Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielā slepenībā Valsts policija prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi kriminālprocesu saistībā ar nu jau bankrotējušajai AS Liepājas metalurgs izsniegto bēdīgi slaveno valsts galvojumu, kuru parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, un neoficiāli avoti liecina, ka bijušajam politiķim šī procesa ietvaros ir noteikts par drošības līdzeklis – liegums izbraukt no valsts. Pietiekšodien publicē pirms dažiem gadiem iznākušās grāmatas Grābeklis nodaļu, kurai ne velti dots nosaukums Slinkums, - tā detalizēti apraksta Einara Repšes darbības vai drīzāk bezdarbību, kuras rezultātā Latvijas valsts zaudēja desmitus miljonu eiro.

Tikšanās laikā premjeram lūdza arī izskaidrot bieži skandēto par politiskās atbildības uzņemšanos, uz ko Einars Repše sparīgi atrauca: "Ai, ziniet, tas īstenībā neko nenozīmē." Zāles reakcija uz šo atbildi izpaudās aplausos.

Ināra Egle, Diena, 2003. gada 8. februārī

"Nu, mums ar amatpersonām ir tā, ka visādus brīnumus ir sastrādājuši ļoti daudzi, bet pie atbildības reāli saukts nav neviens, jo grūti ir pierādīt pat acīm redzamos gadījumos, ka tas ir ticis darīts ļaunprātīgi."

Einars Repše, 2003. gada 26. jūnijā

Vienā no manām iemīļotākajām filmām "Tomasa Krauna afēra" ir jautājums galvenajam varonim: vai jūs nenožēlojat, ka esat spiests parakstīt šo līgumu? Un viņš atbild: nožēla ir tukša laika šķiešana.

Einars Repše, Santa, 2004. gada novembrī

Lūk, sauss fragments no Valsts kontroles atzinuma par notikumiem vienā vienīgā Latvijas nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušā dienā - 2009. gada 30. decembrī:

"Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš nosūta atzinumu finanšu ministram Einaram Repšem par galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam.

Atzinumā ir sniegta informācija par finanšu rādītāju analīzi saskaņā ar procedūras aprakstā noteiktajiem kritērijiem, kā arī informācija par nozares krīzi un par uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 12. janvāra vēstuli Finanšu ministrijai, bet nav sniegts kopsavilkuma vērtējums, vai Liepājas metalurgam nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks, uz kā pamata sniegt ieteikumu finanšu ministram pieņemt lēmumu sniegt vai tomēr atteikt galvojumu uzņēmumam.

Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa nosūtītajam atzinumam finanšu ministram Einaram Repšem par valsts galvojuma sniegšanu Liepājas metalurgam nav pievienots ziņojums par galvojuma nesniegšanu un motivēts atteikuma galvojumam vēstules projekts.

Finanšu ministrs Einars Repše pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas nolemj atbalstīt galvojuma sniegšanu un Latvijas Republikas vārdā noslēdz galvojuma līgumus ar Unicredit MedioCredito Centrale S.p.A par kopējo summu 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 latiem pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā.

Līgumu 9. punkts nosaka, ka galvojuma līgumi stājas spēkā no dienas, kad galvotājs rakstiski apstiprina atbalsta saņēmējam, ka tas (galvotājs) ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu par grozītās finansējuma struktūras valsts atbalsta sniegšanu, un tad arī stājas spēkā aizdevuma līgumi.

Tiek parakstīts komercķīlas līgums ar komercķīlas nodrošināto prasījumu par maksimālo summu 102 716 760 eiro, kas uz līguma parakstīšanas dienu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu Ls 72 189 750 latu un sevī ietver gan galveno prasījumu, gan blakus prasījumus.

Komercķīlas līgumā netiek noteikta rīcība gadījumos, ja aizņēmējam nav ķīlas, ko piedāvāt. Tāpat netiek iekļauti noteikumi papildu nodrošinājumam gadījumos, ja tiek konstatēta aizņēmēja finanšu rādītāju pasliktināšanās. Līgumā nav iekļauti nosacījumi noteikto saistību neizpildes gadījumos, piemēram, ka akcionāri sniedz personiskās garantijas galvojuma sniedzējam."

Tātad - vienas dienas laikā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše saņem no Valsts kases apjomīgu vēstuli par valsts galvojuma sniegšanu vai nesniegšanu Liepājas metalurgam, šo dokumentu un visus tajā minētos faktus paspēj rūpīgi izvērtēt, tad vēl it kā - ja ticēt viņa vēlākajiem publiskajiem apgalvojumiem - vēl sazinās ar Valsts kases pārvaldnieku un pēc visa tā liek savu parakstu zem abiem būtiskajiem dokumentiem.

Šajā brīdī Einars Repše nav nekāds ciema muļķītis vai politikas pirmziemnieks, kam varētu nebūt sajēgas, ko viņš īsti dara un kāda ir viņa personiskā atbildība. Tieši no viņa paša publiskajiem izteikumiem par valsts amatpersonu un politiķu atbildību aizvadītajos astoņos gados pirms galvojuma parakstīšanas varētu sastādīt diezgan apjomīgus kopotos rakstus. Lai nu par ko, bet par visāda veida politisko atbildību Einaram Repšem jau kopš partijas Jaunais laiks veidošanas brīža ir paticis runāt aizgūtnēm.

Jau nekavējoties pēc stāšanās premjera amatā Einars Repše darbu valsts labā ir sācis ar iespaidīgu algu palielināšanu ministriem - un kā reiz tāpēc, lai viņi strādātu labi, apzinīgi un, galvenais, ar īstu atbildības. Lūk, attiecīgais Einara Repšes skaidrojums "oficiālajā" intervijā Latvijas Radio (neilgi pirms tam, kad premjeram apnīk "nepatīkamie" jautājumi un viņš no šīm intervijām atsakās) par to, kāda tieši ir ministru atbildība un kāpēc viņiem algu pielikumu nokārtot var un vajag pirms, teiksim, medicīnas darbiniekiem:

- Sāksim droši vien ar to jautājumu, kas, šķiet, vismaz pagaidām izraisījis vislielāko rezonansi masu medijos, proti, par algu palielināšanu ministriem un valdības vadītājiem. Daži eksperti ir izteikušies, ka tas nesaskan ar taupības režīmu, kāds ir šobrīd valstī. Kā jūs komentētu sacīto, ka citiem pagaidām nepietiek, bet jums pašiem pietiek?

- Vispirms es gribētu teikt, ka šeit ir pilnīgi lieki vainot ministrus, jo iniciatīva nāca no manis, Ministru prezidenta, tā ir konsekventa manis īstenota politika, un es arī uzņemos visu pilnu atbildību par šī lēmuma sekām. Ja būtu bijis iespējams šo lēmumu pieņemt vienkārši ar Ministru prezidenta rīkojumu, es to būtu darījis, bet likums paredz, ka tas tomēr ir Ministru kabineta lēmums, līdz ar to es šo savu iniciatīvu stādīju priekšā ministriem, attiecīgi to aizstāvēju, un viņi arī neiebilda. Šāds lēmums ir pareizs un pilnīgi nepieciešams.

Kā jau teicu, uzņemoties pilnu atbildību par šī lēmuma sekām, uzskatu, ka tālākā nākotnē tas pilnībā sevi attaisnos un pierādīs savas priekšrocības. Nevar funkcionēt sistēma, kurā augstākās lemjošās amatpersonas savā nozarē būtu neadekvāti atalgotas. Ministri tomēr pieņem lēmumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lēmuma atšķirība var būt vai nu nopietni zaudējumi, vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildība ir daudz augstāka par jebkura ierēdņa atbildību, par jebkura valsts uzņēmuma vadītāja atbildību un par jebkuras valsts aģentūras atbildību.

Kaut vai tās pašas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas ir pakļautas ministram, Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, Maksātnespējas aģentūra ir pakļauta ministram, tātad tos pārrauga ministrs, un bija pilnīgi kropla un neadekvāta situācija, ka šo aģentūru, valsts uzņēmumu un citi vadītāji saņēma vairākkārt lielākas algas nekā ministri. Ar šo lēmumu šī neatbilstība vienkārši ir labota ja ne visos gadījumos, tad vismaz kādā puslīdz pieņemamā līmenī.

Arī uz valsts sekretāriem ir attiecināti vadības līgumi un, es domāju, pilnīgi pamatoti, jo mums ir jāatalgo arī kvalificēti valsts sekretāri, bet arī viņu algas, lai gan viņi ir pakļauti ministram, līdz šim bija vairākkārt augstākas par ministru algām. Un tas atstāj arī zināmu psiholoģisku efektu, jo tad var rasties iespaids, ka šie augstākie ierēdņi ir svarīgāki, viņi tātad ir mūžīgi neaizskarami un labi atalgoti, bet ministrs ir kaut kas, kas nāk un iet un kam īstenībā ir tikai piedēkļa funkcijas. Tas ir nepareizi.

Līdz ar to ar šo lēmumu mēs būtībā savedam kārtībā valsts pārvaldes augstāko ešelonu savstarpējo samērīgumu. Arī ja skatāmies citas Baltijas valstis, tad šīs noteiktās ministru algas ir mazliet lielākas nekā kaimiņvalstīs, bet ļoti līdzīgas, piemēram, Igaunijas līmenim, it īpaši ja ņem vērā piemaksas, kuras, teiksim, Igaunijas ministri saņem, bet mūsu ministri nekādas piemaksas pie savas algas vairs nesaņems. Tāpat arī iepriekšējās valdībās atsevišķi ministri, strādājot dažādās padomēs un ostās, ir saņēmuši vairākkārt lielākas piemaksas pie savas pamatalgas.

Tātad šis ir vairāk sistēmas sakārtošanas solis nekā kāds būtisks un radikāls grozījums salīdzinājumā ar kaimiņvalstu praksi vai kaut vai mūsu pašu valsts iepriekšējo un arī tagad esošo praksi attiecībā uz augstāko amatpersonu atalgojumu. Ja paskatāmies arī valsts amatpersonu hierarhijā, tad Valsts prezidentei, kura ir augstākā amatpersona valstī, alga arvien ir lielākā, Ministru prezidenta alga ir mazāka par Valsts prezidenta algu, bet arī nav dramatiski no tās atšķirīga, un ministru alga ir vēl zemāka. Redziet, es neticu sistēmai, kur strādātu uz neadekvāti atalgotu augstāko lemjošo amatpersonu bāzes.

- Vakar Latvijas Televīzijā medicīnas darbinieki sacīja, bet viņiem ir tieši tāda pati atbildība, bet viņiem šobrīd nesanāk.

- Viņiem ir pilnīga taisnība, atbildība ir milzīga, taču diemžēl šobrīd medicīnas darbinieku skaits ir tik liels, kas mums neļauj šo jautājumu atrisināt uzreiz. Taču, savedot kārtībā valsts lemjošās institūcijas, es ceru, ka mēs visā drīzumā nonāksim arī pie radikāliem uzlabojumiem veselības aprūpē, izglītības sistēmā un citu mums svarīgu darbinieku atalgojumā. Tā ir un būs mūsu politika, un attiecībā uz cilvēku atalgojumu nekāds taupības režīms nav ticis plānots un arī netiks īstenots. Taisni otrādi, mūsu politika būs varbūt pat samazināt štatus, kur tas būs iespējams, bet samaksāt kārtīgi darba veicējiem...

