Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā pazīstamā žurnāliste Inga Spriņģe, kuras vadītais Re:Baltica ir nupat kārtīgi pastrādājis, pārliecinoši atspēkojot feisbuka kaktu konspiroloģijas par Dziesmu svētku dalībnieku apsmidzināšanu ar dezinfekcijas līdzekli[1] (bet joprojām tā arī nav ķēries atspēkot plašā sabiedrībā regulāri dzirdamo par atsevišķu žurnālistu piederību pasaulē vecākajai profesijai), nupat Delfos ir publicējusi interviju ar igauņu melnā PR praktiķi Tarmo Juristo[2]. Tajā Inga Spriņģe bez iebildēm savam intervijas viesim ļauj nosaukt Igaunijas konservatīvo partiju EKRE un tās līdzinieces citur Eiropā (to vidū pašas piesaukto NA) par nacistiskām partijām. Savukārt tos, kas atbalstītu referenduma sarīkošanu par viendzimuma partnerattiecību regulējumu, — par nacistiem.

Intervijā apspriesto norišu centrā ir Igaunijā nenotikušais referendums par viendzimuma partnerattiecībām, kuru, kā domā Inga Spriņģe, minētā PR darboņa pūliņu rezultātā izdevās novērst. Pirms ķeramies pie intervijas apspriešanas, gribētos vēlreiz atkārtot domu, kas attiecīgās tematikas referendumu pretiniekiem, Spriņģei un viņas intervētajam, šķiet, nenāk prātā vai ko manipulatīvos nolūkos (kas, spriežot pēc intervijas, viņiem nav sveši) viņi negrib aktualizēt. Proti, pretargumentu tiem, kas uzskata, ka viendzimuma partnerattiecību jautājumus nedrīkst izlemt ar tautas nobalsošanas palīdzību, jo tad visdrīzāk ar paredzamo balsu vairākumu tiks ierobežotas mazākuma tiesības.

Ir tiesa, ka tiesiskā demokrātijā uz balsojumu nedrīkst izlikt priekšlikumus, ar ko vairākums apspiestu mazākumu. Bet nav tiesa, ka viendzimuma partnerattiecību, piemēram, vīriešu kārtas dalībnieka nepielīdzināšana tam statusam, kuru laulībā bauda sieviete, ir šī vīrieša apspiešana. Šī vīrieša pretenzijas uz tiesisku pielīdzināšanu bērna mātei vai potenciāla bērna mātei ir tikpat pamatotas, cik, piemēram, pieauguša vīrieša pretenzijas tikt pielīdzinātam sievietei vai mazam bērnam. Vai simt kilogramus smaga atlēta pretenzijas tikt boksā pielīdzinātam sešdesmit kilogramus vieglam pretiniekam.

Cilvēks netiek apspiests, ja valsts vai līdzcilvēki nenodrošina viņam piederību kategorijai, uz ko daba vai viņa paša izvēle viņam nav devusi iespēju. Piemēram, kad melnādainos vai pret kovidu nevakcinētus cilvēkus klasificē nošķirti no baltajiem vai kovidsertificētajiem, apspiešana notiek tikai tad, ja vieniem vai otriem tiek liegta piederība kategorijai, kuri viņi jau pieder. Piemēram, kategorijai “cilvēks”, “pilsonis”, “vīrietis”, “sieviete” u.tml. Taču tad, ja nevakcinēts cilvēks grib būt tiesiski uzlūkots kā vakcinēts, tad viņa dēvēšana par nevakcinētu pretēji viņa absurdajai vēlmei, nav viņa apspiešana.

Melnādaino neviens neapspiež, ja aizliedz anketā rakstīt, ka viņš ir baltādainais. Apspiešana izpaužas tikai tad, ja tiek patvaļīgi un nesamērīgi ieviesta pazīme, pēc kuras cilvēks tiek izslēgts no kategorijas, kurai viņš jau pieder. Piemēram, ja cilvēkus sadala pēc rasu piederības un, balstoties uz to, liedz viņiem kādas tiesības, kurām nav nekāda sakara ar ādas pigmentu, tad tas ir rasisms. Vai pagaidām vēl ar īpašu terminu neapzīmēta diskriminācija, ja nošķir un ierobežo cilvēkus pēc maz ko ietekmējoša vakcinācijas statusa.

