Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādus slēdzienus var izdarīt pēc nepgrognozēti apjomīgā protesta, kurš bija lielākais vairāk nekā 10 gadu laikā? Ļausim runāt cilvēkiem pašiem un noskaidrosim, kādi ir viņu secinājumi!

Uzmanīgi pārskatot protestu atspoguļojumu Latvijas medijos, acīs duras viens fakts: visādos pasākumos (politiskos vai ne) žurnālisti vienmēr aptaujā sanākušos dalībniekus (un arī garāmgājējus, ja pasākums notiek brīvā dabā, ne telpās). Tā ir viena no pirmajām lietām, ko vecākie kolēģi iemāca jaunajiem reportieriem, — izpēti mītiņa dalībniekus vai interesentus, noskati tipiskākos sabiedrības grupu pārstāvjus, kas tur piedalās, un tad aptaujā vienu pensionāru, vienu jauno māmiņu, kādu garāmejošu ierēdni, protestējošu inteliģentu utt. Būs kaut kas līdzīgs mārketinga fokusgrupai.

Taču šoreiz visi mediji — kā sarunājuši — faktiski nemaz nav publicējuši protestētāju citātus. TVneta autors pat atklāti atzīst: “Sekojot pūļa kustībai cauri Vecrīgai, pārņēma neizpratne. Ko īsti sanākušie vēlas panākt? […] Solījumu vietā izskan tikai apvainojumi, cik slikti strādā esošā valdība. Cilvēki sajūsmā sauc līdzi. Izbrīnā jādomā, kam tieši tie sauc līdzi? Tas, ka valdības darbā ir problēmas, nav nekāds noslēpums. […] Pūlis gavilēja un svilpa, un, stāvot tā vidū, nepameta doma: "Ko tagad?" […] Pārņem bailes.”

Ja reportāžu autori būtu uzņēmušies to briesmīgo risku, kādu veido parunāšana ar tiem cilvēkiem, kuru vidū viņi paši šobrīd atrodas, tad vismaz kādi dalībnieki būtu pastāstījuši savu motivāciju, kāda viņiem likusi ierasties uz lielāko protestu kopš 2009. gada 13. janvāra. Te būs trīs tālejošāki secinājumi, kādus var izdarīt no viņu atbildēm.

Soctīklu spēks darbībā

Viens jaunietis (kurš pats turklāt bija vairāk skatītājs nekā dalībnieks) trāpīgi novēroja: viņš braucis ar 7. tramvaju no Ķengaraga un redzējis, ka viss transports ir pilns ar parastiem strādnieku šķiras protestētājiem — ne pensionāri, ne politiskie margināļi, ne studenti vai citi parastie aktīvisti, kas reaģē uz uz tādām lietām, bet gan darbaspējīgā vecuma cilvēki, bieži vien ar visām ģimenēm un bērniem. “Tā izskatās sociālo tīklu spēks,” viņš konstatēja, un grūti nepiekrist: visa veida mediji (valsts un privātie) publiskoja lielākoties noraidošu informāciju pirms protesta un neiedrošināja tajā piedalīties. Bet cilvēki savācās rekordskaitā, pateicoties informācijai soctīklos.

Šo faktu nebūtu jēga atzīmēt (soctīklu neaizstājamā loma ir pašsaprotama mūsdienu sabiedrībā), ja vien līdz šim publiski redzamajā soctīklu satura “aisberga” virsotnē nebūtu dominējis valdību atbalstošā “twitterburbuļa” ģenerētais saturs. Tagad izrādās, ka soctīklos faktiski dominē pilnīgi cits saturs, pie kam šis saturs spēj izraut dalībnieku tūkstošus uz saietu, kamēr valdības atbalstītāji nevarēja savākt sava “burbuļa” piederīgos kaut vai dažu simtu skaitā uz valdības atbalsta demonstrāciju. Ja tā turpināsies, tad “burbulis”, jādomā, būs jāatzīst par pārsprāgušu.

Iepriekšējos trijos gadu desmitos, ja kāda sabiedriskā organizācija rīkoja jebkāda rakstura piketu vai mītiņu (nu, piemēram, kaut vai uzmanības pievēršanu ķīmiskajam piesārņojumam pamestajos krievu armijas objektos), bija rūpīgi jāieplāno laiks dienas vidū, lai to varētu paspēt parādīt Panorāmā, pieminēt tās pašas dienas radioziņās un aprakstīt nākamās dienas avīzēs pirms to nodošanas tipogrāfijā uz nakti. Te mēs redzējām pretējo: demonstrācija sākas pēc 19:00 un turpinās līdz melnai naktij — laikā, kad visas ziņas jau ir ēterā, pie kam “tradicionālie” mediji (ieskaitot portālus ar visām to tiešraidēm) demonstrantus principā neinteresē.

Nākamajā rītā pēc protesta tiešraides “Spried ar Delfi” iztirzātā lielā tēma ir nevis “Kāpēc notika negaidīti apjomīgais protests un kādus no tā visa izdarīt secinājumus”, bet gan — “Kas gaidāms sarunu festivālā Lampa”. Atmiņā uzpeld “Gulbju ezera” pārraides Ostankinas pirmajā kanālā šajā mēnesī tieši pirms trīsdesmit gadiem.

Skaļš klusums kā komunikācijas forma

Protestētāji skandēja lozungus (tie bija par valsti kopumā, bet pagaidām vēl nav pieņēmuši konkrēti politisku saturu — tā valdībai varētu būt laba zīme), prasīja Kariņa atkāpšanos, pieņēma rezolūciju Levitam un Saeimas deputātiem pieprasīt Kariņa demisiju, apturēt tālākus grozījumus Covid krīzes normatīvajos aktos utt., vārdu sakot — kopumā saprotami noformulētas prasības, ko skaļi atbalstīja lielākā daļa no sanākušajiem.

Taču ļoti zīmīga bija valdības un koalīcijas demonstratīvā nerunāšana ar tautu. Neviens ministrs vai valdošās koalīcijas deputāts pat nemēģināja uzrunāt sanākušos, ne vēsts no prezidenta vai premjera, kaut gan sanākušie apmeklēja gan Rīgas pili, gan Ministru kabinetu — jebkurš politiskais līderis Latvijā var tikai sapņot par iespēju klātienē uzrunāt tādu pūli! Bet nekā.

Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis analizē: “Izskatās, ka šobrīd liela sabiedrības daļa ir ļoti neapmierināta (ar valdību un tās darbu). Izskatās, ka valdība nav darījusi neko un turpina neko nedarīt, lai šo daļu uzklausītu, sadzirdētu, ņemtu vērā un kaut kā mazinātu neapmierinātību. Un šis viss atgādina klasisko "apakšas vairs negrib, augšas vairs nevar” […] Valdība nevar izvēlēties tautu. Valdība pat nevar vēlēties, lai esošā tauta būtu citādāka. Kāda ir, tāda ir. Tas ir līdzīgi kā vecākiem ar bērniem. Bet galu galā gan juridiski, gan reāli — vara pieder tautai. Ja valdošie turpinās ignorēt tik lielas tautas daļas viedokli, nebūs labi. […] Kāds ir risinājums? Saruna, kurā tie, kas ir runājuši līdz šim (pārsvarā ar PR un propagandas metodēm), klausās. Klausās, lai sadzirdētu. Klausās, izmantojot banālās, skolā mācītās klausīšanās prasmes — nevērtējot, nenosodot. Cenšoties iekāpt otra kurpēs. Cenšoties ieraudzīt, kas ir aiz neapmierinātības. Saruna vienmēr ir iespējama. It īpaši — klausīšanās daļa.”

Bet vai pašreizējais Saeimas sastāvs un no tās izrietošā valdība spēj sarunāties un klausīties? Esam nonākuši pie situācijas, kurā padomi valdībai jādod psihoterapeitam, bet vai Ministru kabinets tos spēs izmantot? Redzēsim — iespēja taču ir vienmēr. Pagaidām premjerministra reakcija bijusi ar vienu vienīgu tvītu, kurā viņš atkal pamāca auditoriju “būt mierīgiem un vienotiem”, kā arī uzklausīšanas vietā pateicas policijai par darbu.

Paradokss: Kariņa — Levita politisko varu šobrīd varētu glābt… Saeimas atlaišana

Skaidrs, ka te mēs nonākam pie sabiedrības neapmierinātības politiskajām sekām: pēc gada būs Saeimas vēlēšanas, opozīcijai (gan parlamentā esošajai, gan tai, kas tikai top) ir zināmas izredzes. Notikumiem turpinoties esošajā gaitā, opozīcijas izredzes drīzāk pieaugs vēl. Bet, ja nākamajā Saeimā dominēs pašreizējā opozīcija, tad arī Levita pārvēlēšanas izredzes kļūst mazākas.

Visiem zināms, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai tās jaunās partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām. Tieši šobrīd tāda nav ne Gobzema Likums un Kārtība (dibināta februārī), Šlesers savējo nodibinājis pirms nepilnas nedēļas, Vjačeslavs Dombrovskis savējo vēl tikai mēģina savākt, un var materializēties vēl kāds politiskais spēks — piemēram, apvienojoties kādām reģionālajām partijām. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu drīzumā, šie spēki — kuri pa gadu pieņemsies tikai spēkā — kandidēt nevarētu, un Kariņam būtu izredzes saglabāt pozīcijas.

Līdz ar to vai nu prezidenta rosināta Saeimas atlaišana (ko var ierosināt ne vēlāk kā gadu pirms esošās Saeimas pilnvaru beigām) vai tautas savākti paraksti par ārkārtas vēlēšanām būtu reālākā stratēģija, kā saglabāt pašreizējās valdības ietekmi. Protestētāji un opozīcija to zina, tāpēc šoreiz — atšķirībā no situācijas pirms diviem gadiem — nemetas vākt parakstus par Saeimas atlaišanu: laiks darbojas viņu labā. Savukārt pašreizējai politiskajai elitei diez vai būs dūša pārliecināt prezidentu, ka jāatlaiž tā Saeima, kas šo prezidentu iecēlusi.

https://www.tvnet.lv/7318639/vesela-saprata-protests

https://www.delfi.lv/spried-ar-delfi/spried-ar-delfi-kas-gaidams-sarunu-festivala-lampa-pilns-ieraksts.d?id=53494701

https://pietiek.com/raksti/ja_valdosie_turpinas_ignoret_tik_lielas_tautas_dalas_viedokli,_tad_nebus_labi/

https://pietiek.com/raksti/cetras_vakcinas,_tris_mutacijas,_divi_pianisti,_tik_viena_nelaime/

https://pietiek.com/raksti/neatkaribas_atjaunosanas_trisdesmitgade_latvijas_politika_strauji_regrese_uz_devindesmitajiem_gadiem/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...