāšanās ir galvenie ieguvēji un zaudētāji. Veicot aprēķinus, balstoties uz paredzēto zemes lietošanas maksu, kā arī tādiem faktoriem kā nekustamā īpašuma nodokļa likme, objektīvie izdevumi utt., izrādās, ka galvenie zaudētāji būs tie zemes īpašnieki, uz kura zemes ir benzīntanki un citi komercobjekti, – viņu ienākums samazināsies aptuveni 8,2 reizes, savukārt zem uzņēmumiem esošās zemes īpašnieku – 6,4 reizes. Zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes privātīpašnieku ienākums samazināsies "vien" 2,55 reizes.

Vienlaikus no 2024. gada, kad saskaņā ar likuma grozījumiem mainīsies šobrīd spēkā esošā zemes lietošanas maksa uz valstij un pašvaldībām piederošās zemes, kā arī tai tiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis, valsts un pašvaldību ienākumi palielināsies 5 reizes. Tātad būtisks likuma grozījumu mērķis ir valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu vairākkārtējs palielinājums, kas tiek noklusēts.

Neskatoties uz likumprojekta klajām un būtiskām aplamībām gan no tiesiskā, gan ekonomiskā, gan labas pārvaldības ieskata un tā neatbilstību Satversmes tiesas spriedumos norādītajam, valsts prezidents nederīgo likumu diemžēl ir izsludinājis. Biedrība "Zemes reformas komiteja", kuru pārstāvu, tādēļ ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā. Un Satversmes tiesai nāksies risināt ne tikai problēmu ar 4% nomas maksas apmēru, bet arī kuriozo tiesību jaunradi, ar ko atbilstoši "uzlabotajam" likumam 2023. gada 1. janvārī spēku zaudēs daudzi Latvijas un citās tiesās un šķīrējtiesās pieņemtie spriedumi un apstiprinātie izlīgumi, kā arī pušu labprātīgi noslēgtie līgumi par zemes nomas maksas apjomu – lielāku vai mazāku par 4%.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...