Nākamajā radiointervijā Einars Repše vēlreiz apliecina - tā nav bijusi nekāda alošanās, algas ministriem un viņam pašam ir palielinātas tieši tāpēc, lai viņi visi varētu strādāt pašaizliedzīgi, rezultatīvi un atbildīgi:

- Mazliet par iekšpolitiku. Zaļo un zemnieku partneri aicinājuši jūs tomēr varbūt pārskatīt savas algas un samazināt tās, vai jūs reaģēsit kaut kā uz šo aicinājumu?

- Nē, nereaģēšu un vērtēju to tikai un vienīgi kā populistisku soli. Nu paskatīsimies, kas tad galarezultātā tautai liksies simpātiskāks - vai Zaļo un zemnieku savienības frakcijas populisms, vai mans pragmatisms. Galarezultātā jau visu noteiks darba rezultāts un sasniegumi, un patlabanējā situācija man ļauj no ministriem prasīt darba rezultātu, ko es arī darīšu. Un gadījumā, ja man būs jāpalūdz kādam ministram atkāpties, to es darīšu, labi zinot, ka nebūs nekādu problēmu nodrošināt citu, varbūt labāku, vietā.

Jebkurā gadījumā, kā jau es to stāstīju iepriekšējās nedēļas intervijā, lēmums ir nepieciešams, tas ir vilcināts jau daudzus gadus, daudzas partijas un valdības ir baidījušās vienkārši ķerties klāt šī jautājuma atrisināšanai. Nu beidzot tas ir izdarīts, un es neredzu nekāda pamata kāpties atpakaļ vai kaut ko grozīt; taisni otrādi - ir jāstrādā uz priekšu un ar praktiskiem rezultātiem jāparāda, ka tik tiešām vienīgais pareizais ceļš ir tāds, kāds ir izvēlēts...

Tātad - atcerēsimies būtiskāko no šī vēstījuma - jau daudzus gadus pirms paraksta likšanas zem valsts galvojuma dokumentiem Einars Repše lieliski apzinās, kāda ir ministru atbildība un kāpēc tā tālu pārsniedz visādu ierēdņu atbildībiņu: "Ministri tomēr pieņem lēmumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lēmuma atšķirība var būt vai nu nopietni zaudējumi, vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildība ir daudz augstāka par jebkura ierēdņa atbildību, par jebkura valsts uzņēmuma vadītāja atbildību un par jebkuras valsts aģentūras atbildību."

Desmit gadus vēlāk, 2013. gada rudenī, jau pēc Liepājas metalurga kraha Einars Repše, jau cerot atgriezties politikā un nu gan attīstīt Latviju, visu paša sarunāto par politiskās atbildības jautājumiem ir aizmirsis pilnīgi un galīgi, - ja runa esot par Liepājas metalurga galvojumu, tad vainīgi esot visi citi, tikai ne viņš. Lūk, kā tas izskatās viņa skaidrojumā nozare.lv:

"Valsts kontroles revīzijā par 2012. gada valsts budžeta izpildi secinātais, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS Liepājas metalurgs vietā, norāda uz vairākām acīmredzamām problēmām un liek pievērst nopietnu uzmanību Valsts kases rīcībai un darba metodikai, biznesa portālam Nozare.lv sacīja biedrības Latvijas attīstībai vadītājs un bijušais finanšu ministrs Einars Repše.

"Valsts kontroles atzinumā liela deva kritikas veltīta Valsts kasei, un tam ir jāpievērš nopietna uzmanība. Valsts kase savā atzinumā par galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam bija sniegusi visumā pozitīvu un galvojuma izsniegšanu atbalstošu atzinumu," sacīja Einars Repše.

Viņš piebilda, ka 2009. gadā Valsts kase bija veikusi izvērtēšanu un arī bija atbildīga par visu nepieciešamo līgumu sagatavošanu. "Tas bija Valsts kases pienākums - organizēt galvojuma izsniegšanu un sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Ja patlaban par šiem dokumentiem ir kritika, tad Valsts kasei būtu rūpīgi jāizvērtē savas procedūras un veiktais darbs," skaidroja Einars Repše.

Bijušais finanšu ministrs nevarēja komentēt, uz kādu politisko spiedienu norāda Valsts kontrole, norādot, ka viņam nav zināms, kuri politiķi būtu izdarījuši šādu spiedienu, taču uzsvēra, ka viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu.

"Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām," sacīja Einars Repše.

Viņš norādīja, ka Valsts kase uzņēmumu bija pārbaudījusi arī pēc stresa scenārija un atbilstoši tam nolēmusi, ka projekts ir dzīvotspējīgs. "Lai par to pārliecinātos, zvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam un lūdzu tam apstiprinājumu, ko Āboliņš arī sniedza," skaidroja eksministrs.

Einars Repše arī norādīja uz vēl vienu būtisko aspektu - valsts galvojuma nodrošinājumu ar ķīlu. "Atzinumā bija teikts, ka valsts galvojums ir pilnībā nodrošināts ar ķīlu un pat ar uzviju to pārsniedz. Ja šodien dzirdam, ka Valsts kase ir paļāvusies uz tāda auditora, kurš bijis cieši saistīts ar uzņēmumu, tas liecina par nopietnu Valsts kases kļūdu un neprofesionalitāti. Tagad ir jautājums Valsts kasei - kur tad ir šīs ķīlas, ja tās patlaban nespēj nosegt riskus," sacīja Repše.

Tāpat Einars Repše norādīja, ka neatbildēts paliek jautājums, kāpēc nav veikta pienācīga valsts galvotā kredīta tālākā uzraudzība. "Kāpēc nav bijuši savlaicīgi brīdinājumi, kāpēc par uzņēmuma maksātspējas problēmām bija jāuzzina tikai tad, kad tas vairs nevarēja maksāt elektrības rēķinus? Šaubos, ka tas liecina par profesionālu uzraudzību," uzsvēra Repše."

Šo pašu versiju Einars Repše vēl krāšņāk, emocionālāk un detalizētāk - vēlēšanas jau ir daudz tuvāk! - izklāsta Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 jau 2014. gada aprīļa beigās. Ir vērts šo spraigo sarunas daļu lēni un nopietni izlasīt pilnībā:

- Vēl viena lieta, ko daudzi jums pārmet, ka piecdesmit viens miljons latu jeb septiņdesmit trīs miljoni eiro šobrīd samaksāti Liepājas metalurga vietā Itālijas bankā. Kredītu garantēja valsts, tur apakšā stāv jūsu paraksts. Jūsu pēcteča Andra Vilka citāts un pēc tam turpināsim. Lūdzu, video.

„Andris Vilks: Šajā gadījumā tā izvēle ir ļoti vienkārša. Vai nu tu akceptē to, ko tev liek, vai arī saskaries ar problēmām. Rezultātam bija jābūt galvojumam. Paldies Dievam, ka viņš tika samazināts. Tas ir, paldies Dievam, jo, manuprāt, ar 150 miljoniem, kā deputāti spēlējās, tas vispār bija absurds. Ar tādām lielām summām sākotnēji. Es arī saprotu, liels uzņēmums, vajadzīgs ir noturēt varbūt tā attīstību tādā līmenī, kā prognozēts, bet jautājums ir par summu un par to steigu. Man tas ir neatbildēts jautājums.

- Jūs neprasījāt savam priekšgājējam Einaram Repšem?

Andris Vilks: Ai, Repše vispār nebija, viņš nekādas lietas nenodeva, viņš redzēja mani, teica - strādā, paldies. Es tiku iemests pilnīgi bez kaut kāda fona.

- Bet jums taču ir mobilais telefons…

Andris Vilks: Ko es viņam prasīšu? Es domāju, ka tas ir ne tik daudz Repšem jāprasa. Tas ir jāprasa, kāpēc Repše vai kāds iepriekšējais finanšu ministrs nepiebremzēja.”

- Tas vienkārši ir nožēlojami, ko Vilka kungs saka. Es neteikšu, ka tie gluži ir meli. Viņš pats nesaprot, kādā veidā notiek ministru maiņa Ministru kabinetā. Man arī neviens nekādas lietas īpaši nenodeva. Tā bija svinīga ceremonija, kura iepriekšējais finanšu ministrs nodeva. Ierēdniecība, valsts sekretāri, Valsts kases vadītājs, kurš būtībā gatavoja. Valsts kase gatavoja visu šo līgumu no A līdz Z, sniedza pozitīvu atzinumu, pēc tam Valsts kasei bija jāuzrauga. Valsts kase bija… Tur pat vadītājs nav mainījies. Neviens nav pajautājis šī vadītāja atbildību.

- Bet jūs dzirdējāt, ierēdņiem bija bail no atbildības.

- Tās ir pilnīgas blēņas. Valsts kasei neviens nenorādīja, kādus līgumus viņai gatavot. Paļāvās uz viņu profesionalitāti. Arī nekādas steigas tur nebija. Galu galā – gadu iepriekš Saeima bija lēmusi par šī galvojuma izsniegšanu, Saeima bija lēmusi, un iekļāvusi… ļaujiet man pabeigt, šis ir ļoti nopietns apmelojums un apsūdzība. Saeima bija iekļāvusi to budžeta likumā, kas man kā finanšu ministram bija vienkārši jāpilda.

- Tā ir jūsu politiskā atbildība.

- Ministrs, pildot budžeta likumu, liek savu parakstu uz ļoti daudziem dokumentiem.

- Repšes kungs, jūs pirms tam runājāt par atbildību, par jūsu spēju ietekmēt procesu…

- Jūs esat uzaicinājuši cilvēku savā raidījumā, izsakāt nopietnus apvainojumus, ļaujiet atbildēt. Atcerieties, ka tajā laikā bija krīze, vadošs nozares uzņēmums, par kuram izsniedzamo garantiju bija lēmusi Saeima - augstākais Latvijas likumdevējs. Iekļauts budžeta likumā, prasīja garantiju ražošanas modernizācijai, nevis kaut kam citam. Valsts kase deva… sagatavoja visus līgumus, apgalvoja man personīgi Valsts kases vadītājs, ka ķīla ir paņemta 100% un ar uzviju. Ekonomikas ministrija deva pozitīvu atzinumu. Ja tajā brīdī es būtu… Šis atzinums bija saskaņots ar Eiropas Komisiju. Te ne par kādu steigu neiet runa.

- Bet Valsts kase savā atzinumā raksta arī to, ka pastāv risks, ka Metalurgs šajos tirgus apstākļos, turpinot strādāt ar zaudējumiem, ka var tikt apgrūtināta apgrozāmo līdzekļu pieejamība, kas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmuma darbības iespējas.

- Tur tālāk viņi teica, ka ir izvērtējuši šos riskus un atzīst tomēr tos par pārvaramiem. Un gala slēdziens Valsts kasei bija tomēr, ka garantija ir jāizsniedz. Tādus dokumentus viņi man kā finanšu ministram sagatavoja.

- Atzinumā šādu vārdu nav.

