Iesaki rakstu: 
Ko iztēlojamies, kad dzirdam vārdu «haoss»? Vikipēdija saka, ka haoss sengrieķu mitoloģijā ir bezformas vai tukšuma stāvoklis pirms Visuma radīšanas. Man gan liekas, ka šodien šim vārdam ir piešķirta cita nozīme, bet kas zina.
Lai būtu uzskatāmi saprotamāk, īpaši rīdziniekiem, palūkojieties uz A. Čaka un Marijas ielu segumu. Grūti saprast, kā tur ir vairāk - asfalta vai ielāpu. Ja parakt dažus centimetrus dziļāk – aina būs līdzīga.
Droši vien, ka citās vietās uzskatāms piemērs būs citāds. Tas var būt kāds nams vai kas cits. Bet, tā kā puse Latvijas dzīvo galvaspilsētā, tad palikšu pie šī «uzskates līdzekļa». Gan tas būs saprotams arī tiem, kas Rīgu tikai TV vai filmās redzējuši.
Palūkojieties uz savu dzīvi. Kā tur ir vairāk - kļūdu vai kļūdu labojumu, veiksmju vai neveiksmju, pārdomātas rīcības vai haotiskas raustīšanās?
Ģeometrija
Ja šo domu attīstīsim un turpināsim, tad nonāksim pie valsts uzbūves, pie likumdošanas un arī nākotnes vīzijām. Kā tur ir vairāk - kļūdu vai kļūdu labojumu? Ir pat tādi, kuri apgalvo, ka pati valsts ir kļūda? Tā celta uz greiziem pamatiem, un, ja pamati greizi, tad jumtu bez šķirbām nevar uzlikt, - tāds esot ģeometrijas likums. Katrai šķirbai vajadzīgs ielāps...
Liekas, vēl tikai nesen izvēlējāmies mazāko ļaunumu, cerot, ka nākotnē gan jau viss nokārtosies, gan jau spēsim sakārtot, bet izrādās, ka nākotne prasa aizvien vairāk ielāpu. Izrādās, ka pagātne mēdz atkārtoties pat nākotnē un neliek mieru tagadnē.
Kā domājat, kāpēc likumdevējam ir tik daudz darba un nākotnē neizskatās, ka būs mazāk?
Vai esat redzējuši, kā darbu veic meistars un kā bakstās nepraša? Meistars nomēra, nogriež, pieliek, un ir, bet nejēga mēra, griež, un izrādās, ka mērot kļūdījies, tad nomēra pareizi, bet izrādās - kļūdās zāģējot, un tad pienāk darba dienas beigas. Nākošā dienā viss aizmirsies, un daļa no vakardienas kļūdām atkārtojas.
Vai zināt stāstu par to, ka mājas ceļ idioti?
Kāds kādam jautā: paklau, kas tev cēla māju?
Uzrunātais atbild: ā – idioti.
Jautātājs neizpratnē iepleš acis.
Tad uzrunātais stāsta...
Kad bija ielikti mājas pamati, atnāca sienu mūrētāji. Viņi nesa ķieģeļus, jauca javu un nosodoši purpināja – kāds idiots pamatus taisīja?
Kad nāca jumta meistari, tie pukojās – kurš idiots sienas mūrēja.
Tad nāca elektriķi, santehniķi, krāsotāji, logu un durvju speciālisti, un idiotu kļuva aizvien vairāk.
Zivs
Lai varētu daudzmaz pareizi uzmūrēt sienas, bija jālabo pamati, lai varētu uzlikt jumta konstrukciju, nācās pielabot sienas, un tā visās jomās un nozarēs.
Runā, ka zivs pūst no galvas, bet tīra to no astes. Iespējams, ka tā ir, bet, ja mēģinu šo atziņu pielaikot Latvijai, tad esmu neziņā.
Likumus nepārtraukti rada, izdomā, diskutē, pieņem un tad labo. Gadās, ka par pamatu ņem padomju likumus. Paiet laiks, atkal pieņemtos un diskutētos likumus labo, un tad atkal nepieciešams kārtējais likuma un nolikuma ielāps.
Es tiešām nesaprotu, kur ir galva un kur aste? Vai likumdevējs ir galva vai A. Čaka iela, jeb otrādi – galvgalī ir A. Čaka iela?
Kādu Visumu grasāmies radīt?
P. S. Rakstiņam nav nekā kopīga ar ielu segumu un ielāpiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
