Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau kā nedēļu e-veselība ir obligāta visiem, tāpēc mēģināšu īsumā izklāstīt, par ko vispār ir runa, kad mēs operējam ar jēdzienu e-veselība, un kāda aina paveras, lūkojoties nākotnē.

Jēga.

Tas, kas šodien tiek pasniegts kā e-veselība (turpmāk tekstā saukšu to vienkārši par sistēmu), patiesībā ir labi vien, ja 30% no tā, kas būtu bijis jāizdara, lai arī es to varētu saukt par pilnvērtīgu e-veselību (sistēmu).

Patlaban ir izstrādāts pats sistēmas karkass un divi vidējas vai pat vidēji zemas sarežģītības moduļi – receptes un darbnespējas lapas.

Bet, lai šo sistēmu vispār varētu sākt saukt par e-veselību, tajā būtu jāuzkrāj visas vai vismaz visas valsts līdzfinansētās manipulācijas. Ideālā variantā, protams, visas manipulācijas, kā arī uzstādītās diagnozes, lai pacientam veidotos pilna slimības vēsture.

Būtībā pilnvērtīgai e-veselības sistēmai būtu jāturas uz trim vaļiem – pacienti, diagnozes, manipulācijas (plus piekļuves tiesību kontrole). Viss pārējais ir papildu moduļi, kurus var pievienot pēc vajadzības.

Dati par pacientu ir pašsaprotama sastāvdaļa. Diagnozes ir jāuzkrāj, jo tā veidojas slimības vēsture, un, balstoties uz diagnozēm, tiek nozīmētas manipulācijas. Manipulācijas ir jāuzkrāj, jo tām piemīt tāda īpašība kā izmaksas. Uzkrājot informāciju par manipulācijām, mēs iegūstam pilnu finanšu plūsmas atsekojamību.

Piekļuve ir e-veselības sarežģītākā daļa, jo pacientu ārstniecības dati ir ļoti sensitīva informācija, un ir ļoti uzmanīgi jābūvē sistēma, lai ar konkrēto ārstniecības epizodi nesaistīts personāls nejauši nevarētu piekļūt sensitīvai informācijai, kas uz to neattiecas.

Grūti būtu apšaubīt tēzi, ka jēga tērēt līdzekļus kaut kā izveidei ir tikai tad, ja ieguvumi no izveidotā produkta atsver tēriņus, tāpēc būtu jāsaprot, kas būtu galvenie ieguvēji no pilnvērtīgas e-veselības sistēmas.

1. Pacienti.

 Pacientam un arī ārstam būtu pieejama slimības vēsture, un nebūtu jāstaipa apkārt pacientu kartīte. Pacients varētu vienmēr apskatīties, kas un kur ar viņu ir darīts un cik tas ir izmaksājis. Formalitāšu kārtošana varētu notikt attālināti.

2. Ārsti un farmaceiti.

 Kā veselības aprūpes personas ārsti ir ieinteresēti saņemt par pacientu iespējami plašāku informāciju, kas var attiekties uz ārstēšanas lēmumu pieņemšanu. Ja ģimenes ārstu gadījumā šāda problēma nepastāv, jo pacientu papīra kartītes glabājas tieši pie viņiem, tad pacientam, nokļūstot slimnīcā vai pie speciālista, šī informācija būtu ļoti noderīga. Tas ļautu ne vien ietaupīt uz izmeklējumiem, kuri nemaz nebūtu jāveic, bet arī vienkārši ļautu ārstam raitāk un pamatotāk pieņemt lēmumus par ārstēšanas gaitu.

3. Valsts.

Šī ir visbūtiskākā sadaļa, ko ministrijās vai nu nesaprot, vai vienkārši neņem vērā. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka valsts no šādas sistēmas tiešus labumus negūst, taču tā nav. Ja sistēma uzkrāj visas veiktās manipulācijas, var veikt lielisku līdzekļu izlietojuma analīzi. Proti, jebkura ārstēšana būtu izsekojama no sākuma līdz beigām, tāpat arī jebkurai veiktajai manipulācijai vienmēr pretī parādītos pacients. Šādas sistēmas esamība ļoti apgrūtinātu fiktīvu manipulāciju uzrakstīšanu uz papīra, ko patlaban ir ļoti grūti izkontrolēt.

Tāpat ietaupījums rastos, izvērtējot nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, piemēram, pirms iegādāties jaunu datortomogrāfu “lauku” slimnīcai, pārliecināties par tā reālo noslodzi un citu tuvāko līdzīgu iekārtu noslodzi.

Šāda pilna manipulāciju uzskaite un attiecīgi pieejamās finanšu analīzes ir neatsverams instruments brīdim, kad kāds tomēr nolems veselības sistēmu reformēt pēc būtības.

Esošā sistēma.

Kā jau sākumā minēju, tas, kas ir izstrādāts patlaban, pat ne tuvu nelīdzinās tam, ko varētu saukt par pilnvērtīgu sistēmu, un, neskatoties uz to, problēmu ir daudz vairāk, nekā tas būtu sagaidāms no jaunas sistēmas. Es lieliski saprotu, ka ir tā saucamās “bērnu slimības”, kuras tad arī pirmā mēneša laikā tiek izķertas, taču šeit rādās, ka problēma ir pašā sistēmas arhitektūrā, kura nespēj nodrošināt pietiekami raitu procesu norisi.

Janvāra pirmā darbadiena sākās ar to, ka sistēma nespēja tikt galā ar noslodzi. Un problēmas bija ne vien portāla lietotājiem, bet pat komerciālo risinājumu (turpmāk saukšu par lokāliem risinājumiem) lietotājiem. Atrunas esmu lasījis vairākas, sākot no tā, ka sistēmu nebija iespējams notestēt personu datu aizsardzības prasību dēļ (kas īsti neiztur kritiku), beidzot ar tādu farsu kā Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāves teikto – “nebijām gaidījuši tik lielu slodzi”.

Jau sistēmas testēšanas laikā ārsti dalījās divās grupās: vieni, kuri lieto kādu lokālu risinājumu, otri, kuri visu darīja caur e-veselības portālu. Lokālo risinājumu lietotāji teica, ka viss ir kārtībā, turpretim portāla lietotāji bija ārkārtīgi sašutuši par sistēmas lēndarbību.

Galvenā lokālo risinājumu atšķirība no portāla lietošanas, ja neskaita to, ka tie ir maksas, ir tāda, ka lokālie risinājumi visu iespējamo informāciju, kuru tie var paņemt pie sevis, arī glabā pie sevis un ar serveri sazinās tik reti, cik vien tas iespējams. Piemēram, brīdī, kad ārsts mēģina izrakstīt recepti un zāļu lodziņā ieklabina pirmos burtus, portāla sistēma vēršas pie servera un tas atlasa visus kritērijam atbilstošos medikamentus.

Lokālā sistēma strādā citādāk. Tā jau iepriekš visus šos medikamentus (tāpat kā citus klasifikatorus, piemēram, diagnozes, manipulācijas, ģimenes ārstam piesaistīto pacientu datu utt.) ir noglabājusi pie sevis un meklēšanu veic uz sava datora. Līdz ar ko lokālā sistēma sazinās ar serveri vien tad, kad sagatavotā recepte ir jānosūta saglabāšanai, vai arī naktīs (tad servera noslodze ir neliela), lai atsvaidzinātu vispārīgo informāciju.

Pēc NVD sniegtajām ziņām pirmajā dienā tika aizpildīti 18 tūkstoši recepšu. Zinot, ka prognoze 2018. gadam ir aptuveni 12 miljoni recepšu, no kurām aptuveni 40% ir īpašās receptes ar kompensējamajiem medikamentiem un 60% parastās receptes, nav grūti aprēķināt, ka, pat ja ievadītu tikai īpašās receptes (tas ir minimums, ko prasa normatīvie akti), gadā būtu jātiek galā ar 4,8 miljoniem, mēnesī ar 400 tūkstošiem un vidēji darba dienā ar aptuveni 20 tūkstošiem recepšu. Taču, ja jāievada ir visas receptes, tad sistēmai dienā vajadzētu spēt izprocesēt 50 tūkstošus recepšu. Bez visa tā sistēmai ir jāatvēl arī resurss darbnespējas lapu ievadei un portāla pacientu apkalpošanai.