- Tā noskaņa bija tieši tāda. Tā bija rekomendācija izsniegt, bija dokumenti sagatavoti. Kā to cita starpā, starp citu, palasiet Valsts kontroles slēdzienu, kur man kā finanšu ministram nav izteikts neviens pārmetums, bet ļoti daudzi pārmetumi ir izteikti tieši Valsts kasei par šo dokumentu sagatavošanu.

- Arī Finanšu ministrijai pārmetumi Valsts kontroles ziņojumā ir.

- Man tur nav nekādi pārmetumi.

- Varbūt vārdā neesat pieminēts, bet arī Valsts kases cilvēki nav vārdā pieminēti.

- Mēs varētu varbūt pārlasīt un padiskutēt. Pēc tam, kad šis galvojums tika izsniegts uzņēmuma modernizācijai, galu galā tas bija svarīgākais, viens no galvenajiem  eksportētāju uzņēmumiem, metalurģijas nozares pārstāvis. Pēc tam vajadzēja sekot, ja presē parādījās kaut kādas ziņas, ka ir problēmas šajā uzņēmumā 2012. gadā, faktiski gadu valdība nereaģēja un nedarīja neko.

- Bet tas jūsu paraksts un izvērtēšana bija jūsu atbildība, Repšes kungs. Jūs līdz galam nepateicāt, vai jūs pēc būtības piekritāt, ka paraksts bija jāliek, arī tad, ja jums neviens nespieda.

- Jā, tai brīdī tik tiešām, ja man būtu pamats šo parakstu atteikt, tad es viņu būtu atteicis. Bet, izvērtējot Ekonomikas ministrijas atzinumu, izvērtējot Valsts kases atzinumu, personiski piezvanot un pārrunājot ar Valsts kases vadītāju, ka viņš tik tiešām...

- Jūs nepiezvanījāt Valsts kases...

- Es piezvanīju.

- Nepiezvanījāt, es šodien pārbaudīju.

- Nē, es piezvanīju.

- Jūs piezvanījāt Finanšu risku vadības departamenta vadītājam.

- Kurā datumā?

- Dienā, kad jūs parakstījāt.

- Dienā, kad es parakstīju, es vairāk nepieņēmu šādus svarīgus lēmumus. Es šo lēmumu, es šos dokumentus no Valsts kases biju saņēmis jau vairākas dienas. Un es zvanīju Valsts kases pārvaldniekam, es pat zvanīju pēc tam, tagad LMT, lai dabūtu izdrukas, bet viņi tik ilgi neglabā...

- Es negribu jūs tiešām šobrīd apvainot...

- ...Melos, un tikai uz tā pamata, ka jums pretējā puse ir apgalvojusi kaut ko pretēju.

- Viņi arī rakstiski ir vēstuli rakstījuši.

- Viņi ir atbildējuši. Paskatieties, kā viņi ir atbildējuši. Par konkrēto datumu. Par trīsdesmito [decembri]. Viņi nav pat tik rūdīti meļi, lai teiktu, ka citā datumā es neesmu viņiem zvanījis. Bet šī saruna bija un bija fiziski tāda – es jautāju Valsts kases pārvaldniekam Āboliņam, vai es pareizi lasu viņa atzinumu, ka, viņaprāt, šis galvojums ir izsniedzams. Viņš man teica – jā, ka tik tiešām ir izvērtēts, ka ir dažādi riski, bet ka ir izsniedzams. Un tad viņš man apgalvoja, ka gadījumā, ja ar uzņēmumu notiks kas slikts, tad paņemtās ķīlas ir ne tikai pati iekārta, ko iegādājās par šo naudu, kausēšanas krāsnis, bet papildus kustamie, nekustamie īpašumi, kas ar uzviju…

- Es saprotu.

- Ja man Valsts kases pārvaldnieks gan rakstiski, kas ir Valsts kontroles atzinumā, manuprāt, ļoti objektīvi izvērtēts, gan arī mutiski pasaka, ka valstij šis darījums ir faktiski bez riska, es paļaujos…

- Lai kurš būtu tas cilvēks, ar kuru jūs runājāt…

- Tad nemēģiniet, lūdzu, mani apmelot par to, ka es meloju.

- Tie ir fakti…

(Runā reizē.)

- Ā, Valsts kase ir tā puse, kura, glābdama savu ādu, ir gatava apmelot jebkuru.

(Runā reizē.)

- Ja šāda situācija būtu šodien, es domāju, ka es būtu atbalstījis galvojuma izsniegšanu, ja man būtu tā pati informācija, kas toreiz. Bet, protams, ja man būtu iespēja Valsts kases pārvaldniekam pateikt, ka tomēr ķīlas ir jāpieņem, vērtējot tās pēc likvidācijas vērtības, nevis pēc tā brīža tirgus vērtības. Ja man viņam būtu jāpasaka, ka tomēr ir jāuzrauga uzņēmums pēc tam, un ja man būtu viņam jāpasaka, ka varbūt ir nepieciešams palūgt arī no uzņēmuma vadības personisku garantiju, vai ieķīlāt viņu akcijas, es to būtu šodien izdarījis. Tajā brīdī profesionālis Valsts kase ar visu savu aparātu sagatavoja šo līgumu atbilstoši viņu izpratnei par valstij izdevīgu profesionālu līgumu un acīmredzot pēc tā, kā uzskatīja par atbilstošu tā brīža normatīvajiem aktiem. Tātad – kļūdas tur ir pielaistas, gan sagatavojot līgumu…

- Bet savu atbildību jūs nesaskatāt kā politiska persona, kas parakstīja šo līgumu, kā cilvēks, kurš lika savu parakstu.

- Kā politiska figūra, kurš ir pildījis Saeimas lēmumu un kurš ir finanšu ministrs, kurš galu galā atbild arī par Valsts kasi un Finanšu ministrijas aparātu, es, protams, tā ir mana atbildība. Man vajadzēja varbūt labāk uzraudzīt Valsts kasi un labāk uzraudzīt Finanšu ministriju. Nenoliedzami. Bet es aizrādīšu jums uz faktu, ka Valsts kases vadītājs vēl šobrīd strādā savā amatā, neviens viņam viņa atbildību par viņa neprofesionālu rīcību nav pajautājis, arī par meliem.

- No jums arī nav paprasījis.

- Kā nav paprasījis atbildību?! No politiķiem atbildību vienmēr prasa. It īpaši vēlētājs...

Lūk, kā tātad esot bijis: Einars Repše nozarei.lv stāsta, ka noteikti un nekādā gadījumā nebūtu parakstījis nekādu galvojumu, taču, pirmkārt, Saeimas lēmums, otrkārt, likums par valsts budžetu, treškārt, pozitīvs Valsts kases atzinums, - neesot viņš varējis "vienpersoniski pārkāpt likumu". Turklāt arī ar ķīlu viss esot bijis vislabākajā kārtībā. Savukārt Latvijas Televīzijai mūsu varonis jau stāsta, ka ar ķīlu tomēr viss neesot bijis īsti kārtībā, kā arī to, ka nekādas steigas neesot bijis, ka Valsts kases atzinuma dokumentus viņš esot saņēmis jau vairākas dienas pirms liktenīgā 30. decembra.

Ja izteikties pavisam īsi, tad - Einars Repše vienkārši melo. Tā sacīt, pa visiem punktiem. Pirmkārt, neviens Saeimas lēmums viņam neuzliek par pienākumu parakstīt galvojumu Liepājas metalurgam, otrkārt, to neliek arī valsts budžeta likums, treškārt, Valsts kases atzinums nebūt nav tik pozitīvs, ceturtkārt, Valsts kases atzinums ir datēts tieši ar to pašu 30. decembri, kad Einars Repše paraksta galvojuma dokumentus. Jā, un, arī sniedzot personisko - un nevis valsts - galvojumu, Einars Repše nez vai nepieprasītu no aizņēmēja ieķīlāt arī viņa paša mantu...

Jā, 2008. gada 14. novembrī, kad Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžeta projektu, atbalsta valsts galvojumu 112 miljonu latu apmērā AS Liepājas metalurgs modernizācijas plāniem, - taču šis atbalsts nozīmē tikai iespēju uzņēmumam ļoti censties, lai galvojumu saņemtu, bet ne valstij, finanšu ministram vai vēl kādam uzliktu pienākumu galvojumu noteikti izsniegt. Tieši otrādi - ministram ir atbildīgi jāizvērtē, vai galvojumu tiešām izsniegt, un tad jāpieņem galīgais lēmums.

Savukārt saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 37. pantu finanšu ministram ir tiesības, bet ne pienākums sniegt valsts vārdā galvojumus saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, un tāpat likums noteic vienīgi to, ka šādus galvojumus, kuri iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, finanšu ministrs sniedz bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma.

Nu, bet bijušie spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 513 "Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība" skaidri un gaiši nosaka: "Pēc dokumentu izvērtēšanas finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu." Kas nozīmē - tā ir tikai un vienīgi finanšu ministra izšķiršanās un atbildība.

Einars Repše arī izšķīrās un pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas, kā to norāda arī Valsts kontrole, "2009. gada 30. decembrī lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu EUR 85 597 300 jeb Ls 60 158 125 pēc Latvijas Bankas kursa līguma parakstīšanas dienā un parakstīja Valsts kases sagatavotos līguma projektus, neņemot vērā, ka kredītiestāde netika izvēlēta konkursa kārtībā, kā to nosaka normatīvais akts".

Tiesa, ikvienam interesentam, kurš būtu kaut ieskatījies tobrīd jau vairākus mēnešus publiski pieejamajā Liepājas metalurga 2008. gada pārskatā, rastos pietiekami skaidrs priekšstats - te gan ir uzņēmums, kurš acīmredzami pamazām vien iet uz leju, un par savas naudas ielikšanu tādā būtu krietni jāpadomā.

Peļņa samazinās, izmaksas palielinās, kapitāla atdeve rūk divus gadus pēc kārtas, nepārdotu ražojumu ir vairāk, pircēju un pasūtītāju parādu - tāpat, palielinās aizņēmumi no kredītiestādēm un arī izmantotie kredītlīniju līdzekļi, piegādātājiem un darbiniekiem tiek maksāts vairāk, ražošanas izmaksās palielinās gan algas, gan materiālu izmaksas, parādās ievērojamas "ar akcionāriem saistītas izmaksas".

Tad vēl samazinās šaubīgo debitoru atgūtās summas, pieaug uzkrājumi šaubīgiem debitoriem, palielinās ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, uzņēmuma koeficients samazinās, realizācijas rentabilitāte samazinās no 8 līdz 2,9 procentiem, vairāk nekā dubulti sarūk pašu kapitāla rentabilitāte.

Un tas viss ir tikai tas, ko uzņēmuma gada pārskatā var izlasīt jebkurš interesents. Savukārt potenciālam aizdevējam vai kredīta galvotājam ir nesalīdzināmi apjomīgākas iespējas - protams, ja ir vēlēšanās tādas izmantot.

To, ko Einars Repše, ja vien viņam būtu bijusi kaut mazākā vēlēšanās pārliecināties par to, kam tiek milzīgais valsts galvojums, būtu varējis pieprasīt noskaidrot saistībā ar Liepājas metalurgu, uzskatāmi demonstrē auditoru Ernst & Young Baltic ziņojums jau Andra Vilka vadītajai Finanšu ministrijai vairāk nekā trīs gadus vēlāk, 2013. gada 15. martā par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību īpašam nolūkam sagatavotā 2008. gada konsolidētā finanšu pārskata revīzija. Lūk, daži īpaši kliedzoši fragmenti un to "atšifrējums" normāliem cilvēkiem saprotamā valodā.

"Kā izklāstīts pievienotajā nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumā, pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti pārvērtētajā vērtībā. Koncerna mātes uzņēmuma pamatlīdzekļu kategoriju „Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi", „Iekārtas un mašīnas" un „Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" vērtība noteikta, pamatojoties uz 2007. gada vērtēšanas ziņojumu. Koncerna mātes uzņēmums ir veicis augstāk minēto pamatlīdzekļu kategorijas vērtības noteikšanu arī 2009. gada 6. janvārī un saskaņā ar saņemto vērtējumu šo pamatlīdzekļu vērtība būtu par 9,886 tūkstošiem latu mazāka nekā bilances vērtība. Koncerns nav atzinis šādu vērtības samazinājumu, kas mūsuprāt būtu jāveic."

Ko tas nozīmē latviski? Runājot pavisam vienkārši, - to, ka Liepājas metalurgam pirms galvojuma saņemšanas izdevies izrādīties par desmit miljoniem latu vērtīgākam, nekā tas patiesībā bijis, un neviens to nav vēlējies pamanīt.

"Koncerns nav aprēķinājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas radies saistībā ar atzīto bilances posteni „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", saskaņā ar SGS Nr. 12 prasībām. Ja Koncerns būtu aprēķinājis un atzinis atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli, tad bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" būtu samazinājies un bilances postenis „Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem" palielinājies par 9 452 tūkst. latu un 9 511 tūkst. latu attiecīgi 2008. un 2007. gada 31. decembrī. Atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa korekcijas apmēru ietekmētu arī 2., 3., un 5. punktā minētie apstākļi."

Un ko nozīmē tas? Pavisam vienkārši - vēl gandrīz desmit miljonus latu, kas tāpat "paslēpti" pirms galvojuma saņemšanas.

"Koncerns 2008. gadā un iepriekšējos pārskata gados nav atzinis bilances posteņa „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasībām. Ja Koncerns būtu atzinis nolietojumu saskaņā ar SGS Nr. 16 prasībām, tad 2008. gada 31. decembra bilances postenis „Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" samazinātos par 11 184 tūkst. latu, bilances postenis „Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" palielinātos par 6 709 tūkstošu latu un bilances postenis „Pārskata gada nesadalītā peļņa" palielinātos par 4 475 tūkstošiem latu."

Un tas? Vēl vienkāršāk - uzņēmumam ļoti nav gribējies aizrauties ar nodokļu maksāšanu. Un tā tālāk, un tā tālāk - bet finanšu ministru Einaru Repši nekas tāds pirms izšķirošā lēmuma neinteresē. (Un viņam kā ilggadējam Latvijas Bankas prezidentam nu nekādi nav iespējams attaisnoties, ka tādas "sarežģītības", kādas minētas auditoru analīzē, viņam nav bijušas saprotamas un aptveramas.)

Turklāt pat Valsts kases 2009. gada 30. decembra atzinumā par Liepājas metalurgu atrodams pietiekami daudz biedējošas informācijas.

Pirmkārt, pat tad, kad Saeima nobalsoja par valsts galvojuma piešķiršanu Liepājas metalurga modernizācijas projektam, neviena kredītiestāde ne Latvijā, ne pasaulē nav pieteikusies uz kredīta izsniegšanu. Tikai tad, kad Liepājas metalurgs ar sev vien zināmām metodēm veicis "individuālu banku finansējuma piesaistes procesu", ir pieteikusies viena banka no tālās Itālijas.

Otrkārt, pat šī banka nedēļu pirms gada beigām, līdz kurām Latvijas valstij bija jāparaksta galvojuma līgums vai arī viss process jāsāk no sākuma, ir pēkšņi paziņojusi, ka tās risks, izsniedzot kredītu Liepājas metalurgam, ir pārāk liels un tas jāsamazina, cita starpā mainot finansējuma struktūru un paaugstinot procentu likmju pievienotās likmes.

Treškārt, Valsts kase, kurai it kā pāri visam vajadzētu būt Latvijas valsts interešu ievērošanai, pēc šī negaidītā itāļu bankas jaunuma pavēsta, ka galvojums noteikti "izsniedzams līdz gada beigām", tāpēc "laika trūkuma dēļ" atkārtota iepirkuma procedūra finansētāja izvēlei nav veikta, jo "ir pamats uzskatīt, ka šāds konkurss jebkurā gadījumā beigtos bez rezultātiem".

Ceturtkārt, Valsts kase skaidri pasaka: uzņēmuma ražošanas izmaksas jau 2009. gadā ir bijušas tādas, ka izdevīgāk bijis tērauda sagataves iegādāties tirgū nekā sagatavot tas rūpnīcā, turklāt uzņēmums nav spējis sniegt apliecinājumu par piegādātāju spēju nodrošināt ar Baltijas valstu tirgus un importēto metāllūžņu apjoma pieaugumu iecerētās jaunās krāsns pilnas jaudas izmantošanai.

Piektkārt, vēstulē tiek norādīts, ka iespaidīgā modernizācija neko nedos produkcijas dažādošanai: tās dēļ nākamajā posmā vajadzētu modernizēt velmētavas, taču šī posma "investīciju izmaksas šobrīd nav aprēķinātas un uzņēmums pagaidām neprognozē to īstenošanas laiku".

Sestkārt, Valsts kase arī skaidri pasaka, ka konstatējusi biznesa plāna finanšu prognozēs tuvākajos gados prognozētās situācijas neatbilstību ar aktuālajām uzņēmuma un nozares darbības tendencēm. Piemēram, esot "maz ticams būtisks plānotās pamatdarbības pieaugums līdz 2011. gadam uz produkcijas realizācijas ieņēmumu pieauguma rēķina". (Jau 2009. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzņēmuma apgrozījums ir samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu.)

Septītkārt, Valsts kase bez īpašām problēmām ir aprēķinājusi, ka kopš 2008. gada līdz galvojuma izsniegšanas brīdim velmējumu realizācijas un metāllūžņu izmaksu peļņas starpība ir sarukusi dubulti - no 320 līdz 166 eiro par tonnu, un ar šādu starpību Liepājas metalurgs vairs nespēj segt visus saimnieciskās darbības izdevumus. Tātad - strādā ar zaudējumiem.

Astotkārt, Valsts kase paredz vēl drūmāku nākotni, jo "ir pietiekams pamats uzskatīt, ka metāllūžņu iepirkuma cenas nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk par tērauda velmējumu (armatūras) realizācijas cenu pieaugumu, vēl vairāk samazinot Liepājas metalurga pelnītspēju, ņemot vērā prognozēto celtniecības apjomu turpmāku kritumu ES valstīs 2010.gadā".

Devītkārt, cita starpā pavīd arī uzņēmuma saimnieku neafišētie, maigi izsakoties, iespaidīgas darbinieku skaita samazināšanas plāni - "līdz 2012.gadam mainīgās materiālu izmaksas tiek plānots samazināt par 12%, darbaspēka izmaksas tiek plānots samazināt par 47%".

Visbeidzot, desmitkārt, vienkāršs un skaidrs, kaut vārdos iemudžināts gala brīdinājums: "Turpmākā Liepājas metalurga pastāvēšana varētu būt neiespējama." Bet pretējā svaru kausā faktiski tikai un vienīgi brīdinājums - "Liepājas metalurga slēgšanas gadījuma tiktu likvidētas vairāk kā 2 tūkstoši darbavietas Liepājā".

Vai ministrs to visu tāpat kā Valsts kontroles jau pēc Liepājas metalurga kraha uzskaitītos pārkāpumus gluži vienkārši "nepamana" - vai varbūt negrib pamanīt? Katrā gadījumā skaidrs ir viens: Einara Repšes stāstiņš par šo Valsts kases atzinumu, kas vienā brīdī apgriezis pretējā virzienā viņa noraidošo skatu uz galvojumu, ir vairāk nekā nenopietns. Gan viņa draugi, gan pretinieki ir vienisprātis - ja šis cilvēks kaut ko ir ieņēmis galvā, ir gandrīz neiespējami likti viņam mainīt domas.

Lūk, kā to, piemēram, raksturo Juris Pūce - izbijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš tāpat ieguldījis savu artavu Liepājas metalurga krahā un pēc skandalozas izlidošanas no valsts amata kopā ar Einaru Repši ir partijas Latvijas attīstībai dibinātāju pulkā:

"Einars Repše ir vīzijas cilvēks ar stratēģisku skatienu, kurš redz kopsakarības. Vairāk stratēģis, nekā taktiķis. Sarunās ar cilvēkiem, domāju, viņš ir ļoti elastīgs. Sarunās parasti vairāk klausās, nekā runā.

Ja viņam par kaut ko ir pārliecība, tad mainīt viņa viedokli ir ļoti grūti. Tikai ar argumentiem. Viņš ir daudz lasījis un daudz zina, tādēļ jāprot ļoti labi argumentēt. Ar viena dokumenta izlasīšanu domu maiņai, domāju, ka nepietiks. Es nedomāju, ka no viņa var sagaidīt ekspromta viedokļa maiņu. Varbūt tikai ilgākā laika posmā un ar spēcīgiem argumentiem."

Kas un kādā formā ir spējis efektīvi motivēt Einaru Repši uz šādu "viedokļa maiņu", nez vai kādreiz būs pilnīgi skaidrs. Taču viens gan ir skaidrs: Einars Repše galvojumu paraksta drudžainā steigā - vienas vienīgas dienas laikā viņš saņem apjomīgo Valsts kases atzinumu, to izlasa, izvērtē, rezultātā maina savu līdzšinējo negatīvo nostāju Liepājas metalurga galvojuma lietā un tai pašā 2009. gada 30. decembrī paraksta uzņēmuma tik kāroto dokumentu.

Tas notiek pašā pēdējā brīdī - vēl tikai viena diena, un astoņdesmit pieci miljoni Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāju naudas Liepājas metalurgam un tā saimniekiem šādas totālās bezatbildības un droši vien jau arī visprastākās korupcijas ķēdes rezultātā, visticamākais, nekad netiktu. Bet - pateicoties personiski Einaram Repšem, tiek.

Kāpēc Einars Repše atzinumu saņem tikai 30. decembrī? Valsts kase to skaidro šādi: "Galvojuma dokumentācijas izvērtēšanas process tika uzsākts 2009. gada janvārī un norisinājās visa gada garumā. Valsts kases atzinums par AS Liepājas metalurgs saistībām sniedzamo valsts galvojumu finanšu ministram sniegts tikai 2009. gada 30. decembrī, jo AS Liepājas metalurgs finansējuma piesaistes process globālās finanšu krīzes ietekmē bija ievērojami apgrūtināts, savu galējo finansējuma piedāvājumu aizdevēja banka iesniedza novēloti un tādējādi līdz pēdējam brīdim notika līgumu projektu skaņošana ar aizdevēja banku."

