Indriķis Latvietis pateicas valsts prezidenta kancelejai par apšaubāmo pagodinājumu, bet...*
Indriķis Latvietis02.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Indriķim Latvietim pēdējos divos mēnešos ir bijis kāds lielāks pārsteigums par to, ka visu šo laiku lasītāju pieprasītākā grāmata ir bijusi jaunā „Nauda” („Bailes –
Kā redzams no šīs bildītes, „a.god. Indriķis Latvieša kungs” varētu būt izgājis anonīmo „ekspertu” veikto „feiskontroli” un atzīts par pietiekami respektablu un „elitei” piederošu, lai – protams, bez dzīvesbiedres, kurai labāk palikt pie plīts un bērniem, – tiktu uzaicināts „uz sarīkojumu par godu viņa ekselences Latvijas valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijai”.
Ierašanās, kā norādīts papīrītī, „a.god. Indriķim Latvieša kungam” nodrošinās ne tikai „organizētu iespēju sasveicināties ar valsts prezidentu un Andru Levitas kundzi”, bet pat „iespēju atstāt ierakstu prezidentu viesu grāmatā”.
Vienīgais, kā svinīgi lišķīgajā papīrītī pietrūkst, ir aicinājuma pēc „sasveicināšanās iespējas” izmantošanas vismaz trīs dienas nemazgāt roku, lai tā ilgāk saglabātu ķermeniskās atmiņas par valstiski svarīgo pieskārienu.
Jā, acīmredzami Einars Repše nebūt nebija vienīgais Latvijas marsietis, - tūlīt, tūlīt valsts prezidenta amatā sēdīsies nākamais. Arogants, augstprātīgs, par sevi vēl augstākās domās nekā Vaira Vīķe-Freiberga, turklāt vēl sācis vākt sev tikpat „kompetentu” komandu, kura laikam jau nav pat aizdomājusies – vai tiešām „Indriķis Latvietis” varētu būt tas, kas „Baiļu” triloģijas autoram rakstīts pasē un citos personas dokumentos.
Ko lai saka – tieši tāpat kā Latvijas valsts varai neatkarības desmitgadēs ir veiksmīgi izdevies diskreditēt un par apsmiekla un „tirgus” objektu padarīt augstāko valsts apbalvojumu piešķiršanu, tā izturas arī pret valsts augstākās amatpersonas amatā stāšanos.
Protams, ka Indriķis Latvietis šo apšaubāmo pagodinājumu neizmantos un pasākumu neapmeklēs. Un ne jau tāpēc, ka var rasties maza problēmiņa ar pasi, kurā būtu rakstīts „Indriķis Latvietis”, vai tāpēc, ka, ja skatīties pēc būtības, jaunā prezidenta pirmā rīcība, uz savu pasākumu aicinot par „derīgiem” atzītus cilvēkus bez dzīvesbiedriem, ir ļoti simboliska.
Faktiski jaunais prezidents ir oficiāli paziņojis – nospļauties man par kaut kādām tur ģimenes vērtībām; man svarīgāk, lai es varētu eksponēties iespējami plašākam cilvēku skaitam.
Varētu padomāt – ja reiz tas tik svarīgi, būtu tak cilvēks kaut vai „Daugavas” stadionā inaugurējies. Bet nu nē, tik daudz „pareizo” elites pārstāvju neizdotos savākt, bet aicināt prasto tautu – tas neiet krastā…
Patiesībā, kā jau jūs to esat nojautuši no Indriķa Latvieša trim romāniem, viena no lietām, kas to autoram riebjas visvairāk, ir liekulības tirgus, kura dalībnieki savu valsti nodod, atdod un par lētu naudu pārdod ikvienam maksātspējīgam indivīdam, ar katru gadu Latviju padarot par aizvien neizdevušākos un neizdevušākos valsti.
Šī tirgus dalībnieki Latviju ir sekmīgi padarījuši par valsti, pēc kuras īstas vajadzības nav nevienam, izņemot pārsimt tūkstošus naivuļu un vēl arī cinisku slaucēju bariņu. Droši var teikt, ka jaunā prezidenta inaugurācijas pasākumā tieši šo slaucēju koncentrācija uz kvadrātmetru būs nepārspējami augsta, un ir tikai likumsakarīgi, ka sevi par „visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu” pasludinājušais personāžs darīs visu iespējamo, lai noslēptu šo slaucēju sarakstu.
Tas, ko šai sakarā var teikt Indriķis Latvietis, - „Baiļu” triloģija, tostarp arī jaunais romāns „Nauda”, ir tikai ziediņi.
Nākamgad klajā nāks jaunais romāns „РИGA
Indriķim Latvietim ir patiesi žēl, ka jums nāksies šo romānu lasīt. Varbūt labāk paskatieties bildītes no valstiskā liekulības tirgus pasākuma un ceriet, ka viss būs labi. Kaut skaidri nojaušat, ka tā nebūs...
* …bet uzspraudiet to uz nagliņas.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
