Iesniegums Ogres novada deputātiem: jūs nevarat lemt pret sabiedrības viedokli!
Latvijas un Ogres novada iedzīvotāji14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības tiesības aizsargā Vides aizsardzības likuma 6. panta prasības: „Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk - sabiedrība) ir tiesības:
- prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu;
- atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām;
- sniegt informāciju valsts iestādēm un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ;
- iesniegt valsts iestādēm un pašvaldībām priekšlikumus par tiesisko regulējumu un izstrādātajiem dokumentu projektiem vides jomā.
ESAM PRET ATRADNES KARJERA „GRANĀTI” DARBĪBAS ATĻAUŠANU TĪNŪŽU PAGASTĀ, NEKUSTAMAJĀ ĪPAŠUMĀ „GRANĀTI”! UZSKATĀM, KA OGRES NOVADA DEPUTĀTIEM IR JĀVIEVĒRO NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS UN NEVAR BALSOT PAR „GRANĀTU” DARBĪBU, JO UZSKATĀM, ka Ogres novada deputāti nevar lemt pret sabiedrības viedokli:
Pieprasām Ogres novada pašvaldībai veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu ievērota Satversme, kuras 115. pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
Pieprasām Ogres novada deputātu lēmumu par to, lai SIA “Granāti Pluss” veiktu trešās (dolomīta mehānisko irdināšanu ar hidraulisko āmuru vai irdināšanas uzgali) ieguves metodes veidam sākotnējo novērtējumu saskaņā ar VPVB 22.03.22. Atzinuma 6.4.5.7. punkta, h) apakšpunkta prasību, saskaņā ar Novērtējuma likuma 3.2 panta pirmās daļas 3.punktu. Šis nosacījums attiecināms arī uz citiem paredzētās darbības un tās radītās ietekmes aspektiem (t.i. ne tikai saistībā ar hidroloģiju un hidroģeoloģiju).
Pieprasām Ogres novada deputātiem steidzami lemt, lai veiktu hidroģeoloģisko izpēti Tīnūžu pagastā un daļēji Ikšķilē esošo karjeru darbības un jau esošās depresijas piltuves dēļ divu kilometru attālumā no Granātu nekustamā īpašuma, uz kura paredzēta jauna derīgo izrakteņu ieguves vieta (karjers) „Granāti” Tīnūžu pagastā.
Pieprasām Ogres novada deputātiem lemt par darbībām, lai veiktu monitoringa sistēmas nodrošināšanu jau esošajai situācijai, kas nav nodrošināta pie esošo karjeru darbībām, un veikt visu ūdens ņemšanas vietu apsekošana līdz trīs kilometru rādiusam no nekustamā īpašuma „Granāti”. Šī prasība pamatota ar VPVB 22.03.22. atzinumā norādīto, ka paredzama depresijas piltuve līdz trim kilometriem, ja darbību uzsāktu karjers „Granāti”, kā arī saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.
Atļaujot atvērt vēl vienu karjeru ar derīgo izrakteņu ieguves vietu 20,3 ha uz 30 gadiem pirms hidroģeoloģiskās izpētes Tīnūžu pagastā un daļēji Ikšķilē, notiks vēl lielāks kaitējums videi, kaitējums ūdeņiem, kaitējums augsnei un zemes dzīlēm, kaitējums iedzīvotāju veselībai un kaitējums īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem, nekā tas jau ir šobrīd.
Ievērojot Vides aizsardzības likuma prasības, pirms jauna karjera darbības atļaušanas Ogres novada deputātiem ir jāievēro izvērtēšanas princips – jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
Šī prasība pamatota ar VPVB Atzinuma 6.4.2.8. punktā norādīto, un ņemams vērā fakts, ka līdzšinējo ietekmes faktoru iespējamās ietekmes novērtējums nav veikts - līdz šim Tīnūžu pagastā Atradnes apkaimes atradņu izstrādātāji nav ieviesuši vides stāvokļa monitoringa pasākumus (ne attiecībā uz pazemes ūdens stāvokļa monitoringu, ne attiecībā uz veģetācijas monitoringa (netiek fiksētas iespējamo gruntsūdens līmeņa izmaiņas uz Dabas parka biotopiem)).
Tāpat konstatējams, ka nav pieejamas pazemes ūdeņu stāvokļa monitoringa atskaites (pazemes ūdeņu stāvokļa monitoringa rezultāti - nav pieejami reģistri, pēc kuriem varētu secināt par būtiskām/ nebūtiskām svārstībām pēc ieguves darbu uzsākšanas apkaimes atradnēs), secinājumus par šiem faktoriem ilgtermiņā iespējams izdarīt tikai pēc vairākkārtējas parauglaukumu apsekošanas, kas apstiprina DAP secinājumu, ka pazemes ūdens līmeņu monitorings paredzētās darbības īstenošanas gadījumā ir nepieciešams. VPVB nonāk pie secinājuma, ka būtu nepieciešams veikt monitoringa novērojumus, lai sekotu līdzi biotopa 7110* un biotopa 9080* stāvoklim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
