Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz apstākļiem, kas liek domāt, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis mēģina piesegt un neatklāt cilvēku, kura automašīnai izsniegta Iekšlietu ministrijas caurlaide un kurš tajā vizinās ar Krievijas karodziņu vējstiklā, Valsts policija marta vidū atklāja, ka caurlaide izsniegta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vecākajai inspektorei Tatjanai Prohorovai (attēlā). Taču tas, kam vēl izsniegtas šādas atļaujas, joprojām netiek atklāts: administratīvā rajona tiesa gan ir sākusi administratīvo lietu par šīs informācijas sniegšanu, taču ministrija apjomīgā skaidrojumā cenšas pamatot - kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides.

Sociālajā tīklā Twitter šā gada marta vidū parādījās fotogrāfija ar automašīnu, kuras vējstiklā redzama gan Iekšlietu ministrijas atļauja Nr. 001817, kas dod tiesības „iebraukt, apstāties un stāvēt pie visām IeM iestādēm”, gan arī Krievijas trīskrāsu karoga lentīte.

Lai gan noskaidrot, kam izsniegta konkrētā atļauja, ir dažu minūšu jautājums, Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele pēc ilgas un garas noskaidrošanas Pietiek mēģināja iestāstīt, ka šis jautājums patiesībā esot Valsts policijas kompetencē.

Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve gan nespēja paskaidrot, kāpēc par atļaujām, kuras izsniedz Iekšlietu ministrija, atbildēt spēj nevis ministrija, bet gan Valsts policija. Taču izrādījās, ka arī Valsts policijas vadība saņēmusi, pēc visa spriežot, neoficiālu rīkojumu mēģināt noklusēt ziņas par atļaujas saņēmēju un tās izsniegšanu.

Tikai tad, kad Pietiek jau bija nosūtījis Iekšlietu ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu saistībā ar šo atļauju un tās izsniegšanas apstākļiem, Valsts policija atklāja, ka caurlaide oficiāli izsniegta policijas inspektorei Prohorovai.

Pēc tam, reaģējot uz neoficiālajām ziņām par daudzām nesalīdzināmi „eksotiskākām” personām, kuras tāpat paklusām tikušas pie šādām atļaujām, Pietiek pārstāvis vērsās Iekšlietu ministrijā ar oficiālu pieprasījumu – atklāt visas personas, kam šādas atļaujas ir izsniegtas.

Tā kā ministrija to atklāt nevēlējās, administratīvā tiesa sāka administratīvo lietu, un nu ir saņemti arī Iekšlietu ministrijas skaidrojumi – kāpēc, pēc tās vadības domām, sabiedrībai šāda informācija nav jāatklāj. Šodien publicējam pilnā apmērā šo dokumentu, kurš jau pats par sevi ir pietiekami daiļrunīgs:

„Iekšlietu ministrija Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 15.martā pieprasīto informāciju, neatzīst un noraida kā nepamatotu, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas 2017.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.l - 63/549/186 - L norādītajiem argumentiem.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija vēlas vērst tiesas uzmanību, ka Iekšlietu ministrija nesniedza tikai daļu no Lato Lapsas 2017.gada 15.marta iesniegumā pieprasītās informācijas, proti, par atļaujas saņēmēju (vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru). Jāņem vērā, ka atļaujas saņēmēji iedalās divās grupās - juridiskās personas (iestādes) un fiziskās personas un informācijas pieprasījums tika vērtēts atsevišķi katrai grupai.

Par atļaujas saņēmējiem Iekšlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā izsniegto atļauju skaitu, Iekšlietu ministrija nevar apkopot un izsniegt visu iestāžu iesniegtos iesniegumus, kuros ir ietverts atļaujas izsniegšanas pamatojums, jo ziņojumi (iesniegumi) ar lūgumu piešķirt atļauju netiek īpaši nodalīti un atsevišķi reģistrēti no citiem ministrijā saņemtajiem dokumentiem.

Tā kā ziņojumus (iesniegumus) par atļaujas izsniegšanu nepieciešams īpaši identificēt no kopējiem saņemtajiem dokumentiem, šādas informācijas sagatavošana nesamērīgi apgrūtina iestādes resursus, Iekšlietu ministrija atteica informācijas sniegšanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 112.panta trešo daļu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrija informēja L.Lapsu, ka iestāžu un privātpersonu saņemtajos iesniegumos tiek lūgts atļauju izsniegt, jo darbība ir saistīta ar Iekšlietu ministriju vai tās padotībā esošo iestādi, kas arī ir pamatojums atļaujas izsniegšanai.

Attiecībā uz L.Lapsas lūgumu izsniegt informāciju par atļaujas saņēmējiem - vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru, Iekšlietu ministrija papildus norāda, ka attiecībā uz privātpersonām informācija par personu vārdu, uzvārdu, personai piederošo transportlīdzekli un tā reģistrācijas numuru Iekšlietu ministrijas ieskatā ir atzīstama par personas datiem, jo atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likums 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Turklāt, tā kā šī informācija atspoguļo ziņas par personas īpašumu, ziņas par personai piederošu transportlīdzekli atzīstama par informāciju par personas privāto dzīvi.

Attiecībā uz šīs informācijas izsniegšanu Iekšlietu ministrija norādīja L.Lapsam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu).

Lai gan šajā gadījumā privātpersonas, kuras saņēmušas atļauju un informāciju par kurām tiek lūgts izsniegt (šajā gadījumā šī informācija satur ziņas par personām piederošu īpašumu) savā darbībā ir saistītas ar ministriju vai tās padotībā esošu iestādi, ne visas ir valsts amatpersonas.

Eiropas Savienības tiesa 2010.gada 9.novembra spriedumā lietā Nr.C - 92/09 un C - 93/09 ir norādījusi, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, attiecas uz visu informāciju, kas skar identificētu vai identificējamu fizisku personu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “privātā dzīve” nav tulkojams sašaurināti un pamatā netiek pieļauta iespēja profesionālo darbību “izņemt no privātās dzīves” jēdziena.

Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura 6.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, kā arī likuma 7.pants nosaka gadījumus, kad atļauta personas datu apstrāde.

Sājā gadījumā, izvērtējot informācijas pieprasījumā noradīto mērķi “veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu”, Iekšlietu ministrija atzina, ka minētais mērķis ir pārāk vispārīgs, lai atzītu tā pārākumu pār personas datu aizsardzības interesēm.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam tiesu L.Lapsas pieteikumu noraidīt.”

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...