Kad nu atzinums saņemts, to, ja ticēt pašam Einaram Repšem, dažās stundās esot spējis izlasīt ne tikai viņš viens pats. "Pēc tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lūdzu pārbaudīt Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketē neatrada neko peļamu. Un tad es vēl papildus palūdzu ieskatīties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arī atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas. Un, lai arī taisnība, ka Valsts kases galējā atzinumā bija ierakstītas dažas piesardzīgas frāzes, bet gala slēdziens taču bija šo garantiju izsniegt. Tātad Valsts kases slēdziens bija pozitīvs – garantiju," jau pēc uzņēmuma kraha taisnojas galvojuma izsniedzējs...

Ja kādam nepietiek ar šiem faktiem, te ir vēl viens - jau pilnīgi neapstrīdams. Tātad - Einars Repše apgalvo, ka "viņš līdz pat pēdējam brīdim nav bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, līdz nebija saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu". Ir dokuments, kas jau atkal skaidri rāda - Einars Repše vienkārši un primitīvi melo.

Valsts kases atzinums, kā zināms, datēts ar 2009. gada 30. decembri. Tieši pēc tā saņemšanas Einars Repše arī esot mainījis savu līdz tam noraidošo nostāju un tai pašā 30. decembrī galvojumu parakstījis.

Taču... Finanšu ministrijas dokumentos atrodama arī Einara Repšes vēstule, kurā viņš, runājot par sevi trešajā personā, UniCredit apliecina: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."

Kā izrādās, šī vēstule ir datēta jau ar 29. decembri, tā skaidri apliecinot - viss, ko Einars Repše jau pēc Liepājas metalurga kraha stāsta par savu negatīvo nostāju pret galvojuma izsniegšanu, ko mainījis tikai Valsts kases pozitīvais slēdziens, ir nekas cits kā meli.

Patiesībā jau dienu pirms Valsts kases slēdziena saņemšanas Einars Repše itāliešiem ir oficiāli, ar savu parakstu apsolījis - galvojums tiks parakstīts, to izdarīs viņš pats, un viss būs labākajā kārtībā.

Visbeidzot, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš oficiālā skaidrojumā diplomātiskā un pieklājīgā formā apliecina - Einars Repše melo, arī apgalvojot, ka pirms galvojuma parakstīšanas esot viņam zvanījis un lūdzu apstiprinājumu tam, ka projekts ir dzīvotspējīgs, ko Valsts kases pārvaldnieks ministram arī esot sniedzis:

"Valsts kase bija pārbaudījusi projekta dzīvotspēju pēc stresa scenārija un secināja, ka, AS Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības izmaksām pēc projekta realizācijas ilgstoši saglabājoties 2009. gada izmaksu līmenī, varētu tikt apdraudēta uzņēmuma dzīvotspēja. Telefonsarunu ar Valsts kases pārvaldnieku nevaram apstiprināt. 2009. gada 30. decembrī finanšu ministrs zvanīja Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta direktoram, kurš savukārt apstiprināja vienīgi to, kas bija aprakstīts sagatavotajā Valsts kases atzinumā vai konstatēts projekta kredītriska izvērtēšanas gaitā..."

Jāņem vērā, ka tai pašā 30. decembrī Einars Repše paraksta arī komercķīlas līgumu, kura parakstītāji no Liepājas metalurga puses ir Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, - un šajā līgumā nav ne vārda par to, ka kredīta saņēmēji ieķīlātu savu personisko mantu vai kaut vai savas akcijas.

"Komerclikums nosaka, kāda ir uzņēmumu dalībnieku un akcionāru atbildība par uzņēmuma darbību un radītajiem zaudējumiem. Līgumos nav nosacījuma, kas paredz, ka uzņēmuma akcionāri neatbild ar saviem īpašumiem (t.i., atbrīvojuma no personīgās atbildības)," - tā tagad līgumā ierakstīto skaidro Valsts kase, atbildot uz jautājumu, ar kādu pamatojumu tajā tika iekļauts nosacījums, ka uzņēmuma akcionāri neuzņemas atbildību ar saviem īpašumiem.

Ir vai nav nosacījums, taču vismaz Einara Repšes un abu uzņēmuma saimnieku parakstītajā komercķīlas līgumā skaidri un gaiši paliek ierakstīts: "2.1. komercķīlas priekšmetā ietilpst komercķīlas devējam uz īpašuma tiesību pamata piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas bridi, kuru uzskaitījums dots Līguma Pielikumā Nr. 1, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa."

Un - viss. 2011. gada 11. martā finanšu ministrs Andris Vilks un Iļja Segals paraksta vienošanos par grozījumiem komercķīlas līgumā, bet neko tādu, kas attiektos uz pārējo akcionāru mantu - un pat ne uz viņu akcijām. Faktiski tiek turpināts tas pats Einara Repšes, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala parakstītais līgums.

Kurš par to atbildīgs? Valsts kases skaidrojums ir tiešs un skaidrs: "Minētie ķīlas un hipotēku līgumi tika sagatavoti, par pamatu izmantojot apstiprinātos standartlīguma paraugus. Minētie līgumi tika slēgti saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu un pilnvarojumu, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 513 „Galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtība" 7.punktu finanšu ministrs pieņem lēmumu sniegt vai nesniegt galvojumu pēc dokumentu izvērtēšanas.

Saskaņā ar minēto noteikumu 8.punktu, ja pieņemts lēmums sniegt galvojumu, finanšu ministrs paraksta galvojuma līgumu, līgumu par saistību nodrošinājumu, kā arī galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu.

Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam dokumenta saskaņošana (vizēšana) neietekmē dokumenta juridisko spēku. Līdz ar to galīgās līgumu redakcijas akceptēja finanšu ministrs, šos līgumus parakstot."

Visbeidzot, tiešām interesanti, ka vēl 2010. gada janvāra beigās UniCredit, saņēmis visus līgumus un galvojumus, vienalga bažīgi apjautājas Finanšu ministrijai - vai tiešām viss ir kārtībā un vai gadījumā nav vajadzīga jauna Eiropas Komisijas atļauja. Un jau 15. februārī Einars Repše steigšus raksta vēl vienu vēstuli - esiet mierīgi, priecājieties par saņemto naudu un galvojumu, viss ir labākajā kārtībā...

"Man nemaz šaubu nav, ka tur bija uzpirkšana. Cik vajadzēja samaksāt tiem, kas iedeva to galvojumu?!" - tik vienkārši un skaidri jau pēc Liepājas metalurga kraha savas aizdomas izsaka uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans, savukārt vēl citi "nelabvēļi" un "apmelotāji" piemin Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātāja, leģendārā Eduarda Berklava tikpat leģendāro izteikumu par mūsu varoņa naudaskāri.

Tā vai ne, bet fakti ir spītīga un grūti apgāžama lieta - Einaram Repšem ir paveicies, ka viņš šādu galvojumu devis, esot tieši Latvijas finanšu ministrs: reti kura cita valsts pasaulē būtu mierā ar šādu muļķīgu un primitīvu izmelošanos. Taču šeit tas iet cauri - un nieka četrarpus gadus pēc Latvijas valsts iegrūšanas Metalurga bedrē mūsu varonis jau droši var publiski sūroties par apmelojumiem un stāstīt, kā šajā lietā atbildīgi esot visi citi, tikai viņš gan ne.

Protams, mūsu varonim pašam visiem aprakstītajiem faktiem ir pilnīgi cits skaidrojums - droši vien ir jēga saraksti ar viņu publicēt pilnībā, bez kādiem labojumiem vai īsinājumiem:

- Saistībā ar Liepājas metalurga galvojumu Jūs ziņu aģentūrai LETA/nozare.lv 2013. gadā esat apgalvojis: "Biju noskaņots pret galvojuma izsniegšanu, taču bija Saeimas lēmums, galvojums bija paredzēts likumā par valsts budžetu, Valsts kase bija rūpīgi strādājusi un devusi atzinumu, ka šis galvojums ir nepieciešams, sarūpējusi nepieciešamās ķīlas, kas nosedza riskus. Šādos apstākļos es kā finanšu ministrs nevarēju vienpersoniski pārkāpt likumu un uzņemties atbildību par neīstenotas uzņēmuma modernizācijas iespējamām sekām." To pašu Jūs nule atkārtojāt LTV: "Saeima bija iekļāvusi to budžeta likumā, kas man kā finanšu ministram bija vienkārši jāpilda." Paskaidrojiet precīzi - kā tieši Jūs kā finanšu ministrs būtu pārkāpis likumu, neparakstot galvojumu? Kuru tieši likuma pantu vai punktu Jūs būtu pārkāpis?

- Es būtu pārkāpis Valsts budžeta likumu vai vismaz tā garu, jo Saeima, lielā vienprātībā iekļaujot šo garantiju valsts budžeta likumu paketē, nepārprotami bija paudusi atbalstu konkrētās garantijas izsniegšanai Liepājas metalurga modernizācijai. Pat ja par to nav paredzēts sods, atteikumam pildīt šādu, valsts augstākā likumdevēja lielā vienprātībā (par konkrēto jautājumu) paustu gribu, būtu vajadzīgs ļoti nopietns iemesls un argumenti kādu 2009.gada beigās nebija (skat manu atbildi uz nākamo jautājumu).

- Vai pareizi saprotu - Jūs tātad atzīstat, ka patiesībā nekāds Valsts budžeta likuma pants vai punkts nebūtu pārkāpts, bet nevēlējāties pārkāpt tā "garu"?

- Grūti novilkt šo robežu starp likuma burtu un garu. Likuma burts un gars nav divas pilnīgi dažādas lietas. Turklāt šos jautājumus regulē ne tikai pats budžeta likums, bet arī likums par budžeta un finanšu vadību. Ja reiz garantija ar Saeimas lēmumu ir atbalstīta un iekļauta budžeta paketē, finanšu ministrs vairs nevar ar to izrīkoties gluži, kā viņam patīk. Piekrītu, ka finanšu ministram ir jāpieņem gala lēmums. Piekrītu, ka noteiktos gadījumos ministram ir tiesības arī budžetā paredzētu garantiju atteikt, bet šim lēmumam ir jābūt pamatotam un argumentētam.

Galu galā Liepājas metalurga garantija tikai tādēļ parādījās manā darba kārtībā, ka tā bija paredzēta budžetā, ne pēc manas iniciatīvas. Valsts kase un Finanšu ministrija arī šo garantiju veselu gadu gatavoja un vērtēja tādēļ un tikai tādēļ, ka tā bija no Saeimas atbalstīta un iekļauta valsts budžeta paketē, un viņi jau noteikti nestrādā ar likuma “garu” vien.

- Saistībā ar Valsts kases atzinumu par galvojumu Jūs LTV raidījumā apgalvojāt: "Dienā, kad es parakstīju, es vairāk nepieņēmu šādus svarīgus lēmumus. Es šo lēmumu, es šos dokumentus no Valsts kases biju saņēmis jau vairākas dienas." Paskaidrojiet - kad, kādā formā Jūs šos dokumentus bijāt saņēmis un kas to apliecina, ņemot vērā, ka Valsts kases oficiālais atzinums ir datēts ar 2009. gada 30. decembri - dienu, kad Jūs parakstījāt galvojumu?

