Globālā sādža: Carnikava nav tālu no Panamas
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek06.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Žēl, ka mēs jau esam kļuvuši imūni – kurli, akli, garlaikoti – pret banku skandāliem. Gleznaini izsakoties, tie ir ļoti noderīgi mūslaiku vēstures “arheoloģijai”. Upe paskalo krastu, tas nobrūk un atsedz mūsu skatam sena uguns kapa kaulus, kādu saktiņu vai citzemju monētu. Nobrūk banka, un redzīgām acīm paveras citi “artefakti” – piemirsti vai agrāk nemanīti biznesa tīklojumi, dīvaini darījumi, kaut kādas Panamas “pergamentu” driskas. Šāds uzskatāms gadījums ir PBN Bankas maksātnespēja un ar to saistītā tiesvedība, tāpat runas par tajā veiktu naudas atmazgāšanu. Galu galā ne jau viss tur sākās ar Grigoriju Guseļņikovu. Bija ļaudis, kuru radītais produkts – neliela un “elastīga” kredītiestāde – bija perfekts tā pircēja vajadzībām.
Kādreiz – kad šī kredītiestāde saucās AS “Norvik banka” (no 2006.gada, pirms tam no 2004.gada “AS LATEKO banka”) – viens no tās vadītājiem bija Vahrams Kamaljans. Viņš pašā 2007.gada sākumā tika iecelts par “Norvik bankas” valdes locekli, te nostrādājot līdz 2014.gada februārim. Agrāk V. Kamaljans (PK 290675-XXXXX) šīs komercbankas iepriekšējā “agregātstāvoklī” – LATEKO bankā – ieņēma viceprezidenta posteni.
(Tikai zināšanai, bez nevajadzīgas vispārināšanas: jā, viņš ir etnisks armēnis. Par pilsonību man ziņu nav. Viens no V. Kamaljana projektiem bija LATEKO bankā meitas Erevānas uzņēmuma – kredītu sabiedrības “Norvik Universal Credit Organisation” – atvēršana 2006.gada septembrī. Līdz 2014.gada februārim bijis tās padomes loceklis.
Atbilstoši tajā laikā spēcīgai mitoloģijai Armēnija un citas tā dēvētās NVS valstis mūsu “lietišķajās aprindās” tika uzskatītas par zelta āderi ar lielas peļņas iespējām. Pēdējās ziņas par uzņēmumu – ar 10,6 miljonus eiro lieliem aktīviem – parādās apmēram pusgadu pēc tā atvēršanas, pašas bankas pārskatos tas neuzrādās.)
Savukārt pēdējos gados Kamaljans ar Maltā registrēto uzņēmumu "VK Holdings" ir atradušies tā dēvētajos “Panamas papīros” (precīzāk – Paradise papers) kā naudas atmazgātāji. Tiesa, ņemot milzīgos informācijas blāķus šajos “Pandoras” resursos (teju 12 miljoni dokumentu), tas ir – kādam arī veiksmīgi! – teju nepamanāms. Tiek apgalvots, ka patlaban V. Kamaljans uzturas Spānijā, piesakot sevi kā finanšu konsultantu Barselonā.
Šī uzņēmuma vietējā versija (SIA "VK Holding", reģ.nr. 40003692568, tās adrese – Ādažu novada Ādažu pagasts, Kadaga, Lilavu iela 14 – UR aktualizēta 01.07.2021) ir atstājusi zīmīgas pēdas arī pašmāju “rezidentu” biogrāfijās. Viens no tiem ir carnikavietis Ainārs Kokorevičs (PK 270870-XXXXX).
Citi carnikavieši, kuriem ar viņu sadzīvē krustojušies ceļi, stāsta par šī cilvēka duālo dabu. It kā cenšoties dzīvot klusāk un nemanāmāk, A. Kokorevičs vienlaikus nespēj atbrīvoties no deviņdesmitajiem gadiem raksturīgām «biezo manierēm» sociālajā saskarsmē.
