Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidentei, kā arī prokuratūrai un Valsts kontrolei nosūtīts iesniegums par iespējamiem rupjiem finansējuma izlietošanas pārkāpumiem VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) valdes rīcībā, realizējot centra Attīstības projektu. Projekta realizācijai paredzētā nauda savulaik noguldītaLatvijas Krājbankā un līdz ar kredītiestādes bankrotu zaudēta. Turklāt zaudētās naudas dēļ ir apdraudēta projekta tālāka realizācija, un jau paveiktie un apmaksātie darbi var izrādīties bezjēdzīgi. Pietiek publicē pilnu iesnieguma tekstu, kā arī Veselības ministrijas atbildi.

"Latvijas Republikas Ministru prezidentei L. Straujumai

Lai nodrošinātu vispusīgu informētību par notiekošo veselības nozarē periodā, kad Jūs uzņēmusies pildīt veselības ministra pienākumus, vēlos sniegt pārskatu par valsts kapitālsabiedrības – VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk – RPNC) valdes rīcību, realizējot RPNC Attīstības projektu.

Ņemot vērā, ka Attīstības projekta finansēšanas avoti ir starptautiskais valsts galvotais aizdevums projektam „VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” attīstība”  (turpmāk – VGA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, līgums Nr. 3DP/3.1.5.3.1/10/IPIA/VEC/022, (turpmāk – ERAF), uzskatu, ka iespējamie RPNC valdes pieļautie pārkāpumi jau tuvākajā laikā var būtiski ietekmēt Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi.

RPNC 2009.gadā apstiprinātais Attīstības projekts paredzēja veikt RPNC apsaimniekošanā esošo telpu renovāciju un rekonstrukciju 13 400 kv.m. platībā, kā arī divu jaunu ēku būvniecību – uzņemšanas nodaļas vajadzībām Rīgā, Tvaika ielā 2, un ambulatorās nodaļas vajadzībām Rīgā, Ļermontova ielā 1. Attīstības projekta kopējais budžets pēc aktualizācijas 2011. gadā bija noteikts 9 789 187 LVL/13 929 000 EUR, t.sk.:

VGA (LVL)

ERAF (LVL)

RPNC līdzfinansējums (LVL)

5 529 651

3 620 606

638 930

Realizējot Attīstības projektu, RPNC valde ir izsaimniekojusi vai nelietderīgi izlietojusi kopā vismaz 4 325 571 EUR, t.sk.:

VGA līdzekļi:

1.1. Kopš 2009. gada, t.i. pirms Attīstības projekta realizācijas faktiskās uzsākšanas 2011. gadā, RPNC valde pieprasīja visas VGA summas 5 529 651 LVL ieskaitīšanu savos norēķinu kontos komercbankās. Bez kapitāla daļu turētāja – Veselības ministrijas un galvotāja – Finanšu ministrijas atļaujas RPNC valde VGA summas ir ieguldījusi depozītos vairakās komercbankās.

Šādas rīcības rezultātā RPNC 2011. gada novembrī faktiski ir zaudējusi depozīta noguldījumu AS „Latvijas krājbanka” 2 600 000 LVL/3 700 000 EUR apmērā, jeb 47% no valsts VGA summas.

Saskaņā ar VGA līgumu procenti par aizdevumu līdz 2015. gadam ir aptuveni 100 000 LVL/142 000 EUR gadā. Savukārt, jau kopš 2015.gada RPNC ir jāveic VGA pamatsummas atmaksa, kura paredzēta līdz 2039. gadam. Tēdējādi jau šobrīd, nerēķinot procenta maksājumus par VGA periodā no 2015. gada līdz 2039. gadam, RPNC ir nodarīti zaudējumi: VGA pamatsumma 2 600 000 LVL/3 699 000 EUR un procentu maksājumi līdz 2015. gadam aptuveni 200 000 LVL/285 000 EUR, kas kopā ir 3 984 000 EUR.

Šajā sakarā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka valsts galvotā aizdevuma līdzekļi pilnā apmērā RPNC nebija vajadzīgi līdz šim brīdim, jo Attīstības projekta realizācijas termiņš ir vairākkārt pagarināts. Līdz ar to RPNC valdes rīcības rezultātā ir nepamatoti izsaimniekoti ievērojami naudas līdzekļi. Turklāt, ņemot vērā, ka faktiski zaudētās VGA summas rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis, jo par atlikušo VGA summu ir iespējams veikt infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 3 000 kv.m. platībā, ir arī apšaubāma RPNC spēja atmaksāt VGA no pamatdarbības ieņēmumiem, kas, savukārt, ietekmēs valsts budžeta izpildi nākotnē.

Diemžēl uz šādu RPNC valdes rīcību kapitāla daļu turētājs – Veselības ministrija joprojām nav reaģējusi.

1.2. Saskaņā ar aktualizēto VGA pieteikumu RPNC realizēja aktivitāti Nr.1.2.1. „Attīstības un tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība”, kuras apstiprinātais budžets bija 723 460 LVL/1 029 000 EUR.

