Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami intervijā Pietiek pieminētā lieta ar naftas platformas būvi, kuras ietvaros ticis izblēdīts līdz pusotram miljardam hrivnu no Ukrainas valsts uzņēmuma “Naftohaz”, savulaik bijusi pietiekami iespaidīga, lai kļūtu par vienu no zīmīgākajām „Janukoviča laiku” shēmām.

Tā kā šī informācija kārtējo reizi atkal kļuvusi aktuāla, pārpublicējam fragmentus no 13 ukraiņu un latviešu autoru grāmatas “Ukrainas Vēsture”, kas iznākusi apgādā “Jumava”: šī afēra parādīta pēdējā daļā “Revolūcija, aneksija, karš: Ukrainas cīņa par nākotni”, kurā apskatīti pēdējo desmit gadu notikumi.

Ap 2010. gadu bija iezīmējušās regulāras svārstības Ukrainas politikā: prokremliskus valsts līderus nomainīja rietumnieciski, pēc kā sabiedrības vairākuma noskaņojums atkal mainījās uz pretējo pusi. Kad 1991. gadā par prezidentu kļuva uz Ukrainas neatkarību, demokrātiju un Rietumu tirgus ekonomiku kopumā orientētais Leonīds Kravčuks, pēc viņa 1994. gadā vēlēšanās uzvarējušais Leonīds Kučma orientējās atpakaļ uz sadarbību ar Krieviju. 2004. gada rudenī pēc pirmās tūres, otrās tūres un atkārtotas balsošanas trešā raunda uzvaru ārkārtīgi intensīvā sacīkstē t. s. “Oranžās revolūcijas” laikā izcīnīja rietumnieciskais Viktors Juščenko — pat par spīti faktam, ka viņu priekšvēlēšanu kampaņas laikā mēģināja noindēt ar dioksīnu. Tomēr līdz 2010. gada prezidenta vēlēšanām ģeopolitiskais svārsts atkal bija pavērsies pretējā virzienā: uzvaru svinēja padomju laikā divkārt par laupīšanām un zādzībām cietumā sēdējušais, vēlāk deviņdesmito gadu laikā Doņeckā karjeru veidojušais, no divtūkstošo gadu sākuma premjerministra un deputāta amatus ieņēmušais prokremliskais Viktors Janukovičs.

2008. gada kredītu krīze, sākusies vispirms Amerikā, nākamajā gadā pārvērtās par pilnmēroga ekonomisko krīzi gandrīz visā pasaulē. Ukraina cieta tikpat smagi kā Baltija — 2009. gadā Ukrainas kopprodukts krita par 14,8%, un ekonomiskie satricinājumi atspoguļojās prezidenta Juščenko reitingā: tas nokrita līdz viencipara skaitlim, rezultējoties tikai 5,5% saņemtajās balsīs.

Viktors Janukovičs solīja tuvināšanos Maskavai un vienlaikus tomēr neatmest tādus rietumnieciskus principus kā cīņu pret korupciju, kamēr ar cīņas sparu un lieluzņēmēju atbalstu apveltītā Jūlija Timošenko bija sabojājusi attiecības ar bijušo sabiedroto Viktoru Juščenko, un panākumus iepriekš guvušais Oranžās revolūcijas tandēms “Juščenko — prezidents, Timošenko — premjere” līdz ar abu līderu komandām bija izjucis: eiropeiski noskaņotie politiķi viens otram ņēma nost balsis, kamēr promaskaviskie berzēja rokas. Balsis pēc vēlēšanu otrās kārtas skaitīja vēl nedēļu, kad tika paziņoti galīgie rezultāti: Janukovičs uzvarējis ar 49%.

Organizētā noziedzība nonāk pie varas valstī

Izrādījās, ka pie varas nonācis ne vien Janukovičs ar savu komandu, bet tā sauktais “Doņeckas organizētās noziedzības grupējums”. To neveidoja konkrēti bandīti ar konkrētu vadoni — ar “doņeckiešiem” tolaik saprata visu veidu darboņus no Donbasa, citu par citu apšaubāmākus, kas ieņēma arvien jaunus amatus visur Ukrainā un par savu praksi izvirzīja ņemt no valsts iepirkumiem ne vairs 10% vai 20% kukuļus, bet jau pusi.

