Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par kriminālprocesa sākšanu pret valsts amatpersonu - pašreizējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu
Lato Lapsa05.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā informē sabiedriskie mediji, šā gada 5. februārī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, uzstājoties Latvijas Radio pirmās programmas raidījumā „Krustpunktā”, izteica atklātus, neslēptus draudus personām, kuras, nepārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, izsaka savu viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par Valsts drošības dienesta darbību.
Sabiedriskie mediji informē, ka minētā amatpersona ir publiski izteikusi šādus draudus „dažādu komentāru rakstītājiem”, kuri veicot „nozākāšanu”: „Vēlētos norādīt cilvēkiem, kuriem niez pirksti rakstīt komentārus - jūs monitorē. Mēs jūs atradīsim.”
Izsakot šos publiskos draudus, minētā amatpersona, kas pašlaik ieņem iekšlietu ministra amatu, tos neattiecināja konkrēti uz, piemēram, personām, kas kurina nacionālo naidu, aicina uz vardarbību utml.
Tieši pretēji, no minētās amatpersonas uzstāšanās radās iespaids, ka tā šādus draudus izsaka visu tai, tās domubiedriem un tās pārziņā esošām valsts iestādēm netīkamu viedokļu izteicējiem.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Izsakot šādus publiskus draudus personām, kas izmanto savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus un nepārkāpj normatīvajos aktos, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs S. Ģirģens – manā ieskatā ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 317. pantā „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”.
Šis pants nosaka kriminālatbildību par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Aprakstītie valsts amatpersonas – iekšlietu ministra publiski izteiktie draudi neapšaubāmi ir bijuši tīši, izteikti ar skaidru nodomu.
Normatīvie akti valsts amatpersonai – iekšlietu ministram, Ministru kabineta loceklim – nepiešķir tiesības un pilnvaras izteikt publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus.
Izsakot šādus publiskus draudus, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs acīmredzami ir pārsniedzis valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Ņemot vērā iekšlietu ministra amata tiesības un pienākumus, S. Ģirģens, izsakot šādus publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus, neapšaubāmi ir radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai un jo īpaši ar likumu aizsargātām personas interesēm un tiesībām.
Līdz ar to, ņemot vērā šos faktus, aicinu sākt kriminālprocesu pret minēto S. Ģirģenu, noteikt minētajam S. Ģirģenam šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētā statusu un informēt sabiedrību par kriminālprocesa virzību.
Lato Lapsa
Rīgā 2020. gada 6.februārī
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
