Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas faktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.

Grūti izmērīt

Ilgtspēja uzņēmumu un cilvēku ikdienā kļūs par dzīvesveidu, daudziem jau ir kļuvusi, proti, visi mūsu lēmumi, izvēle un soļi tā vai citādi tiks skatīti caur ilgtspējas prizmu. Tik apjomīgas pārmaiņas nenotiek ātri un vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka ilgtspējīguma līmeni ir grūti izmērīt, novērtēt.

Biznesa vidē visai abstraktais ilgtspējas jēdziens tuvākajos gados kļūs pavisam konkrēts un izmērāms – uzņēmumi visus datus, kas ir saistīti ar ilgtspēju, t.i. vides, sociālie un pārvaldības aspekti, apkopos īpašos ziņojumos. Daudziem lielajiem uzņēmumiem šādu ziņojumu gatavošana ir jau ierasta prakse, pārējiem tas nozīmē jaunas prakses apgūšanu tuvāko gadu laikā.

Tas, ka ilgtspējas ziņošanas prasība uz kādu pagaidām vēl neattiecas, nenozīmē, ka var neko nedarīt.

Pirmkārt, ilgtspēja jau ir kļuvusi par svarīgu aspektu konkurences priekšrocību līmenī, jo īpaši eksportējošiem uzņēmumiem, un tās loma tikai pieaugs, tostarp finansējuma saņemšanā biznesa attīstīšanai.

Jāuzsver, ka būt ilgtspējīgam nozīmē konkrētu rīcību un pārmaiņas, nevis tikai sagatavot ziņojumu par ilgtspēju. Otrkārt, lai sagatavotu kvalitatīvu pārskatu par ilgtspējas jomā paveikto, datus par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem ir jāsāk izprast un krāt jau tagad.

Kam un kad jāgatavo ziņojums

Neieslīgstot Eiropas direktīvu detalizētā izklāstā, svarīgākā ziņa ir: ilgtspējas ziņojums būs svarīga daļa no uzņēmuma gada pārskata. Jau tuvāko gadu laikā stāsies spēkā prasības sagatavot ilgtspējas ziņojumus pēc noteikta standarta, kur ļoti būtiska loma to izprašanā un īstenošanā būs laikus paveiktam darbam uzņēmuma līmenī. Virkne konkrētu prasību, kas skar ziņojuma sagatavošanu, vēl tiks precizēta nacionālajā likumdošanā, piemēram, par elektronisko formātu, neatkarīgā revidenta lomu u.c.

Jāņem vērā, ka aptuveni 11 tūkstoši ES uzņēmumu jau tagad gatavo t.s. nefinanšu ziņojumus saskaņā NFRD jeb Non Financial Reporting Directive. Tie ir uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 500 cilvēku un atbilst vienam no diviem kritērijiem – bilances kopsumma pārsniedz 20 miljonus eiro vai apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro, kā arī biržā kotētas sabiedrības. Šie uzņēmumi turpinās gatavot nefinanšu ziņojumus, taču sāks ievērot jaunās prasības ar krietni detalizētāku standartu ziņošanai par ilgtspējas jomu.

Jaunās prasības ar uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive) stāsies spēkā ar 2024.gadu, un 2025.gadā būs jāpublicē ziņojums, iekļaujot informāciju par 2024.gadu. Vispirms tās skars uzņēmumus, kuri jau tagad ziņo saskaņā ar NFRD. Sākot ar 2026.gadu, kad ziņojumā jāiekļauj informācija par 2025.gadu, jaunās prasības būs jāievēro visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri nefinanšu pārskatus pagaidām vēl negatavo.

Uzmanība jāpievērš izmaiņām direktīvas piemērošanas principos: ir jāziņo tad, ja izpildās vismaz divi no trim kritērijiem – darbinieku skaita slieksnis ir 250, nemainīgi paliek apgrozījuma un aktīvu apjomi – atbilstīgi 40 miljoni un 20 miljoni eiro. Pienākums ziņot saglabājas arī biržā kotētiem uzņēmumiem.

