Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo četru mēnešu laikā esmu vērsies pie Rīgas domes deputātiem par Satversmē nostiprinātā komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas sistēmisku un tiesisku izbeigšanu oficiālajos vietvārdos galvaspilsētas pašvaldībā, kā piemēru lūdzot pārdēvēt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākās Padomes deputāta, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas locekļa, Trīskārtēja Sociālistiskā Darba varoņa Mstislava Keldiša godāšanai nosaukto ielu citā vārdā. Dome sekmīga nebija.

Lai arī neapšaubu likumā noteikto pašvaldības rīcības diskrēciju, izvēloties manis piedāvāto Brāļu Kaudzīšu ielas nosaukumu vai jebkuru citu tiesisku oficiālo vietvārdu, paužu viedokli, ka Mstislava Keldiša ielas nosaukuma saglabāšana ir prettiesiska un apstrīdu domes priekšsēdētājam, pirmkārt, pašvaldības bezdarbību, kopš 2022. gada 25. februāra līdz 2022. gada 24. maijam nesniedzot oficiālu rakstveida atbildi uz iesniegumu, otrkārt, pašvaldības bezdarbību, nepārdēvējot Mstislava Keldiša ielu, pamatojoties argumentā, ka līdzšinējais vietvārds neatbilst Latvijas Republika Satversmē tiešā veidā noteiktajām tautas tiesībām un pienākumam īstenot komunistiskā totalitārā režīma nosodījumu kopsakarā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 „Vietvārdu informācijas noteikumi” 5.3. apakšpunktā ietverto normu, kas paredz, ka oficiāliem vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvēlas nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem. Totalitārā režīma militārā resora daudzināšana labiem tikumiem neatbilst.

Ievērojot vispārzināmos faktus un apstākli, ka likumdevējs likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteicis 14. jūniju – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu –, lūdzu domes priekšsēdētāju izdot lēmumu lietā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta trešajai daļai steidzami līdz 2022. gada 31. maijam.

Vienlaikus 2022. gada 20. maijā norisinājies gājiens «Par atbrīvošanos no padomju mantojuma Latvijā» dod iespēju reflektēt, vai valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, īstenojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestajā daļā noteikto, ka valsts pārvalde pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, un tā devītajā daļā noteikto, ka valsts pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu, nebūtu pienākums izvērtēt atbrīvošanos no visa padomju jeb PSRS okupācijas nelabvēlīgā mantojuma publiskajā telpā, kas neaprobežojas ar komunistiskā totalitārā režīma augstāko amatpersonu slavināšanas izbeigšanu.

Komunistiskā totalitārā okupācijas režīma daļa bija rusifikācijas politika. Vispārzināms fakts, ka rusifikācija vēsturiski ir Krievijas Impērijā un PSRS īstenota valdības politika pārtautošanai, mēģinot panākt nacionālo valodu, tajā skaitā latviešu valodas un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru. Rusifikācijas elements bija krievu kultūras šovinistiska prioritarizēšana pār nacionālo kultūru, etnisko savdabību. Viens no rusifikācijas kauzālās ģenēzes faktoriem bija apstāklis, ka Krievijas Impērija, iekarojot Zviedrijas Impērijas un Polijas-Lietuvas daļas, ieguva teritorijas ar attīstītāku kultūras un pārvaldes līmeni. Arī Padomju Savienības Komunistiskā partija pakāpeniski boļševiku ideoloģijā aizstāja internacionālismu ar krievu šovinismu, īstenojot rusifikāciju, šajā jomā okupētajās teritorijās turpinot Krievijas Impērijas valdības pārtautošanas politiku.

Oficiālie vietvārdi, kas mantoti no Krievijas Impērijas un PSRS un kas nav tieši komunistisko totalitāro režīmu slavinoši, bet kas ir ieviesti rusifikācijas politikas ietvaros, arī ir izvērtējami kā padomju mantojuma daļa, no kā jāatbrīvo publiskā telpa. Aicinu aizstāt oficiālos vietvārdus, kas godina Krievijas kultūras darbiniekus, kam ar Latviju ir mazs vai nav nekāda sakara, ar Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajai tautas dzīvesziņai būtisku un Latvijas kultūras kanonā iekļautu ražīgu mūsu tautas darbinieku godināšanu ar oficiālajiem vietvārdiem, pārdēvējot rusifikācijas pārpalikumus:

a)   Krievijas zinātnieka Mihaila Lomonosova ielu par Zentas Mauriņas ielu;

b)   Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina ielu par Kārļa Mīlenbaha ielu;

c)   Krievijas rakstnieka Ivana Turgeņeva ielu par Vilhelma Purvīša ielu;

d)   Krievijas dzejnieka Mihaila Ļermontova ielu par Viļa Plūdoņa ielu;

e)   Krievijas rakstnieka Dostojevska Starajas Rusas ielu par Ulža Bērziņa ielu;

f)   padomju kinorežisora Sergeja Eizenšteina ielu par Annas Brigaderes ielu;

g)   padomju kodolieroču veidotāja Andreja Saharova ielu par Kārļa Skalbes ielu;

h)   padomju kodolieroču veidotāja Mstislava Keldiša ielu par Brāļu Kaudzīšu ielu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...