Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesākšu ar citātu no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas, sagaidot 2018. gadu: ”... iesaistīsimies, darīsim un arī piedalīsimies lēmumu pieņemšanā ikvienā līmenī. Brīvā valstī katram ir tiesības paust savu viedokli un iestāties par sev svarīgiem principiem. Izmantosim šīs tiesības ar prieku, jo tieši tā ir brīvība.”

Neizmantoju šīs savas tiesības izteikties ar prieku, neredzu iemeslu priecāties, ja pat desmit gadu laikā nav iespējams valsts līmenī atrisināt faktiski ļoti vienkāršu problēmu. Rakstu tāpēc, ka Kandavas novada pašvaldība vēl joprojām uzskata, ka pie kartinga trases dzīvojošiem būs vien jāturpina arī šogad dzīvot troksnī, kurš dzīvojamo māju teritorijā un telpās pārsniedz gandrīz 20 dBA pieļaujamo trokšņa robežlielumus.

Sakarā ar to, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikts, ka šādā gadījumā trokšņa robežlielumus vispār nedrīkst pārsniegt, tad pēc 10 gadu nekā nedarīšanas nav pieļaujams, ka ekonomisku apsvērumu dēļ, kārtējo reizi pieļauj to, ka arī šogad šajā trasē tiek veikta uzņēmējdarbība tīšām pārkāpjot, kartinga trases tuvumā dzīvojošo Satversmē noteiktās cilvēktiesības.

Kartinga trase atrodas arī dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Kandavas novada mājas lapā ir pieejama informācija, ka 2018.gada 1.maijā kartinga trasē pašvaldība rīko kartinga sacensības un dome 2016.gada 25.janvārī piešķīra finansējumu Latvijas automobiļu federācijai 3000 EUR apmērā šo sacensību rīkošanai.

Prokart mājas lapā 2018.gada 28.martā ir raksts ”Latvijā notiks pasaulē pirmais čempionāts elektriskajiem kartingiem.”

Ja patiešām šajās sacensībās būtu paredzēts braukt tikai ar elektriskajiem kartingiem, tad tas būtu apsveicami, taču tā nav paredzēts. Braukās kā jau vienmēr ar kaucošajiem motoriem un, lai to attaisnotu, tikai mazliet ”acu apmānīšanai” pabraukās arī ar elektriskajiem kartingiem.

VARAM 2014.gada 1.augustā notika sanāksme par Kandavas kartinga trasi. Šīs sanāksmes protokolā rakstīts: ”Kandavas novada domes pārstāvis uzdod jautājumu, vai var sodīt pašvaldības vadītāju, ja izstrādāts plāns/modelis, un trases darbojas plāna/modeļa īstenošanas laikā?

Skaidrs, ka nav nodoms pilnībā izmantot kartinga trasi braukšanai ar elektriskajiem kartingiem, bet tas būs tikai kārtējais plāns/modelis, lai tā ieviešanas laikā (kā vienmēr ieviešanas laiks tiks noteikts vairāku gadu garumā un vienalga netiks izpildīts) varētu netraucēti braukāt ar kaucošajiem motoriem.

Jau pēc veselības inspekcijas trokšņa mērījumiem 2008.gada 26.augustā, kuri pierādīja, ka kartinga trases darbības troksnis pārsniedz pieļaujamos trokšņa robežlielumu dzīvojamās mājas (Priežu iela 6) teritorijā un telpās, kartinga trases īpašniekiem tika uzdots līdz 2008.gada 15.novembrim veikt pasākumus trokšņa novēršanai.

Tad 2008.gada 19.novembrī veselības inspekcija saņēma trases īpašnieku lūgumu pagarināt uzdoto pasākumu izpildes termiņu un pagarināt to līdz 2010.gada 1.maijam, pamatojot to savu lūgumu ar nepieciešamību veikt detalizētu izpētes darbu, piemeklējot atbilstošāko trokšņu slāpēšanas metodi, ko var noteikt tikai sākoties sezonai 2009.gadā, kā arī nepieciešamajiem projektēšanas un celtniecības darbiem un apgrūtināto papildu finanšu līdzekļu piesaisti ekonomiskās krīzes apstākļos.

Veselības inspekcija pagarināja pasākumu ieviešanas termiņu un 2009.gadā uzdeva īpašniekiem iesniegt trokšņa testēšanas pārskatus, kuri apliecinātu trokšņa līmeņa atbilstību trokšņa noteikumu prasībām.

Inspekcijas amatpersonas 2010.gada 6.maijā veica kontroli kartinga trasē un konstatēja, ka ne kādi celtniecības darbi trasē nav veikti un izpilddirektore nevar uzrādīt trokšņa līmeņa pārbaudes rezultātus – testēšanas pārskatus, kas apliecinātu trokšņa līmeņa atbilstību noteikumu prasībām (Veselības inspekcijas 2010.gada 14.maija vēstule Nr.4.8-40/64).

Kandavā no 2010.gada trasē saimniecisko darbību veica citi komersanti, nevis īpašnieki un tā tika radīts priekšstats, ka trases darbība nav peļņu nesoša un uzņēmums likvidēts kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas parādnieks.

Arī pašlaik saimniecisko darbību veic citi komersanti un SIA ”Kartodroms” ir VID administrēto nodokļu parādnieks.

Tagad trases īpašnieki nav tikai divas bijušās augstās valsts amatpersonas (A.Štokenbers un K.Miķelsons), kā arī G. Rāvja vietā ir viņa dēls.

Kandavas kartinga trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju traģēdija ir sākusies pēc divu Kandavas novada domes licenxētu būvniecības speciālistu tīšu likuma pārkāpumu izdarīšanas.

