Iespējams, „Liepājas metalurga” aizņēmuma atmaksas novērtējums nemaz nav ticis veikts
PIETIEK11.02.2013.
Komentāri (22)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
x
23.02.2013. 04:50Un kas bija tie galvotāji kredītam? Lai pastāsta uz kāda pamata viss tika pieņemts?
Slucis
13.02.2013. 13:24Valsts kases darbinieki bija Liepājā un var pastastīt kāpēc LV naudiņu iedeva.
puisensss
13.02.2013. 10:38Izskatās, ka puisēns, kas mīlēja hokeju un daudz, daudz tabletes pret skopumu, pamazām sāk iebraukt auzās kopā ar puisēniem no austrumiem un puisēniem kas ļoti mīl metāllūžņus.... Brauciet tālāk puisēni...
Lirovs Kipmans
13.02.2013. 08:54PASAKA PAR SKURSTEŅIEM
Pilsētā pie jūras dzīvoja puisēns, kurš ļoti mīlēja hokeju. Spēlēt īsti nemācēja, bet mīlēja. Kopā ar diviem citiem puisēniem viņam piederēja pilsētas trīs galvenie skursteņi. Katram pa vienam. Puisēns priecājās par savu kūpošo skursteni un mīlēja hokeju. Puisēns auga un vienu rītu pārsteigts pamanīja, ka mīl ne tikai hokeju, bet arī tabletes. Tabletes pret skopumu. Jaunās jūtas bija ļoti spēcīgas, puisēns gribēja daudz, daudz, daudz tablešu. Tablešu pret skopumu. Bet puisēnam nebija naudas. Viņš ieķīlāja bankai savu skursteni. Ar to nepietika un viņš gribēja ieķīlāt arī abus pārējos skursteņus. Tikai pārējiem puisēniem par to neko neteica. Puisēni uzzināja, bija ļoti, ļoti dusmīgi un sadeva pa nagiem. Lai zaglīgais puisēns vairs nekad, nekad tā nedarītu, abi pārējie puisēni drošības pēc aizliedza viņam turpmāk slepeni nest uz banku svešus skursteņus. Puisēns gauži raudāja, mīlēja hokeju un tabletes pret skopumu. Suns zina, ko ēdis. Puisēns saprata, ka darījis dikti slikti, viņam pat bija kauns. Tāpēc viņš nevienam neko neteica, tik vientulībā notrausa asaru. Taču rūgtumiņš sirsniņā palika.
Gāja laiks. Puisēns auga, mīlēja hokeju un tabletes. Tabletes pret skopumu. Tikmēr tālajā Austrumu zemē, pilsētā ar burtu N arī bija skursteņi. Puisēni, kuriem piederēja tās pilsētas skursteņi bija noskatījuši sev arī skursteņus pilsētā pie jūras. Patiesībā viņus skursteņi tā īsti nemaz neinteresēja, tie un strādnieku tūkstoši pat traucēja. Viņiem vienkārši gribējās pie jūras, viņiem gribējās savu ostu. Bet mūsu pasakas puisēni nevarēja nodot savu bērnības sapni un strādnieku tūkstošus – viņi svešajiem lūdza uz pilsētu pie jūras vairs nebraukt. Taču austrumu zemes puisēni bija ļoti neatlaidīgi, viņi uzmeklēja puisēnu, kurš mīlēja hokeju un tabletes. Tabletes pret skopumu.
Rūgtumiņš sirdī spēj pārvērst pat vistīrāko dvēseli. Puisēns, kurš mīlēja hokeju un tabletes pret skopumu, saprata, ka pienākusi viņa zvaigžņu stunda, saldās atriebības stunda. Viņš bija gatavs darīt visu, ko lika N pilsētas puisēni. Taču tie bija cietsirdīgi un ļauni puisēni. Viņi lika teikt nepatiesību, viņi lika rakstīt melus. Uz tiesu, avīzēm, uz Ekonomikas policiju, Drošības policiju, Tikumības policiju, arī ugunsdzēsējiem, Valsts valodas inspekcijai, DOSAF un Delnai. No sākuma nemaz nebija tik viegli, bet ar laiku puisēnam pat iepatikās. Dziļi sirsniņā puisēns, kurš mīlēja hokeju un daudz tabletes pret skopumu arī tagad droši vien saprata, ka mākslīgi pazeminot skursteņu cenu un N pilsētas puisēnu vārdā iepērkot skursteņu daļas, viņš ļoti dara pāri daudziem cilvēkiem, ar kuriem kopā bija audzis pilsētā pie jūras. Bet apstāties viņš vairs nevarēja. Jo mīlēja hokeju un daudz, daudz, daudz tabletes pret skopumu.
Un lēnām viņš sāka iemīlēt pat N pilsētas puisēnus.
to22;23!
13.02.2013. 07:02»
nedaudz smieklīgi
Vai Pietiek sevi pasludinājis par galveno uzraugu valstī, kuram būtu jābūt pieejai visiem dokumentiem - gan konfidenciāliem, gan atklātiem? Visām valsts iestādēm jāatskaitās kaut kādam portālītim, tāpēc, ka viņam tāda vēlme? Piemēram, Amerikā tāds portālītis tiktu aizklapēts sakarā ar "rūpniecisko spiegošanu...
