Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Gribu un analizēju!

Aigars Strupišs*
09.10.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane publicēja viedokli par manu rakstu "Argumentācijas trūkums tiesas nolēmumā kā tiesneša disciplinārās atbildības pamats" 5. septembra žurnālā "Jurista Vārds". Minētajā rakstā es analizēju vienu konkrētu likumam pilnīgi neatbilstošu, neargumentētu tiesas lēmumu, par kuru Tiesnešu disciplinārkolēģija uzlika tiesnesei disciplinārsodu.

Komentārā, neraugoties uz tā virsraksta izaicinošo toņkārtu, kas drīzāk norāda uz vēlmi eskalēt konfliktu, nevis uzsākt diskusiju, vārdos tomēr ir izteikts aicinājums uz diskusiju. Esmu ļoti ieinteresēts šādas diskusijas veidošanā, jo ir patiess prieks, ka sabiedrība beidzot sāk iesaistīties atklātā publiskā diskusijā, jo anonīmie komentāri sociālajos tīklos nedod pozitīvu efektu. Tieša, atklāta un konstruktīva saruna, neslēpjoties aiz amatiem un anonimitātes, ir pamatu pamats efektīvas, drošas sabiedrības attīstībai.

Mana raksta mērķi profesionālajā žurnālā "Jurista Vārds" bija, pirmkārt, informēt juristu saimi par to, kādas kvalitātes nolēmumi ir sagaidāmi no tiesām, un, otrkārt, ka korporatīvismam kā korupcijas riskus veicinošam fenomenam nav vietas mūsdienu Latvijas tiesās.

Šeit gribu vispirms precizēt dažas komentārā pieļautās kļūdas un pēc tam informēt plašāku sabiedrību Helmanes kundzes ierosinātās diskusijas ietvaros.

Par tiesnešu "padotību"

Tiesneši nav padoti Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam. AT priekšsēdētājs (a) neapstiprina tiesnešus amatā, (b) neatceļ tiesnešus no amata, (c) nenosaka viņu darba laiku, (d) neuzrauga viņu ikdienas darbu, (e) nedod rīkojumus tiešo pienākumu izpildē un (f) neuzliek disciplinārsodus. Nevienam tiesnesim nav jāatskaitās AT priekšsēdētājam par savu darbu. Izņēmums ir AT senatori, kuriem jāievēro AT priekšsēdētāja rīkojumi, kas saistīti ar darba organizāciju Augstākajā tiesā administratīvajos jautājumos. Citu tiesu tiesnešiem jāievēro savas tiesas priekšsēdētāja administratīvie rīkojumi, bet ne AT priekšsēdētāja rīkojumi. Šādi administratīvie rīkojumi nevar skart konkrētu lietu izskatīšanas jautājumus pēc būtības nevienā tiesā.

Vienlaikus jāatzīst, ka nav arī tā, ka AT priekšsēdētājs nevar neko darīt tiesnešu pieļauto pārkāpumu gadījumos. AT priekšsēdētāja kompetenci attiecībā uz visiem tiesnešiem varētu nosaukt par ierobežotu kontroli. Tā izpaužas likumā noteiktajās tiesībās ierosināt disciplinārlietu par tiesneša pieļautiem likuma pārkāpumiem, nolaidību, darba pienākumu nepildīšanu. Bet – un šis ir ļoti svarīgs aspekts – AT priekšsēdētājs tikai ierosina lietu, taču nepieņem lēmumu par tiesneša sodīšanu. Par sodīšanu vai nesodīšanu lemj Tiesnešu disciplinārkolēģija, kas sastāv no citiem tiesnešiem. Līdz ar to AT priekšsēdētāja rosinātās disciplinārlietas iznākumu kontrolē Tiesnešu disciplinārkolēģija.

Par domas un citātu precizitāti

Autore citē vienu teikumu no mana raksta:

Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.

Šis teikums ir daļa no manas domas, un šī citētā daļa atbilst komentāra autores kritiskās pozīcijas pamatošanai. Iespējams, tādēļ ir noklusēta otrā daļa. Tāpēc nocitēšu nākamo teikumu, kas pabeidz šo domu. Jebkura doma jāredz kontekstā, lai to neizkropļotu:

[..] Tāpēc es abstrahēšos no konkrētās situācijas un mēģināšu parādīt, kā varētu argumentēt abos virzienos ar pilnīgi hipotētiskiem, konkrētajā pieteikumā neminētiem un neidentificējamiem apstākļiem.

Un tālāk seko divi iespējamie hipotētiskie varianti – viens par noraidīšanu, otrs par apmierināšanu.

