Iesaki rakstu: 
Vispirms nedaudz par to, kā radās šī ideja tieši par šādu novēlējumu. Reizēm gadās rīti, kad no gultas izveļos pārāk vēlu, lai mājās, pie iedegtas svecītes paspētu Vissvētākajam Garam jeb Absolūtajai Harmonijai, ko citi mēdz dēvēt par Dievu, ar kopā saliktām plaukstām pateikt to, kas laika gaitā izstrādājies kā ikdienas vēstāmais jeb lūdzamais teksts. Līdz ar to šādās reizēs nekas cits neatliek kā to vēstīt domās, ejot uz darbu.
Sen jau esmu atskārtis, ka lūgt Dievam visu, ko ļoti gribētos, ne vienmēr ir tā prātīgākā pieeja, jo atgādina diņģēšanu bez vēlmes pašiem kaut ko mainīt sevī konkrēto lietu sakārtošanas labā. Caur pasakām un novērojumiem (un ne tikai maniem vien!) var secināt, ka pozitīvas nozīmes novēlējumam ir daudz lielāks piepildīšanās spēks, nekā lūgšanai. Pretējā gadījumā neviens no mums, par kristiešiem nemaz nerunājot vispār, pēdējo divu tūkstošu gadu laikā nebūtu ticis ievests kārdināšanā un palicis bez dienišķās maizes. Bet tas tā – faktam un pārdomām.
Tādēļ dažas svarīgākās lietas pēdējā laikā mēdzu vēlēt pilnīgi visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, nacionālās un reliģiskās piederības, sastrādātajām labajām lietām vai cūcībām, jo labi apzinos, ka pats arī neesmu nekāda tur Dieva dāvana.
Īpaši šis vēlējums ir nepieciešams tagad, kad atkal jau sākas naida pilni aicinājumi uz cilvēku slepkavošanu viņu neatbilstības citu uzskatiem dēļ. Lai kādi arī nebūtu motīvi, šādi aicinājumi ir haosu un neprātu raisoši. Es saprastu, ja tie būtu aicinājumi, lai ar taisnīgas tiesas palīdzību sodītu pretējās pozīcijas piekritējus... Bet uz slepkavošanu!? Piedodiet! Tas viss jau ir pieredzēts! Turklāt ne reizi vien! Un neko labu tas nekad nevienai tautai un valstij ilgtermiņā nav devis.
Ir jāsaprot, ka vienīgais saprātīgais ceļš, kas var atrisināt visas mūsu sasāpējušās problēmas, ir tās risināt, cik vien iespējams, ar īsta cilvēka cienīgām metodēm. Tas ir, ar augstas kvalitātes miera un cieņas pilnu diplomātiju, sirsnību un krietna un tikumiska cilvēka domāšanu un darbības paraugu praksē. Taisnīgas dusmas nevajag aizstāt ar naidu un agresiju, jo tāda pieeja lietām neko prātīgu nevienam neatnesīs.
Vēlējums:
Cilvēki, vēlu jums visiem labu veselību!
Cilvēki, vēlu jums visiem labklājību un pārticību!
Cilvēki, vēlu jums visiem garīgo pilnveidošanos, garīgo izaugsmi, garīgo attīstību!
Cilvēki, vēlu jums visiem patiesu, abpusēju, pastāvīgu mīlestību ar savu īsto otro pusīti – pretējo dzimumu!
Cilvēki, vēlu jums visiem pastāvīgu, īstu laimi un harmoniju, un drošību, lai kur jūs arī būtu – šajā un jebkurā citā pasaulē!
Cilvēki, vēlu jums visiem veiksmi un izdošanos visās tajās lietās, kas ir saskaņā ar morāli un ētiku!
Lai top!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
