Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši 2019. gadā Latvijas Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram Jurim Iesalniekam ir parādījusies brīnumspēja ne tikai pārtikt no zila gaisa, bet vēl arī „no tumbočlas” izvilkt vismaz trīs tūkstošus eiro, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa iepriekšējā gada amatpersonas deklarācijas dati.

Pietiek jau informēja: J. Iesalnieka valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu rāda, ka gada beigās viņam bijuši 37 584 eiro lieli uzkrājumi SEB bankā un PrivatBank. Papildus tam viņam bijušas 22 000 eiro lielas parādsaistības, un arī viņš pats aizdevis tādu pašu summu. Savukārt 2019. gadu J. Iesalnieks jau beidzis ar krietni lielākiem uzkrājumiem tajās pašās bankās – kopā jau 50 609 eiro, tātad gada laikā tos palielinot par 13 025 eiro.

Tas būtu visnotaļ iespējami, jo savā pamata darba vietā – dzelzceļa administrācijā J. Iesalnieks gada laikā algā saņēmis 42 068 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas būtu nepilni 29 tūkstoši eiro. Vēl pieskaitot dažādus sīkākus papildienākumus, dzelzceļa administrācijas direktors gada laikā „uz rokas” saņēmis aptuveni 32 tūkstošus eiro – pilnīgi pietiekami, lai no šīs summas iztiktu un vēl 13 tūkstošus eiro noguldītu bankās.

Taču šie tomēr nav bijuši vienīgie J. Iesalnieka izdevumi, - viņš ir arī deklarējis, ka atmaksājis gadu iepriekš uzrādīto aizdevumu 22 000 eiro apmērā, un tas jau nozīmē, ka amatpersonas oficiālie izdevumi (22 000 + 13 000 = 35 000 eiro) pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus (32 000 eiro) un aptuveni trīs tūkstoši eiro ir vienkārši izņemti „no tumbočkas”.

Tiesa, J. Iesalnieks ir deklarējis vēl vienu darījumu: viņš esot saņēmis daļu no gadu iepriekš deklarētā aizdevuma – 7000 eiro. Taču... kur šī nauda palikusi, nav zināms, jo kā ienākumu dzelzceļa administrācijas direktors to nav uzrādījis. Ja pat pieņemtu, ka runa ir par vienkāršu aizmāršību vai kļūdu, arī tad sanāktu, ka J. Iesalnieks ir spējis gadu nodzīvot ar aptuveni četriem tūkstošiem eiro vai vidēji 333 eiro mēnesī.

Tas, protams, būtu pietiekami pie spaidīgiem apstākļiem pieradušam cilvēkam, taču jāņem vērā, ka vēl pavisam nesen – 2017. gadā viņš ir noslēdzis 7000 eiro vērtu zemes nomas līgumu ar norādi – apbūves vajadzībām. Kā saprotams, vēl arī apbūves izdevumi 333 eiro mēnesī nekādi nav ietilpināmi.

Kā rāda dzelzceļa administrācijas direktora 2017. un 2018. gada amatpersonas deklarāciju dati, vēl gadu iepriekš šādu brīnumspēju – „pārtikt no zila gaisa” un vēl „atrast” naudu „tumbočkā” – viņam nav bijis: amatpersonas oficiālo ienākumu un izdevumu apjomi ir bijuši izprotami un samērīgi.

2017. gada beigās J. Iesalnieka uzkrājumi divās bankās ir bijuši kopā 15 044 eiro, un viņš gan bijis kādai personai parādā 42 000 eiro, gan arī kādai personai šādu pašu summu aizdevis.

2018. gada laikā dzelzceļa administrācijas direktora uzkrājumi bankās pieauguši par pietiekami iespaidīgu summu – 22 539 eiro, sasniedzot jau 37 583 eiro. Turklāt viņš arī atdevis daļu aizņēmuma summas – 20 000 eiro.

Taču iepretim šiem izdevumiem ir bijuši arī oficiāli ienākumi. Pirmkārt, algā J. Iesalnieks saņēmis 39 804 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas bijis apmēram 27 200 eiro. Papildus tam amatpersona arī saņēmusi atpakaļ 20 000 eiro no izsniegtā aizdevuma, kā arī izņēmusi dzīvības apdrošināšanas un pensiju fonda līdzekļus – kopā 21 597 eiro.

Tas nozīmē, ka gada laikā J. Iesalnieks oficiālajos ienākumos saņēmis aptuveni 68 800 eiro, savukārt oficiālajiem tēriņiem (aizdevuma atmaksa un uzkrājumu veidošana) atvēlēti 42 539 eiro.

Starpība gada laikā ir bijusi vairāk nekā 26 tūkstoši eiro, kas nozīmē pāri par diviem tūkstošiem eiro mēnesī ikdienas vajadzībām. Savukārt gadu vēlāk J. Iesalnieks, pateicoties attīstītajai „brīnumspējai” vai kādiem citiem faktoriem, jau ir spējis labākajā gadījumā iztikt ar 333 eiro mēnesī, bet sliktākajā – ne tikai „pārtikt no zila gaisa”, bet vēl izvilkt no „tumbočkas” trīs tūkstošus eiro.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...