Viens no labāk izpētītajiem piemēriem notika caur vairākām ārvalstīm, tāpēc to varēja atšķetināt ārzemju žurnālisti. Ukrainas valsts uzņēmums “Čornomornaftohaz”, pakļauts gigantiskajam holdingam “Naftohaz”, naftas ieguvei Melnajā jūrā pasūtīja kārtējās naftas platformas būvniecību. 2011. gada 2. novembrī Ukraina noslēdza līgumu ar A/S “Rīgas Kuģu būvētava” (RKB) 399 miljonu dolāru vērtībā par to, ka RKB gada laikā uzbūvēs jaunu naftas platformu, kaut arī RKB nekad savā vēsturē nav būvējusi naftas platformas un RKB dokos pie Mīlgrāvja tik milzīgu objektu nav iespējams novietot, kur nu vēl caur Sarkandaugavu izvilkt jūrā. Atklājās, ka platforma patiesībā tika būvēta Singapūrā, no kurienes tā, Rīgu neredzot, caur Dardaneļiem un Bosforu tika ievilkta Melnajā jūrā un nodota pasūtītājiem. Medijos izskanēja tālāki skaitļi: tajā pašā Singapūras dokā būvētas naftas platformas vērtība parasti ir ap 179 miljoniem dolāru, taču šoreiz, ņemot vērā uz pusi īsāko termiņu uzbūvēšanai, konkrētā platforma B319 esot izmaksājusi 220 miljonus dolāru. Starpība, kas tuvojās šādiem darījumiem ierastajiem 50%, vēlāk daļēji it kā tikusi pārskaitīta tālāk caur kādu nelielu, nesen dibinātu kuģu dzinēju darbnīcu Turcijā, kuras īpašnieks — trīsdesmitgadīgs kuģu mehāniķis ar rokām motoreļļā līdz elkoņiem — bija ne pa jokam izbrīnījies, kad pie viņa ieradās kāds britu žurnālists ar jautājumiem par darījumiem ar Ukrainas valsts uzņēmumu simtiem miljonu apmērā. Tikmēr kuģubūvētava Rīgā šajā biznesa plānā faktiski darbus neveica (ikkatrs pats tolaik varēja pārliecināties, ka Mīlgrāvī milzu naftas platforma metināta netiek), un tai pēc kāda laika nozīmēja tiesiskās aizsardzības procesu. Savukārt “Naftohaz” direktoru un viņa vietniekus pusotru gadu vēlāk arestēja aizdomās par kopumā 4 miljardu dolāru izsaimniekošanu.

Paralēli valsts budžeta tukšošanai Janukovičam pietuvinātās aprindas sāka atņemt īpašniekiem un piesavināties (“noreiderēt”) sev iepatikušos uzņēmumus un nekustamos īpašumus, savukārt valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, struktūrās korupcija tika institucionalizēta līdz tādam līmenim, ka priekšniecība lika padotajiem izspiest naudu no iedzīvotājiem un atdot to “pa ķēdīti uz augšu”. Lūk, tipisks sievietes stāsts no Mikolajivas: “Saslimu — visiem gadās. Aizgāju pie dakteres, samaksāju pacienta līdzmaksājumu un oficiālo pakalpojuma maksu slimnīcas kasē. Bet daktere man ar asarām acīs saka, ka jādod vēl “pateicība” un pati atvainojas par to, jo viņa tiek spiesta “dalīties ar tiem, kas virs viņas”. Tikmēr oficiālā alga ārstiem ir 1300 hrivnas mēnesī [tobrīd ap 150 eiro]. Bandu nost!”

Tā kā jebkuram uzņēmējam varēja atņemt biznesu, bet pašu iemest cietumā, tad populārākais veids aizsardzībai bija došanās politikā, lai iekļūtu Augstākajā Radā un iegūtu deputāta neaizskaramības statusu. Ja tas neizdevās, tad daudzi nelabprāt pārdeva savus biznesus, kamēr vēl varēja, un devās padzīvot ārzemēs. Taču parastajiem iedzīvotājiem tāda iespēja neradās, ja vien negribēja doties uz Poliju kā t. s. “zarobitčani” un strādāt fermās vai rūpnīcās par minimālo algu. Ekspremjere Jūlija Timošenko tika ieslodzīta acīmredzami politizētā tiesas procesā. Korupcijas, tiesu uzpirkšanas un vēlēšanu viltošanas līmenis kļuva leģendārs pat ārpus Ukrainas. “Konstitucionālā tiesa atsacījusi izskatīt sūdzības par Augstākās Radas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem, jo vēlēšanu uzvarētāji ar tiesnešiem vēl nav norēķinājušies par iepriekšējo vēlēšanu apstiprināšanu,” no skatuves jokoja aktieris Grabovs, taču šoreiz skatītājiem smiekli nāca maz.

