Idiotiskās nelietības ķēdes reakcija

Nadzīgā pašslavējuma burbuļotājs vienotās vienotības jaunāko varoņdarbu izglītībā stilistiski sentimentāli salīdzina ar grāmatu pārnešanu: „Pirms pāris gadiem ziemas aukstākajā dienā notika akcija "Grāmatu draugu ķēde", kad cilvēki stājās rindā cauri Rīgai, lai pa vienai pārnestu grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā uz jauno Gaismas pili Pārdaugavā. Bija milzīga cilvēku atsaucība, grāmatas tika padotas no rokas rokā, ikviens bija ieinteresēts sasniegt rezultātu – piepildīt jauno Nacionālās bibliotēkas ēku ar tās galveno saturu.”

Tālāk Putnu Biedēklis burbuļo: „Šai kopīgi īstenotajai akcijai ir zināmas līdzības ar nule sāktajām reformām izglītības sistēmā, kuru pirmais solis ir – jauns modelis pedagogu algām. Kā savulaik par bibliotēkas ēku, tā pēdējos gados par skolotāju algām bijušas ilgas diskusijas. Bibliotēka ir uzcelta un sekmīgi darbojas, pedagogu algu jaunais modelis šovasar visbeidzot ir pieņemts valdībā un šomēnes tiek ieviests.”

Seko idiotiskās nelietības reti nekaunīgs pašslavējums: „Šai kopīgi īstenotajai akcijai ir zināmas līdzības ar nule sāktajām reformām izglītības sistēmā, kuru pirmais solis ir – jauns modelis pedagogu algām. Kā savulaik par bibliotēkas ēku, tā pēdējos gados par skolotāju algām bijušas ilgas diskusijas. Bibliotēka ir uzcelta un sekmīgi darbojas, pedagogu algu jaunais modelis šovasar visbeidzot ir pieņemts valdībā un šomēnes tiek ieviests.”

Putnu Biedēklis uzticas Latvijas nācijas teicamajai atmiņai. Latvijas nācija zina, ka pašlaik izglītības galvenais reformators ir vienotās vienotības pelēkais sūtnis. Par skolotāju algām sekmīgi rūpējās vienotā vienotība, izstrādājot ļoti labu algu modeli.

Taču Putnu Biedēklis tikpat stingri uzticas arī Latvijas nācijas dziļajai aprobežotībai. Viņa pārliecībā Latvijas nācija ir dziļi aprobežota un nav spējīga izprast vienotās vienotības pastrādāto idiotisko nelietību izglītībā. Ja Putnu Biedēklis nebūtu simtprocentīgi pārliecināts par Latvijas nācijas dziļo aprobežotību, tad viņš šādi neburbuļotu: „Simbolos runājot (!?), mazās "gaismas pilis" šajā kontekstā ir bērni, kuriem vēlamies labu izglītību, bet simboliskā grāmata šajā brīdī tiek nodota visu Latvijas pašvaldību rokās – tas, kādas un cik skolas būs katrā konkrētajā novadā vai pilsētā, un vai skolotāji saņems labāku atalgojumu, ir atkarīgs no gudriem lēmumiem vietvarās.”

Putnu Biedēkļa un viņa ganāmpulka svētā pārliecība faktiski ir neticama. Negribas ticēt, ka kādam cilvēkam mūsu sabiedrībā var būt tik stingra pārliecība par Latvijas nācijas dziļo aprobežotību. Vienotajai vienotībai Latvijas nācija ir neglābjami aprobežots pūlis, masa, bars. Putnu Biedēkļa ganāmpulks ir svēti pārliecināts, ka viņu idiotisko nelietību neviens nesapratīs. Neviens nesapratīs, kas patiesībā ir „jauns modelis pedagogu algām”. Neviens nesapratīs, ka vienotās vienotības jaunā idiotiskā nelietība reāli ir drausmīgi radikāls pavērsiens Latvijas valsts vēsturē.

Valsts politikā faktiski ir noticis ne tikai radikāls, bet arī unikāls pavērsiens – valsts atsakās no savas līdzdalības izglītībā. Putnu Biedēkļa ganāmpulks ir panācis valsts nepiedalīšanos izglītības attīstībā. LR būs unikāla valsts bez izglītības institūta valstisko institūtu struktūrā. Vienotā vienotība valsts funkcijas izglītībā cer uzgrūst „vietvarām”, kā burbuļo Putnu Biedēklis. Runa nav tikai par algām. Ne velti pamuļķais nelietis burbuļo: „[..]simboliskā grāmata šajā brīdī tiek nodota visu Latvijas pašvaldību rokās – tas, kādas un cik skolas (izcēlums mans – A.P.) būs katrā konkrētajā novadā vai pilsētā [..], ir atkarīgs no gudriem lēmumiem vietvarās.”

Aprobežotība tomēr eksistē. Eksistē valdošās kliķes katastrofāli dziļā politiskā aprobežotība.

Novērtē šo rakstu: