Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“25 gadu laikā Latvijas Zemessardze ir kļuvusi labākā Baltijā” – viena no noslēdzošajām frāzēm jaunajā lentē par godu 25 jubilejai. Skan daiļi. Uz gadadienu daudzi politiķi un ne tikai ir pēkšņi atminējušies – jā, vispār ir tāda Zemessardze. Reizēm gan sanāk sajaukt ar Robežsardzi, Jaunsardzi, Krasta apsardzi vai G4S apsardzi, bet tas nekas. Galvenais jau ir doma.

Mūsu redzamākais aizsardzības jomas apdomātājs Veiko arī nav skopojies ar savu viedokli par Baltijas zemessardzēm (1. attēls).

Izrādās, nav par ko kaunēties – mums ir labākā Zemessardze, skaitā un ekipējumā esam tuvu igauņiem un priekšā leišiem.

Ir gan neliela, fundamentāla atšķirība: tikai Latvijā Zemessardze tiek pozicionēta kā aizsardzības pamats, citur analogai paramilitārai organizācijai ir teritoriāla un atbalstoša funkcija. Tātad – LR Zemessardzei ir uzlikts atbildīgāks, smagāks un sarežģītāks uzdevums nekā kaimiņiem.

Rodas jautājums – vai tas atspoguļojas ZS tehniskajā nodrošinājumā? Daudz dzirdam par “viedo aizsardzību”, tā visās augstākos virsnieku intervijās ir TOP frāze kā minimums 10 gadu garumā. Tikmēr ZS sola “stiprināt” kā minimums 5 gadu garumā. Kā ir realitātē?

Mēģināsim apskatīt ZS tehnisko stāvokli un secināt – kur esam salīdzinot ar kaimiņiem, īpaši ņemot vērā ZS paredzēto lomu tieši mūsu aizsardzības koncepcijā, kur tā iekļauta kā pilnvērtīga daļa no sauszemes komponentes, ar paredzamo lomu klopēties pret ienaidnieka regulāro karaspēku (obligātā karadienesta vai kontraktniekiem).

Ņemot vēra teritoriālo aspektu, tieši atsevišķu novadu ZS vienībām būs jāiznes sākotnējais karadarbības smagums – ko gan pret potenciālo apdraudējumu metīs pirmos, ja ne steigā salasītus zemīšus no tuvākā bataljona.

Šoreiz mūsu Panzer IV tēmeklī – individuālais ekipējums.

Mugursomas (2. attēls).

Domāju, jēdziens “mugursoma” nav jāskaidro, taču šeit priekš tiem kas tankā par to atšķirībām: lielā mugursoma tiek izmantota visu mantu pārvietošanai uz ilgākām operācijām, savukārt patruļsoma tiek izmantota īsākiem pasākumiem, sametot iekšā tikai konkrētajam uzdevumam nepieciešamo – munīciju, ūdeni, kaut ko rijamu, varbūt pretlietus kostīmu, partizānu mīdāmos zābakus utt.

Salīdzināsim ZS standarta mugursomu, zviedru Lk35 un igauņu mugursomu (nav formāla nosaukuma, ražo pašu eestipoisu uzņēmums GalviLinda, somas NATO kods 8465-38-000-9536).

Bildē nav redzams: patriotisms, ar ko izceļas latviešu karavīrs.

Priekš īpaši apdāvinātajiem: ZS izsniegtā mugursoma ir tiktāl nepiemērota, ka amerikāņu Vjetnamas kara laika ALICE soma ir būtisks uzlabojums no ērtību un funkcionalitātes viedokļa. Esošā Lk35 faktiski neļauj sakrāmēt visu ekipējumu (atskaitot variantu neparocīgi to sasiet augšā/apakšā somai), un neļauj stiept lielus svarus (ja vien mugurkauls nav no Krupp tērauda).

Tilpums ir atsevišķs stāsts – pilnajam ekipējumam, īpaši ziemā, principā vietas nav un nevar būt, ja vēl pierēķina papildu munīciju un kādu dūmu sveci. Pie Ievērojamu smagumu (un nekas nestiepj vairāk par vieglo kājnieku) pārnēsāšanā kritiska ir gurnu siksnas funkcija – kas ļauj pārnest ~80% svara uz kājām (kas visiem izņemot AG ir spēcīgākas par muguru/pleciem). Lk35, savukārt gurnu siksnas vietā piedāvā iespēju “Aizpis muti un stiep”, kas arī nav slikti.

Dīvaini, EE Kaitseliitam šķiet esam labāka mugursoma nekā mūsu Zemessardzei – kas tieši ietekmē kaujasspējas, jo vai nu palielinās risks sadirst muguru (un zaudēt kaujasspējas), vai doties uzdevumā bez visa ekipējuma, teiksim, ziemā izvēloties ņemt vai nu silto guļammaisu, vai rezerves zābakus – un zaudēt kaujasspējas, nosalstot naktī vai pēc vienīgo zābaku samērcēšanas, no tranšeju pēdas vai apsaldējumiem.

Nekas, nav šaubu, ka vismaz mūsu Zemessardzes patruļsomas (3. attēls) ir labākas nekā igauņiem!

Jā, man likās ļoti smieklīgi šo bildi tomēr iekļaut. Paldies par apvaicāšanos.

Ā. Nu, vismaz mūsu patruļsoma zaudē igauņiem tikai nedaudz vairāk punktos nekā Lk35.

Uzkabes (4. attēls).

Ja mugursoma ir visiem saprotams jēdziens, uzkabi prasās nedaudz paskaidrot. Būtībā – mugursomu karavīrs kādā brīdī noliek, uzkabe ar viņu ir vienmēr. Uzkabē noteikti atrodas ieroča aptveres, ūdens blašķe vai rezervuārs, papildus munīcija, kā arī dažādas sīklietas, ko var ievajadzēties. Parasti izpaužas kā veste vai josta ar lencēm.

Ja somu varējām uzskatīt par nosacīti mazāk saistītu ar kaujas uzdevumu izpildi, tad uzkabe ar karavīru būs vienmēr – tostarp kaujā. Tā kā mūsu Zemessardzei paredzēta būtiska loma tieši kaujas uzdevumu īstenošanā – izcīnot pirmās cīņas pret ienaidnieka aģentiem - noteikti vismaz uzkabes mums ir labākas!

Citādāk jau prātā iezagtos domas, ka sabiedrībai tiek brutāli melots par Zemessardzes spējām, tās stiprināšanu gadu garumā, un ekipējuma līmeni. Nevarētu taču arī būt, ka uz parādēm zemessargiem izsniedz ekipējumu, ko pēc tam salasa atpakaļ?!

Salīdzināsim standarta Zemessardzes uzkabi ar igauņiem – lai igauņi beidzot sarkst!

Vai zemessargus, līdzīgi kā 6. armiju, pilnvērtīgi apgādāt apņēmās Gērings? Par to vēlāk.

Ar uzkabi stāsts līdzīgs – laimīgs tas, kas nejauši tiek pie amerikāņu ALICE uzkabes siksnām (kas ir kaut nedaudz polsterētas) vai aptversomām (kas tiešām der aptverēm, nevis kur tās var kaut-kā-aptuveni-ielikt, ka vienlaikus kratās, grab, un sprūst). Bet pamatā – Zemessardzes izmantotajai uzkabei vienkārši nav, kur salikt visu nepieciešamo.

Vai tas ietekmē kaujasspējas? Stingri skatoties – strēlnieku uguns efektivitāte ir atkarīga no pārlādēšanas ātruma, nerunājot par iespēju, ka tiek nozaudēta kāda aptvere – un līdz ar to 25% karavīra ugunsspējas. Par pārējo ekipējumu stāsts līdzīgs – saduroties diviem līdzvērtīgiem spēkiem, protams, priekšrocība ir tam, kam viss ir pie rokas. Rādās, ka igauņi ar to rēķinās – pat ar to, ka Kaitseliitam paredzēta atbalsta loma, nevis uzņemt pirmo triecienu.

Kas notiek, ja saduras zemessargs ar 20 apmācību dienām un ienaidnieka regulārais karavīrs ar mēnešiem vai gadiem treniņu – kā to šobrīd paredz mūsu koncepcijas, doktrīnas un ģenerālplāni?

Realitāte

Kas notiek realitātē?

Volkssturmam Zemessargiem izsniedz Lk35 (pazīstamas kā zviedrenes), un lielākā daļa pie pirmās iespējas tās aizvieto ar ko citu, protams, par pašu līdzekļiem. Var mēģināt padarīt lietojamu to pašu Lk35 – ieguldot līdzekļus kas vairākkārt pārsniedz pašu somu, pasākums aptuveni tikpat racionāls kā nomainīt zaporožecam visas iekšas, paturot ārējo čaulu.