Liedzot viendzimuma partneriem stāties laulības institūtā, Satversmē to nodefinējot kā savienību starp vīrieti un sievieti, mēs neesam lieguši nevienam vīrietim vai sievietei atrast pretējam dzimumam piederīgu partneri un izveidot šādu savienību. Šis kategoriskais kritērijs ir nevis kādu aizgājušo laiku puritāņu nosprausts guļamistabas regulējums, bet gan kritērijs, pēc kura valsts nodala to interesējošas divu cilvēku attiecības no citām, valsti neinteresējošām (likumu tapšanas laikā) attiecību formām. Tas nenozīmē, ka valsts nevar ar laiku sākt “interesēties” par atšķirīgām attiecību formām. Viendzimuma partnerattiecības un cita veida attiecības starp cilvēkiem, kas juridiskajās saistībās ar valsti grib tikt uzlūkoti kā viens, piemēram, partnera nāves vai slimības gadījumā, var atrunāt likumos. Un daudziem Latvijā, šo rindu autoram to skaitā, šķiet, ka tas patiešām ir jādara. Taču šīs attiecības nav jāvienādo ar bērnu radīšanai primāri paredzēto laulības institūtu, kā tas nupat ir izdarīts Igaunijā.

Konservatīvajā burbulī augstāk aprakstītais arguments nav nekāds jaunums. Bet tas nav arguments, kuram ikdienā ļauj izskanēt valsts finansētajos sabiedriskajos medijos un valsts līdzfinansētajā portālā Delfi. Varbūt tamdēļ, ka konservatīvā burbuļa pārstāvjus noteiktās aprindās nu jau nekautrīgi dēvē par nacistiem, kas nozīmē, ka viņiem jāliedz redzamība, lai vai kādus patiesības graudus viņi nepaustu.

Ingas Spriņģes intervija ar Tarmo Juristo seko garākai publikācijai igauņu Delfos pirms nedēļas[3], kurā bija jūsmīgi dramatizēta elektorāta manipulēšana 30 mēnešu garumā, tai skaitā ar negatīvo kampaņu, iespējams, apejot partiju finansēšanas ierobežojumus (par ko Juristo saka: “Man ir vienalga.”). Apbrīnotās PR kampaņas pamata ideja bija koordinēt liberālo partiju priekšvēlēšanu retoriku, lai neafišētu jautājumus, par kuriem liberāļi ir paredzējuši ievēlēšanas gadījumā lemt (imigrācija, viendzimuma partnerattiecības), bet kuru aktualizēšana liktu tiem zaudēt balsis attiecībā pret EKRE un citiem konservatīviem spēkiem. Tomēr šajā garajā igauņu rakstā nevienā vietā neparādās apsūdzības nacismā.

Tikmēr Spriņģes intervijā galvenais varonis Tarmo Juristo (kuram igauņu publikācijā ir pārmesta nelietīga partijas EKRE sasaistīšana ar Kremli) nekautrējas: “Doma bija neļaut nacistiem tā vienkārši paņemt šo jautājumu un iziet sveikā” un “Mums ir svarīgi censties, cik vien iespējams, mazināt citu nacistisko partiju iespējas gūt panākumus vēlēšanās visā Eiropā.” Portālā Delfi šī saruna publicēta ar virsrakstu “Igaunijā dara citādi. „Mērķis ir nepieļaut nacistu nonākšanu pie varas Eiropā””. Tātad redakcijai par šo apzīmējumu nekādas raizes nerodas. Portāla Delfi redaktors Filips Lastovskis tviterī izsaka tikai šādu precizējumu: “Tiesa, kategoriski nepiekrītu [Nacionālās apvienības] asociēšanai ar galēji labējām partijām”[4]. Nav saprotams, ar kādu nodomu Lastovska kungs taisnojas, ja progresīvās aprindās jebkura pozīcija pa labi no “Jaunās Vienotības” jau sen tiek dēvēta par “galēji labēju”. Laikam jau tikai tāpēc, lai pateiktu, ka viņam nav nekas piebilstams sakarā ar to, ka viņa portālā konservatīvās partijas tiek nosaukts par nacistiskām.

Varbūt valsts finansējumu saņemošā portāla Delfi redakcija nav informēta, taču Latvijā ar likumu ir aizliegts sludināt nacisma ideoloģiju un nepaskaidroti apgalvojumi, ka kādas partijas pārstāv šādu ideoloģiju, ir visai nopietnas apsūdzības, kuras atbildīgam žurnālistam vajadzētu vismaz prasīt precizēt. Ja vien, protams, žurnālistam šādas apsūdzības nešķiet pamatotas un pašsaprotamas. Nevienā vietā sarunā gan nevar nolasīt konkrētas apsūdzības par rīcību vai politisko programmu, kurā tieši izpaustos EKRE vai tai radniecīgo partiju nacistiskā daba. Ja vien par tādu automātiski netiek uzskatīta konservatīvā attieksme viendzimuma partnerattiecību regulējuma jautājumā.