”Kartodroms” mājas lapā rakstīts: ”Savukārt tagadējās rekonstrukcijas ietvaros tika veikta pilnīga trases pārplānošana, kā arī nomainīts viss trases segums un tā pamatne.”

Iepriekš minētais apliecina to, ka faktiski tika uzbūvēta pilnībā jauna trase un tādu varēja uzbūvēt jebkurā citā vietā.

Pat braukšanas laikā ar elektriskajiem kartingiem pietiekoši lielu troksni rada riepu saskare ar trases segumu. Notiek nepārtraukta ātruma samazināšana, palielināšana, bremzēšana līkumos, kā arī veikta apdzīšana.

Kartinga trases garums ir 1012m un trases aplis tiek veikts apmērām 1 minūtes laikā. Tas nozīmē, ka apkārtējā teritorija būs nepārtrauktā kartinga riepu radītajā bremzēšanas troksnī.

Tātad arī attiecībā uz elektriskajiem kartingiem ir pamats uzskatīt, ka bez trokšņa aizsargsienas uzbūves, esošās kartinga trases darbības problēmas netiks atrisinātas, taču, pēc pasaules standartiem atbilstošas trokšņa sienas uzbūvēšanas, ir iespēja turpināt šajā trasē veikt uzņēmējdarbību.

Protams, ka par šīs trases izmantošanu tikai un vienīgi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrību ir jābūt juridiski noformētam dokumentam un Kandavas novada pašvaldībai būtu pienākums to kontrolēt un nepieļaut trases izmantošanu ar kaucošo motoru tehniku.

Faktiski Kandavas pašvaldība šīs uzņēmējdarbības atbalstīšanai ir ieguldījusi tik daudz naudas līdzekļus, ka par to summu varēja uzbūvēt pasaules standartiem atbilstošu trokšņa sienu.

Citos masu informācijas līdzekļos jau ir informācija, ka kartinga trasē notiks dažādas kaucošo motoru sacensības visu sezonu.

Kāpēc? Tāpēc, ka ļoti ietekmīgi cilvēki valstī nepamatoti un nesodīti aizstāv un atbalsta šādu uzņēmējdarbību blakus dzīvojamām mājām), tad arī vietējie vadoņi, pat nekautrējas lepoties ar to, ka tīšām ir pieļāvuši likumu pārkāpumus.

Tā laikrakstā ”Neatkarīgās Tukuma ziņas” rakstā ”Ozolāju estrāde – lielākais veikums pēdējos četros gados Kandavas novadā” 2017.gada 10.aprīlī tika publicēta intervija ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju A.Ķieģeli...

”Kāpēc trasei nav aizsargsienas?

– Deputātu sastāvs Kandavā nemainās, problēmas nāk līdzi… Kādas aktualitātes ir kartingu trasē?

 Ar kartinga trasi ir tā, ka, pateicoties MK jaunajiem noteikumiem par skaņu līmeni, trase ir izmantojama. Mēs esam arī devuši atļauju, jo tas trases darbībā netiek pārsniegts. Bet situācija ir tāda, ka gan Tiesībsargs, gan arī pēdējā sūdzība ir iesniegta Satversmes tiesā.

 Ir uz pašvaldību atnācis arī jauns iesniegums par to, lai mēs slēdzam šo trasi un neļaujam to izmanto.

– Bet jūs šai situācijā esat vainīgs! Jūs būvētājiem parakstījāt papīrus, pirms vēl aizsargsiena bija uzbūvēta.

– Un ļoti labi, ka tā izdarīju, un par to situ sev uz pleca.

– Bet kāpēc jūs parakstījāt, ja tā nebija pabeigta? 

– Nē, nebija paredzēta šī siena. Plānā bija, bet ne projektā.

– Mēs jau pat esam runājuši ar projektētājiem tajā laikā un tur parādās, ka jūs esat devis atļauju sākt trases ekspluatāciju, kaut viņa nav pabeigta līdz galam.

– Jā, ļoti labi. Par to nemaz sevi nenosodu. Kartinga trase ir mūžīgi bijusi Kandavā.

– Labi. Bet kāpēc ne siena?

– Tādas nebija arī iepriekš. Un cik tad ir tie iedzīvotāji, kas šo sienu pieprasa?

– Kaut viens, bet arī ir jūsu iedzīvotājs…”

Kandavas novada dome 2011.gada 24.februāra domes sēdes dienas kārtībā izskatīja: ” 3.§ Par atkārtota jautājuma izskatīšanu sakarā ar E.Freibergas 2011.gada 20.janvāra iesniegumu par izlīgumu administratīvajā lietā Nr. A 42979109.”

Lēmuma pieņemšanā NEBALSOJA tagadējā domes priekšsēdētāja Inga Priede - atb.likumam ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Ir pamats uzskatīt, ka arī pašlaik tagad esošai domes priekšsēdētājai Ingai Priedei ir interešu konflikts.

Dome un trases īpašnieku pārstāvis apzināti publiski pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, stāstot, ka: ”paredz trokšņu slāpējošas sienas būvi tajā trases daļā, kur tuvumā ir privātmājas.”

Kandavas būvvaldes 2017.gada 17.oktobrī akceptētais paskaidrojuma raksts inženierbūvei neatbilst “Kandavas novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasībām.

Tā rezultātā tiks pārkāptas arī Civillikuma 1189.pantā paredzētās skata tiesības, kā arī Eiropas ainavu konvencijā paredzētās prasības un tiesības.

Kandavas novada teritorijas plānojumā 2011.-2023.gadam minēts, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Savukārt Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Šajā Kandavas novada teritorijas plānojuma ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kurā minēts: ” Nedrīkst izsniegt nekādas valsts un pašvaldības institūciju atļaujas plānotajai zemes izmantošanai vai nodomātai būves būvēšanai, rekonstrukcijai, renovācijai, restaurācijai, remontam vai citai izmantošanai, ja ar to tiek pārkāptas jebkuras šo Noteikumu prasības.

Noteikumu 188.6.punktā rakstīts: ” Žogu augstums un caurredzamība: 188.6.1. žogiem dzīvojamās apbūves teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 1,6 metriem un vismaz 40% caurredzamiem (starp stabiem), perpendikulāri pret žoga plakni; 188.6.2. žogiem ražošanas apbūves teritorijās ir jābūt ne augstākiem par 2,0 metriem. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai

Kartinga trase nav slēgta ražošanas zona.

Šī nelikumīgā 3-4 metru augstā ”brandmūra”, nevis trokšņa sienas būvniecība ir paredzēta būvēt tikai vienā kartinga trases stūrī, tas ir pretī Priežu ielas 8B (vairākas reizes parakstījuši iesniegumu par kartinga trases troksni) un Priežu ielas 10 mājai un nevis apmēram 400m garumā kā vajadzētu, jo mērķis nav atrisināt kartinga trases darbības radīto trokšņa problēmu, bet gan, lai iebaidītu pārējos ielas iedzīvotājus.

Citu māju iedzīvotājiem tiek piedraudēts: ”ja vēl kāds iedrošināsies sūdzēties par troksni, tad tādu sienu uzbūvēs gar visu ielu.”

Viens no bijušajiem ietekmīgajiem trases īpašniekiem 2009.gada augustā Domes Finanšu komitejas sēdē apsolīja uzbūvēt gar visu Priežu ielu 4,5 metru augstu dēļu sienu, ja kāds sūdzēsies par kartinga trases darbības troksni.

Kartinga trases vadības pilnvarotā persona no televizora ekrāna 2011.gada rudenī piedraudēja vērsties tiesā pret jebkuru iedzīvotāju, ja sūdzēsies par kartinga trases darbību.

Lai apliecinātu, ka tie nav tukši draudi, par mani rakstīja iesniegumu policijai un iesniedza prasību tiesai par zaudējumu atlīdzināšanu. Protams, policija atteicās ierosināt kriminālprocesu un tiesa noraidīja prasību, taču iedzīvotāji dzirdēja, kādai ”ellītei” man bija jāiziet cauri.

Kandava ir maza pilsētiņa, un tas viss tika darīts, lai iebaidītu iedzīvotājus protestēt pret kartinga trases darbību.

Pirms ķēros pie pieteikuma rakstīšanas tiesai par nelikumīgā ”brandmūra” būvniecību, piezvanīju Domes priekšsēdētājai un pajautāju, vai attieksme pret nelikumīgo žoga būvniecību ir mainījusies, jo gribējās ticēt, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma, Domes attieksme mainīsies, taču – nē.

Problēma nav tas, ka ar trokšņa mērījumiem ir pierādīts, ka trasē veiktās uzņēmējdarbības troksnis dzīvojamo māju sētās un telpās pārsniedz par 20 dBA, bet gan es.

Tas nekas, ka visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteikts, ka šādā gadījumā trokšņa robežlielumus vispār nedrīkst pārsniegt.

Viss iepriekš minētais nenoliedzami pilnībā apliecina to, ka Dome tīšām kārtējo reizi pieļauj kartinga trases īpašniekiem veikt formālas darbības, nevis aizstāv iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē.

Kandavas novada pašvaldība jūtas tik visvarena, ka ne Tiesībsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minēto, ne Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minēto par auto-moto trašu troksni, uz sevi neattiecina.

Kandavas novada domē 2017.gada 23.janvārī ir reģistrēts Priežu ielas iedzīvotāju iesniegums, kurā sakarā ar to, ka Tiesībsargs 2016.gada 12.oktobrī ir publicējis atzinumu, ka trokšņa noteikumu grozījumi neatbilst Satversmei, kā arī zinot to, ka administratīvā tiesa ir nosūtījusi motivētu lēmumu Satversmes tiesai par trokšņa noteikumu nelikumību, lūdza domi apturēt kartinga trases darbību vai arī pieņemt saistošos noteikumus, lai arī viņiem būtu tādas pašas tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē, kā pārējiem novada iedzīvotājiem.

Dome 2017.gada 23.februāra vēstulē iedzīvotājiem kārtējo reizi atbildēja ar neko neizsakošām frāzēm: ”kartinga trasē ir samazināts sniedzamo pakalpojumu klāsts un tāpēc kartinga trases darbību neapturēs.

Notika tieši pretēja rīcība no pašvaldības puses, jo 2017.gadā SIA ”Kartodroms” atļāva veikt uzņēmējdarbību nepārtraukti 6 dienas (2016.gadā trase darbojās 5 dienas). Brīvdiena bija tikai pirmdiena. Tīšām pieļāva, ka trase tika izmantota pat superbaiku treniņiem.

Tikai pēc manas sūdzības šie treniņu braucieni tika pārtraukti.

Jebkurš zina, kādas emocijas rodas, kad pabrauc garām motocikls.

Ņemot vērā to apstākli, ka kartinga trases aplis ir mazliet garāks par 1km un 1 minūtes laikā šo apli veic pat īres (visklusākais) kartings, tad saprotams, kādā diskomfortā atrodas iedzīvotāji.

Dome jau no 2016.gada, pēc tiesas lēmuma par kartinga trases darbības atjaunošanu, tīšām pieļāva, ka kartinga trase tika izmantota neatbilstoši projektētajai funkcijai.

Ikdienā pa to 2016. un 2017. gadā braukāja ar motocikliem.

Būvniecības likuma 7.pantā noteikta vietējās pašvaldības kompetence:

- pašvaldība nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu.

Domei ir jānodrošina objekta ekspluatācija atbilstoši likumu prasībām un projektētajai funkcijai (bez jebkādu sūdzību saņemšanas).

Tiesībsarga birojā 2016.gada 14.decembrī notika tiesībsarga ikgadējā konference un tika skatīta tēma: ”Ekonomiskās intereses versus tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Mototrašu trokšņu lieta”.

Konferencē uzstājās:, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, kura teica: ”noteikumu grozījumi esot kompromisa variants, jo ieinteresētās personas prasījušās atļaut vēl lielākus robežlielumus.”

Savukārt Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis, raksturoja šo valdības pieņemtos trokšņa noteikumu grozījums ar sakāmvārdu: ”Lai vilks ir paēdis un kaza dzīva”.

Cilvēki, kuri savu viedokli var pamatot ar šādu sakāmvārdu noteikti, sirgst ar lielummāniju.

Lielummānija termiņu un svešvārdu vārdnīcā tiek raksturota:

kā psihiskas slimības simptoms – savu spēju, īpašību nepamatoti augsta novērtēšana;

arī liela iedomība.

Lielummānija ir rakstura īpašība, kuru parasti rodas tiem, kuriem strauji audzis sociālais stāvoklis.

Kamēr šie ar lielummāniju sirgstošie cilvēki domās un valdīs pēc plēsoņu paražām, tikmēr šajā valstī nekas nemainīsies.

Latvijā visas cilvēku dzīves pamattiesības un pienākumi ir ierakstīti Satversmē.

Saeima tīšām pieņem likumus un valdība - Ministru kabineta noteikumus, pārkāpjot Satversmi.

Pensionāriem savulaik vienkārši nolēma maksāt par 10% mazākas pensijas.

Nevis valdība pati atcēla tīšām nelikumīgi pieņemtos pensiju samazinājuma nosacījumus, bet bija vajadzīgs Satversmes tiesas spriedums.

Tāpat bija ar necilvēcīgajiem trokšņa noteikumu grozījumiem.

Vai kāds ierēdnis tika atlaists no darba?

Par vides aizsardzību valstī.

Kāpēc pašlaik valstī par dažādiem kaitējumiem videi ir jācīnās iedzīvotājiem?

Agrāk bija divas atsevišķas ministrijas - Vides un Pašvaldību ministrija.

TVNET 2008.gada 17.septembrī ir publicēts raksts ”Vējonis: apvienojot ministrijas, nav iespējams būtiski ietaupīt”.

Šajā rakstā minēts: ”Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka, ministrijas neapdomīgi apvienojot, nozarēm var nodarīt lielu kaitējumu. Viņš uzskata, ka līdzekļi, kurus var ietaupīt, ministrijas apvienojot, būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc tas nav samērīgi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attīstībai.”

Savukārt LETĀ šajā dienā publicēts raksts ”Tautas partija nepiekrīt Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nākotnē varētu tikt apvienota Reģionālās attīstības un Pašvaldību lietu ministrija un Vides ministrija”, kurā minēts sekojošais: ”TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka šādu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abām ministrijām ir pārāk atšķirīgas funkcijas. Kučinskis norādīja, ka vēl tikai Lietuvā no visām Eiropas valstīm Vides un pašvaldību lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses,» sacīja Kučinskis.”

Viens no iepriekš minētajiem pašlaik ir Valsts prezidents un otrs Ministru prezidents. Vai viņiem uzticētā vara un ar to saistītās tiesības ir kaut ko mainījušās vides aizsardzības attīstībā?

Glābj blakus dzīvojamām mājām padomju laikos uzbūvētās kaucošo motoru trases, kaut gan patiešām ir jāglābj, padomju armijas klātbūtnes dēļ, neizcirstos piejūras mežus.

Vai VARAM to izciršanu apturēja? Nē! Vienkārši mežu īpašnieki paši atsauca savas prasības, jo tuvojas kārtējās vēlēšanas.

Protams, kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšņa ierobežojumi, lai varētu rīkot rallijkrosa sacensības.

Pašlaik pēc inerces reģionālie vides aizsardzības dienesti vēl kaut nedaudz cenšas pasargāt vidi.

VARAM vides dienests faktiski ir iznīcināts. Ministrijas vides dienests ne tikai nepilda vides aizsardzības funkcijas, bet bieži vien neatbalsta pat reģionālos vides dienestus.

Reāli pašlaik tikai uz papīra demokrātija iedzīvotājiem atļauj rakstīt un runāt likumu robežās, ko grib, bet pēc tam cilvēki nezina, kurā vietā darbu meklēt.

Saprotams, ka ministriju nozaru speciālisti arī ir spiesti pakļauties pie varas esošo ”vilku” iegribām, ja negrib zaudēt darbu.

   Tiesībsarga veiktās anonīmās aptaujas apkopojumā minēts, ka Kandavā un Rīgā daļa no iedzīvotājiem atzina, ka nesūdzas, jo baidās par sekām (Rīgā 103 iedzīvotāji), Kandavā tiek pausts arī viedoklis, ka izteikti anonīmi draudi. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpēc nevarēs sevi aizstāvēt.

   Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kādi cilvēki brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tā ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā troksnis nekļūst patīkamāks.

   Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda sporta veida attīstība notiek tik tuvu dzīvojamām mājam un par valsts līdzekļiem.

   Tas ir noziegums, ka CSDD iegulda līdzekļus ”kaucošo motoru” sporta bāzē, kura atrodas blakus dzīvojamām mājām. Nenoliedzami, ka šis troksnis rada diskomforta sajūtu arī Juglas un Purvciema iedzīvotājiem.

