Intriga: vai jaunajā Indriķa Latvieša romānā “Nāve” parādīsies šāda sižeta līnija par Rebenoka slepkavību?
Indriķa lasītājs29.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen stacijas bagāžas glabātuvē noklausījos šādu versiju, kas izklausās taisni kā nākusi no gaidāmā romāna “Nāve” („Bailes – 4”). Interesanti, vai tā tiešām ir no romānu sērijas, kuras iepriekšējās grāmatās izteiktās versijas vēlāk piepildījušās ar biedējošu precizitāti?
Divas dienas pirms tam, kad parādījās ziņa par kāda advokāta brutālo slepkavību, bija noticis kas tāds, ko mediju manīgās acis, visticamāk, bija palaidušas garām, — kādā no Rīgas Radisson viesnīcām pēcpusdienā advokāts bija ticies uz sarunu ar kādiem čehiem, kuru vārdi esot Šmigors un Bujtehniks. Par ko bija šī saruna, – to zina vairs tikai paši čehi un nu jau viņsaulē esošais sarunu biedrs.
Taču divas dienas vēlāk — 2020. gada 20. septembrī ziņa par Pāvela slepkavību šokēja gan juristu aprindas, gan visu Latvijas sabiedrību, kad kļuva zināms: viņu līdz nāvei nodauzījuši ar terases dēļiem vai varbūt kājām un rokām.
Par ļoti aktīvā advokāta darbību saistībā ar lielajām farmācijas kompānijām un ostām jau daudz runāts un rakstīts, pētīts un analizēts. Taču lielu uzmanību līdz šim nav pievērsis kāds cits būtisks biznesa virziens, kurš bija Pāvela profesionālo interešu lokā — tā ir vēja enerģija un atjaunojamie energoresursi, kur ticis plānots paveikt tik daudz, ziedots daudz paša enerģijas un amatos iebīdītas draudzīgas valsts amatpersonas. Taču pāragrā nāve, iespējams, diemžēl atņēma iespēju iesākto novest līdz rezultātam.
Nevienam nav noslēpums, ka bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un viņa partija solīja cīnīties ar OIK shēmām, pat uzsāka šo darbu, taču pēc advokāta noslepkavošanas un ministra izmešanas no amata cīņa apsīka, viss notiek pēc ierastās shēmas. Savukārt čehu investori plāno nākamos milzu ģeneratorus, kuri nevar atmaksāties bez valsts atbalsta.
2019. gada 19. jūnijā tika atlaista VAS "Latvenergo" padome, tās vietā tā brīža ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla pagaidu padomi. Pagaidu padomes sastāvā bija Pāvels Rebenoks, Inese Kublicka, Kristaps Stepanovs, Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Jau mēnesi vēlāk pagaidu padome atkāpās, saskaroties ar kritiku. Taču konkursā uz pastāvīgā padomes locekļa amatu uzvarēja P. Rebenoks, kurš tomēr pēc tam savu dalību atsauca. Par pastāvīgajiem padomes locekļiem kļuva Ivars Golsts, Toms Siliņš, Aigars Laizāns, Gundars Ruža un Kaspars Rokens.
Tikmēr Kristaps Stepanovs, kurš ieguvis maģistra grādu vadības zinībās un bakalaura grādu tiesību zinātnē, aktīvi darbojas enerģētikas politikas veidošanā Latvijā. Kopš 2012. gada darbojas kā praktizējošs jurists, kas konsultē enerģētikas uzņēmumus, un vēja parku pārvaldnieks.
Kristaps Stepanovs ir Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības vadītājs. Šobrīd ir valdē firmā “4 Wind”, kuras valdē un īpašniekos ir čehi Tibor Bokor, Vojtěch Kačena, Tomaš Kršek, kas izgaismojušies arī “Olainfarm” pārņemšanas mēģinājumos. Jā, runa ir par to pašu “Olainfarm”, kurā kā padomes priekšsēdētājs vairākus gadus bija Rebenoks un kur strādāja arī viņa partneris Mārtiņš Krieķis.
Tātad, neticis Rebenoka organizētajā „Latvenergo” padomē, Kristaps Stepanovs tika par valdes locekli pie čehiem. Vai advokāta tikšanās bija darbā iekārtošanas pakalpojums vai Olainfarm afēras aizsākums?
Jāpiebilst, ka “Olainfarm” akciju kārtotāju intereses visnotaļ cieši ir sapinušās arī ap vēja enerģijas tēmu. Tie paši investori – jau iepriekš pieminētie čehi kopā ar igauņu uzņēmēju Oļegu Osinovski paralēli mēģinot attīstīt vēja parku arī Igaunijā. Sovpaģeņije? Ņe dumaju.
Un vēl būtu interesanti uzzināt, vai mūsu policija šo stacijas stāstu arī ir dzirdējusi un vai zina par šo advokāta tikšanos ar blēdīgajiem čehiem pavisam neilgi pirms viņa nāves? Neviens nav pelnījis pāragri aiziet, kur nu vēl tik brutālā veidā. Kamēr policijas gaiteņos tiek cilātas notikušā versijas, mums, lasītājiem, paliek vien iespēja spekulēt, vai šo notikumu izklāsts ir vai nav saistīts ar šo traģisko nāvi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