Sev piederošās “VK Holding” kapitāldaļas A. Kokorevičs nez kāpēc pārdeva par “sviestmaizi”, un tieši pēc to pārdošanas uzņēmuma apgrozījums vairāk nekā desmitkāršojās. Rodas nelāgas aizdomas, ka daļa patiesās vērtības un darījuma cenas starpība toreiz viņam samaksāta “kešā”.
Tas liek arī domāt, ka V. Kamaljana vai viņa toreizējās darba vietas praksē varētu būt vēl līdzīgi darījumi. Cik nu zināms, bankas agrāk parasti tādus uzticēja veikt saviem šoferiem, darbiniekiem, bankas vadītāju kaimiņiem – noformējot viņus par fiktīviem valdes locekļiem vai neīstiem labuma guvējiem.
Abu šo uzņēmēju saistība atrodama arī citā kompānijā – SIA "MS Enterprise", reg.nr. 50103592921. Tās adrese: Rīga, Rūpniecības iela 22 – 54. (“VK Holdings” Maltas reģistrā uzrādīts ar adresi Rūpniecības ielā 22 – 18). Tajā V. Kamaljans nomainīja A. Kokoreviču valdes locekļa amatā.
Interesantāku šos faktus padara cits, sadzīviskāks – viņi abi dzīvoja Carnikavā, Vīnkalnu ielas rajonā. Kokorevičs tur savā īpašumā atrodas joprojām. V. Kamaljanam gan nav Carnikavā reģistrētu īpašumu, taču kaimiņi bija ievērojuši viņu te mītam.
Diez vai tā ir sakritība, ka turpat kaimiņos abiem dzīvojis arī Mareks Skvorcovs (PK 140985-XXXXX), viens no pieminētās SIA "MS Enterprise" vēsturiskajiem dalībniekiem. Viņš šovasar kļuva zināms kā bezvēsts pazudis, izsludināts policijas meklēšanā.
Lūdzot Valsts policijai kādu skaidrojumu par šī cilvēka meklēšanu, saņēmu tikai atbildi: “Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā netika konstatēta neviena Valsts policijas struktūrvienība, kuras lietvedībā atrastos kāds kriminālprocess, kurā būtu iesaistīta minētā persona, vai par ko informācija būtu atklājama sabiedrībai.”
Tāpat Ainārs Kokorevičs ir piedalījies vairāk nekā dīvainās manipulācijās ar savu nekustamo īpašumu Carnikavā. Zemesgrāmatā (skatiet pielikumu) ir redzams darījums, kad gada laikā īpašuma cena no 10 tūkstošiem latu mainās uz 260 tūkstošiem latu, par ko tas 2006.gadā tiek pārdots.
Jau tas, ka vienai no pircējiem ir tāds pats uzvārds kā pārdēvējam, daudz ko izskaidro. Pēc tam, jaunajiem īpašniekiem nometot cenu – vairāk nekā 16 reizes!!! – līdz 22 500 eiro, A. Kokorevičs to 2019.gadā atpērk. Izskatās, ka šajos darījumos viņš varētu būt atmazgājis aptuveni 210 tūkstošus eiro un izsprucis no nodokļiem.
Likumsargiem un nodokļu piedzinējiem, manuprāt, te pavērtos iespējas “uzrakt” kaut ko būtisku. Ja vien ir tāda vēlme. Valsts zemes dienests, kam norādīju uz šo dīvainību tā reģistros, ieteica man vērsties tās sakarā Vidzemes rajona tiesā, kā arī darīju. Cita cienījama iestāde norādīja, ka savas darbības specifikas dēļ vienkārši man – teiksim tā, “cilvēkam no ielas” – nevar neko komentēt, kur nu vēl mani informēt.
Citādi diemžēl mēs tiešām šķietam jau pārāk pieraduši pie “aksiomas”, ka jebkura banka – izņemot Zviedrijas kredītiestāžu filiāles vai tādas, kurās akcionārs ir ERAB, – atklāsies esam blēžu kantoris, kas agrāk vai vēlāk sabruks. Tādēļ mācības un atklājumus, ko mēs no šiem skandāliem varētu gūt, pārklāj vienaldzības biezā migla.
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