- Valsts kases viedoklis, ir viena lieta, bet tā rakstisks izklāsts papīra dokumenta veidā – pavisam cita lieta. Valsts kases viedoklim pēc gandrīz  gadu ilga darba vajadzētu būt diezgan stabilam un nemainīgam vismaz 2009.gada pēdējā nedēļā. Ir viegli saprotams, ka vienu šī viedokļa izklāstu, datētu ar 30.decembri, pievieno garantijas gala paketei, kas tiek virzīta parakstīšanai, bet citu tā paša viedokļa izklāstu, agrāk datētu, jau savlaicīgi iesniedz ministram, izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Tieši tā šajā gadījumā ir noticis. 

Pēc Valsts kases viedokļa par garantijas izsniegšanas apstākļiem saņemšanas es šādā secībā veicu sekojošas darbības: 

1) rūpīgi izlasīju man iesūtītos materiālus un pārdomāju tos, 

2) personiski piezvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam lai papildus noskaidrotu divus jautājumus:

- vai es pareizi saprotu, ka Valsts kase ir pozitīvi noskaņota un atbalsta garantijas izsniegšanu, neskatoties uz atsevišķiem riskiem? Saņēmu pozitīvu atbildi.

- kā ir nosegti valsts iespējamie riski? Saņēmu atbildi, ka ir paņemtas ķīlas, kas ietver ne tikai pašu iegādājamo iekārtu, bet arī papildus Liepājas metalurga kustamu un nekustamu mantu, kas pēc Valsts kases organizēto ekspertu novērtējuma vairāk kā par 100% nosedz visus iespējamos valsts riskus.

3) palūdzu saviem biroja darbiniekiem atkārtoti pārskatīt iesūtītos materiālus (lai gan normatīvie dokumenti šādu procedūru neparedzēja) un pateikt man, vai Valsts kase ir veikusi nepieciešamās darbības un vai nav manāmi kādi iemesli apšaubīt garantijas izsniegšanas pamatotību. Saņēmu atbildi, ka dokumenti izskatās sagatavoti atbilstoši un pamatoti iebildumi pret garantijas izsniegšanu nav saskatāmi.

Pēc tam vēl pārdomāju ar garantijas izsniegšanu saistītos jautājumus un šādus ar to saistītos apstākļus:

- Saeimas atbalsts, kas sniegts pirms gada lielā vienprātībā - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem uzstājoties par,

- Latvijas ekonomikai svarīgs uzņēmums, vadošais metalurģijas nozares uzņēmums, lielākais Latvijas eksportētājs lūdz garantiju ražošanas modernizēšanai,

- Arvien ir krīze. Ja ražošanas modernizācija nenotiek, iespējams, ka uzņēmums savu darbību ar vecajām krāsnīm vairs nevar uzturēt, un pastāv risks, ka tas var tikt slēgts. Uzņēmumā strādāja vairāk nekā 2000 darbinieku.

- Visas atbildīgās institūcijas (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kase, Saeima) atbalsta garantijas izsniegšanu (pat pēc risku izvērtēšanas) vai vismaz neiebilst pret to,

- pirms garantijas parakstīšanas visa 2009.gada laikā neviens neizteicās pret tās izsniegšanu,

- Valsts kase, ko toreiz vērtēju kā augsti profesionālu iestādi, sadarbībā ar Finanšu ministriju un pašu Liepājas metalurgu ilgi un nopietni ir strādājuši pie līgumu gatavošanas, ķīlu izvērtēšanas, saskaņošanas Eiropas komisiju utt.,

- Valsts kase iesniedz ministram pozitīvu viedokli par garantijas izsniegšanu, izvērtējot un ņemot vērā arī atsevišķus riskus,

- valsts riski ir nosegti ar ķīlām, kas pēc Valsts kases apgalvojuma un viņu piesaistīto ekspertu atzinuma ar uzviju nosedz visus valsts riskus,

- visus sagatavotos dokumentus bija izskatījušas un atbalstījušas (to atbilstoši vīzējot) Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonas, ieskaitot juristus un dažādus citus ekspertus, ieskaitot ministrijas valsts sekretāru un Valsts kases pārvaldnieku,

- visu iepriekš uzskaitīto vērā ņemot, mans iespējamais atteikums parakstīt ilgi un, kā man šķita, rūpīgi un profesionāli gatavoto garantiju būtu vismaz nemotivēts, ja ne pilnīgi nepamatots,

- pēc krīzes gadu nežēlīgās ekonomikas sašaurināšanās un kopprodukta krituma atbalsts Latvijas sekmīgi eksportējošiem, ražojošiem un darba vietas nodrošinošiem uzņēmumiem ir īpaši nepieciešams.

Pēc šo apstākļu izvērtēšanas es pieņēmu lēmumu par labu garantijas izsniegšanai un par savu lēmumu paziņoju kolēģiem Finanšu ministrijā un Valsts kasē, lūdzot gatavot dokumentus uz parakstu.

Gala dokumentos iekļautais Valsts kases atzinums, pareizāk sakot, tā kārtējais rakstiskais izklāsts visticamāk ir datēts ar 30.decembri, jo jau pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas, kā aprakstīts iepriekš, tieši šajā datumā visi dokumenti tika gatavoti uz galīgo parakstīšanu. Būtu pilnīgi aplami domāt, ka pēc vesela gada nopietna darba Valsts kases viedoklis (nevis tā kārtējais izklāsts) būtu tapis tikai pēdējā, dokumentu parakstīšanas dienā, pēdējā dienā, kurā fiziski bija iespējams šo garantiju izsniegt. Tas, starp citu, būtu bijis pilnīgi bezatbildīgi un neprofesionāli arī no Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonu puses.

To, ka šī garantija tiek gatavota, zināja visi, jo tā bija paredzēta budžeta likumā. Noteikti neveicināju tās gatavošanu, ne arī, protams, kavēju. Ļāvu, lai Valsts kase profesionāli strādā, gatavo nepieciešamos dokumentus, izvērtē. Gaidīju, kad Valsts kase nāks ar savu vērtējumu un ieteikumu. To saņēmu, kā jau teicu, ievērojami pirms parakstīšanas dienas. Pēc saņemšanas, iepazīšanās un pat nelielas apdomāšanas zvanīju Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboliņam, lai personiski pārliecinātos, ka pareizi saprotu viņa rekomendāciju - izsniegt garantiju.

Kad viņš to apstiprināja un vēlreiz visumā labvēlīgi raksturoja situāciju, arī apsolīdams vēlāk rūpīgi sekot situācijas attīstībai (kas gan jebkurā gadījumā bija viņa un Valsts kases pienākums), tad pārrunājām arī ķīlas, kuras, kā viņš apgalvoja, ir paņemtas "ar uzviju" un papildus pašai iegādājamai krāsnij esot ieķīlāti arī Liepājas metalurga kustami un nekustami īpašumi. Kopā ķīlas, pēc Āboliņa teiktā, vairāk kā par 100% nosedz visus iespējamos valsts riskus, un tam esot arī neatkarīgs novērtējums no piesaistītajiem ekspertiem, kurus Valsts kase bija algojusi garantijas sagatavošanai un izvērtēšanai.

To visu esmu jau teicis savās intervijās un pilnā mērā apstiprinu un uzturu spēkā.

Vēlāk, jau gadu pēc tam, kad Liepājas metalurgam bija radušās problēmas, man Kaspars Āboliņš privātā sarunā atzina, ka vērtēšanas metodē viņa (Valsts kases) algotie eksperti esot pieļāvuši būtiskas kļūdas un to viņš iepriekš neesot zinājis...

- Paldies par izvērsto skaidrojumu, taču tomēr neredzu precīzu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem - kad, kādā formā Jūs šos dokumentus bijāt saņēmis un kas to apliecina? Ja reiz Jūs bijāt kādas sadaļas no gatavojamā atzinuma saņēmis, tām droši vien būtu jābūt oficiāli reģistrētām gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedībā, vai ne? Taču Valsts kase oficiāli apliecina, ka reģistrēts esot tikai galīgais atzinums. Citiem vārdiem - vai Jūs savu pietiekami ticamo skaidrojumu varat apliecināt arī ar konkrētiem dokumentiem?

- Datumu un formu es precīzi neatceros, tas varētu būt, piemēram, dienesta ziņojuma formā par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu. Dienesta ziņojumi ministram, cita starpā, bija ļoti izplatīts un bieži lietots komunikāciju veids Finanšu ministrijā, un būtu ļoti aizdomīgi, ja par šo  nozīmīgo jautājumu nebūtu saglabājies neviens dienesta ziņojums ministram, kā arī valsts sekretāram. Bet vēlreiz uzsvēršu, ka dokumenta precīzu nosaukumu, formu vai datumu es neatceros, taču ļoti labi atceros šādus būtiskus elementus:

1) dokuments bija rakstisks un papīra formā, visticamāk, arī personiski (bet to nevaru apgalvot) parakstīts no Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa puses, katrā ziņā tas nepārprotami pārstāvēja viņa un Valsts kases viedokli,

2) dokuments bija pārsteidzoši (un argumentēti) labvēlīgs garantijas izsniegšanai. Atceros, ka tas nosvēra manu pirms tam drīzāk skeptisko viedokli par labu garantijas izsniegšanai,

3) tas saturēja zināmu daļu riska analīzes, tādēļ nolēmu arī personiski un tieši pajautāt Kasparam Āboliņam, vai pareizi saprotu viņa kopumā pozitīvo viedokli par labu garantijas izsniegšanai. Šādu apstiprinājumu saņēmu, kā arī skaidrojumu par ķīlām, kas, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, vairāk kā par 100% nosedz visus iespējamos valsts riskus pat sliktākā iespējamā scenārija (uzņēmuma maksātnespējas) gadījumā,

4) šie notikumi noteikti ir norisinājušies pirms 29.decembrī parakstītās vēstules Itālijas bankai par gaidāmo garantijas izsniegšanas procedūru, jo pretējā gadījumā es noteikti nebūtu šādu vēstuli parakstījis, bet gan uzreiz uzdevis citus nopietnus procedurālus jautājumus Valsts kases pārvaldniekam un Finanšu ministrijas valsts sekretāram.

Dokumentam būtu jābūt reģistrētam un pieejamam gan Valsts kases, gan Finanšu ministrijas lietvedībā. Tieši tādēļ, ka pilnībā paļāvos uz oficiālo lietvedību, neatceros, ka būtu kopējis un saglabājis šos dokumentus, neesmu arī vedis paralēlu un privātu lietvedību. Toreiz, protams, negaidīju ne, ka Liepājas metalurgs pēc dažiem gadiem pārtrauks savu darbību, ne, ka atbildīgas amatpersonas mainīs savu toreizējo viedokli vai citādi atcerēsies notikumu gaitu.

Šiem dokumentiem būtu jābūt oficiāli reģistrētiem un saglabātiem lietvedībā, ja vien tie nav no turienes izņemti, vai arī – ja pašā sākumā nav veiktas speciālas un mērķtiecīgas darbības, lai šie dokumenti gan tiktu iesniegti ministram, bet netiktu reģistrēti un saglabāti lietvedībā. Agrāk tas man būtu šķitis neiedomājami, bet tagad pieļauju dažādas iespējas.