   Nesaprotu, kāpēc Gaiļezera un citu slimnīcu ārsti neceļ trauksmi par to, ka arī slimnieki atrodas šajā trokšņa diskomforta zonā. Vairākas manas paziņas Biķernieku trašu trokšņa dēļ priekšlaicīgi izrakstījās no slimnīcas.

   Ja Kandavas gadījumā kartinga trases būvniecībā tika ieguldīti privāti līdzekļi, tad Biķernieku kompleksās sporta bāzē jau ir iztērēti un ir plānots vēl ieguldīt lielus valsts līdzekļus.

VARAM savās vēstulēs raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējuma pilnveidošanā, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas Nr.2002/49/EK ”Par vides trokšņu novērtēšanu un pārvaldību” prasības.

Ministru kabineta noteikumus Nr.597 Rīgā 2004.gada 13.jūlijā ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ir parakstījis Ministru prezidents I.Emsis un Vides ministrs R.Vējonis ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīvas 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē.”

Arī spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 2014.gada 7.janvārī ir parakstīti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25.jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstīts:

Kopienas politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Zaļajā grāmatā par nākotnes politiku attiecībā uz troksni Komisija par vienu no galvenajām vides problēmām Eiropā ir atzinusi troksni vidē;

Šīs direktīvas mērķis ir formulēt kopēju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.

Piemērošanas joma:

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām.

Spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 rakstīts:”27. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija trokšņa stratēģiskās kartes pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par trokšņa stratēģisko karšu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

41. Aglomerācijas pašvaldība un Satiksmes ministrija rīcības plānu pirms apstiprināšanas iesniedz saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 15 darbdienu laikā sniedz atzinumu par rīcības plāna atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.”

Rīgas pilsētas teritoriālajā plānojumā Biķernieku trases pat nav atzīmētas kā trokšņa avoti.

Kur bija valsts vides aizsardzības dienests, kā arī reģionālie vides aizsardzības dienesti, ka pieļāva to, ka Kandavā ielas otrā pusē un Rīgā dzīvojamo māju otrā ielas pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā tika ”reanimētas” pilnībā neizmantojamas kaucošo motoru trases.

Vai kāds spēj iedomāties šausmīgāku uzņēmējdarbības veidu dzīvojamo māju ielas otrā pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā?

Vides dienesta mājaslapā ir pieejams REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: ”Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām. Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arī dzīvojamo platību vērtība.

Nevienā no Eiropas Savienības valstīm valsts ceļu satiksmes drošības institūcijai nav pienākums, kā rakstīts valsts akciju sabiedrības ”Ceļu satiksmes drošības direkcija” statūtos: ”...nodrošināt Rīgas Motormuzeja darbību.. nodrošināt nacionālās Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību”.

Kāpēc Latvijā tas ir noticis tieši pretēji Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību un Latvijā spēkā esošo trokšņa noteikumos rakstītajam?

Tas noticis tikai tāpēc, ka par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš šo Biķernieku trašu atdzīvināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Saprotams, ka viņa ”māsterplāns” tika realizēts ar tajā laikā esošā satiksmes ministra Ulda Auguļa, kurš arī pašlaik ir satiksmes ministrs (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris) palīdzību, jo 2011.gada 6.jūlijā Biķernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

Kaspars Gerhards ir satiksmes ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2010.gada 3.novembrim.

 Viņam ir sekojoša darba pieredze: kopš 2014. gada 5. novembra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, 2013.01.–2014.11. SIA "LDZ Cargo", valdes loceklis, 2011.02.–2013.01. VAS "Elektroniskie sakari", valdes priekšsēdētājs, 2009.03.–2010.11. satiksmes ministrs, 2007.12.–2009.03. ekonomikas ministrs, 2006.04.–2007.12. Ventspils osta, valdes loceklis, 1999.04.–2007.12. Ekonomikas ministrija, valsts sekretārs.

   Paskatījos Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra sēdes ierakstu, kurā tika pieņemti Satversmei neatbilstošie trokšņu noteikumu grozījumi – iespaidi šausminoši.

   Tajā laikā esošā satiksmes ministra Anrija Matīsa attieksme bija ļoti agresīva, ka tiek kavēta šo trokšņa noteikumu grozījumu pieņemšana. Kāpēc? Ļoti vienkārši – Satiksmes ministru droši vien satrauca fakts, ka gadījumā, ja netiks pieņemti tieši šādi grozījumi, tad var izrādīties, ka Valsts akciju sabiedrība ”Ceļu satiksmes drošības direkcija”, ieguldot milzu līdzekļus Valsts akciju sabiedrībā ”Biķernieku kompleksajā sporta bāze”, kura atrodas uz iznomātas zemes (daļa no šīs iznomātās zemes pat pieder fiziskām personām), būs rīkojusies nesaimnieciski un nelietderīgi. Iespējams pat nelikumīgi.

   Ļoti agresīvs un uzstājīgs, ka nepieciešams steidzami pieņemt šādus necilvēciskus trokšņa noteikumu grozījumus bija labklājības ministrs Uldis Augulis.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā Satiksmes ministrs Uldis Augulis (dēls ir motobraucējs) pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīti ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur īsti tā aiziet.

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā ir publicēts raksts. ”Pēc valsts kontroles atzinuma Ģenerālprokuratūrā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumīgi un valsts interesēm atbilstoši rīkojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institūcijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”Biķernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdības atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts līdzekļiem sekmīgi iesaistījušās šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Auto-moto sacensību (arī starptautisku) rīkošana ir tikai viens no saimnieciskās darbības veidiem, un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām.