Uzkabei lielākā daļa no savas kabatas piepērk klāt somiņas. Arī, protams, no savas kabatas.

Lai ir perspektīva, cik papildus laikam, ko varētu izmantot mierīgi strebjot alu un trenkājot zeltenes, zemessargs pats gulda iekšā tikai uzkabē un mugursomā vien – piedāvāju iepazīties ar aptuveniem cipariem. Apskatīti divi orientējoši varianti – viens, zemessargam pērkot lētos risinājumus – ALICE mugursomu, visu pārējo ķīniešu (pamata MilTec, ar 50% iespēju izšķīst), un otrs – pērkot daudzmaz kvalitatīvas mantas (no zīmoliem orientējoši Tasmanian Tiger, 5.11, Blackhawk vai, teiksim, ASV armijas MOLLE II lielo mugursomu).

Zemessardze - 33,99 EUR.

Kaitseliit - 587,5 EUR.

Zemessargs pērk pats (Lētākais variants) – 179 EUR.

Zemessargs pērk pats (Ne-lētākais variants) – 419 EUR.

Bet igauņiem neizsniedz latvju cīņassparu, jopt. Diskusijas beigas.

Matemātika, protams, ilustrējoša, nevis precīza. Ne visiem vajag visas uzkabes somiņas – vienlaikus dārgākā gala patruļsomas mēdz izmaksāt arī virs 100 eiro, savukārt Tasmanian Tiger lielās somas cērt pa kabatu diapazonā no 200 līdz 300 eiro, ASV jūras kājnieku FILBE būs ap 200 dolāriem. Padarot situāciju maksimāli traģikomisku, daļa zemessargu mēdz pirkt igauņu lielās mugursomas par minētajiem 235 eiro. Kam ar rocību švakāk vai principi neatļauj pirkt no savas kabatas – pilda dienestu par spīti izsniegtajam ekipējumam. Bet kopumā – kaut ko pērk visi.

Šis viss neiekļauj tādas sīklietas kā kompass (un lētie īsti nederēs), lukturītis ar sarkano gaismu – sarakstu var turpināt. Iespējams, nākotnē līdz tam arī tiksim.

Vai tad zemessargiem nemaksā? Jā, zemessargs orientējoši saņem aptuveni 25 eiro par dienesta dienu, 35 ja netiek nodrošināta barošana. Vienīgi tāds jautājums – cik daudziem liktos adekvāti savu algu ieguldīt atpakaļ, teiksim, jauna krēsla iegādē ofisā, lai varētu veikt tiešos darba pienākumus?

Ja paliekam pie uzstādījuma, ka zemessarga dienests ir valstij un sabiedrībai derīgs un vajadzīgs, uz to priecīgi balsta aizsardzības koncepciju, sēņotāju meklēšanu, tagad arī potenciālu robežkontroli – vai ir adekvāti viņu vēl aizvien ekipēt ar zviedru dāvinājumiem no 90. gadu vidus?

Nobeigumā

Šoreiz īsumā apskatījām tikai daļu individuālā ekipējuma, un kā tas salīdzināms ar kaimiņiem.

Domāju, secinājumus iespējams izdarīt arī nespeciālistam. Tas, ko šobrīd nodrošina zemessargiem, ir ekipējums, kas nekādīgi nav adekvāts Zemessardzei noteiktajai lomai un uzdevumu izpildei – plāns tātad mest pretiniekam pretī mazāk (pēc definīcijas – jo Zemessardze ir paramilitārs pasākums) apmācītus un sliktāk ekipētus karotājus.

Tas gan netraucē Zemessardzi slavēt un kraut tai virsū jaunus pienākumus. Aicinu turpmāk pievērst uzmanību populārajam formulāram “Mums ir problēma X? Nevajag papildus līdzekļus, ar to tiks galā Zemessardze.”. Ja nav bažu par aknām, var to padarīt par dzeršanas spēli.

Kāpēc? Jo Zemessardze ir ārkārtīgi izdevīga gan politiski, gan finansiāli.