Tiek lēsts, ka ilgtspējas ziņojumu prasība skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu ES valstīs.

Visticamāk, to skaits pieaugs, jo plānots paplašināt ziņošanas prasības arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam konkrēti kritēriji tiek precizēti.

Jārisina datu pieejamība

Nozīmīga lieta, gatavojoties ilgtspējas ziņošanai, ir konkrētu, izmērāmu mērķu izvirzīšana. Nebūs gana ar “apaļām frāzēm” un skaisti definētu apņemšanos. Uzņēmuma rīcībā jābūt konkrētiem datiem, kas pierāda ilgtspējas jomā paveikto. Vides un klimata kontekstā tie būs kvantitatīvi dati, piemēram, izmešu samazinājums, energoefektivitāte, atkritumu apjoms. Savukārt pārvaldības un sociālā atbildīguma aspekti prasīs arī kvalitatīvu aprakstošu informāciju. To var nostiprināt ar uzņēmuma formulētu politiku, vadlīnijām, starptautiskajiem principiem, kam uzņēmums var pievienoties.

Ilgtspējas dati ir atkarīgi no nozares un uzņēmējdarbības veida, proti, vieni akcenti būs ražošanas vai transporta kompānijā, pavisam citi – pakalpojumu sniedzējam vai tirdzniecības uzņēmumam. Ilgtspējas ziņojumā ir jāietver arī informācija par sadarbības partneriem un piegādātājiem, tāpēc uzņēmumam laikus jāizveido sistemātiska datu un informācijas iegūšanas sistēma.

Datu pieejamība pašlaik vērtēta kā lielākā problēma ilgtspējas ziņošanas kontekstā visā pasaulē.

Ideālais risinājums būtu valsts rīcībā esošo datu izmantošana, kas parādītu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu reālo ieguldījumu ilgtspējas jomā. Patlaban dažādi dati par uzņēmumiem krājas atšķirīgu iestāžu krātuvēs, un informācija ir visai sadrumstalota, tāpēc agri vai vēlu politikas veidotājiem būs jāatrod veids, kā datus centralizēt un ar tiem dalīties.

Tas būtu noderīgi ne tikai ilgtspējas kontekstā, bet uzņēmējdarbības attīstībai kopumā, jo sniegtu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu darbību un problēmām. Tāpēc uzņēmumiem pašiem ir jārūpējas par savas ilgtspējas stratēģijas izpildei un ziņošanai vajadzīgo datu apkopošanu.

Konkurētspējas faktors

Īpaši nozīmīga loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir bijusi un būs finanšu sektoram. Kapitāla plūsma aizvien vairāk tiks virzītas nozarēs un uzņēmumos, kas transformējas ar mērķi nodarīt iespējami mazāku kaitējumu videi, kļūt sociāli atbildīgākiem, iekļaujošākiem un caurskatāmiem pārvaldības kontekstā.

Tāpēc kapitāls kļūst par iedrošinošu faktoru, lai uzņēmumi apzinātos, ka ilgtspēja nav birokrātu izdomājums, bet vitāla nepieciešamība.

Vienlaikus tā jau ir kļuvusi par konkurences priekšrocību darbinieku piesaistē, jo cilvēki grib strādāt ilgtspējīgos uzņēmumos, finansējuma piesaistē un galu galā arī ikdienas efektivitātē, piemēram, tērējot mazāk enerģijas. Finansējums biznesa transformācijai ir pieejams gan bankās, gan valsts atbalsta programmās.

Vēlreiz uzsvēršu – būt ilgtspējīgam nozīmē domāšanas maiņu un atbilstošu rīcību no attieksmes pret vidi līdz attieksmei pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Uzņēmuma izmērs te nav noteicošais – pārmaiņu procesā esam mēs visi, kaut vai tāpēc, ka sadarbības partneri – bankas, piegādātāji u.c. – savā “ilgtspējas radarā” iekļaus ikvienu. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgums jau šobrīd ir ne tik daudz ES prasība, kā biznesa attīstības un izdzīvošanas priekšnosacījums.

* SEB bankas Latvijā ilgtspējas attīstības vadītājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...