Iespējams arī, ka Valsts kase patlaban, atbildot Jums, spēlē formālisma spēli. Nu, piemēram, cik saprotu, tad, atbildot par telefona zvaniem, viņi ir oficiāli apstiprinājuši, ka tieši 30.decembrī es neesmu zvanījis Valsts kases pārvaldniekam, un tā droši vien ir taisnība. Bet šāda atbilde nenozīmē, ka konkrētais zvans ar iepriekš aprakstīto un nepārprotamo saturu nav noticis dažas dienas iepriekš.

Tāpat, ja Valsts kase “oficiāli apliecina, ka reģistrēts esot tikai galīgais atzinums”, tad viņi nebūt nesaka, ka dokumentu apritē nav bijis cita, agrāka atzinuma, viņi tikai saka, ka “reģistrēts” ir vienīgi  dokumentu gala paketē iekļautais atzinums.

Vēl viena iespēja - ja Jūs viņiem jautājat par dokumentu ar nosaukumu “Valsts kases atzinums”, bet manis pieminētais dokuments ir bijis ar citu nosaukumu, piemēram, “Dienesta ziņojums par Liepājas metalurgam izsniedzamās garantijas tapšanas gaitu” vai citādi, tad viņi ar mierīgu sirdi ir varējuši atbildēt, ka ar Jūsu norādīto nosaukumu ir reģistrēts tikai viens dokuments...

Ārpus oficiālās lietvedības manā rīcībā šobrīd nav citu dokumentu, kas apliecinātu manu vārdu patiesumu, tikai loģika. Un pēc loģikas - nevienai pusei nebūtu bijis izdevīgi iesniegt vai izskatīt būtisku atzinumu par šo garantiju pēdējā dienā. Pat ja mēs pieņemam, ka kāds ir rīkojies ar ļaunu nodomu, nekas nav gūstams ar lietas izskatīšanas atlikšanu uz pēdējo dienu - tas var tikai radīt papildu sarežģījumus un aizdomas. Turpretī ir diezgan skaidrs, kādēļ formālo parakstīšanu atliek uz pēdējo dienu – tā var iegūt papildu laiku pārdomām un iespējamo iebildumu izteikšanai un uzklausīšanai.

Bez tam, ja apskatīsiet 30.decembrī parakstītos un ar šo dienu datētos līgumus un citus dokumentus, droši vien atradīsiet, ka tie ir vīzēti no daudzām Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonām, kopumā pie desmit dažādiem cilvēkiem. Tā kā dokumenti tīrrakstā gatavoti uz parakstu 30.decembrī, visticamāk visas vīzas arī ir datētas tieši ar 30.decembri. Maz ticams, ka visas šīs amatpersonas tik svarīgus dokumentus pirmo reizi redzēja tikai šajā dienā, uzreiz visi pēc kārtas arī izlasīja, izvērtēja un apliecināja ar savām vīzām. Visticamāk lielākā daļa no šīm amatpersonām bija jau savlaicīgi informēti par dokumentu gatavošanas gaitu un to saturu (gluži kā es par Valsts kases viedokli un ieteikumiem) un līdz ar to varēja bez liekas vilcināšanās apliecināt tīrrakstu ar vīzu parakstīšanas dienā. Citāda procedūra būtu bijusi neiedomājami bezatbildīga un neprofesionāla tieši no dokumentu tehnisko sagatavotāju un izvērtētāju puses.

- Minētajā LETA/nozare.lv informācijā Jūs esat apgalvojis, ka "līdz pat pēdējam brīdim neesat bijis noskaņots pozitīvi par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, līdz nebijāt saņēmis pozitīvo Valsts kases atzinumu". Kā Jūs tādā gadījumā skaidrojat to, ka jau dienu pirms Valsts kases atzinuma saņemšanas, 2009. gada 29. decembrī nosūtījāt Itālijas bankai UniCredit vēstuli, kurā apliecinājāt: "Galvojuma līgumu Galvotāja vārdā parakstīs Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs."? Kā Jūs varējāt, nebūdams "noskaņots pozitīvi" un nesaņēmis Valsts kases oficiālo atzinumu, nosūtīt Itālijas bankai šādu apliecinājumu?

- Šo šķietamo pretrunu izsmeļoši paskaidro atbilde uz iepriekšējo jautājumu. Tātad visa iepriekš aprakstītā procedūra, kur es biju iepazinies ar Valsts kases viedokli, uzdevis papildu jautājumus Valsts kases pārvaldniekam, saņēmis viņa atbildes, izvērtējis visus apstākļus un argumentēti pieņēmis lēmumu par garantijas izsniegšanu, bija notikusi pirms 29.decembrī Itālijas bankai nosūtītās vēstules. Šīs vēstules parakstīšanas brīdī Valsts kase un Finanšu ministrija jau gatavoja dokumentus galīgajai parakstīšanai.

- Tāpat Jūs par Valsts kases atzinumu esat publiski apgalvojis: "Pēc tam to, ko bija sagatavojusi Valsts kase, es lūdzu pārbaudīt Finanšu ministrijai, kas izstrādātajā dokumentu paketē neatrada neko peļamu. Un tad es vēl papildus palūdzu ieskatīties dokumentos saviem padomniekiem. Viņi arī atzina, ka viss izskatās pietiekami labi un valsts intereses ir pietiekami nodrošinātas." Kuriem tieši padomniekiem (vārds, uzvārds) Jūs "palūdzāt ieskatīties" šajos dokumentos? Kādu darbinieku personā (vārds uzvārds) Jūs palūdzāt pārbaudīt šos dokumentus Finanšu ministrijai? Ņemot vērā, kā Valsts kases atzinums oficiāli tika saņemts 2009. gada 30. decembrī un šajā pašā dienā Jūs jau parakstījāt galvojuma līgumu, kā visas šīs personas un arī Jūs spējāt detalizēti iepazīties ar apjomīgo un detalizēto Valsts kases atzinumu? Vai kā finanšu ministrs parūpējāties, lai Finanšu ministrijas un Jūsu padomnieku sniegtie atzinumi tiktu dokumentēti un reģistrēti lietvedībā? Ja nē, kāpēc ne?

- Dokumentus izvērtēt lūdzu savai padomniecei Baibai Fromanei un ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim. Pēdējā pienākums kā Finanšu ministrijas valsts sekretāram būtu bijis to darīt tik un tā - tas ir, rūpīgi sekot šīs garantijas sagatavošanas un izsniegšanas procesam arī ja to nebūtu īpaši lūdzis, un, protams, nekavējoties informēt ministru, ja saskatītu tur ko nepareizu, bīstamu vai neatbilstošu valsts interesēm.

Garantijas sagatavošana un izsniegšana bija ilgstošs process, kurš sākās ar Saeimas 2009.gada budžeta pieņemšanu un turpinājās visu 2009.gadu, iesaistot gan Finanšu ministrijas, gan Valsts kases darbiniekus. Kā jau detalizēti paskaidroju atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, ar Valsts kases oficiālu viedokli un vērtējumu tiku iepazīstināts krietni pirms garantijas parakstīšanas dienas, kad arī, izvērtējot visu pieejamo informāciju un apstākļus, pieņēmu lēmumu par labu garantijas izsniegšanai. 30.decembrī vairs notika tikai jau iepriekš sagatavoto dokumentu paketes galīgā parakstīšana.

Visai oficiālajai sarakstei, tai skaitā ministram adresētajām dienesta vēstulēm un citiem oficiālajiem dokumentiem, būtu arī šodien jābūt pieejamiem Finanšu ministrijas un Valsts kases lietvedībā un arhīvos. Savas sarunas ar Valsts kases un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām neierakstīju, jo negaidīju, ka kāds no godājamiem cilvēkiem varētu vēlāk tās "neatcerēties" vai būtiski mainīt savu viedokli par to saturu. Savu padomnieku viedokli es arī īpaši nedokumentēju, bet viņi arī šodien savu viedokli nav mainījuši un no toreiz teiktā neatsakās.

- Kā Jūs skaidrojat - kā Jūs ar savu Latvijas Bankas prezidenta pieredzi (ieskaitot Bankas Baltija pieredzi) atļāvāties ar Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu parakstīt komercķīlas līgumu, neprasot viņu personisku mantisku atbildību saistībā ar valsts galvojumu?

- Toreiz nevērtēju šos kungus kā līdzvērtīgus Bankas Baltija vadībai. Valsts risku nodrošināšanai paņemtās komercķīlas pēc Valsts kases ekspertu novērtējuma bija vairāk nekā pietiekamas. Tās arī vēlāk, cik man zināms, netika ne nozagtas, ne kā citādi nobēdzinātas, bet vienkārši izrādījās nepareizi novērtētas. Diemžēl arī valsts galvojuma uzraudzības process izrādījās vairāk nekā vājš. Bez tam netiešā veidā  uzņēmuma akcionāru (un arī vadītāja, kas reizē bija akcionārs) līdzatbildība bija nodrošināta caur to, ka, ja notiek ļaunākais un iestājas uzņēmuma maksātnespēja, viņu akcijas zaudē savu vērtību, bet valsts atgūst līdzekļus, pārdodot ķīlas. Tātad, ja paņemto ķīlu apjoms būtu bijis pietiekams (nebūtu notikusi kļūda novērtējumā), tad pat pēc sliktākā scenārija bija jānotiek sekojošam – valsts realizē ķīlas un atgūst savu naudu, bet uzņēmums bankrotē un tā īpašnieki faktiski pazaudē visas savas akcijas, jo tās kļūst bezvērtīgas.

- Cik reizes un kādos apstākļos Jūs 2009. gada laikā personiski komunicējāt (tikāties, sazvanījāties, citādi sazinājāties) ar Sergeju Zaharjinu vai kādu no šī cilvēka uzticamības personām? Par kādām tēmām?

- 2009.gadā tikai vienreiz tikos ar Sergeju Zaharjinu. Tas notika Finanšu ministrijā, manā kabinetā, Liepājas mēra Ulda Seska klātbūtnē. Pārrunājām valsts ekonomiskās attīstības jautājumus un Liepājas ekonomiskās attīstības jautājumus. Vairāk 2009.gadā neesmu ne ticies, ne sazvanījies ar Sergeju Zaharjinu, ne arī ar kādu, kas uzstātos kā viņa uzticības persona. Jau pēc garantijas izsniegšanas Sergejs Zaharjins man piezvanīja uz Finanšu ministrijas oficiālo tālruni, lai izteiktu pateicību par atbalstu uzņēmumam, kā arī novēlētu visu to labāko. Manuprāt, tas notika jau 2010.gada sākumā, bet to neatceros, varēja būt arī 2009.gada pēdējās stundās, bet noteikti jau pēc garantijas izsniegšanas.

- Stājoties Ministru prezidenta amatā un būtiski palielinot ministru algas, Jūs to intervijā Latvijas radio argumentējāt šādi: "Ministri tomēr pieņem lēmumus, kas saistās ar miljoniem, un tāda vai citāda lēmuma atšķirība var būt vai nu nopietni zaudējumi vai ieguvumi. Katrā ziņā atbildība ir daudz augstāka par jebkura ierēdņa atbildību, par jebkura valsts uzņēmuma vadītāja atbildību un par jebkuras valsts aģentūras atbildību." Vai šis izteikums atbilst Jūsu tagadējai rīcībai, cenšoties visu atbildību par Jūsu parakstīto Liepājas metalurga valsts galvojumu novelt uz Valsts kases pārvaldnieku?

