Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lepnība, viens no septiņiem nāves grēkiem, var izpausties ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi. Mēdz būt kolektīvā lepnība. Sastopami ne tikai lepnības apmāti cilvēki, bet arī lepnības apmāti cilvēku kolektīvi.

Piemēram, lepnības apmāta var būt kāda profesionālā grupa. Tas ērti attiecas uz zinātniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem. Viņu pašapziņā ir lepnības elementi. Tos garantē viņu autoritāte, reputācija, cieņa, ietekme, sociālā loma, sasniegumi, morālā vara un augstais novērtējums sabiedrībā.

Lepnības apmāta var būt sociālā šķira un sociālā grupa. Tas attiecas, piemēram, uz aristokrātiju, buržuāziju. Kādreiz padomju Latvijā tas attiecās uz tādu sociālo grupu kā partijas nomenklatūra. Pēcpadomju Latvijā tas attiecās uz valdošo kliķi. Tās „politiķi” ir lepnības apmāti un atklāti lepojās ar savu pārākumu.

Lepnības apmātas mēdz būt arī atsevišķas tautas. Mūsdienās nevienam nav noslēpums amerikāņu lepnība, sevi uzskatot par cilvēces vērtīgāko etnisko populāciju un cilvēces glābējiem no materiālā un garīgā pagrimuma. XX gadsimtā amerikāņi iesila konkurēt ar ebrejiem – vēsturiski tradicionālo Dieva „izredzēto tautu”.

Katrai tautai ir savi priekšstati ne tikai par dzimteni, tēvzemi, izcelsmi, vēsturi, bet arī par tās cilvēcisko vērtību. Šie priekšstati atspoguļojas tautas kultūrā. Savukārt kultūrā ir atsevišķas nozares, kas specializējas tautas cilvēciskās vērtības analītikā. Tās ir zinātniskās nozares.

Tāda zinātniskā nozare, piemēram, ir etnoloģija. Tā analizē etniskos procesus etnosa dzīves visdažādākajos aspektos – sadzīvē, folklorā, etnogrāfijā, ticējumos, mākslā, izglītībā, audzināšanā, saimnieciskajā darbībā. Etnoloģija tiecas uztaustīt etnosa mentalitātes (cilvēciskās dabas) invariantās parādības. Šo parādību kopumu tagad ir iemīļots saukt par etnosa identitāti.

Tautas cilvēciskās vērtības apcerei pievēršas filosofija, daiļliteratūra. Taču var pievērsties arī neprofesionāli entuziasti, kurus pamatoti dēvē par šarlatāniem, blēžiem, krāpniekiem, grafomāniem, diletantiem, pseidozinātniekiem, parazinātniekiem, kvazizinātniekiem, tautas zinātniekiem. Pēcpadomju laikā neprofesionālie entuziasti ieguva maksimālu brīvību publiski izplatīt savus „ražojumus”. Mūsdienu Latvijā šarlatānu, blēžu, krāpnieku, grafomānu, diletantu „ražojumi”, piemēram, ir Rēriha grāmatnīcu galvenā prece. Protams, šarlatāns var izrādīties akadēmiskās zinātnes formāls eksemplārs (zinātņu doktors, profesors, akadēmiķis). No latviešiem par savu veiksmīgo pieredzi sēdēt uz abiem krēsliem vislabāk var pastāstīt Buiķa kungs, kurš aizvadītajos gados sēž arī uz „politiķa” krēsla.

Tautas cilvēcisko vērtību analītika, saprotams, ir ļoti vajadzīga nodarbošanās. Tā palīdz objektīvi un paškritiski izprast tautas garu, dvēseli un prātu. Objektīvi un paškritiski izprotot tautas garu, dvēseli un prātu, iespējams konstruktīvi prognozēt, organizēt, vadīt tautas darbību, uzvedību un komunikāciju. Nepilnīgi un nepareizi vērtējot tautas cilvēcisko kvalitāti, naivi ir cerēt gūt panākumus tautas dzīves virtuālajos plānojumos un reālajos izkārtojumos. Bez bailēm var pasvītrot vārdus „tautas cilvēcisko vērtību analītika ir ļoti vajadzīga”. Tā ir ļoti vajadzīga arī latviešiem.

