Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas. Mūs kā patērētājus interesē, lai tas nodrošinātu iespēju izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu un lai tirgus būtu pietiekami drošs – vienmēr būtu iespējams iegādāties gāzi sev vajadzīgajā apjomā.

Attiecībā uz tirgus drošumu Ekonomikas ministrija (EM) ir izvēlējusies visnotaļ savdabīgu regulējumu – pēc tirgus atvēršanas katram lietotājam pašam būs jārūpējas par tam vajadzīgo gāzes rezervju glabāšanu, ja vien tas nav “aizsargātais lietotājs” (diez vai Latvijas patērētāji (izņemot „Latvenergo”), piemēram – siltumuzņēmumi, vispār ir lietas kursā par to?...), jo EM ir izvēlējusies visliberālāko tirgus regulējumu attiecībā uz gāzes tirgotājiem - tas neparedz tiem nekādas prasības Latvijas tirgū, vien “ticamu prezentāciju”.

Teorētiski šādam prasību līmenim vajadzētu nodrošināt maksimālo iespējamo konkurenci, tādejādi vislielāko iespējamo labumu Latvijas patērētājam. Taču praktiski tas var īstenoties tikai tādā tirgū, kurā ir iespējama pietiekoši liela gāzes piegādātāju konkurence un patērētāji ir zinoši un spējīgi prasmīgi izmantot šo tirgus radīto iespēju.

Citādāk, kā tas ir Latvijas situācijā, tāds modelis dod plašas manipulācijas iespējas tirgotājam un rada lielus drošuma riskus Latvijas lietotājam, jo jebkurš var apsolīt jebko ( vienīgā prasība tirgotājam - lai tas tiek ticami prezentēts!) – tas ļauj ērti riskanti spekulēt, bet visus riskus pārlikt uz citu tirgus dalībnieku pleciem. Rezultātā ir radīta situācija, kad, atverot gāzes tirgu, neviens tirgotājs nebūs motivēts rūpēties par savu piegāžu drošumu, veidot rezerves (jo tās būs papildu izmaksas un samazinās piedāvājuma konkurētspēju). Tas savukārt ir radījis pamatotu satraukumu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) nākotni.

Negribētos ticēt, ka enerģētikas politikas veidotāji ir bijuši tik aprobežoti naivi - cerot uz esošajiem gāzes piegādātājiem (kuriem IPGK vairs nepiederēs), ka tie centīsies uzturēt IPGK “pie dzīvības”, glabājot tur savu gāzi, lai tādejādi zaudētu konkurences cīņā ar citiem tirgotājiem, kuri to nedara.

Šāds tirgus regulējums neizbēgami novedīs pie nozīmīga IPGK uzglabājamā gāzes apjoma samazinājuma, kas rezultātā būs jākompensē ar atbilstošu IPGK tarifu pieaugumu (to paredz likums). Tas padarīs IPGK izmantošanu aizvien mazāk pievilcīgu, kas vēl vairāk samazinās uzglabāšanas apjomus tajā, padarot IPGK pakalpojumu vēl dārgāku un tirgum nepievilcīgāku - EM izveidotā tirgus modeļa apstākļos IPGK kļūst par dārgu un tirgū nepieprasītu infrastruktūras elementu.

Tas veido absurdu situāciju, jo bez IPGK apkures sezonā nav iespējams nodrošināt Latvijas tirgum nepieciešamo gāzes piegāžu drošumu. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijai būs jāuztur IPGK neatkarīgi no tā, cik daudz tā tiek izmantota un pieprasīta tirgū - ja to nevarēs uzturēt ar tarifu ieņēmumiem no IPGK sniegtajiem pakalpojumiem, tad to nāksies subsidēt: vai nu no nodokļu maksātāju vai gāzes lietotāju maciņiem. Un šoreiz jau nu noteikti nevis monopolista rīcības, bet gan pašu pieņemto greizo lēmumu dēļ.