 Viss iepriekš minētais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, jo valstī ietekmīgie cilvēki (plēsoņas) tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personīgās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Masu informācijas līdzekļos rakstīts: ”Latvijas Automobiļu federācija (LAF) ir ļoti nopietna sabiedriskā labuma organizācija, kuras finanses, biedru un ziedotāju saraksts liecina par autosporta popularitāti bagātu un ietekmīgu cilvēku vidū. Tajā darbojas 118 pilntiesīgu biedru. LAF saņem arī ievērojamas valsts dotācijas no valstij piederošām vai daļēji piederošām uzņēmējsabiedrībām, kā arī no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem.”

Valstij nav naudas izglītības, veselības nozarei, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu līdzekļiem (LMT, LATVIJAS VALSTS MEŽI, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šāda privāta biznesa atbalstīšanai.

Iedzīvotājiem pašlaik tiek lūgts ziedot naudu, lai bērniem ar īpašām vajadzībām būtu iespēja padzīvot vasaras nometnēs.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sēdē, izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolēma no Izglītības ministrijas līdzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1.200 000 EUR.

Interneta vietnē Diena 2016.gada 27.decembrī publicēts raksts ”Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutēšanai”, kurā Diena apkopojusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informāciju par 2013.–2017. gada budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti šādiem mērķiem, un secināja – kopumā rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tērēti teju četri miljoni eiro, taču naudu atvēl arī Liepājas pašvaldība un Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD).

To, kāpēc līdzekļus iegulda tieši šo sacensību rīkošanā, IZM skaidri pamatot nevar.

Ministru kabinets 2018.gada 27.marta sēdē nolēma: Konceptuāli atbalstīt Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanas Latvijā turpināšanu 2019.–2022.gadā. Jautājums par valsts finansiālo atbalstu Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanas Latvijā licences maksājumiem (2019.gadā 475 000 EUR, 2020.gadā 500 000 EUR, 2021.gadā 500 000 EUR un 2022.gadā 525 000 EUR) izskatāms likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.

Iepriekš minēto priekšlikumu ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija.

IZM informatīvajā ziņojumā ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma organizēšanu Latvijā 2019.–2022.gadā un ar to saistīto valsts finansiālo atbalstu sacensību organizēšanas licences maksājumiem” rakstīts: ”1. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Kopš 2016.gada viens no Čempionāta posmiem norisinās arī Latvijā – valsts (valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija”) īpašumā esošajā Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, kurai ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.790 piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Lai nodrošinātu minētās trases FIA homolgāciju (sertifikātu) par atbilstību Čempionāta posma organizēšanai izvirzītajām FIA prasībām, 2015.–2017.gadā tika veikta trases rekonstrukcija.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2018.gada 23.februāra vēstulē Nr.03-04/581 sniegto informāciju Valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” no 2015. līdz 2017.gadam rallijkrosa trases izbūvei un uzturēšanai Biķernieku kompleksajā sporta bāzē investējusi 2 435 948 euro, savukārt 2018.gadā plānotas investīcijas 239 000 euro apmērā.

...uzsvērts, ka Čempionāta posma organizēšana atbilst Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajām galvenajām prioritātēm, kas paredz, ka Latvijā nepieciešams veicināt vairākdienu ceļotāju skaita palielināšanos, mazināt sezonālo efektu, nodrošināt tūrisma produktu ienesīguma pieaugumu, kā arī norādīts, ka starptautisku sporta pasākumu rīkošana ir eksportspējīgs tūrisma produkts un būtisks instruments sezonalitātes negatīvās ietekmes mazināšanai.

 Valsts akciju sabiedrība „Ceļu satiksmes drošības direkcija” 2017.gada 24.maija vēstulē Nr.11.11-7/1282, informējot par veiktajām investīcijām Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībā, ...apliecina, ka no savas puses garantē, ka tiks nodrošināta Biķernieku kompleksās sporta bāzes infrastruktūras un rallijkrosa trases uzturēšana, attīstība un pilnveidošana.

Arī Satiksmes ministrija 2018.gada 23.februāra vēstulē Nr.03-04/581, ņemot vērā veiktos ieguldījumus Biķernieku kompleksajā sporta bāzē, lai atbilstoši FIA prasībām izbūvētu rallijkrosa trasi, lūdz atbalstīt jautājumu par Latvijas dalību Čempionātā un licences izdevumu segšanu. ... Vērtējot pasākumu tiešo ieņēmumu un izdevumu salīdzinājumu (pasākumu rentabilitāti), pirmspasākuma pētījumā tiek secināts, ka pasākumi bez valsts atbalsta nespētu segt IMG noteikto Čempionāta posma organizēšanas licences maksājumus (plānotā pasākumu peļņa ir 7000 euro 2019. gadā, 6000 euro 2020.gadā un 5000 euro 2021. un 2022. gadā). .. Ievērojot minēto, kā arī, ņemot vērā faktu, ka valsts budžeta līdzekļi Čempionāta organizēšanas licencei ir tikuši piešķirti arī iepriekš, papildus pamatojums par Čempionāta organizēšanas lietderību un ieguvumiem šajā informatīvajā ziņojumā netiks sniegts.

Kārtējo reizi tiek apliecināts, ka valdība nedomā par savas valsts iedzīvotājiem, bet gan, lai citiem te būtu labāk.

Visās Eiropas valstīs no to budžetu līdzekļiem sportošana tiek atbalstīta, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, taču Latvijā, šajā gadījumā, lai pasliktinātu.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpēc, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

Saprotams, ka šīs trases ikdienā var izmantot tikai un vienīgi braukšanai ar auto-moto tehniku, kura darbojas ar elektrību.

