Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms Latvijas dzelzceļa šefa Uģa Magones aizturēšanas bija sāktas pārrunas par Igaunijas valstij piederošā dzelzceļa uzņēmuma Eesti Raudtee valdes priekšsēdētāja posteni, ko varētu ieņemt Sulevs Loo (attēlā) - cilvēks, kurš iepriekš ieņēmis augstu amatu Krievijas prezidenta Vladimira Putina "drauga" Genādija Timčenko uzņēmumu grupā Gunvor Group, ziņo Igaunijas mediji. Tranzīta eksperti uzskata, ka kaimiņvalsts ļoti sekmīgi izmanto situāciju, kad Latvijas dzelzceļš ir novājināts, un pieļauj iespēju, ka arī Igaunijas konkurenti Magoņa aizturēšanu varēja ja ne veicināt, tad noteikti to izmantot savā labā.

Eesti Raudtee, kuras valdes loceklis Raivo Vare uzreiz pēc Magoņa aizturēšanas nāca klajā ar paziņojumu, ka šī situācija var ļaut Igaunijai audzēt pārvadājumus pa dzelzceļu, uz Pietiek jautājumu, kad varētu būt gaidāms galīgais lēmums un līguma slēgšana ar Loo, pagaidām nav atbildējis. Jūlijā nākot klajā ar paziņojumu par sarunu sākšanu, tika minēts, ka sarunas varētu ilgt līdz 1.septembrim.

Iecerētais Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs iepriekš ir ieņēmis augstu amatu Gunvor uzņēmumu grupā, kuras galvenā darbības joma ilgus gadus bija naftas un naftas produktu tirdzniecība. Viens no Gunvor dibinātājiem ir Putinam īpaši pietuvinātais Genādijs Timčenko, kurš pēc ASV sankciju noteikšanas 2014.gadā savus 44% kompānijas akciju formāli pārdeva kompanjonam Torbjornam Tornkvistam.

Līdz ar to uzskatāms, ka iespējamais jaunais Igaunijas dzelzceļa vadītājs kontaktu ziņā Krievijā var izrādīties pārāks par nu jau bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Magoni. Kā zināms, tieši Magoņa cieši sakari ar Krievijas dzelzceļa šefu Vladimiru Jakuņinu tika minēti kā nozīmīgs faktors nerūkošajai Krievijas kravu plūsmai caur Latviju, un Latvijas tranzīta eksperti uzskata, ka Igaunija ātri un precīzi reaģējusi uz iespējām, ko paver Latvijas dzelzceļa centrālās personas aizturēšana.

Latvijas loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš Pietiek atzina, ka versija, ka Magoņa aizturēšanas saknes varētu slēpties Igaunijā un tā varētu būt kaimiņvalsts izspēlēta kārts tranzīta kravu plūsmas pagriešanai caur Igauniju, izklausās ļoti ticami.

„Izmantoja mūsu atsevišķu dienestu varaskāri, piespēlēja pareizi informāciju. Pašam [iespējamās kukuļošanas lietā iesaistītajam uzņēmuma Skinest īpašniekam Oļegam] Osinovskim nekas nav izvirzīts. Manuprāt, tas ir labs indikators. Ja neviens nav devis [kukuli], tad jau arī neviens nevar būt ņēmis,” sacīja Krūmiņš.

Uz jautājumu, vai varētu būt, ka Magoņa aizturēšanu izprovocējuši igauņi, lai pārvilinātu Krievijas kravas, Loģistikas asociācijas vadītājs sacīja: „Protams, nezinu, vai viņi ir izprovocējuši, bet noreaģējuši viņi ir ļoti pareizi un ātri. Tas ir cienīgas valsts piemērs. Ja mēs skatāmies uz tiem uzvārdiem, kurus min mūsu pusē [kā iespējamos Latvijas dzelzceļa vadītājus], es to vērtēju kā neizdevušos joku. Kādam ir kādi kontakti Krievijas dzelzceļa struktūrās?! Es domāju, katram otrajam Latvijas skolniekam ir kāds kontakts ar kādu no Krievijas dzelzceļa desmitiem tūkstošu darbinieku.”

Kā norāda transporta eksperts Tālis Linkaits, ja viņš būtu igauņu vietā, tāpat meklētu cilvēku, kam ir labi sakari ar Krieviju. „Igaunijā ar dzelzceļu ir ļoti švaki. Viņiem pēc Bronzas Aļošas negadījuma viss apgrozījums nobruka, lai arī privātie kaut ko mēģināja iesākt, tur, visticamākais, politiski tika pateikts, ka caur Igauniju neved. Tur dzelzceļš ļoti nīkuļo, un ir skaidrs, ka viņi ar lielāko prieku izmanto Latvijas dzelzceļa vājumu vai nenoteiktību šajā brīdī, lai mēģinātu kādas kravas pagriezt uz Igauniju,” domā Linkaits.