Viena no zīmīgākajām vietām intervijā ir šādi formulēts Ingas Spriņģes jautājums:

“Tad liberāļiem vispār nevajag runāt par viendzimuma pāru laulībām vai imigrāciju, lai neaktivizētu konservatīvo vēstījumus?”

Gribētos vaicāt Spriņģes kundzei precizēt jautājumu, kamdēļ liberāļiem “nevajag runāt”, proti, kāds ir kopīgais labums “neaktivizēt konservatīvo vēstījumus”? Kāds ir labums no tā, ka vērtības, kuras tiks pakļautas pārbaudījumiem nākamajā parlamenta sasaukumā, netiek pirms vēlēšanām atklāti piedāvātas publiskai apspriešanai un tātad godīgai konkurencei, kuras trūkumu Igaunijas labējiem pārmet pats intervijas varonis?

Tarmo Juristo gaužas: “[G]alēji labējiem pat nav jābūt valdībā, lai ietekmētu politiku. Viņiem ir liela ietekme politiskās dienaskārtības noteikšanā, kas ietekmē citas partijas. Mūsuprāt, tā bija problēma, un bijām apņēmušies kaut ko darīt, lai to novērstu.” Spriņģe tam seko ar jautājumu:

“Latvijā to pašu dara Nacionālā apvienība. Kādēļ viņi var atļauties to darīt un pārējās partijas pieļauj?”

Nacionālā apvienība ir pārstāvēta parlamentā jau neskaitāmus sasaukumus. Atšķirībā no Spriņģes intervētā aktīvista dibinātās biedrības SALK, igauņu partijai EKRE un Latvijas NA ir tautas dots mandāts noteikt politisko dienaskārtību. Tiesības ietekmēt politisko dienaskārtību ir jebkurai reģistrētai partijai, kas SALK noteikti nav.

Žurnālistei nerodas arī nekādi iebildumi, kad intervētais atklāj savas starptautiskās ambīcijas: “Otra lieta ir mēģināt atkārtot citās valstīs modeli, kas mums bija Igaunijā. Esmu jau bijis Lietuvā. Tikos tur ar visām koalīcijas partijām, un esam izveidojuši kontaktus.” Ar kādām tiesībām igauņu politiskie darboņi aktivizējas Lietuvā? Bet laikam jau jautāt to būs “galēji labēja” pozīcija.

Portāls Delfi un Inga Spriņģe par savu naudu var iestāties par vienalga kādiem zemiskiem līdzekļiem savu mērķu sasniegšanai, bet diez vai Latvijas valstij caur mediju atbalsta fondiem vajadzētu dotēt privātuzņēmumus, kas demokrātijas sardzes vietā bez kautrēšanās un paskaidrojumiem afišē demokrātijas maitāšanu. Ja tomēr tas saskan ar varas pasūtījumu, varbūt Delfiem ir vērts paņēmienu dažādībai nointervēt arī pa kādam autoritāram ārvalstu līderim, lai pastāsta, kā vēl efektīvāk likvidēt nevēlamu jautājumu apspriešanu publiskajā telpā.

Ja Delfiem un Spriņģei demokrātija ir vairs tikai teātris masu manipulēšanai, varbūt mēs kā tauta varam izmantot savas tiesības politiski iebilst naudas dalīšanai spēkiem, kas atklāti vēršas pret tautas tiesībām ierosināt tiesisku referendumu un tautas tiesībām izvērtēt faktiskās politiskās programmas? Varbūt mēs varam kategoriski iebilst un neatļaut normalizēt konservatīvo vērtību aizstāvju publisku dēvēšanu par nacistiem? Ja šodienas konservatīvie ir nacisti, vai Delfi mēģina pateikt, ka nacistu pastrādātie noziegumi pret cilvēci nebija nekas traks?

[1] https://rebaltica.lv/2023/07/dziesmu-svetkos-neizsmidzinaja-dezinfekcijas-lidzekli/

[2] https://www.delfi.lv/news/arzemes/igaunija-dara-citadi-merkis-ir-nepielaut-nacistu-nonaksanu-pie-varas-eiropa.d?id=55739614

[3] https://ekspress.delfi.ee/artikkel/120209344/we-won-how-liberal-citizen-foundation-salk-influenced-the-estonian-policy-and-parliament-elections-in-2023

[4] https://twitter.com/Lastovskis/status/1678740152632373248

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...