Par tiesiskumu, izskatot pieteikumus par Kandavas kartinga trases darbību.

Administratīvā procesa likumā rakstīts: ”2.pants. Likuma pamatmērķi Šā likuma pamatmērķi ir šādi: 1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu; 2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu; 3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

Administratīvā rajona tiesa lietā Nr.A420346615 2018.gada 6.marta tiesas sēdē noteica, ka spriedums, par maniem pieteikumiem par Kandavas novada domes 2015.gada 29.oktobra un 22.decembra lēmumiem, ar kuriem tika atjaunota kartinga trases darbība, tiks sastādīts 2018.gada 27.martā.

Sprieduma vietā 27.martā saņēmu tiesneša Agra Dreimaņa lēmumu, ka lietas sarežģītības dēļ sprieduma sastādīšanai ir nepieciešams ilgāks termiņš, un spriedums būs tikai 2018.gada 17.aprīlī.

Šis tiesnesis manus pieteikumus jau pirmsšķietami pēc būtības tika skatījis 2016.gada 29.aprīlī un nešauboties atjaunoja kartinga trases darbību.

Tajā pašā dienā nebija sarežģīti uzrakstīt lēmuma pamatotību uz 14 lapām.

Lieta pēc būtības tika sākta skatīt jau 2016.gada 12.jūlijā, taču lietas izskatīšana tika apturēta un nozīmēta skatīt 2016.gada 4.oktobrī.

Sakarā ar tiesneša darba organizācijas izmaiņām, 29.septembrī tiesnesis nolēma lietas izskatīšanu atlikt līdz 2016.gada 11.novembrim. Tiesneša palīgs man paskaidroja, ka tiesnesim 4.oktobrī jābūt Saeimas juridiskajā komisijā.

Saeimas juridiskā komisija savukārt man apliecināja, ka tiesnesis A.Dreimanis nav bijis uzaicināts uz komisijas sēdi.

Tiesas sēdē 2016.gada 11.novembrī pabeidza lietu izskatīt pēc būtības un nolēma, ka nolēmums tiks sastādīts 2.decembrī. Savukārt 2.decembrī tiesnesis, lietas sarežģītības dēļ, nolēma, ka nolēmums tiks sastādīts 9.decembrī.

Šīs tiesas sēdes starplaikos Domes pārstāvis un trašu īpašnieku pārstāvis jau nešaubījās, ka tiesnesis pieņems lēmumu par lietas apturēšanu un griezīsies Satversmes tiesā, un tādēļ neslēpa prieku, ka varēs netraucēti braukāt visu 2017.gadu.

Tiesnesis 2016.gada 9.decembrī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra trokšņa noteikumu grozījumu atbilstību Satversmei un apturēja tiesvedību līdz stājas spēkā Satversmes tiesas spriedums.

Visi iedzīvotāji, kuri dzīvo pie šādām trasēm priecājās, ka esmu panākusi to, ka noteikumu grozījumu atbilstību Satversmei izskatīs Satversmes tiesa.

Taču Kandavas gadījumā, tiesnesis, jau izskatot lietu pirmsšķietami, varēja apturēt tiesvedību lietā, līdz spēkā stājas Satversmes tiesas nolēmums, un neatjaunot trases darbību.

Tiesnesis 2016.gada 9.decembra lēmumā, kas nosūtīts Satversmes tiesai, atzīst, ka trokšņa noteikumu grozījumi neatbilst Satversmei.

Taču citā 9.decembra lēmumā, kurā tiek izskatīts mans iesniegums par kartinga trases darbības apturēšanu, manu lūgumu noraida, uzskatot, ka no 2016.gada 29.aprīļa nav mainījušies ne lietas faktiskie, ne tiesiskie apstākļi.

Tiesnesis netika ņēmis vērā, ka tiek pārkāptas ne tikai manas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē, bet arī Satversmes 96.pantā noteiktās un 105.pantā noteiktās tiesības, ka īpašumu (auto-moto trases) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Tiesnesis pilnībā ignorēja to apstākli, ka Tiesībsarga 2016.gada 12.oktobra atzinums nav tikai par manu Satversmē noteikto cilvēktiesību pārkāpumu, bet gan par visu moto trašu tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumu, un neņēma vērā to apstākli, ka trokšņa robežlielumu mērīšana tika veikta ne tikai Priežu ielā 10, bet arī Priežu ielā 6, un visos atzinumos par testēšanas rezultātiem tika konstatēts, ka trokšņa robežlielumi telpās un dzīvojamo māju teritorijā ir lielāki par pieļaujamiem trokšņa lielumiem.

Lietas materiālos ir 2010.gada 8.septembra kartinga trases higiēniskais novērtējums, kura slēdzienā minēts, ka kartinga trases troksnis nelabvēlīgi ietekmē visus apkārtējos iedzīvotājus.

Tāpat Veselības inspekcijas kontroles aktos ir ierakstīts, ka, pārbaudes brīdī uz trokšņa mērījumiem, ir ieradušies daudzi iedzīvotāji, kuri sūdzējās par kartinga trases radīto troksni.

Man kā privātpersonai atkal divus gadus nebija iespējams izmantot savas tiesības dzīvot Kandavā.

Žurnālā ”Jurista vārds” 2009.gada 24.marta numurā ir publicēts Mg.Jur. Agra Dreimaņa (AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīga) raksts ”Pagaidu aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā tiesā”, kurā rakstīts: ”Pagaidu aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā tiesā [1] Tiesību mērķis ir taisnīgums. Tiesas process ir viens no mehānismiem, ar kuru taisnīgums sasniedzams. Tomēr praksē pastāv tā sauktā taisnīguma gausuma problēma. Proti, no lietas nonākšanas tiesvedībā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim parasti paiet samērā ilgs laiks.2 Taču taisnīgumu nevar atlikt uz vairākiem gadiem,3 jo tad jau var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību.