- Savu viedokli ministru atalgojuma jautājumā neesmu mainījis. Es arī nebūt necenšos uzvelt visu atbildību Valsts kases pārvaldniekam. Galu galā es kā ministrs atbildu arī par Finanšu ministrijas un Valsts kases darbu, tās abas bija man padotas iestādes. Ja kāda no tām ir slikti paveikusi savu darbu, tātad esmu tās nepietiekami uzraudzījis.

Kā jau paskaidroju atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, par labu garantijas izsniegšanai toreiz izteicās vairākas iestādes un amatpersonas, pastāvēja arī tai labvēlīgi objektīvi apstākļi. Kad Liepājas metalurgā radās pirmās problēmas, un tā tālāku darbību sāka apspriest presē, es  mēģināju objektīvi izklāstīt žurnālistiem toreizējo situāciju, notikumu gaitu, apstākļus un savus apsvērumus, pieņemot lēmumu.

Es neko īpašu arī šobrīd nevēlos pārmest Valsts kasei, jo saprotu, ka sarežģītos apstākļos pieņemti lēmumi ne vienmēr būs veiksmīgi. Protams, vēlētos, lai Valsts kase un Finanšu ministrija izanalizē pieļautās kļūdas, tai skaitā, piemēram, par ķīlu novērtējumu, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas nākotne. Būtu lietderīgi arī pārskatīt un uzlabot vispārējās garantiju izsniegšanas procedūras, kas arī varētu noderēt nākotnē.

Tomēr nevēlos pieļaut arī pretējo – ka, atsakoties no saviem vārdiem un viedokļa, manipulējot ar no konteksta izrautiem faktiem, nesakot visu patiesību par notikumu gaitu, par to kādu būtisku un, iespējams, izšķirošu viedokli atsevišķas amatpersonas ir paudušas un publiski noliedzot ļoti būtiskus apstākļus, lasītājs tiek maldināts.

Un konkrēti par klajiem meliem uzskatu šādus tieši vai netieši izteiktus apgalvojumus vai mājienus:

1) ka lēmums izsniegt šo garantiju tika pieņemts lielā steigā (patiesībā Valsts kasei bija vesels gads laika strādāt, gatavot dokumentus, atlasīt ķīlas un izvērtēt lietas materiālus, kā arī ministram bija pietiekams laiks izvērtēt Valsts kases atzinumu un pieņemt lēmumu),

2) ka Valsts kases viedoklis par šīs garantijas izsniegšanu man tika darīts zināms tikai 30.decembrī, un ka vienas dienas laikā ir gan ticis pieņemts lēmums šo garantiju izsniegt, gan arī tā uzreiz parakstīta (patiesībā Valsts kases oficiāls viedoklis man tika darīts zināms iepriekš un kalpoja par pamatu tālākai rīcībai, situācijas izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kā aprakstīts iepriekš, un tas viss notika pirms garantijas galējās parakstīšanas dienas),

- Vēlreiz apjautāšos - kas tieši, izņemot Jūsu teikto, var apliecināt, ka šāds viedoklis ir ticis izteikts iepriekš un bijis tāds, kā Jūs aprakstāt?

- Loģika. Tiešām būtu galīgi neprofesionāli, nepiedodami un neapdomīgi no Valsts kases puses pārsteigt ministru ar viedokli šādā sarežģītā jautājumā pēdējā dienā (pēc gadu ilga darba pie šī jautājuma) un uzreiz prasīt lēmuma pieņemšanu un garantijas parakstīšanu. Tas varbūt būtu attaisnojams kādā pēkšņas krīzes izraisītā lietā, bet ne jau plānveida, budžetā paredzētas garantijas izsniegšanā, pie kuras strādāts gandrīz gadu. Pēkšņa dokumentu virzīšana uz parakstu, starp citu, izraisītu nopietnas aizdomas arī manī un būtiski samazinātu varbūtību, ka es varētu piekrist. Bez tam es nekad nebūtu parakstījis 2009. gada 29. decembrī Itālijas bankai UniCredit adresēto vēstuli, ja pirms tam jau aprakstītajā secībā nebūtu izvērtējis Valsts kases viedokli un atļāvis kolēģiem gatavot garantiju parakstīšanai. Ja būtu noticis pretējā secībā, es uzreiz būtu jautājis – kā jūs zināt, ka es šo garantiju vispār grasos parakstīt? Kur Jūsu izvērtējums un viedoklis? Vai esam to apsprieduši? 

Vēlreiz uzsvēršu, ka neesmu bijis ne šīs garantijas izsniegšanas iniciators, ne virzītājs. Manā dienas kārtībā tā parādījās tikai tādēļ, ka Valsts kase un Finanšu ministrija bija pie tās ilgi strādājuši un ka galu galā bija nepieciešams pieņemt lēmumu un - vai nu šo garantiju izsniegt, vai argumentēti noraidīt. Un strādājuši pie šīs garantijas kolēģi bija tikai tādēļ, ka tā bija Saeimas atbalstīta un oficiāli iekļauta valsts budžeta paketē. No manas puses nav bijusi nekāda mudinājuma šo garantiju gatavot, ne arī kāda iejaukšanās Valsts kases un Finanšu ministrijas profesionālajā kompetencē - kā dokumenti būtu pareizi gatavojami, ne arī kādu viedokli šīm institūcijām vajadzētu paust. 

Visbeidzot, kā jau rakstīju iepriekš, droši vien 30.decembrī parakstītie un ar šo dienu datētie dokumenti ir vīzēti no daudzām Valsts kases un Finanšu ministrijas amatpersonām. Maz ticams, ka visas šīs amatpersonas tik svarīgus dokumentus izstrādāja, pirmo reizi redzēja tikai 30.decembrī, uzreiz visi pēc kārtas arī izlasīja, izvērtēja un vizēja. Visticamāk, lielākā daļa no šīm amatpersonām bija jau savlaicīgi informēti par dokumentu gatavošanas gaitu un saturu (gluži kā es par Valsts kases viedokli un ieteikumiem) un līdz ar to varēja bez liekas vilcināšanās apliecināt tīrrakstu ar vīzu parakstīšanas dienā. Citāda procedūra būtu bijusi neiedomājami bezatbildīga un neprofesionāla tieši no dokumentu tehnisko sagatavotāju un izvērtētāju puses. Tikai tādēļ, ka gala paketē iekļautais Valsts kases atzinums ir datēts ar parakstīšanas dienu, apgalvot, ka Valsts kase nav iepriekš, savlaicīgi un rakstiski informējusi ministru par savu viedokli, būtu tikpat neloģiski un nepamatoti, kā apgalvot, ka arī pārējie dokumenti (t.sk. parakstāmie līgumi) ir tapuši, izvērtēti un noslīpēti tikai parakstīšanas dienā, ar ko tie datēti. 

Turpināšu - tāpat par klajiem meliem uzskatu arī šādus tieši vai netieši izteiktus apgalvojumus vai mājienus:

3) ka Valsts kases viedoklis nebija pozitīvs un garantiju atbalstošs, sak, “mēs jau brīdinājām un bijām pret, bet...” (patiesībā Valsts kases viedoklis, lai arī saturēja risku analīzi, bija pārliecinoši labvēlīgs garantijas izsniegšanai, ko man personiskā sarunā apstiprināja arī pats Valsts kases pārvaldnieks, kā arī pēc tam, šķiet, to līdzīgi vērtēja Valsts kontrole. Neviens tobrīd nebija pret!),

4) ka lēmumu par garantijas izsniegšanu es esot pieņēmis jau pirms Valsts kases rakstiska viedokļa saņemšanas un tai sekojošas precizējošas sarunas ar Valsts kases pārvaldnieku (patiesībā par šīs garantijas izsniegšanu lēmumu pieņēmu tikai pēc iepazīšanās ar Valsts kases rakstisku viedokli un pēc tam sekojošas telefona sarunas ar Valsts kases pārvaldnieku, kā arī citām turpmākajām darbībām, kā aprakstīts iepriekš. Valsts kases atbalstošam viedoklim un apgalvojumam par ķīlām, kas nosedz visus riskus, bija būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā. Pirms iepazīšanās ar Valsts kases viedokli es tiešām biju noskaņots drīzāk negatīvi),

5) ka šāda saruna ar valsts kases pārvaldnieku vispār nav notikusi vai ka tajā Valsts kases pārvaldnieks nav paudis skaidru atbalstu garantijas izsniegšanai, vai ka viņš nav apgalvojis, ka paņemtās ķīlas ar uzviju nosegs visus valsts riskus (saruna ir notikusi, galvenās apspriežamās tēmas un izteiktie viedokļi ir tieši kā aprakstīts iepriekš. Neticu, ka tādu būtisku sarunu Valsts kases pārvaldnieks var pilnīgi aizmirst, pat ja viņš neatceras detaļas).

- Un atkal apjautāšos - vai Jūsu rīcībā ir (vai vismaz ir bijis) kāds Valsts kases rakstisks viedoklis, kas būtu datēts vismaz ar 29. decembri?

- Ir bijis, pilnīgi noteikti – kā jau aprakstīts iepriekš, bet palicis Finanšu ministrijā un, kā es ticēju – nodots lietvedībā. Privātas kopijas visticamāk neesmu saglabājis, tātad šobrīd manā rīcībā šāda dokumenta nav...

Ko mums tātad saka Einars Repše? Ja īsi, tad - pirmkārt, ka viss esot bijis citādi, nekā tas izskatās pēc oficiāli apliecinātiem dokumentiem, bet, otrkārt, ka viņam pašam gan nekādu dokumentu neesot, - esot tikai visnotaļ loģiski izkārtotas atmiņas par to, kā un kas bijis. Atbildību gan viņš it kā uzņemoties, bet atbildīgi vienalga esot citi - pirmām kārtām jau Valsts kase.

Ko pie tā var piebilst? Tikai to, ka reti kurš Finanšu ministrijas ierēdnis atceras mūsu varoni redzējis ministrijā kaut pāris minūtes pēc oficiālā darba laika beigām. Un varbūt arī vēl to, ka visus iepriekšējos gadus Einaram Repšem velkas nopakaļ ziņas par to, cik aizrautīgi viņš nodarbojas ar operācijām ASV vērtspapīru tirgū, ar nekustamā īpašuma darījumiem, ar dažnedažādiem vaļaspriekiem, - bet nekādā gadījumā ne par to, cik aizrautīgi viņš pilda savus tiešos darba pienākumus.

Līdz ar to viens ir skaidrs: ja 2009. gadā Latvijai būtu bijis finanšu ministrs, kas pret parakstāmu milzīgu apjomu valsts galvojumu izturētos ar tādu pašu atbildību kā pret sava personiskā maka vai bankas konta saturu, iespējams, Latvijas valsts četrus gadus vēlāk varētu arī neskaitīt desmitu miljonu zaudējumus saistībā ar Liepājas metalurga krahu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...