Aktivitātes ietvaros RPNC valde 2012.gada nogalē ir pasūtījusi teritorijas Rīgā, Tvaika ielā 2, infrastruktūras atīstības tehnisko projektu. Rezultātā, RPNC 2014. gadā ir nodots tehniskais projekts, kas paredz infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 12 000 kv.m. platībā, kas izmaksātu aptuveni 14 000 000 LVL/19 920 000 EUR.

Šādas RPNC valdes rīcības rezultātā ir pasūtīti būvdarbu tehniskie projekti, kuru finansēšani RPNC līdzekļu nav. Turklāt, ņemot vērā, ka RPNC valdei 2012.gada nogalē bija zināma informācija par VGA līdzekļu faktisko iztrūkumu, minēto projektēšanas darbu pasūtīšana būtiski un nepamatoti pagarināja VGA projekta realizācijas termiņu.

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu izstrādātajiem būvniecības projektiem ir ierobežots realizācijas uzsākšanas periods. Rezultātā, RPNC valde, apzinoties neiespejamību realizēt izstrādātos rekonstrukcijas tehniskos projektus pilnā apjomā, ir radījusi nākotnes zaudējumus, kas būs saistīti ar iepriekš izstrādāto tehnisko projektu aktualizāciju.

ERAF līdzekļi.

2.1. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.1.2.2. un Nr.2.3.2. ietvaros RPNC veica ambualatorā centra ēkas būvniecību un ēkas rekonstrukciju Rīgā, Ļermontova ielā 1. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 1 432 766 LVL/2 039 000 EUR.

Aktivitāšu realizācijas gaitā tika konstatēts, ka RPNC ir pieņēmusi jaunbūves tehnisko projektu ar būtiskiem trūkumiem, t.sk. ar atsevišķu nesošo konstrukciju iztrūkumu. Lai slēptu konstatētos faktus, venlaicīgi neveršoties pie atbildīgajiem projektētājiem par iespējamajām kompensācijām, RPNC valde ar būvdarbu izpildītāju 2012. gada 27. jūnijā ir noslēgusi papildus vienošanos par būvdarbiem 118 057 LVL/168 000 EUR apjomā. Minetā summa ir apmaksāta no RPNC līdzekļiem.

2.2. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.2. ietvaros ir veikta ambulatorā centra Rīgā, Veldres ielā 1a, ēkas vienkāršotā renovācija. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 414 507 LVL/628 000 EUR.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veicot minētā objekta un objekta Rīgā, Ļermontova ielā 1,  pecpārbaudi 2013. gada 16. oktobrī konstatēja vairākas neatbilstības tehniskajam projektam un secināja, ka RPNC nepamatoti samaksāja būvniekam 121 986 LVL/173 571 EUR. Minēto summu RPNC valde nolēma nepiedzīt no būvnieka un apmaksāt no RPNC līdzekļiem.

Ievērojot RPNC valdes nodarīto zaudējumu būtiskumu un cerot uz Jūsu patieso velmi nodrošināt valsts pārvaldes efektivitāti un valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu uzlabošanu ierosinu nekavējoties organizēt RPNC valdes darbības izvērtēšanu saistībā ar Attīstības projekta realizāciju.

Papildus lūdzu informēt mani par iesnieguma izskatīšanas virzību un rezultātiem."

Veselības ministrijas skaidrojums:

"Atbildot uz Jūsu jautājumiem, sniedzam sekojošu Veselības ministrijas komentāru:

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) valde lēmumu par valsts galvotā aizdevuma (VGA) līdzekļu noguldīšanu komercbankā pieņēma, izvērtējot tā brīža ekonomisko situāciju un veicot atbilstošas iepirkumu procedūras. Viens no iepirkumu procedūrā iekļautajiem kritērijiem bija bankas finanšu stabilitāte, kas tika vērtēta pamatojoties uz bankas darbības finanšu rādītāju analīzi. Noguldījumu izdarīšanas dienā pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību Latvijas Republikā, nebija ziņu par iespējamo AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Tādējādi, nelabvēlīgās sekas vienādi skārušas visus noguldītājus attiecīgajā kredītiestādē valsts mērogā. Ja RPNC valdei būtu bijuši zināmi apstākļi, kas var apdraudēt AS „Latvijas Krājbanka” maksātspēju, tā būtu savus finanšu līdzekļus nodevusi citiem noguldījumu piesaistītājiem.

Sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju RPNC ir izlietojusi visus tiesiskos līdzekļus noguldītās naudas atgūšanai. RPNC jau ir izdevies atgūt AS “Latvijas Krājbanka” noguldītos līdzekļus garantētās atlīdzības apmērā, kas bija 70 280.40 LVL. Savukārt ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa SIA “KPMG Baltics” 2012.gada 5.septembra Lēmumu Nr.378/9137 atzīts RPNC nenodrošinātā kreditora prasījums 2 635 198.52 LVL apmērā. Ar kreditora prasījumu pieteikto naudas līdzekļu atgūšana būs atkarīga no turpmākā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administrēšanas veida un pamatprincipiem, ienākumu apmēra, kas tiks atgūts realizējot AS “Latvijas Krājbanka” aktīvus un citiem faktoriem.

Līdz ar to uz šo brīdi nav iespējams konstatēt faktiskos zaudējumus, kas radušies sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Vadoties no Gada pārskata likuma 4., 25.panta 1.daļas 8.punkta, 37.panta 1.daļas un grāmatvedības pamatprincipiem, RPNC naudas līdzekļi AS “Latvijas Krājbanka” kontos klasificējama kā debitoru parāds.

Vēršam uzmanību, ka kopš VGA saņemšanas 2009.gadā, ir veiktas vairākas iepirkuma procedūras par depozīta noguldījumiem komercbankās. Kopējie ieņēmumi no depozīta noguldījumiem komercbankās par šo periodu ir 591 668 LVL/ 841 867 EUR, kas daļēji kompensē AS „Latvijas Krājbanka” zaudētos līdzekļus. Noguldot finanšu līdzekļus kredītiestāžu depozītos, RPNC ir spējis rast līdzekļus procentu un saistību nomaksai par VGA un ir nopelnījis naudas līdzekļus, kas bija ļoti būtiski tieši krīzes gados, kad slimnīcai bija samazināts valsts budžeta finansējums, lai RPNC varētu pildīt savas saistības un strādāt ar peļņu.

Šobrīd tiek strādāts pie jaunas ilgtermiņa stratēģijas, pārdalot un piesaistot papildu (piem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) finanšu resursus un pārskatot plānotās aktivitātes, lai sasniegtu projektā izvirzītos mērķus, tādēļ apgalvojums, ka zaudēto līdzekļu rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis neatbilst patiesībai.

RPNC spēja atmaksāt VGA ir tieši saistīta ar veselības nozarei ikgadēji piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, jo šobrīd valsts finansējums par valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenosedz pakalpojumu izmaksas pilnā apmērā.

Atbildot uz jautājumu par infrastruktūras tehniskā projekta realizāciju, informējam, ka RPNC valdes rīcība, rīkojot atbilstošu iepirkuma procedūru balstījās uz vadības īstenoto ilgtermiņa attīstības politiku, veicot visas nepieciešamās darbības, lai veicinātu kapitālsabiedrības izaugsmi un attīstību atbilstoši vispārpieņemtiem Eiropas standartiem. Valde rīkojās saskaņā ar apstiprināto Biznesa plānu, kas tika izstrādāts pamatojoties uz Latvijas un Eiropas ilgtermiņa attīstības dokumentiem un Eiropas Padomes nostādnēm primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes jomā. Biznesa plāna mērķis ir nodrošināt RPNC sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes atbilstību specializētās psihoneiroloģiskās un narkoloģiskās slimnīcas funkciju izpildei. Biznesa plāns paredz RPNC infrastruktūras attīstību ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas iedzīvotājiem racionālu pieejamību kvalitatīviem un izmaksu efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Biznesa plānā tika paredzēts realizēt attīstības projektu kārtās, atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir izstrādāt projekta realizācijas kārtu secību, kas nodrošina nepārtrauktu Sabiedrības darbību un vienlaicīgi dod iespēju pakāpeniski uzlabot esošās infrastruktūras kvalitāti.

Šobrīd RPNC realizē pa kārtām projekta ietvaros paredzamos būvdarbu apjomus, maksimāli virzoties uz mērķa sasniegšanu, piesaistot arī citus finansēšanas avotus (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Eiropas Reģionālā un attīstības fonda līdzekļus). Vairāku pieejamo ieguldījumu fondu nosacījums ir izstrādātais rekonstrukcijas tehniskais projekts. Tādējādi, izstrādātais visas infrastruktūras rekonstrukcijas tehniskais projekts ļauj veiksmīgāk piesaistīt līdzekļus no vairākiem avotiem, tādējādi nodrošinot RPNC attīstības mērķu sasniegšanu.

Savukārt jautājumā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietojumu informējam, ka  papildu vienošanās par būvdarbiem tika noslēgta par Ambulatorā centra ēkas pamatu un pārsegumu nostiprināšanas papilddarbiem, kuri tika konstatēti rekonstrukcijas procesā, atsedzot minētās konstrukcijas. Publisko iepirkumu likuma izpratnē tie ir papildu būvdarbi, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Tāpat informējam, ka atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras konstatētajiem neatbilstošajiem maksājumiem 121,9 tūkstošu latu apmērā, RPNC par renovācijas darbiem Veldres ielā 1 atbildīgajam būvuzraugam jau ir piemērojusi sankciju 10% apmērā no kopējās līgumcenas, neizmaksājot pienākošās atlīdzības 100% apmērā. Tāpat arī tiek izvērtēta iespēja vērst zaudējuma piedziņas prasību, un citus prasījumus, pret būvdarbu veicēju. Papildus tiek izvērtēta personāla atbildība, kapacitāte un spēja izpildīt uzticētos pienākumus, tai skaitā piesaistot nozares speciālistus, lai maksimāli izvairītos no riskiem nākotnē."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...