Kā redzams, 18 tūkstoši no 20 tūkstošiem nav nemaz tik tālu, un gan jau ar laiku izmocīs arī 50 tūkstošus, bet tas faktiski nozīmēs, ka sistēma strādās tuvu pie savas veiktspējas maksimuma un ka nekam citam tur īsti resursa neatliks. Tieši tāpēc es uzskatu, ka šī sistēma pēc būtības ir jāaizmirst un jāsāk būvēt jauna, ja patiešām ir vēlme reiz redzēt pilnvērtīgu e-veselību.

No NVD datiem arī zināms, ka aptuveni 2/3 ārstu lieto lokālos risinājumus, bet 1/3 – portālu, un manas tīri intuitīvās aplēses rāda, ka tieši šī 1/3 ārstu, kuri lieto portālu, arī noslogo sistēmu par saviem 80%. Tas izskaidrojams ar to, ka, lai caur portālu izrakstītu recepti, datoram daudzkārt jāsazinās ar serveri, pieprasot no tā dažādu informāciju, savukārt lokālas sistēmas ar serveri sazinās vien datu noglabāšanai un likumsakarīgi arī mazāk noslogo serveri. Brīdī, kad arī šī 1/3 ārstu sapratīs, ka ar portālu nav “aršana”, tad arī tiks atslogots servera resurss, un sistēma pati kļūs ātrdarbīgāka. Tā ka par laimi vai drīzāk pat par nelaimi šī sistēma kļūs lietojamāka un tai neiestāsies “dabīga nāve”.

Savukārt, ja mēs runājam par nākotni, tad tajā brīdī, kad sistēmai būs jāsāk uzkrāt visas veiktās manipulācijas, tā vienkārši netiks galā, jo katra redzes pārbaude vai asins nodošana laboratorijā arī ir manipulācija, teju viss, ko dara ārsts, ir manipulācija, un tās būtu jāuzskaita, lai varētu izsekot finansējuma izlietojumam. Un tad jau runa būs vairs nevis tikai par ģimenes ārstiem, bet gan par visu Latvijas medicīnas personālu veiktajām aktivitātēm.

Protams, tehniski pastāv arī daudzi citi risinājumi, tostarp tāds, ka manipulācijas tiks glabātas citā bāzē un faktiski tiks izveidota vēl viena sistēma, kurai būs kopīga lietotāja saskarne, taču apakšā reāli darbosies divas paralēlas sistēmas, no kurām viena atbildēs par receptēm, bet otra nodarbosies ar ārstēšanas procesa uzskaiti, taču šāds risinājums ir ļoti nevēlams, vēl jo vairāk tāpēc, ka datu apjomi nav tik milzīgi, lai tos nevarētu uzglabāt vienuviet.

Ļoti iespējams es rupji kļūdos, bet tad es gribētu dzirdēt argumentētu un no tehniskā viedokļa detalizētu skaidrojumu, kāpēc sistēma strādāja tik ārkārtīgi lēni, pat testa periodā, kad pieslēgušies bija nesalīdzināmi mazāk ārstu.

Finanses.

Deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, un 11,3 miljoni no tiem ir Eiropas līdzfinansējums. Un skumjākais šajā stāstā nav pat finansējuma apjoms, bet gan fakts, ka tieši draudu, ka valstij būs jāatmaksā Eiropas līdzfinansējums, ja projekts netiks atzīts par sekmīgu, iespaidā tiek darīts viss, lai esošo sistēmu (recepšu un darbnespējas moduļus) nosauktu par gatavu e-veselību un, neskatoties uz būtiskām nepilnībām, piespiestu to lietot visus.

Piekrītu, ka šādi ir saglābti 11,3 miljoni, un daudzi var uzelpot, jo atkritīs sadaļa, premjera Kučinska vārdiem sakot, “ja valstij būs jāatmaksā Eiropas Savienības fondu finansējums 11,3 miljonu eiro apmērā, valdība viennozīmīgi meklēs vainīgos”. Taču investēt vēl 10 miljonus šādas sistēmas otrajā kārtā ir teju noziedzīgi, jo pilnīgi nekas neliecina, ka ar tiem pašiem pasūtītājiem un izstrādātājiem varētu sanākt kaut kas jēdzīgāks, vēl jo vairāk tāpēc, ka jau esošie divi moduļi, kuri nebūt nav tie sarežģītākie, spēj pilnībā izsmelt servera resursus.