Tautas cilvēcisko vērtību analītikas lielākais ienaidnieks ir banālais etnocentrisms un šovinistiskais etnocentrisms. Grūti ir pateikt, kurš no abiem minētajiem etnocentrisma variantiem vispamatīgāk apkauno tautu. Tautu pamatīgi apkauno pliekans, bezgaumīgs, apnicīgs, nodrāzts, neoriģināls etnocentrisms. Respektīvi, banālais etnocentrisms. Ne mazāk pamatīgi apkauno šovinistiskais etnocentrisms – galējs nacionālisms, ignorējot un apspiežot citu tautu intereses savas tautas vārdā. Tiesa, šovinistiskais etnocentrisms ir starptautiski populārāks. Vācu nacisma šovinistiskais etnocentrisms ir populārs  visā pasaulē kā etnopolitikas visriebīgākais šļāciens.

Etnocentrisms pats par sevi nav slikts risinājums. Katra tauta vislabāk pazīst sevi – savu mentalitāti. Katras tautas pašapziņas centrā ir savs etnoss. Tautas orientācija uz sevi ir dabiska orientācija. Pretdabiski būtu, ja tauta neinteresētos par sevi un tās interešu centrā nebūtu sava tauta. Etniskais centrisms (zinātniskajā terminoloģijā - etnocentrisms) nav nekas anormāls, pretdabisks, noliedzams, izskaužams, apsmejams, apšaubāms, necienīgs, nepilnvērtīgs.

Etnocentriskās pašanalīzes rezultātā tauta iegūst perfektu priekšstatu par sevi. Tas paver iespēju savu kultūru izmantot kā kognitīvo matricu starpkulturālajā komunikācijā. Citiem vārdiem sakot, tautai sava kultūra ir citu kultūru salīdzināšanas kritērijs. Katra kultūra uz citām kultūrām lūkojās no savas kultūras pozīcijām. Tas ir normāli un savādāk nemaz nevar būt.

Etnocentriskajā pašanalīzē ļoti svarīgi ir saglabāt skaidru galvu un neieslīgt banalitātes un šovinisma zlarkšķēšanā. Praktiski tas nozīmē nepieciešamību izvairīties no savas tautas izcelšanas un slavēšanas uz citu tautu fona. Nekādā gadījumā nedrīkst pasaules centrā nostādīt savu tautu. Nekādā gadījumā nav vēlams savas tautas vērtības un normas pasludināt par etniski universālām vērtībām un normām. Etnocentrisms nedrīkst pārvērsties favorītismā, savu tautu iesakot kā cilvēces mīluli, favorīti.

Viens no vissenākajiem latviešu etnopsiholoģiskajiem portretiem ir sagatavots XVIII gadsimta beigās. Tā autors ir Garlībs Merķelis. Viņš 1796.gadā rakstīja: "Es vēlreiz ieskatos latvieša tēlā, ko šeit esmu devis, un man jāatzīst, ka tas nav nekāds jaukais. Neattīstīti, notrulināti viņu lielum lielais vairums maldās pa dzīvi un nezina augstāku laimi kā ar veselu muguru paēsties pelavu maizes, nezina citu drosmi kā pacelt acis uz lielskungu, nezina citu gudrību kā neatļaut sevi pieķert zādzībā. Lopiski piedzerties tikai svētdienās vien viņam ir tikums, netikt pērtam viņam ir gods. Vārdu sakot: viņš ir tāds, kāda var būt tauta, kuras cilvēcību jau sešus gadsimteņus kremt verdzības pūķa zobs.”

Tas nav latvieša pašvērtējums. Tas ir cittautieša vērtējums. Tomēr tas ir svarīgs vērtējums. Tam ir divi iemesli.

Kā jau minēju, tas ir viens no vissenākajiem latviešu cilvēciskās dabas vērtējumiem. Tas ir pirmais iemesls. Senāki vērtējumi ir sastopami hronikās. Arnolds Speke grāmatās par Baltijas vēsturi izmantoja XVI-XVII gs. ārzemju ceļotāju ļoti drūmos novērojumus par latviešiem.

Otrais iemesls ir svarīgāks nekā pirmais iemesls. Lieta ir tā, ka latvieši vienmēr ir polemizējuši ar Garlību Merķeli. Polemika aizsākās jaunlatviešu publicistikā, turpinājās aizvadītā gadsimta 20.-30.gados un padomju laikā. Polemika turpinās arī pašlaik. Bez Garlība Merķeļa neiztiek neviens, kurš kaut ko izvērsti raksta par latviešu tautas cilvēcisko vērtību.

Pirmajā Republikā bija slavens Teodors Zeiferts. Viņš bija tā dēvētās latviešu tautskolotāju zinātnes spilgts reprezentants. Teodora Zeiferta ieskatā „latviešu tipiskā īpatnība parādās viņu miesīgās un garīgās īpašībās”.

Par garīgajām īpašībām T.Zeiferts rakstīja: „Latviešu  g a r ī g ā s  ī p a š ī b a s, kas parādās tautas raksturā, nav pilnīgi un cieši nosakāmas. Tās uzrāda laiku mainās zināmas pārgrozības. Latviešu Indriķa hronika apzīmē latviešus, patiesībā latgaļus (letgaļus), pirms vācu atnākšanas par neievērotiem un nicinātiem, kas daudz cietuši no saviem kaimiņiem. Zināms ir tas, ka latgaļi vāciem bez kādas pretošanās padevās un piebiedrojās. Bet, ja pie latviešiem pieskaitām arī zemgaliešus, tad dabūjam par latviešu raksturu pavisam citu jēdzienu: tie izceļas Baltijas pirmiedzīvotāju starpā ar savu ārkārtējo varonību. Rīmju hronika min par gudru latviešu paradumu to, ka tie nometas mežos savrup un nedzīvo kopā. Meijera vācu konversācijas vārdnīcā (1909. g. izd.) par latviešiem sacīts, ka tie strādīgi, pacietīgi un lokāmi, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Šis raksturojums savā visumā var attiekties uz klaušu laiku latvieti, lai arī agrākā izdevumā atrodamais «bailīgi» pārgrozīts par «strādīgi». Latviešu pašu starpā mēģinājis uztvert latviešu raksturīgās īpašības J. Velme. Viņš vispirms atrod, ka latvieši lieli individuālisti, kas grib palikt un rīkoties katrs par sevi. Viņi nedzīvo sādžās, bet atsevišķās mājās. šis individuālisms kaitē latviešu kopdarbībai un veicina viņu vidū aristokrātismu. Tas parādās šķiru starpībās. Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu. Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas. Bet starp angļiem un latviešiem liela izšķirība tai ziņā, ka angļiem prāts valda pār jūtām un fantāziju, bet latviešiem jūtas un fantāzija ieņem pirmo vietu. Ar šo savu īpatnību latvieši nostājas blakām senajiem grieķiem. Ka latvieši nav kultūrā tik tālu tikuši kā grieķi, izskaidrojams ar Latvijas ģeogrāfiskiem apstākļiem un klimatu. Iespiesti lielu tautu vidū, savā starpā sadalījušies, latvieši drīz krita par laupījumu citiem. Ka viņi tomēr pastāvējuši, uzglabājuši savu valodu un savas gara mantas, jāpateicas latviešu izturībai, sīkstumam. Visnelabvēlīgākos apstākļos viņi palikuši nesalauzti un izturējuši līdz galam, vienumēr ticēdami, ka gaisma pārvarēs tumsu, labs ļaunu.”

Latvijā ar etnoloģiju nenodarbojās padomju laikā. Arī pēcpadomju laikā pie mums etnoloģija nav dāsni pārstāvēta. Pie mums astroloģija ir populārāka nekā etnoloģija. Ap tautas cilvēciskās vērtības analītiku pie mums rosās filosofi, filologi, sociologi, vēsturnieki. Viņi savu darbību klasificē kā nacionālās identitātes pētniecību. Viņu projektos banālais etnocentrisms ir konstanta piedeva.

Konstanta piedeva ir arī terminoloģiskās aplamības. Nepareizi lieto viselementārākos jēdzienus. Tajā skaitā jēdzienu „identitāte”. Tāpēc galu galā nonāk pie aplamiem secinājumiem par latviešu tautu.

Piemēram, jēdziena „nācija” nepareizais lietojums izraisa šādas muļķības latviešu tautas raksturojumā: „Nācija – tauta, kurai ir sava nacionāla valsts vai kura cīnās, lai to iegūtu. Latvieši ir nācija kopš 20.gadsimta sākuma, kad latviešu tautā sāka izplatīties latviešu valstiskās pašnoteikšanās ideja. Tā īstenojās 1918.gadā, kad, izmantojot tautu pašnoteikšanās tiesības, tika nodibināta latviešu tautas nacionālā valsts – Latvija. Kā kultūras nācija latvieši izveidojās agrāk – 19.gadsimtā. Kultūras nācijas pazīmes: vienojoša nacionālā kultūra, valoda, kopības apziņa, kopīgas nacionālās intereses un gatavība tās aizstāvēt.[..] Latvietis – cilvēks, kurš pēc vismaz viena nacionāli kulturāla kritērija (it sevišķi valoda, kultūra, izcelsme) un subjektīvās piederības izjūtas identificē sevi kā latviešu nācijai piederīgu. Jēdzieni „latvietis” un „latviešu nācija” ir plašāki nekā jēdziens „Latvijas pilsonis”, jo latviešu nācijai piederīgais var arī nebūt Latvijas pilsonis.”

Teodora Zeiferta slavu latviešu cilvēcisko vērtību pētniecībā pēcpadomju Latvijā ir sasniegusi Dagmāra Beitnere. Viņa sevi gratulē kā „kultūras socioloģi”. Kundze 2003.gada 15.decembrī veiksmīgi aizstāvēja doktora disertāciju socioloģijā. Disertācijai ir ļoti gudrs nosaukums „Pašreference latviešu kultūras paradigmā (20.gs. 20.-40. un 90. gadi līdz mūsdienām)”. Tas ir ievērības cienīgs nosaukums.

Vārdu „pašreference” doktorante acīmredzot ir atvasinājusi no svešvārda „reference”. Izglītoti cilvēki svešvārdu „reference” lieto, lai sniegtu 1) izziņu vai atsauksmi par darbu, 2) firmas vai iestādes maksātspējas apliecinājumu un 3) atsauci uz citu publikāciju. Beitneres kundze savu atvasinājumu no dotā svešvārda lieto tikai viņai zināmā veidā.

Tas attiecas arī uz svešvārdu „paradigma”. Ar svešvārdu „paradigma” izglītoti cilvēki apzīmē stingri zinātnisku teoriju vai konceptuālu pamatsistēmu, kura dominē zinātniskajā darbībā noteiktā vēsturiskajā periodā. Beitneres kundze sola analizēt kultūru. Kultūra nav tas pats, kas zinātne. Tikai zinātnei piestāv jēdziens „paradigma”.

Arī vārds „mūsdienas” nav lietots saprātīgi. Vārds „mūsdienas” normālā vidē apzīmē cilvēku dzīvi viņu dzīves laikā. Tā teikt, mūsu dienās. Ne tikai Beitneres kundzes, bet šodienas sabiedrības lielākās daļas mūsu dienās ietilpst 90.gadi. Arī 90.gadi pieder „mūsdienām”.

