Huligānisms un likumpārkāpēju aizstāvība – liberālo “kultūras aizstāvju” būtība

Šie meža dīvainīši bija sagrupējušies bariņos, kuriem katram bija dots kāds labskanīgs nosaukums. Daži sevi sauca par “sabiedrību par atklātību ”Delna””, citi, kas uzskatīja sevi par īpaši izredzētiem, izmantoja svešvārdu “Providus” (latviski – pravietisks), vēl citi bija pārliecināti, ka ir demokrātijas akadēmiķi.

Izņemot tos brīžus, kad šie dīvainīši pulcējās vienkopus un skaļi apsaukāja cilvēkus, kas devās savās ikdienas gaitās, pārējā laikā viņiem uzmanību neviens nepievērsa. Un izrādījās, ka tieši uzmanības pievēršana ir tas, kas šiem dīvainīšiem akūti nepieciešams. Jo mazāk uzmanības, jo agresīvāki un skaļāki tie kļuva. Un, lūk, vienā brīdī šīs būtnes vairs nekautrējās atbalstīt tos, kas pārkāpj likumu, vienlaikus bļaujot par tiesiskumu, toleranci un demokrātiju.

Nule šajā pasakā tika aizsākta jauna nodaļa. Biju saņēmis ielūgumu uz Ziemeļvalstu nacionālo dienu svinībām. Izrādījās, ka šajā kulturālas noskaņas pasākumā savu vietu bija atraduši arī daži no agresīvajiem meža dīvainīšiem. Kādā brīdī viens no tiem, kuru es identificētu kā sievieti, bet nezinu, kā šī būtne identificē sevi, no aizmugures aplēja mani ar sarkanvīnu un metās bēgt. Šajā brīdī galvenais, par ko spēju domāt, - cik slikti, ka Latvijā nav ieviesta Stambulas konvencija, jo tad taču šādas agresijas izpausmes nevarētu notikt!

Kā noskaidrojās, šo izcilo diskusijas kultūras paraugu sniedza Ilze Burkovska-Jakobsena. Par ko īsti viņa sadusmojās, nezinu, bet pieņemu, ka tas saistīts ar viņas aktīvo atbalstu civilās savienības idejai. Ja mērķis bija mani pārliecināt par īpašām varavīksnes tiesībām, tad – nē, diez vai izdevās!

Režisorei Ilzei ir kāda animācijas filma, kurā viņa stāsta par savu bērnību un jaunību, absolūtu ticību komunisma idejai, propagandistes darbu, rakstot padomju laika presē. Un vēlāku vilšanos. Kā redzams, revolucionārā pārliecība un komunistiskā sirdsapziņa nav zudusi arī šodien. Nesalaužamo ticību komunisma ideāliem ir nomainījusi tikpat kvēla ticība multikulturālisma un LGBT ideāliem.

Soctīklā "Twitter" šo soli publiski slavē “Providus” pētniece Kažoka un citi ideoloģiskie sabiedrotie. Atbalstīt likumpārkāpumus jau šiem dīvainīšiem nav nekas jauns – arī kvēlā Ogres muzeja aizstāvēšana, neskatoties uz to, ka domstarpību pamatā bija muzeja vadības likumpārkāpumi (to, piemērojot sodu, atzinis KNAB, un turpinās arī kriminālprocess), lieliski iekļaujas liberālās tolerances idejās! Tikmēr citi komunistiskās, tpfu, tas ir - liberālās ideoloģijas piekritēji aicina vēlēt man un maniem domubiedriem nāvi.

Es uz to raugos salīdzinoši mierīgi, ar zināmu uzjautrināšanos. Bet skumji ir tas, ka jau vēsturē esam redzējuši, kas notiek, kad ideoloģiski motivēta pārliecība nostājas augstāk par likumu un elementāru cilvēcību. Ja tiek publiski slavēti vieglāki likumpārkāpumi, tad tas ir tikai laika jautājums, lai arī krimināllikuma pārkāpumi kļūtu par apsveicamu soli, ja vien tie vērsti pret “nepareizajiem” un to paveikuši “pareizie” cilvēki.

Bet es nesalaužami ticu, ka arī šis laiks pāries, lietas nostāsies savā vietā. Tāpat, kā sagruva komunistu ļaunuma impērija, sabruks arī tās mākslīgi uzturētās struktūras, kas tiecas padarīt mūsu tautu par kosmopolītiskiem bezdzimuma radījumiem!

Novērtē šo rakstu: