Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepirkumu norise un ar to saistītie skandāli jau ilgu laiku ir bijuši sabiedrības uzmanības lokā. Bezmaz vai nav tādas nedēļas, kad neizskanētu informācija vai nu par aizdomīgiem iepirkumiem, vai veiktajām kratīšanām, vai aizturēšanām saistībā ar iepirkumiem. Sabiedrībā dominē uzskats, ka iepirkumos uzvar pareizie. Respektīvi, tie, kuri samaksājuši.

Ja viss ir tik slikts, tad jāskata, kas ir pie vainas – likumi, pasūtītāji, iespējamie izpildītāji vai viss kopā? Vai arī problēmas sakne slēpjas daudz dziļāk un nopietnāk?

Sāksim ar likumu. Publisko iepirkumu joma Latvijā vēl uzskatāma “zīdaiņu autiņu” ietērpā. Proti, 1996.gada 24.oktobrī tika pieņemts likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem”. Pirms tam iepirkumu jautājumus regulēja Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

Iepriekš minētie noteikumi ir bāzēti galvenokārt uz pirmskara Latvijas 1927.gada likumu, kurā tika izdarītas izmaiņas, tos iespēju robežās piemērojot pašreizējiem apstākļiem. Taču noteikumi pilnībā neatbilst starptautiskajām prasībām, jo tajos nav ietvertas tādas normas kā pretendentu kvalifikācijas noteikšanas kārtība, atklātuma nodrošināšana un citas.1 

Jāatzīmē, ka publisko iepirkumu normatīvā regulējuma piemērošana starptautiskām un šī brīža prasībām notiek vēl pašlaik. Tādējādi secināms, ka tiesiskajam regulējumam iepirkumu jomā pašlaik ir tikai 25 gadi, kas tiesību jomai ir ļoti maz.

No vienas puses liels atspaids būtu, ja attiecīgās jomas normatīvā regulējuma specifiku mācītu mācību iestādēs, bet tikai Latvijas Universitātē ir atrodams kurss “Publisko iepirkumu vadība”2, un tas pats parādījies tikko. Tiesa, dažādus kursus organizē kā Valsts administrācijas skola, tā arī Iepirkumu ekspertu klubs. Šos kursus pasniedz kā Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, tā arī citi praktiķi. Tiesa, šo kursu pasniedzēju vidū ir lasāmi arī Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji3, kuru loma kā kursu pasniedzēji, klausoties par skandāliem iepirkumu jomā, kur Rīgas domes struktūrvienības ieņem vadošās vietas, uz šiem kursiem liek skatīties nedaudz skeptiski.

Šā vai tā – atsevišķi kursi neveido vienotu pieeju iepirkumu veikšanā. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka nevaram runāt par kaut cik sistematizētu iepirkumu jomas speciālistu apmācību. Runājot vēl par speciālistu apmācību, jāatzīmē, ka arī zinātniskās literatūras šajā jomā nav tieši tāpat kā likuma komentāru. Bez šaubām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs sniedz dažādus skaidrojumus, bet tie neveido vienotu, pilnīgu un sistemātisku iepirkumu norises un būtiskāko problēmu skaidrojumu.

Vispārināti apskatot kā publisko iepirkumu jomu normatīvā regulējuma vēsturi, tā arī apmācības iespējas, secināms, ka joma ir relatīvi jauna un nav izveidots kaut cik vērā ņemams apmācību modelis. Tādējādi vērojams, ka šajā jomā strādājošie vairāk mācās no savām kļūdām un valsts neveic nekādus pasākumus, lai šajā virzienā veiktu jebkādus uzlabojumus.

Par likumiem un to praktiskajiem piemērotājiem ir skaidrs, bet kā ir ar pasūtītājiem? Respektīvi, tām iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai veic iepirkumus par ES fondu līdzekļiem? Lielāko uzsvaru uzlikšu uz valsts budžeta līdzekļiem apmaksātiem iepirkumiem.

Ir viena specifiska lieta, kuru privātie uzņēmēji nesapratīs. Tas būtu, ja institūcijas budžetā ir ieplānota noteikta summa iepirkuma veikšanai, tad iepirkuma veicēji drīzāk saskarsies ar problēmām, ja būs atraduši iespēju ieekonomēt. Respektīvi – nevis saņems uzslavu par valsts līdzekļu ekonomiju, bet nākamgad savā budžetā saņems mazāku finansējumu. Tiks samazināts finansējums ieekonomēto līdzekļu apmērā. Līdz ar to, maigi sakot, būtu lieki prasīt, lai, veicot iepirkumu, tiktu domāts par finanšu līdzekļu ekonomiju. Tāda nu ir mūsu valsts finanšu politika. Manuprāt, ačgārna.

Nākamais jau manis iepriekš minētais par sistemātiskas apmācības neesamību. Tad nu katrs mēģina, kā māk un kā vecāki kolēģi atbilstoši vēsturiskajai kārtībai, stāsta kā jādara. Vēl nevar nepieminēt faktu, ka, ja iepirkumu jomas speciālistiem valsts un pašvaldības iestādēs maksimālais atalgojums būs ap 1200 uz papīra, tad privātajā sektorā šāds būs zemākais atalgojums. Tādējādi visnotaļ loģiski, ka privātajā sektorā koncentrēsies zinošāki speciālisti nekā valsts vai pašvaldības sektorā. Palielinoties atlīdzības apmēra šķērei starp valsts sektoru un privāto, nav nekādu ilūziju, kurš sektors zaudēs.

Sākšu ar plānošanu. Lai iepirkumu varētu veikt atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, ir vajadzīgs zināt tieši un konkrēti, ko tad vajag iepirkt. Te rodas problēmas. Pirmkārt, kā mainās attiecīgās nozares politiskais kurss – nav iespējams ilgtermiņā nodefinēt, kas tad vajadzīgs. Runājot jau detalizētāk – attiecīgu zināšanu neesamība vai nepietiekamība neļauj precīzi definēt kā iegādājamo preci/pakalpojumu, tā arī objektīvas prasības iespējamiem pretendentiem. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi saucamai palīdzībai no malas. Kā tas tiek izmantots – jau cits stāsts. Pēc idejas tieši tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasību izstrādāšanas laikā ir vislielākie riski, ka konkrētais iepirkums tiks pakārtots konkrēta uzņēmēja interesēm. Jāatzīst, ka ārējā kontrole tieši par šiem procesiem nenotiek. Vēlāk jau iepirkumu komisija tik vērtē, vai iesniegtais piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas un nolikuma prasībām.

Pieskaroties tieši pasūtītāju iepirkumu komisijām, kontekstā ar pēdējā laika notikumiem arī rodas vairāki jautājumi. Proti, Publisko iepirkumu likuma 24.panta otrā daļa nosaka: Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.4 

Manā ieskatā svarīgi atslēgas vārdi ir “komisija būtu kompetenta”. Kādu kompetentu pienesumu B.Broka kā administrācijas pārstāve varēja sniegt Latvijas Universitātes iepirkumos, kur viņa bija iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, vai RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins – RS jau skandalozajā iepirkumā? Abi ir administrācijas cilvēki, līdz ar ko faktiski objektīvu vērtējumu iepērkamajam priekšmetam vai pakalpojumam viņi nevar sniegt, ja nu vienīgi – diskutablā situācijā maigi likt manīt komisijai, uz kuru pusi to deķīti pavilkt.

Kaut cik nedaudz arī ieskicēju situāciju no pasūtītāju puses, bet kā tad izskatās no iespējamo izpildītāju/piegādātāju puses?

Te nu varētu teikt – karā kā karā, kur tiek izmantoti jebkādi līdzekļi, lai iegūtu iekārotos iepirkumus. Saucamie “advancētie” no primitīvas utu meklēšanas vai konkurentu apmelošanas ir pārgājuši nākamajā fāzē. Kamdēļ cīnīties savstarpēji par katru iepirkumu, nezinot, kā veiksies, ja savstarpēji var sarunāt. Proti, slēdzot (ne jau rakstiski) aizliegtās vienošanās kā par tirgus sadali, tā arī par dalību konkrētos iepirkumos.

Šādus uzņēmumus cenšas apkarot Konkurences padome, bet būsim atklāti – kamēr kāds no aizliegtās vienošanās dalībniekiem par šādas vienošanās esamību nepastāstīs Konkurences padomei, tai šādu faktu vai, vēl vairāk, pierādījumus uzzināt ir faktiski neiespējami. Nav pat instrumentu, kuri ļautu secināt par aizliegto vienošanos iespējamību. Proti, nav vienotas analītiskās datu bāzes, kurā būtu fiksēti visi iepirkumi, tajā skaitā arī līdz 10 000 eur, piedalījušies pretendenti un uzvarētāji. Šāda instrumenta esamība ilgtermiņā ļautu saskatīt likumsakarības, kad noteikti pretendenti piedalās vienos un tos pašos iepirkumos, bet uzvarētāji vienmērīgi sadalās un katrs tirgus dalībnieks gūst kādu labumu.

Savukārt ne tik uz savstarpējo sadarbību vērsti izmanto ikkatru iespēju, lai nomelnotu to pretendentu, kuram tiek piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, cerot, ka beigās viņš tiks no iepirkuma izslēgts. Tad nu tiek iets uz “pilnu banku”. Piemēram, ja iepirkumā tiek iepirkts pakalpojums, tad tiek darīts viss, lai nosacīti uzvarējušā pretendenta pieteiktie speciālisti atsauktu savu dalību, kā rezultātā nepietiek speciālistu un ir jānosaka jauns uzvarētājs. Tiek meklēti dažādi, nereti pat izteikti izdomājumi vai pieņēmumi, lai tiktu nomelnots uzvarējušais pretendents un pasūtītājs vai apšaubīta iespējamā pretendenta spēja izpildīt pakalpojumu/pasūtījumu. Tad, pārsūdzot pieņemto lēmumu, Iepirkumu uzraudzības birojā par līgumtiesību piešķiršanu tiktu atklātas kādas procesuālās kļūdas, kā rezultātā pastāvētu iespēja mainīt iepirkumu komisijas lēmumu sev par labu.

Bieži nākas saskarties ar pilnīgi primitīviem gadījumiem, kad iespējamais pretendents, iesniedzot savu piedāvājumu, ir viltojis parakstus vai dokumentus. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad pretendents, kurš neieguva līgumslēgšanas tiesības, no pasūtītāja mājaslapas ir lejuplādējis nolikumu, pārveidojis to un tad kopā ar pārveidoto nolikumu ir iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, atsaucoties uz it kā pasūtītāja pieļautajiem pārkāpumiem, veicot neatbilstošu vērtēšanu nolikumam. Tas nekas, ka tam nolikumam, ko pats pārveidojis.

Trakākais ir tas, ka šī brīža regulējums neparedz iespēju izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tiek konstatēta parakstu viltošana vai citādāka mānīšanās. Tad var rasties situācija, ka aizdomas par parakstu viltošanu ir, policija ir uzsākusi kriminālprocesu, bet attiecīgajam pretendentam ir jāpiešķir līgumslēgšanas tiesības. Nav arī mehānisma par attiecīgā pretendenta “sodīšanu”, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tiek secināts, ka viņš ir veicis nelikumīgas darbības.

Kā pasūtītājiem, tā arī potenciālajiem piegādātājiem ir viena kopīga iezīme – mantkārība, kā rezultātā tiek pārkāpts viss iespējamais. Kā potenciālais piegādātājs vēlas saņemt attiecīgu pasūtījumu un uz tā rēķina labi nopelnīt, tā arī pasūtītājs ir gatavs uz visu, lai saņemtu kādu materiālu labumu. Viņam pat nav svarīgi, vai par uzvaru iepirkumā viņam kukuli dod uzņēmums A vai uzņēmums B. Te ir runa par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, nereti arī par starpniecību kukuļošanā. Diemžēl negodprātīgi cilvēki būs vienmēr un visās jomās. Nav nozīmes, tie ir iepirkumi vai kas cits. Ar šo sērgu varētu tik cīnīties spēcīgas tiesībsargājošās iestādes un pastiprināti sodi par šiem nodarījumiem. Tiesa, ir vēl bīstamākas iezīmes. Proti, ka uzvarētājs tiek noteikts nevis godīgā ceļā vai tiešā kukuļošanā, bet pēc principa – es tev, tu man - un ir tikai viens ķēdes posms plašākā darījuma tīklā, aiz kura nereti varētu pat stāvēt politiskā elite. Piemēram, OIK afēra, tagad arī atkritumu bizness Rīgas domē un vēl daudzi citi.

Kopsavilkums par visu apskatīto – problemātika ir vērojama visās jomās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši negodprātīgiem cilvēkiem. Tādējādi, lai situāciju risinātu, normatīvajā līmenī vajadzētu paredzēt striktāku regulējumu.

Piemēram.

Iepirkumu komisijās nevar būt politiķu un vadības (administrācijas) pārstāvji. Tikai konkrētās jomas speciālisti.

No noteiktas summas kāda neatkarīga institūcija caurskata nolikumus un tehniskās specifikācijas. Tikai pēc viņu akcepta iepirkumu varētu izsludināt.

Izveidot vienotu datu bāzi par viesiem iepirkumiem, tajā skaitā arī par tirgus izpētēm, kurā būtu norādīti kā uzvarētāji, tā pārējie dalībnieki un piedāvātās līgumcenas. Turklāt šīs datu bāzes informācija tiktu analizēta un nepieciešamības gadījumā iegūtā informācija jau būtu par pamatu kādām turpmākām darbībām.

Palielināt valsts nodevu sūdzību iesniegšanai IUB, lai mazinātu vēlmi sūdzēties sūdzēšanās pēc, a ja nu izdodas.

Organizēt sistemātiskas un nopietnas apmācības nodarbinātajiem, kuri darbojas iepirkumu sfērā. Pat līdz tam, ka ar iepirkumiem nevar strādāt, kamēr nav noklausīti noteikti kursi.

Loģiski, ka arī pārskatīt atalgojumu, lai iepirkumu veicēji nebūtu ieinteresēti domāt par kaut kādām sarunāšanām un lai no valsts sektora visi labākie speciālisti nepārietu uz privāto.

Ar pretendentu, kurš ieguvis līgumslēgšanas tiesības, izmantojot prettiesiskas darbības, būtu jāpārtrauc noslēgtais iepirkuma līgums, viņam būtu jāsamaksā soda nauda iepirkuma līguma apmērā, un pretendentam būtu liegums turpmāk piedalīties iepirkumos.

Ierobežojums dalībai turpmākos iepirkumos uzlikt ne tikai pretendentam kā juridiskai personai, bet arī visām tā amatpersonām un patiesā labuma guvējiem. Proti, ja persona A ir bijusi valdes loceklis vai patiesā labuma guvējs firmā B, kas izmantoja prettiesiskas darbības, lai panāktu, ka ar viņiem tiktu noslēgts iepirkuma līgums, tad firma B turpmāk vairs nevarētu piedalīties nevienā iepirkumā, un neatkarīgi no tā, kurā firmā darbotos persona A, arī tā iepirkumos vairs nedrīkstētu piedalīties.

Priekšlikumi izklausās skarbi, piekrītu, bet – šī brīža situācija ir aizgājusi tik tālu, ka ar maigām un saudzīgām metodēm iepirkuma purvu nenosusināsim. Kamēr normatīvajā līmenī netiks “pievilktas skrūves”, tikmēr nekas nemainīsies. Kaut arī nereti rodas sajūta, ka atsevišķi politiķi vai politiskie spēki ir ieinteresēti, lai ir, kā ir, bet par to jau ir cits stāsts.

1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38483

2 https://www.lu.lv/lv/nc/studijas/studiju-celvedis/programmu-un-kursu-katalogi/kursu-katalogs/?tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcourse%5D=JurZ6089&tx_lustudycatalogue_pi1%5Baction%5D=detail&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcontroller%5D=Course&cHash=265cf54dcb34f6f1ed040bb6a16710b8

3 https://iek.lv/136-seminars/

4 https://likumi.lv/doc.php?id=287760

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...