Faktiski par normu ir kļuvis, ka zemessargi tā vai citādi paši sevi tehniski nodrošina un noekipē līdz galam, vismaz individuālā līmenī, un uz to ir iespējams brangi ietaupīt – lai arī tiek plaši (un ar neizprotamu lepnumu) klāstīts, ka Zemessardze ir lielākais militārais formējums, nez kāpēc netiek runāts par to, kādu daļu no aizsardzības budžeta tā saņem.

Varētu arī runāt par to, zemessargi vispirms nomaksā nodokļus, no kuriem daļa aiziet aizsardzībai, tad patērē savu laiku mācībās – un beigās vēl piedzen ekipējumu no savas kabatas. Bet tas jau būtu komiski. Tāpēc mēs par to nerunāsim.

Tikmēr politiski Zemessardzes reālā rīcībspēja ir gana grūti kvantificējams lielums, lai mediji to nespētu argumentēti apšaubīt, kad Zemessardzei kārtējo reizi retorikā uzgrūž kādu uzdevumu.

Mēģināsim to pamainīt.

Īpaši ņemot vērā nupat izskanējušo, ka aizsardzības budžets tiks “pārstrukturēts” lai varētu veikt eiroremontu kanādiešu uzņemšanai – jo, lai pamatotu būvnieku lobija piebarošanu, tiek radīts iespaids, ka uzņemam cimperlīgus viesus, nevis profesionālus karavīrus.

Kāds vēlas minēt, uz kuras NBS daļas rēķina pavisam noteikti tiks ietaupīts?

Ko varam secināt no šeit apskatītā? Zemessardzei ir noteikta paramilitāram formējumam neadekvāti netipiski svarīga loma valsts teritoriālajā aizsardzībā, vienlaikus nodrošinot objektīvi dranķīgāku individuālo materiālo nodrošinājumu nekā kaimiņvalstī, kur šādam formējumam ir stipri mazāk kritiska loma. Redz, igauņiem (un arī leišiem) ir obligātais karadienests un tūkstošos mērāma rezerve. Leišiem arī lielāks profesionālais dienests.

90. gadu vidū uz Latviju grūda visu veidu novecojušus krāmus no Vakareiropas. Taču, ja Rīgas ielās jau sen nemana rūsošus VW Golf un Audi 100, tad Zemessardze vēl aizvien tiek ekipēta ar zviedru dāvinājumiem – faktiski zemessarga ekipēšana nemaksā neko, noliktavas vēl ir gana pilnas ar zviedru labās gribas apliecinājumiem, par spīti vieglam naftalīna aromātam. Ne pārāk sen pienācis šis tas norvēģu dāvināts, bet krietni mazākos apjomos. Ļoti atbilstoši trešās pasaules valstīm, atliek ēšanai pāriet ANO pārtikas paciņām, un varam pārcelties uz beļģu Kongo.

Ja laikā, kad tika saņemtas svensonu dāvanas, varēja runāt par to, ka esam ekipēti līdzvērtīgi, bet latviešu karavīrs par vaņku ir visos laikos pārāks un uz to arī izvilksim, tad šobrīd realitāte ir cita. Tāpat kā 1939. gada sarkanarmietis nav salīdzināms ar 1945., šodienas Krievijas bruņotie spēki vairs nav švakas padomju atliekas – vismaz ne tās ātrās reaģēšanas vienības, kas mums ir lielākais drauds. Un pret kurām tiks sviests zemessargs.

Tēma nav izsmelta. Turpinājums sekos.

P.S. Pirms kāds jautā par pikseļa/LATPAT uzkabēm – parādiet man, lūdzu, kādu zemessardzes apakšvienību, kur tās ir izsniegtas. Vai parādiet man kādu apakšvienību, kur MultiLATPAT uzkabes ir izsniegtas visiem.

P.P.S. Kāds teiks – mēs kaimiņus pārspējam apmācībā? Ok, lai būtu. Vai mēs apmācībā pārspējam regulāru karaspēku, ja faktiski ZS pie mums ir uzticēta šī funkcija? Lai cīnītos ar paredzamo pretinieku, tad nāksies par spīti ekipējuma nepilnībām 20-30 (optimistiski) apmācības dienās gadā panākt vai apdzīt citas valsts pilna laika karavīru līmeni. Izklausās pēc nevainojama plāna, kura rezultātā fronte tiek iztaisnota un ienaidnieku sadragā Štainera tanku armādas.

Pārpublicēts no http://ciekurs.blogspot.com/

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...