Tas nemaz nav nedaudz smieklīgi!DEmokrātija taču valda mūsu valstī un Pietiek pareizi dara!
LS
13.02.2013. 06:55FM un vilks butu japariec ar sūdainu koku par nolaidību .Abi žīdi plēšas kas tiks pie lielā kumosa. Vismaz lipman saprot latviski.
paija
13.02.2013. 06:41Kamer šīs kampanas iniciators Lipmans turpina uzpirkt LM akcijas- 2012 g.gandrīz par miljonu, pedejo reizi 2012.g.decembrī par 53 tūkst. ls un tiesājas ar ZAharjinu par akciju piederību ,kas ļautu Lipmanam kļut par lielako akcionaru, neticu šai kampaņai ne varda. Tad man būtu jātic,ka LIpmans ir muļkis un vēlas iegūt banktotējušu uzņēmumu un atmaksat tā paradus. Kāpēc pietiek. to nepajautā LIpmanam. Katrā ziņa viens merķis jau ir saniegts- akcijas palikušas letākas un LIpmans labi varēs uzvarīties. Cik no tā nopelna pietiek? 30 raksti ir pietiek rekords par vienu tēmu
paija
13.02.2013. 06:35Kamēr galvenais šis kampaņas iniciators Lipmans turpina uzpirkt LM akcijas - 20
tuziks
13.02.2013. 04:42Vilkam galva nesāp, viņa saimnieces bankas zaudējumus necietīs, visu līdz pēdējai kapeikai apmaksās reņģēdāji!
50s
13.02.2013. 03:30Kirovs tak teica ; tas kantoris ir izlaupits.Tatad bankrotejis.Nodoklu maksataji ,meklejiet naudinu!
ArnisRG
12.02.2013. 18:52»
No US
Asv shada izmeklejosha zhurnalistika ir daudz aktiivaaka un izplatiitaaka kaa LV. Ja nezini nerunaa. Ir taads juridisks kaa pamattiesiibas, tajaa skaitaa briii paust savu viedokli
To Tu Asanžam pastāsti :)
realitate
12.02.2013. 18:14Valdiba dod musu visu naudu, lai viens vienpersoniski klutu par miljonaru un vairotu savus miljonus. Nezinaju, ka miljonariem ir japalidz.
Anonīmais Šakālis
12.02.2013. 18:09Interesanti ir Metālmurga kredītreitingi — BB. Diez kas nav. Ilgtermiņā viņu iespējas atmaksāt parādus tiek vērtētas kā viduvēji neuzticamas, un vidējā termiņā tāpat.
No US
12.02.2013. 17:03»
nedaudz smieklīgi
Vai Pietiek sevi pasludinājis par galveno uzraugu valstī, kuram būtu jābūt pieejai visiem dokumentiem - gan konfidenciāliem, gan atklātiem? Visām valsts iestādēm jāatskaitās kaut kādam portālītim, tāpēc, ka viņam tāda vēlme? Piemēram, Amerikā tāds portālītis tiktu aizklapēts sakarā ar "rūpniecisko spiegošanu...
Asv shada izmeklejosha zhurnalistika ir daudz aktiivaaka un izplatiitaaka kaa LV. Ja nezini nerunaa. Ir taads juridisks kaa pamattiesiibas, tajaa skaitaa briii paust savu viedokli.
jenots
12.02.2013. 16:41Viss jau labi ,ja tikai privātpersona Zaharijs nebūtu ņēmis naudu no manis,tad viņš ar Dombrovski varētu spēlēties cik grib.
nedaudz smieklīgi
12.02.2013. 16:23Vai Pietiek sevi pasludinājis par galveno uzraugu valstī, kuram būtu jābūt pieejai visiem dokumentiem - gan konfidenciāliem, gan atklātiem? Visām valsts iestādēm jāatskaitās kaut kādam portālītim, tāpēc, ka viņam tāda vēlme? Piemēram, Amerikā tāds portālītis tiktu aizklapēts sakarā ar "rūpniecisko spiegošanu" viena akcionāra interesēs un mēģinot savos darījumos ievilkt valsts iestādes. Lieloties, ka portālītis piekļuvis privātpersonas bankas konta izrakstiem - var iebraukt pamatīgi dziļās auzās. Un ziepes var sanākt pašam portālītim.
Var jau rakt, bet nevajag slimot ar lielummāniju.
nezāle
12.02.2013. 15:06»
es
nozelojamie jenoti, sita uzmest valsti
politmafija iedzīvojas. nav labi, piekrītu
nezāle
12.02.2013. 15:03»
klau
"Kā jau ziņots, Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK...
pievienojos idejai
klau
12.02.2013. 14:56"Kā jau ziņots, Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK..."
Varbūt kādam ir info - vai LM pārstāja makstāt "zaļokomponenti" jeb OIK? Ja jā (pārstāja), tad arī es gribu atteikties no OIK maksāšanas! Negribu, ka no OIK iedzīvojas politmafija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