Tiesas sēdē 2018.gada 6.martā lūdzu tiesu pasludināt saīsināto spriedumu un noteikt, ka spriedums daļā par kartinga trases darbības apturēšanu stājas spēkā nekavējoši. Tiesnesis manu lūgumu noraidīja.

Par kādu tiesas taisnīgumu šis tiesnesis iepriekš minētajā rakstā gudri spriedelē, kā un kurš labos iedzīvotājiem nodarīto netaisnību?

Administratīvās tiesas tiesnesis A.Dreimanis šajā lietā faktiski ir pieņēmis divus par 99.9% pretējus lēmumus un vairākkārtēji atlicis lēmumu pieņemšanu, lietas sarežģītības dēļ.

Iepriekš minētais var liecināt tikai par to, vai nu tiesnesis pilnībā neatbilst tiesneša kvalifikācijas prasībām, vai nu šādu lēmumu pieņemšanai ir bijis cits iemesls, kurš būtu jānoskaidro tiesībsargājošām iestādēm.

Protams, ka šis tiesnesis jau īpaši neatšķiras no citiem tiesnešiem, kuri ir skatījuši pieteikumus par Kandavas kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības pārkāpumiem.

Minēšu vēl piemērus par tiesu praksi, izskatot manus pieteikumus:

Administratīvā rajona tiesas tiesnesis (neminēšu uzvārdu) 2009.gada 6.novembrī tika pieņēmis lēmumu pieņemt manu pieteikumu (lieta Nr.A42979109 A04227-10/17).

Tiesnesis 2010.gada 20.aprīlī izskatīja kartinga trases vadības lūgumu par kartinga trases darbības atjaunošanu un nolēma atjaunot kartinga trases darbību.

Šis tiesnesis ne pieņemot manu pieteikumu, ne, izskatot lietu pirmšķietami, netika konstatējis, ka manam pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina to, ka ir nokavēts apstrīdēšanas termiņš.

Tātad nevar uzskatīt, ka šis tiesnesis atbilda tiesneša kvalifikācijas prasībām.

Tiku par to rakstījusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam – tiesnesis netika sodīts.

Laikā, kad Tieslietu ministrs bija viens no kartinga trases īpašniekiem, šis tiesnesis tika iecelts par apgabaltiesas tiesnesi.

Pēc Kandavas novada domes ieteikuma kartinga trases īpašnieki 2013.gada decembrī, lūdz domi kā prettrokšņu pasākumu veikšanai, atļaut gar Priežu ielu stādīt 4 metrus augstas tūjas. Dome 2013.gada 27.decembra domes sēdē nolēma atļaut stādīt tūjas.

Kandavas novada domes lēmums pilnībā neatbilda 2011.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.499 ”Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-11 ”Būvakustika” un .“Kandavas novada teritorijas plānojums 2011.-2023.gadam” 4.12 un 188.punktos noteiktām prasībām. Tā rezultātā tiktu pārkāptas arī Civillikuma 1189.pantā paredzētās skata tiesības, kā arī Eiropas ainavu konvencijā paredzētās prasības un tiesības.

Par Domes 2013.gada 27.decembra lēmumu iesniedzu pieteikumu tiesai.

Administratīvā rajona tiesa (lieta Nr.A420289914 (A02899-14/24) 2014.gada 27.novembra spriedumā raksta: ”Tiesa piekrīt pieteicējai saistībā ar viņas norādīto argumentu par pieņemtā lēmuma nepilnību....tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājas veiktie pasākumi, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir nepietiekami...”

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa nospriež noraidīt manu pieteikumu.

Lietas materiālos bija trokšņa testēšanas pārskati, kuri apliecināja, ka troksnis dzīvojamo māju teritorijās un telpās tiek pārsniegts (telpās pārsniegts par 20 decibeliem).

Lietas materiālos bija vairāku valsts iestāžu vēstules, kurās norādīts, kāpēc Domes lēmums neatbilst iepriekš minēto normatīvo aktu prasībām.

Lietas materiālos nebija iesniegti akustiskās vides parametri, kuri noteikti, izmantojot mērījumus vai aprēķinus, jo tādi vienkārši netika veikti.

Vai tiešām tas, ka Domes 2013.gada 27.decembra lēmums pilnībā neatbilda iepriekš minētajā normatīvo aktu prasībām ir tikai lēmuma nepilnība?

Par to, ka dome atļauj kartinga trases nelikumīgo uzņēmējdarbību 2011.gadā pat 12 kartinga trases tuvumā dzīvojošie iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā (lieta Nr.A420655111 A42-02973-12), taču līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni savā sētā iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Protams, ka visi administratīvo rajona tiesu lēmumi un spriedums ir pārsūdzēti likumā paredzētā kartībā un vienalga atzīti par tiesiskiem.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, lūdzu nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstītais:

”Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām”,

ne tikai tiek ierakstīts spēkā esošajos trokšņa noteikumos, bet arī ievērots un personas, kuru dēļ šīs Direktīvas prasības nav ievērotas, tiktu sodītas.

Veselības ministrijai lūdzu nodrošināt, lai Veselības inspekcija kontrolē kartinga trases darbību un veic trokšņa monitoringa mērījumus Priežu ielas 10 telpās.

Ceru, ka visi adresāti, ņems vērā Tiesībsarga 2016.gada12.oktobra atzinumā minēto un Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minēto par auto-moto trašu troksni un šajās trasēs veikto uzņēmējdarbību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...