Valstī aktīvi virzījās rusifikācija. Pēc Reģionu partijas deputāta Koļesņikova iniciatīvas pieņēma likumu par “reģionālajām valodām” — ja kādā reģionā vismaz 10% no iedzīvotājiem izteica vēlmi, lai viņu mazākumtautības valodu atzītu par “reģionālo” un ļautu tajā kārtot vietējo lietvedību, tad pašvaldība drīkstēja pieņemt tādu lēmumu. Faktiski tas nozīmēja, ka krievu valoda daudzviet ieguva statusu, kas tuvojās otrās valsts valodas statusam. Turpretī Krimas tatāri paši atteicās prasīt šādu statusu savai valodai Krimā: “Mums jau tagad ir sava mūzika, sava literatūra, savi reģionālie mediji, savs telekanāls ATR mūsu valodā, tur likumu nevajag. Savukārt visu oficiālo saraksti, dokumentāciju un darījumu lietvedību mēs turpināsim veikt ukrainiski, kā līdz šim.”

Ārpolitika Janukoviča laikā bija prognozējama — slēdza līgumus un vienošanās ar Krieviju un Baltkrieviju, to prezidenti braukāja cits pie cita, plānoja “ciešāku integrāciju”. Ukraina pagarināja Krievijas tiesības lietot Melnās jūras flotes bāzi Sevastopolē līdz 2042. gadam, par to pretī iegūstot zemas gāzes cenas, izdevīgus noteikumus ukraiņu preču eksportam un citus labumus. Sabiedrības vairākums pret to izturējās mierīgi, jo tauta kopumā uzskatīja — labas attiecības starp kaimiņvalstīm ir taču pašsaprotamas un dabiskas.

Kamēr valsts varas struktūras korumpējās un degradējās, sabiedrības un ekonomikas aktīvā daļa darīja pretējo. Tautsaimniecībā sāka pieaugt IT, programmēšanas un augsto tehnoloģiju sektora nozīme. Atklāja ne vien naftas iegulas jūrā, bet arī slānekļa gāzes iegulas iekšzemē, ko nekavējoties sāka apgūt un izstrādāt gan valsts uzņēmumi, gan privātie konsorciji, mazinot valsts atkarību no Krievijas dabasgāzes. Ukrainas bankas vēra vaļā filiāles ārzemēs, lielie agroholdingi sasniedza jaunus ražas un pārtikas eksporta rekordus, metalurģija un metālapstrāde konkurēja pasaules tirgos, Antonova rūpnīcas kravas lidmašīnas AN-125 “Руслан” lidoja pa visu pasauli, atdzīvojās kosmisko tehnoloģiju sektors. Ukraina eksportēja visdažādākās preces, sākot ar kviešiem un akmeņoglēm, turpinot ar tēraudu un “PocketBook” e-grāmatu lasīšanas ierīcēm, un beidzot ar kravas lidmašīnām, bruņutehniku un kosmisko nesējraķešu dzinējiem.

Sabiedrība sāka pārveidoties ne pēc ienākumu līmeņa vai valodas lietojuma, bet drīzāk pēc izpratnes un vērtībām. No vienas puses, bija Ukrainas pilsoņi, kas darba vai ģimenes dēļ regulāri saskārās ar Eiropas Savienību un citām Rietumvalstīm — bija tur braukuši pastrādāt, pie radiem, biznesa darīšanās vai kā tūristi, taču bija guvuši priekšstatu par dzīvi sakārtotā, attīstītā, demokrātiskā sabiedrībā. Simttūkstoši strādāja globālajā IT sektorā, kvalificētie strādnieki jebkurā profesijā kļuva par vidusšķiru ar dzīvokļiem “jaunajos projektos” un brīvdienām Varšavā vai Milānā, ne Maskavā vai Sočos. No otras puses, sabiedrības vairākumu daudzviet veidoja Krievijas propagandas pseidomediju vidē dzīvojoši pilsoņi ar jūtami zemākiem ienākumiem, kuri bija sabiedriski pasīvi un nedomāja iebilst korupcijai, Janukoviča varai un beztiesiskumam, savukārt rusifikāciju aktīvi atbalstīja daudzi miljoni — un viņiem visiem bija balsstiesības, veidojot lielāko vēlētāju masas daļu. 2013. gada vidū vienīgā vieta, kur Ukrainas iestāšanos ES kā vērā ņemamu ideju varēja apspriest pilnā nopietnībā, bija “95. kvartāla” humora šovs. “Ja iestāsimies Eiropas Savienībā, mums vajadzēs meklēt jaunus noieta tirgus mūsu ražotajam šņabim. Ja būsim Krievijā, mēs tik daudz nespēsim pieražot! Ja stāsimies Eiropā, nāksies mācīties jaunas valodas. Ja būsim Krievijā, nāksies aizmirst pašiem savējo,” tā no skatuves rezumēja Volodimirs Zelenskis.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...