Citāts no disertācijas: „Disertācijas mērķis ir analizēt vienu no sabiedrības saziņas telpā lietoto pašreferenci mēs zemnieku tauta 20. gadsimta divos vēstures posmos. Tas saistīts ar nodomu aplūkot latviešu sabiedrību kā pašreferentu sistēmu un iegūt priekšstatu, kā sabiedrības indivīdi redz sevi saistībā ar kultūras referenci un kā tā iespaido viņu darbību. Pašreferences rašanās un pastāvēšana ir saistīta ar naratīviem, kuri rodas sabiedrības indivīdu komunikācijas rezultātā, kad sabiedrība publiskās saziņas telpā apmainās ar informāciju kā sevi redz un kā sevi raksturo. Darbs analizē vienu no latviešu sabiedrības pašreferencēm – mēs - zemnieku tauta, kā un kādos tekstos tā izmantota pirmās brīvvalsts gados un mūsdienās, atgūstot valsts neatkarību.”

Iespējams, neviens neko nesaprata. Arī es neko nesapratu. Zināma sapratne radās, lasot turpmāko tekstu. Izrādās, autore apskata latviešu pašvērtējumu „mēs esam zemnieku tauta” un latviešu attieksmi pret šo pašvērtējumu gan senāk, gan mūsdienās. Viņa secina: „Zemniecības ideja latviešu kultūrā tiek saprasta kā latvietība, jebkurš pretsolis pret zemniekošanas iespējām, kā patlaban pārejot uz brīvā tirgus attiecībām un mēģinot integrēties Eiropas Savienībā, tiek uztverti kā draudi latvietībai.”

Tas ir superoriģināls secinājums. Nav saprotams, kāpēc Beitneres kundze nav akadēmiķe. Nav ticams, ka uz Zemes vēl kāds cilvēks uzdrošināsies šķirisko piederību pielīdzināt etniskajai piederībai. Proti, Beitneres konstrukcijā tikai zemnieki ir latvieši, tikai zemniecība ir „latvietība”. Interesanti būtu dzirdēt Beitneres kundzes viedokli par citām šķirām - proletariātu, buržuāziju. Vai šo šķiru latviešu tautas pārstāvji arī drīkst sevi pieskaitīt „latvietībai” jeb šīs šķiras ir „draudi latvietībai”?

Kolektīvās lepnības apmātība un terminoloģiskā mežonība izpaužas D.Beitneres prāta šādā lidojumā: „Plašāk pētītas un aprakstītas divas latviešu identitātes. Proti, Daces Bulas pētījums Latvieši kā dziedātājtauta un mans – Latvieši kā zemnieku tauta. Manuprāt, pazudusi vēl kāda identitāte: latvieši kā intelektuāla nācija, kurai vienmēr bijusi spēcīga tieksme pēc zināšanām”.

Beitneres kundze neprot pareizi lietot jēdzienu „identitāte”. Jēdzienu „identitāte” normāli cilvēki lieto īpašību un īpatnību kopuma fiksēšanai. Latviešu un citu etnosu identitāte sastāv no daudzām īpašībām un īpatnībām. Normāli cilvēki neskaita „divas [trīs, četras, piecas..]latviešu identitātes”. Normāli cilvēki saka, ka latviešu identitāti apliecina tādas un tādas īpašības un īpatnības.

Amizanti ir tas, ka Beitneres kundze pati ražīgi pierāda, kāpēc ir „pazudusi vēl kāda identitāte: latvieši kā intelektuāla nācija, kurai vienmēr bijusi spēcīga tieksme pēc zināšanām”. Beitneres kundze pati ir panākusi, ka katrs mēģinājums uzsākt sarunu par latviešiem kā „intelektuālu nāciju” momentā var izvērsties farsā – nenopietnā darbībā. Neapšaubāmi, viņa nav vienīgā varone. Viņas gadījumā līdzvainīgi ir kolēģi, zinātniskie vadītāji, disertācijas recenzenti, promocijas komisijas locekļi, akceptējot šausmīgo nekompetenci.

Banālais etnocentrisms un šovinistiskais etnocentrisms visvairāk ir sastopams latviešu šarlatānu apskaužami produktīvajā darbībā, nemitīgi papildinot Rēriha grāmatnīcu plauktus un internetu. No šī odiozā pienesuma ir vērts izvēlēties vairākus citātus.

Piemēram, reizē banāli un šovinistiski ir šādi internetā iepludinātie atzinumi: „Latvieši vienīgie ir sasnieguši Augstāko Apziņas līmeni”; „Latvija ir dabiska Eiropas civilizācijas un kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Latvija ir neatņemams un būtisks pamatakmens lielajā Eiropas mājā, varētu pat teikt – Eiropas idejā”; „Latviskā dzīvesziņa – garīgo un tikumisko vērtību kopums, kas kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, pašas tautas izkopts, nosaka un veido latvisko patību (identitāti), tās kodolu un kultūru kā Eiropas un pasaules kultūras vispārcilvēcisku vērtību”.

Reizē banāls un šovinistisks ir vietējais „sertificētais astrologs”: „Latviešu tautas arhetipam atbilst Jaunavas zīmes īpašības. Tas ir knipelīgums, sīkumainība, turēšanās pie sava kaktiņa, sava stūrīša zemes. Latvietis nealkst pārmaiņu, viņš turas gan pie esošās situācijas, gan esošās mantas tik ilgi, cik vien var. Latvietim piemīt arī milzīga darba mīlestība, turēšanās pie dabas un visa dabiskā. Jaunava ir arī izgudrotāju zīme. Latvieša darba tikumu visspilgtāk raksturo rušināšanās pa dobi, kur darbi nekad neapsīkst, jautājums tikai kāda padarītajam ir jēga? Latvietis ir strādīgs, taču viņam vajag labu saimnieku, kurš pasaka, kā pareizāk darbs veicams. Jaunavai tieši pretējā pusē atrodas Zivs zīme, kas nosaka latvieša tiekšanos uz dziedāšanu un dancošanu. Tāpēc, lai arī visam pamatā ir darbs, reizi četros gados tomēr jāsanāk uz Dziesmu svētkiem. Latvietis dzied arī grūtos laikos. Latvietim piemīt lētticība, viņš labprāt notic pasakām, arī pasakai par labo dzīvi uz kredīta daudzi noticēja. No visām zodiaka zīmēm tieši Jaunava šobrīd atrodas zem sitiena. Tas nozīmē, ka latvieši piedzīvo grūtus laikus. Šajā laikā no tautas tiek izspiesta esence jeb jēdzīgākais, kas tai piemīt, atmetot visu lieko. To var salīdzināt ar strauju vājēšanas posmu. Pozitīvais šajā lietā ir tas, ka izkristalizējas latvietim svarīgākās lietas.”

Latviešu grēcīgajos pašslavinājumos pretrunīgi skan frāzes par darba mīlestību. Šīs frāzes skumji kontrastē ar Latvijas ļoti bēdīgajiem rezultātiem Eiropas ekonomiskajā statistikā un socioloģiskajos pētījumos. Pašslavināšanās nekādi nesaderas ar atsacīšanos no valstiskās suverenitātes un savas naudas vienībām. Tāpat nesaderas ar noziegumu brīvību, Astoņkāji, Lielo Bandu, valsts krahu, humanitāro un sociālo zinātņu pārvēršanu akadēmiskā idiotijā, tautas veselības aizsardzības un tautas izglītības pārvēršanu alkatīgā biznesā.

Neatklāju Ameriku! To visu zina un par to visu kaunas saprātīgie latvieši. Viņu skaits nav liels. Toties viņu pārliecībā kolektīvā lepnība ir nepieļaujams grēks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...