Labi saprotot, ka neviens un nekad neatzīs, ka esošā sistēma ir “brāķis”, daudz prātīgāk būtu nevis izstrādāt otro kārtu kā otro kārtu, bet otrās kārtas aizsegā uzbūvēt jaunu sistēmu.

Un visbeidzot arī par kvantitāti. Nezinu, cik no tiem 14,3 miljoniem ir aizgājis tieši sistēmas programmēšanai, bet pat ar visa karkasa izstrādi šo divu moduļu izstrādei nekādi nevajadzētu pārsniegt 2 miljonus eiro, nu, labi, maksimums 3 miljonus, un tas jau ir gana dāsni. Un tas ir izdarāms gada, maksimums, pusotra laikā.

Noteikti atradīsies arī gana daudzi, kuri iebildīs, sakot, ka arī šī summa ir par lielu, taču ir jāsaprot, ka e-veselības sistēmā ir arī gana sarežģītas lietas, piemēram, lietotāju tiesību kontrole, jo ne visiem ārstiem viss ir jāredz un ne visās atskaitēs visam ir jābūt iekļautam. Un, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un gana fleksiblu piekļuves tiesību kontroli, tam nepieciešama ļoti pārdomāta sistēmas arhitektūra, un speciālistus, kas ar šāda līmeņa uzdevumu spēj adekvāti tikt galā par 2000 eiro „uz rokas”, atrast ir nereāli.

Arī pašam ir gadījies pieļaut rupjas projektēšanas kļūdas, kas ir izmaksājušas ļoti daudz lieku darba stundu. Tieši tāpēc esmu pārliecināts, ka pie arhitektūras izstrādes ir jābūt pietiekami pieredzējušam speciālistam, īpaši, ja runa ir par tik apjomīgu projektu.

Rezumējot.

Visā šajā sāgā iezīmējās vairākas problēmas.

1. Kompetences trūkums pasūtītāja pusē. Pasūtītāja nespēja gana precīzi formulēt ne tikai veicamo darbu, bet arī kvalitātes kritērijus, kaut vai sākot no noslodzes un ātruma kritērijiem.

2. Nepareizi vai neveiksmīgi veidotie konkursi, kuri sava rezultāta un iztērēto līdzekļu dēļ ne tikai rada vietu aizdomām par “savējo” iesaisti, bet arī rezultējas vairāku uzņēmumu iesaistē, kur katrs no tiem saka, ka viņa programmētā sadaļa strādā lieliski, bet kopējais rezultāts ir nepieņemams.

3. Nevēlme atzīt, ka rezultāts pēc būtības ir “brāķis”, jo tādā veidā var tikt pazaudēts Eiropas līdzfinansējums. Taču tiek piemirsts, ka katrs gads, kurā valstij būs pieejama detalizēta finansējuma izlietojuma analīze, var ietaupīt daudz lielāku summu, un ietaupīt nevis vienreiz, bet katru gadu.

Te gan uzreiz vietā ir atruna – es pats personīgi uzskatu, ka sistēmu vajadzēja mēģināt palaist, nevis marinēt vēl un vēl un tad saskarties ar tieši tām pašām problēmām, kas ir tagad.

4. Pret pilnvērtīgu e-veselību ir arī spiediens no pašas medicīnas sistēmas puses. Ja es runāju par nelietderīgi iztērētiem miljoniem, kurus pēc pilnvērtīgas sistēmas ieviešanas varētu ietaupīt, ir jāsaprot, ka ir arī otra puse – šie miljoni patlaban jau arī netiek dedzināti krāsnī, kāds šo finansējumu saņem un pēc tam nesaņems.

Ļoti jau nu gribētos cerēt, ka e-veselības otrās kārtas aizsegā tiks radīta jauna sistēma, taču mana reālistiskā daba liek teikt: “Cerība ir, ticības nav.”

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...