Ieslodzījuma vietu pārvalde apgalvo: cietuma siena esot bojāta ar... neesošu hanteli
L. Lapsa15.08.2011.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Spiesta atbildēt uz jautājumiem saistībā ar disciplinārlietu, kuras ietvaros sodu par cietuma pastaigu laukuma apmetuma bojāšanu saņēmis kāds ieslodzītais, Ieslodzījuma vietu pārvalde ķērusies pie meliem: sākotnēji vienkārši atsakoties atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo gadījumu, nu iestādes vadība apgalvo, ka apmetums esot bojāts ar sporta inventāru. Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, sporta inventārs laukumā parādījies tikai pirms pāris mēnešiem – ilgi pēc tam, kad ar to saskaņā ar oficiālo dokumentāciju esot bojāts laukuma apmetums.
Kā jau ziņots, ieslodzītais Arturs Krastiņš – cik zināms, vienīgais Latvijā par „naudas atmazgāšanu” (dažu desmitu tūkstošu latu apmērā) reālu cietumsodu saņēmušais – ar rājienu bija sodīts par to, ka Centrālcietuma pastaigu laukumā pastaigas laikā „plēsis apmetumu nost no sienas”.
Krastiņš sūdzībā par saņemto rājienu, kas var nopietni ietekmēt ieslodzītā pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas, bija norādījis: „Nekādu tīšu vai netīšu izmeklēšanas cietuma īpašuma bojājumus neesmu veicis, it sevišķi sienas apmetuma tīšu plēšanu, jo to nekādi nevarēju veikt, man nav pieejami nekādi darbarīki, ar ko es to būtu varējis izdarīt, un ar plikām rokām tas fiziski nav iespējams.”
Tomēr Ieslodzījuma vietu pārvalde faktiski bija tikai pārbaudījusi divus Centrālcietuma dokumentus saistībā ar it kā notikušo pārkāpumu un pēc vairāk nekā divus mēnešus ilgās abu dokumentu lasīšanas paziņojusi, ka „piešķir lielāku ticamību Rīgas Centrālcietuma administrācijas sniegtajai informācijai”.
Savukārt pašlaik jau atstādinātais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte kategoriski atteicās Pietiek paskaidrot, vai Rīgas Centrālcietuma ieslodzītajiem pastaigu laikā tiek izsniegti kādi darba vai citādi instrumenti, bet, ja šādi instrumenti netiek izsniegti, vai Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukumu sienas izgatavotas no materiāliem, ko iespējams kādā veidā bojāt ar kailām rokām.
Tāpat Puķīte nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – ja šādi materiāli Centrālcietuma pastaigu laukumu sienās nav izmantoti, kā iespējams, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi, ka Centrālcietuma administrācijas konstatētais, ka minētais ieslodzītais bojājis pastaigu laukuma apmetumu, atbilst patiesībai.
Visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai, divu mēnešu laikā pārbaudot faktus sakarā ar minēto iesniegumu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācijas pārstāvis vispār ir apmeklējis Centrālcietumu un pārbaudījis bojāto apmetumu.. Visi šie jautājumi skarot viņa vadītās iestādes un ieslodzītā saraksti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija.
Pēc tam, kad Tieslietu ministrija konstatēja, ka no visiem uzdotajiem jautājumiem par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāms tikai viens – kā vispār Ieslodzījuma vietu pārvaldei izdevies pārliecināties par cietuma administrācijas sniegto ziņu patiesīgumu (jo šeit varētu būt saskatāma informācija par personas privāto dzīvi, kas arī cietumniekam esot neaizskarama), Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība pieprasītās atbildes sniegusi, taču nav ņēmusi vērā, ka Pietiek ir arī citi informācijas avoti par Centrālcietumā notiekošo.
Oficiālajā atbildē pārvalde apgalvo, ka pastaigu laukuma „apmetumu ir iespējams bojāt arī ar pastaigu laukumā esošo sporta inventāru”. Un tāds laukumā arī esot pieejams – „lai veicinātu ieslodzīto personu fizisko attīstību vairāki pastaigu laukumiņi ir aprīkoti ar sporta inventāru (svara stieņiem, hantelēm u.c.)”. Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, patiesībā laikā, kad noticis „pārkāpums”, nekāda sporta inventāra pastaigu laukumā nav bijis, - tas tur parādījies tikai nesen.
Savukārt to, kāpēc Ieslodzījuma vietu pārvalde ieslodzītā sūdzību noraidījusi tikai uz dokumentu pamata, pat neapmeklējot notikuma vietu, iestādes pašreizējā vadība skaidro ar to, ka Krastiņš neko tādu neesot prasījis.
„Pārvalde paskaidro, ka Pārvaldes pārstāvji apmeklē ieslodzījuma vietas, pārbaudot apstākļus uz vietas, ja rodas pamatotas šaubas par ieslodzīto iesniegumos un sūdzībās norādītās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai. Konkrētajā gadījumā šādas šaubas neradās, taču jāatzīmē, ka Pārvaldes pārstāvji regulāri apmeklē ieslodzījumu vietas un šo vizīšu laikā tiek pārbaudīts arī vai to tehniskais stāvoklis atbilst tiesību aktu prasībām. Apstrīdot Rīgas Centrālcietuma priekšnieka piemēroto disciplinārsodu Pārvaldē, 2009.gada 20.augusta iesniegumā apcietinātais A.Krastiņš nenorādīja uz lūgumu Pārvaldes amatpersonām apmeklēt Rīgas Centrālcietumu, lai amatpersonas gūtu pārliecību, ka viņš minēto pastaigu laukuma sienas apmetumu nav nekādā veidā bojājis, jo Pārvaldes amatpersonas apmeklē ieslodzījuma vietas pēc ieslodzīto lūguma,” teikts pārvaldes atbildē.
Pietiek jau ir nosūtījis jaunu iesniegumu Ieslodzījuma vietu pārvaldei, pieprasot paskaidrot, kādu iemeslu dēļ ir sniegtas nepatiesas atbildes un kuras amatpersonas par to tiks sodītas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