Viņām šķietot aizdomīgi, ka liela daļa informācijas par Magoņa aizturēšanas iemesliem un apstākļiem nāk no Igaunijas. „Kā mēs redzam, visi teksti Latvijā ienāk no Igaunijas. Stāsts, kā Magonis bēdzis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ienāca no Igaunijas preses. Arī Osinovska stāsti, kā Magonis Jakuņinam naudu vedis, nāk no Igaunijas avīzēm. Skaidrs, ka viņi to ūdeni maisa un mēģina kaut ko izveidot,” sacīja eksperts.

Plašākas pārdomas par igauņu saistību ar Magoņa aizturēšanu ir Latvijas Loģistikas asociācijas dibinātājam un uzņēmējam Kalvim Vītoliņam, kurš tagad vada biznesu Igaunijā. Publicējam viņa pa tālruni paustās pārdomas pilnībā:

„Es domāju tā, ka laikā, kad sāk apdraudēt NATO drošības pamatpostulātus, paliek grūti kaut ko caur bankām uz ofšoriem skaitīt, un paliek grūta arī naudas mazgāšana kā tāda sadarbībā ar tādu valsti kā Krievija. Šo cilvēku pakļautībā ir viena no stratēģiskām lietām - dzelzceļš, līdz ar to viņi atrodas tajā sarakstā, par kuru interesējas ļoti daudz institūciju (gan NATO, gan Krievijas pusē), kas ar ko runā, par ko. Naudas nodošana šajās sarunās ir saldais ēdiens. Principā mazie kukuļi viņiem maz interesē, bet, kad parādās nopietnākas ietekmēšanas iespējas, tad šādu informāciju NATO var nodot vienlaicīgi vairāku valstu dienestiem - gan Latvijas, gan Igaunijas attiecīgajām struktūrām… Šī varēja būt tā reize…

Kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā, tad patiesībā daudzi no mūsējiem uzdeva Eiropas Savienības vīriem jautājumus, kas tad te tagad būs, kas notiks ar korupciju vai redzami netīru politiku. Principā secinājums bija, ka – jā,  jums te ir korupcija un viss pārējais, bet ar iestāšanos Eiropas Savienībā viss palēnām sakārtosies, paliks solīdāk. Mēs to redzam arī Itālijā, kur [bijušais Itālijas premjers Silvio] Berluskoni, piemēram, ir apsūdzēts. Kaut kāda kārtība Austrumeiropā nodibinās, bet tā lēnām un demokrātiski. NATO gadījumā ir daudz nopietnāk, turklāt šeit ir apdraudējums tuvā reģionā. Līdz ar to es pieņemu, ka NATO strādā cietāk, viņiem ir arī līdzekļi un instrumenti, kā iegūt informāciju.

Līdz ar to teikt, ka atnāks dzelzceļa vadībā džeks Igaunijā vai Latvijā un viņš tagad dos vairāk naudas (un mēs redzam, ka mazāk kā ar pusmiljonu te neviens „nemētājas”, igauņu presē raksta, ka tā pat esot „normāla prakse”), tad tas ir tas, kas struktūrām abās pusēs interesē. Savukārt daudziem Krievijas ierēdņiem interesē tikai tas - kādā veidā nopelnīs un kā saņems „nopelnīto”. Diez vai viņi strādā par dzelzceļa algu. Līdz ar to atrašanās šajā punktā Latvijā vai Igaunijā šobrīd nozīmēs arī atrašanos NATO un Krievijas struktūru uzmanības centrā. Teiksim tā: „vai ir kukulis iespējams ar NATO atļauju”? Droši vien ir izlūkiem tādi apstākļi, kad ir svarīgāk, lai ierēdnis to kukuli saņemtu pret kaut kādu „palīdzību”, bet praktiski tās ir ar Krieviju saistītas naudas plūsmas, kas tagad tiek papildus kontrolētas.

Līdz ar to  Magoņa stāsts „kas te kam drīkst iedot vai nedrīkst iedot” nav tāds, kā man savā laikā tāds S. kungs teica, ka „Magonis no manis ņem”, tad es sapratu to tā, ka viņam bija tiesības (esot pietuvinātam ar Magoni) viņam dot, vai viņš ņēma, nezinu, bet ir skaidrs, kas tāds nevarēja būt atļauts visiem, bet tikai pietuvinātajiem. Citi nevarēja tā strādāt.

Šeit es redzu, ka tā „sauktās saiknes” uz kādu laiku pārvietojas uz lielākiem džekiem ar agrāku laiku uzkrājumiem, kam jau gadiem ir atvērti ofšori ārpus Eiropas, un tad nauda par pakalpojumu pārvietojas, piemēram, no Singapūras uz Honkongu. Ja varbūt pirms kāda laika šādu naudu brīvi transportēja pa Eiropu uz Šveici, uz Singapūru, tagad tā var būt problēma, un vēl lielāka - kā to dabūt atpakaļ, jo tā nav deklarēta, lai to izdarītu – ir jāmaksā nodokļi, jārāda darbība. No ofšora uz ofšoru var bīdīties, bet tikko tas nonāk kaut kādā Amerikas vai Eiropas banku uzraudzības lokā, šāda nauda ir apdraudēta, pat ļoti. Riski ir pieauguši to zaudēt tāpēc domāju – tā zināmā mērā ir pagātne.

Nākamais stāsts ir, ka diez vai šāda pietuvināšanās ar vienīgo, ko sagaida ierēdnis – naudu - tādā tiešā un rupjā veidā (jo kas tad šeit būtu ietekme?), turpmāk izšķirs, kuram būs kravas un kuram ne. Krievija ir uzbūvējusi savas ostas, tajās kravas apgrozās tādā daudzumā, ka ostas vairs neaizsalst! Ostu jomā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai tagad ir otršķirīga nozīme. Nu kādu laiku tā bija „invoisu maiņa uz robežas”, piemēram, vai ātrākas piegādes vai drošāka vieta, kur glabāt krājumus, līmēt akcīzes markas, bet viss cits jau pieder pašai Krievijai. Tās nav Baltijas kravas.

Mūsu problēma bija ka laikā, kad Krievija vēl tikai būvēja naftas vadu, mēs varējām piedāvāt tik lētu cenu, kā piedāvā arābi par naftu, lai citur nebūtu izdevīgi iegūt naftu no kontinentālā šelfa, naftas vadā un dzelzceļā, lai toreiz Krievijai to ostu nevajadzētu pašai paplašināt. Latvija rēķināja un rādīja, redz, kur džeki, jums iznāk dārgāk nekā caur mums. Krievi tomēr uzbūvēja. Tādēļ viņi var visas kravas pagriezt uz Krieviju un caur Baltkrieviju, apejot visu Baltiju, ja nu tiešām tā vajadzēs. Tur gan ir kaut kādi sastrēgumi, kaut kur dziļuma nepietiek, kaut ko „nozog pa ceļam”, bet konceptuāli viņiem viss ir kārtībā, jo no Baltijas jūras neviens lielāks kuģis īpaši izbraukt nevar, lai pārkrautu lielos okeāna kuģus, tāpat ir jābrauc uz Roterdamu, jo pie Dānijas ir sekls!

Man liekas, ka daudz interesantāka būtu tāda piezemētāka, reģionāla teorija par tiem kukuļiem. Ja mēs atzīstamies, ka kukulis bija domāts augstākai personai un šeit neapšaubāmi Jakuņins ir augstāka persona, nekā Magonis, tad patiesībā kukuļdevējam ir iespēja, ka tiesa samazina sodu (Krimināllikuma 324.pants. Kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka atbrīvošana no kriminālatbildības). Tas tagad sāk derēt Magonim, nu, piemēram, ka viņš bija spiests, tā sakot - Latvijas labā, lai uzlabotu Latvijas situāciju, lai kravas nāktu ... nu, man bija jādod Jakuņinam kukulis. Magonis tagad varētu sākt to deklarēt. Arī Osinovska teorija, ka tas bija biznesa darījums, var palīdzēt, katrā gadījumā jau tagad ir skaidrs, ka bez Magoņa lokomotīvju iepirkumā ir bijuši iesaistīti vēl daudzi cilvēki, un iespējams, ka tik liela nauda varēja Magonim būt uz rokām, izejot no viņa amatpersonas deklarācijas... to mums rādīs laiks.

Savukārt Jakuņins varētu nākt par vēstnieku uz Latviju. Un tad viņš varētu šeit atrasties, būdams gan Magoņa apvainots, bet ar pilnu diplomātisko imunitāti, starptautisku un arī Krievijas aizsardzību, un pamēģiniet Jakuņinu neielaist, „točno” - kravu nebūs"!"

Foto no Äripäev

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...