Par "atsevišķiem izceltiem faktiem" un manu "viedokli konkrētajā lietā"

Viedokļa rakstā ir norādīts:

"Pēc Strupiša kunga raksta var noprast, ka raksta autora viedoklis ir tāds, ka konkrētās kritizētās tiesneses lēmums nav bijis pareizs, jo konkrētais pieteikums bija jāapmierina, par ko liecina rakstā atsevišķi izcelti konkrēti fakti, kuriem it kā vajadzēja tiesnesim radīt iespaidu, ka pieteikums ir jāapmierina".

Tā nav patiesība. Rakstā netika izcelti "atsevišķi izcelti konkrēti fakti". Rakstā tika pēc kārtas nosaukti pašā lēmumā minētie fakti. Pretējo var pierādīt, nosaucot kādu manis noklusētu lēmumā norādīto faktu, kurš norāda uz otras puses vēlmi pildīt līgumu. No lēmuma neizrietēja neviens apstāklis, kurš norādītu pretējo.

Tādēļ pārmetums par manis it kā veiktu tendenciozu faktu atlasi ir nevietā.

Konkrētajā gadījumā nav "konkrētās lietas" šā vārda tiešā nozīmē. Runa ir par vairāk nekā divus gadus vecu pieteikumu tiesai par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas. Pirms prasības celšanas lietas nemaz nav. Tāpēc šāda pieteikuma noraidīšana, kā tas notika šajā gadījumā, nerada lietu. Līdz ar to ir absurds apgalvojums, ka es būtu iejaucies "konkrētā lietā". Uz raksta publicēšanas brīdi pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas ir zaudējis aktualitāti ar tā noraidīšanu divus gadus atpakaļ. Savukārt civillietā, kura, šķiet, ir ierosināta par strīdu pēc būtības, šiem prasības nodrošināšanas lēmuma aspektiem nav pilnīgi nekādas nozīmes. Piezīme rakstā par aktuālo lietu bija domāta, lai īpaši uzsvērtu manu neitralitāti un koncentrēšanos tikai uz argumentācijas metodoloģiju, nevis uz konkrēto lietu.

Komentārā lietotais vārdu savienojums "var noprast", ka mans viedoklis ir tāds-un-tāds, tieši norāda uz to, ka autore pati atzīst, ka runa ir par viņas subjektīvo uztveri par manis rakstīto, nevis par manu objektīvo viedokli un raksta mērķi.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedoklis ietekmē hipotētisku tiesnesi konkrētas lietas izskatīšanā, tad ir jāuzdod jautājums par šāda hipotētiskā tiesneša atbilstību tiesneša amatam. Tiesnesi saista tikai likums, nevis priekšsēdētājs, kolēģi, masu mediji vai ģimene. Ja kāds hipotētisks tiesnesis uzskata, ka esmu iejaucies viņa lietas izspriešanā, šādam tiesnesim ir pienākums iesniegt sūdzību par mani Tiesnešu ētikas komisijā, nevis iesaistīties publiskā polemikā.

Ikviens uzmanīgs lasītājs var pārbaudīt, ka par "konkrētās lietas" "vēlamo iznākumu" rakstā nav ne vārda. Raksts satur tikai argumentācijas analīzi, pat īpaši uzsverot dažādu rezultātu iespējamību atkarībā no konkrēto, pieteikumā nosaukto faktu vērtējuma (sk. pilno, nesafrizēto citātu iepriekš). Pirmšķietamība (tas ir juridisks termins), protams, ir subjektīvs sākotnējais vērtējums, bet tas pats par sevi neko nenozīmē, jo lietas iznākumā, ja tāda tiktu ierosināta, tai nav nekādas nozīmes. Pirmšķietamību var apgāzt ar argumentiem, jo nozīme ir tikai (a) faktiem un (b) to kvalitatīvam, argumentētam izvērtējumam.

Konkrētajā gadījumā fakti bija tādi, kas pirmšķietami visai skaidri norāda uz iespējamu izvairīšanos no saistību izpildes (noslēgts līgums, paraksti uz līguma ir droši, tas ir spēkā, bet nav izpildīts, otra puse izvairās no kontaktiem, maina valdi, publiski izskanējusi informācija par akciju atkārtotu pārdošanu, kas būtu prettiesiski, jo līgums jau noslēgts ar citu pircēju). Pieredzējis jurists zina, ka šie fakti kopsakarā parasti visai hrestomātiski norāda uz izvairīšanos no saistību izpildes. Bet, ja tiesnese uzskatīja, ka šie fakti nenorāda uz izvairīšanos no saistību izpildes, viņai bija argumentēti tas jāpamato. Kā to prasa likums.

Ja šāds pamatojums būtu, nebūtu ne disciplinārlietas, ne mana raksta, jo, tiešām, es nedrīkstu pārvērtēt tiesneša vērtējumu. Bet problēma bija tāda, ka faktu vērtējumu šis tiesneses lēmums nesaturēja pilnīgi nekādu. "Nekādu" šai gadījumā nenozīmē "nekvalitatīvu" vai "nepieteikumu". Konkrētajā gadījumā tas nozīmē absolūtu "nulli". Tas ir pretēji likumam, un tas nav pieļaujams mūsdienu Latvijas tiesā!

Par to arī bija mans raksts – ka tiesas lēmumā nebija vērtējuma, nevis par to, kā to pieņēmuma formā pasniedz viedokļa raksta autore D. Helmane, – kādam vērtējumam vajadzēja būt.

Par tiesnešu ētiku, korporatīvo ētiku un nekritizēšanu

Tā ir klasiska kļūda, kad privātā biznesa principus sāk attiecināt uz publisko sfēru. Tas nekad nav novedis pie laba.

Ja tiesās valdītu korporatīvā ētika, tas nozīmētu privātā biznesa principu ievērošanu – darba organizācija būtu komercnoslēpums, iekšējās problēmas tiktu risinātas tikai iekšēji, slēpti no ārpasaules, no konkurentiem utt. Un tas parasti ir normāli privātajā biznesā. Jo privātais bizness balstās uz pilnīgi atšķirīgiem principiem – peļņa, konkurence, komercnoslēpums utt. Starp citu, neesmu speciālists korporatīvās pārvaldības jautājumos, tādēļ varu kļūdīties, taču, šķiet, mūsdienās arī korporācijas, vismaz biržā kotētās, tomēr nedaudz tuvojas publiskās sfēras principiem – atklātībai, atbildībai sabiedrības priekšā, uzmanība tiek pievērsta ne tikai akcionāru interesēm, bet arī citiem ieinteresētajiem subjektiem (angliski – stakeholders). Bet arī tas ne tuvu nesasniedz to atklātības līmeni, kādā jādarbojas publiskās sfēras institūcijām, tai skaitā tiesām.

Savukārt tiesas kalpo sabiedrībai, nevis investoriem vai pašiem tiesnešiem, tāpēc uz tām, tāpat kā uz pārējo publisko sfēru, darbojas citi principi: darboties visas sabiedrības interesēs, neslēpt iekšējās problēmas, informēt sabiedrību, novērst korupcijas riskus utt. Jo tiesas "ieinteresētie subjekti" ir visa sabiedrība. Bez izņēmuma. Vienlaikus respektējot tiesas neatkarību.

Pēdējos trijos gados Tieslietu padome un Augstākā tiesa ir ļoti daudz darījusi, lai celtu kvalitāti un izskaustu korporatīvismu tiesās. Ar korporatīvismu saprotot visas tās parādības, kas ļauj sabiedrībai attiecībā uz tiesnešiem izmantot tautas sakāmvārdus "roka roku mazgā", "vārna vārnai acīs neknābj" u.tml. Korporatīvisms ir nodarījis daudz ļauna, graujot sabiedrības uzticēšanos tiesām. Tāpēc šobrīd ir ieviesta un darbojas jauna, stingra, uz vienlīdzīgiem pamatiem balstīta tiesnešu atlases kārtība, kura ietver arī kandidātu psiholoģisko izvērtējumu, tiek mainīta tiesnešu apmācības kārtība, ir izstrādātas vadlīnijas tiesu nolēmumiem un kasācijas sūdzībām utt. Kā jebkuru reformu gadījumā, arī šie Tieslietu padomes un Augstākās tiesas uzsāktie procesi tiesās ne visiem patīk, jo spiež iziet no komforta zonas un liek mācīties, apgūt jaunas prasmes. Bet tas tiek darīts sabiedrības interesēs, tam ir jāiziet cauri, un par to nedrīkst klusēt.

Piebildīšu, ka šo tiesneses lēmumu par likumam neatbilstošu atzina Tiesnešu disciplinārkolēģija, uzliekot tiesnesei disciplinārsodu. Minētais disciplinārkolēģijas lēmums jau ilgu laiku ir publiski pieejams portālā tiesas.lv, un mans raksts tikai sniedza papildu profesionālu skaidrojumu profesionālajai publikai, citastarp informējot par sabiedrības tiesībām prasīt no tiesas kvalitatīvus, argumentētus, skaidrus nolēmumus.

Tā ir mana kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu padomes priekšsēdētāja funkcija un pienākums – celt tiesas kvalitāti un efektivitāti. Darīt to atklāti un argumentēti – tā ir mana metode. Manā ētikas izpratnē tiesneša ētiku pārkāpj nevis tas tiesnesis, kurš objektīvi atzīst kļūdas un tās labo, bet tas, kurš, privātu vai korporatīvu motīvu vadīts, cenšas tās noslēpt. Un mans stingrs, ļoti stingrs viedoklis ir tāds, ka tikai tā mēs varam nodrošināt Latvijas sabiedrības attīstību un ilgtspēju.

* Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...