Iespējams, ka šāda situācija tiek radīta apzināti, lai piesegtu kārtējo “Citadeles” cienīgo afēru - lai nevienam nerastos aizdomas pilni jautājumi, kāpēc valdībai atkal kaut kas ir jāsteidz pirkt „pa dārgo” – pārmaksājot desmitus miljonus eiro par “Conexus Baltic Grid” (CBG) akcijām, tādejādi paglābjot esošos akcionārus no grūstoša biznesa, kā savulaik „Parex” (kura “glābšanai” būtu pieticis ar 200 miljoniem, lai segtu visas bankas saistības pret Latvijas rezidentiem), un radītu sev vēl vienu ērti slaucamu govi, kā tas ir izdarīts ar Latvenergo.

Nez, kā tas atbilst EM deklarētajām rūpēm par zemākām enerģijas izmaksām mūsu ražotājiem, ja šo situāciju var arī atrisināt neiztērējot ne centa, bet gan prasmīgi un apņēmīgi rīkojoties – vispirms jau EM: veidojot reālajai situācijai atbilstošu tirgus modeli, nosakot prasības minimāli nepieciešamajam gāzes piegādes drošuma līmenim (vismaz kamēr veidojas reģionālais gāzes tirgus), tādejādi motivējot tirgotājus izmantot IPGK pakalpojumus, savukārt Regulatoram deleģējot iespēju diriģēt šo procesu – veidot tirgus spēles nosacījumus tādus, lai IPGK pakalpojumi tiktu veidoti atbilstoši tirgus(nevis monopolista) vajadzībām, nevis kā tas ir tagad – Regulatoram stāvot malā un vaimanājot par monopolista rīcību, un aicinot valstij to nopirkt, lai paglābtos no atbildīgu lēmumu pieņemšanas. No tā gāze mums lētāka nekļūs. Diemžēl sanākt var tieši otrādi.

Redzot, cik “pārdomātus” lēmumus enerģētikā esam spējīgi pieņemt (atšķirībā no Lietuvas, Latvijai joprojām nav savas Enerģētikas stratēģijas) un kā pēc tam protam ar tiem spekulēt, piesaucot augstas matērijas, bet patiesībā īstenojot šauras savtīgas intereses (tāpat kā savulaik ar OIK elektrībai), valsts iesaistīšanās šajā biznesā būs kārtējais “veiksmes stāsts” kādam, par kuru sabiedrībai nāksies dārgi samaksāt. Turklāt dubultā: vispirms izpērkot esošos akcionārus par neadekvāti augstu cenu (ne velti akcionāri tā vēlas pārdot savas akcijas valstij) un pēc tam pārmaksājot par šīs infrastruktūras neefektīvu izmantošanu, jo īpašnieks pats sev noteiks samaksu/nosacījumus, ar kuriem to izmantot (tāpēc jaunie CBG akcionāri - „Marguerite” fonds tik ļoti vēlas, lai valsts būtu to partneris, jo citādāk šīs fonda veiktās investīcijas būs tikpat graujoši “veiksmīgas” kā visas pārējās, kuras tas ir veicis citos enerģētikas projektos).

Taču pat ar šādu dāsnu attieksmi valsts visdrīzāk nebūs spējīga nodrošināt šīs infrastruktūras sekmīgu ilgtspējīgu attīstību - jo diemžēl nevienam no akcionāriem nebūs sajēgas par to, kā tā būtu īstenojama. To uzskatāmi parāda esošie lēmumi un retorika, kas ir vienkārši absurda un graujoša tālākai attīstībai. Tāpēc visjēdzīgākais un sabiedrības interesēm atbilstošākais būtu nomaināmo akcionāru vietā („Gazprom”, „Itera”, „Ruhrgas”) piesaistīt stratēģisko investoru, kuram ir sajēga par šo biznesu un kompetence šādas infrastruktūras pārvaldīšanā un kura stratēģiskās intereses sakrīt ar Latvijas stratēģiskajām interesēm - līdz ar sagaidāmajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas paredz valstij tiesības noteikt sev vēlamo CBG akcionāru, tas kļūst vienkārši un droši īstenojams, un līdz ar to valstij vairs nav nekādu iemeslu, kāpēc tai pašai vajadzētu tērēt miljoniem nodokļu maksātāju naudas un bāzties biznesā, no kura, kā izskatās, tai nav nekādas sajēgas.

* Bijušais Regulatora padomes loceklis

Attēlā - AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...