Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldē (VID NKP) ir notikusi nodokļa audita daļu reorganizācija. Tā ir veikta, nevērojot nekādus principus, likumus, Ministru kabineta noteikumus.
Par šo patvaļu ir atbildīgas VID Nodokļu kontroles pārvaldes (NKP) direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine un viņas vietnieces Inese Bindemane un Dagmāra Strēle. Rīkojums ir pieņemts 29.12.2017., reorganizācija ir no 01.01.2018.
Rīkojuma pielikumā ir 199 ierēdņi, galvenie nodokļu inspektori. Neviens no tiem nebija oficiāli informēts par savu jaunu darba vietu likuma noteiktajā termiņā, t.i. mēnesi pirms reorganizācijas.
Pielikumā nav iekļauti audita daļu un nodaļu vadītāji. Tas ir saprotams, jo visi audita daļu un nodaļu vadītāji ir iecelti amatos bez konkursiem! Tos izvēlējās Sandra Kārkliņa-Ādmine, Inese Bindemane un Dagmāra Strēle.
Visas trīs ir absolūti neprofesionālas un neatbilst ieņemamiem amatiem. Visas neciena valsts pārvaldi, finanšu ministri, savu iestādi, tās ģenerāldirektori un padotībā esošos darbiniekus. Neviena no viņām nepārzina grāmatvedību, nodokļu likumdošanu un nodokļu kontroles procesu. VIDu nosauc par "impotentu", ikdienas darbā rīkojās absolūti patvaļīgi, neievēro ne tikai VID ētikas normas, bet pat normālās uzvedības normas.
Bijušajiem padotībā esošo nodokļu kontroles daļu vadītājiem tika doti prettiesiski rīkojumi, kuru neizpildes gadījumā tiem tika draudēts ar zemāko ierēdņa gada novērtējumu, prēmiju neizmaksāšanu un tika liegta iespēja izmantot ikgadējo atvaļinājumu vajadzīgajā laikā.
Nodokļu inspektori tika un tiek uzskatīti par darba lopiem, kuriem jāizpilda prettiesiski rīkojumi. Regulāri notika iejaukšanas nodokļu kontroles procesos, lai gan nevienai no viņām, saskaņā ar amata aprakstu, tas nav atļauts. Nodokļu inspektoru vēstules tika ciniski labotas, nemainot vēstules saturu (jo nav zināšanu) lai tik varētu paņirgāties par vēstules autoriem un daļu vadītājiem, kuri tās vēstules apstiprināja.
Uzņēmēju lokā ir zināms, ka Kārkliņai-Ādminei var „pasūtīt” konkurentu pārbaudi, tai skaitā arī nodokļu auditu. 2017.gadā viņai jau bija ierosināta disciplinārlieta par nodokļu audita uzsākšanu pēc trešo personu pasūtījuma, taču tā tika pabeigta bez taisnīga un loģiska rezultāta.
Manuprāt, būtu nepieciešams Sandrai Kārkliņai-Ādminei, Inesei Bindemanei un Dagmārai Strēlei ierosināt disciplinārlietas par prettiesiskās reorganizācijas īstenošanu, kuru ietvaros dot iespēju liecināt padotībā esošiem darbiniekiem, kā arī veikt prasmju un zināšanu pārbaudi. Man nav šaubu, ka neviena no viņām to neizturēs, jo pat nezina, kā izskatās uzņēmuma gada pārskats, nodokļu deklarācijas, kā arī nesaprot visu nodokļu darbības mehānismus un neprot vadīt darba kolektīvu.
Lūdzu rīkoties un veikt pārbaudes!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
