Īpaši zemiski cilvēki nomelno mūsu naudas tērēšanas ieražas un diskreditē to, ko mums ļoti gribas saukt par zinātni un zinātniekiem
Latvijas Kultūras akadēmija07.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas budžetu un zinātnes finansējuma palielinājumu, aktivizējas uzbrukumi zinātniekiem par viņu veikto pētījumu lietderību. Uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā.
Šādus godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti saņēmusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, viena no vadošajām kultūras socioloģijas zinātniecēm ne tikai LKA, bet Latvijā un starptautiski, Dr.sc.soc. Maija Spuriņa.
Sociālajos tīklos pausto pārmetumu un komentāru priekšmets ir Maijas Spuriņas un LKA pētnieku komandas 2021.gadā konkursa kārtībā iegūtais finansējums Latvijas Zinātnes Padomes finansētajam Fundamentālo un lietišķo pētījumu[1] projektam (FLPP) “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze (Nr. lzp-2021/1-0521)”[2].
Pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē, kas ir viena no aktuālākajām mūsdienu darba tirgus un ar to saistītas nevienlīdzības padziļināšanās problēmām. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi.
Lai arī minētā pētījumu projekta komunikācija kopš tā uzsākšanas 2022.gadā notikusi dažādām mērķauditorijām, šeit sniedzam koncentrētu informāciju gan par FLPP programmu kopumā, gan konkrēto projektu. Uzsveram, ka FLPP projekta finansējums ir iegūts konkursa kārtībā.
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programma ir viena no Latvijas Zinātnes Padomes administrētajām pētniecības programmām, kur projektu pieteikumu zinātnisko atbilstību izvērtē divi anonīmi ārvalstu eksperti atbilstošajā zinātnes nozarē/ apakšnozarē. Šāda zinātnes projektu pieteikumu izvērtēšanas prakse ir izplatīta arī starptautisko pētījumu projektu konkursos.
FLPP projektu pieteikumu konkursā eksperti vērtē projekta zinātnisko kvalitāti, projekta rezultātu ietekmi, projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājumu (kopā noteikti 14 kritēriji, skat. 20.-22.punktu[3] Projektu pieteikumi tiek vērtēti sešās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības meža un veterinārās zinātnēs, sociālās zinātnēs, humanitārās un mākslas zinātnēs.
Finansējuma sadalījums starp zinātņu nozarēm nav vienlīdzīgs. 2023.gada konkursā no 583 projektu pieteikumiem kopā visās zinātņu grupās tika finansēti 57 projekti. Humanitāro un mākslas zinātņu FLPP projektiem tika piešķirts 6,11%, bet sociālo zinātņu pētījumu projektiem 7,12% no visa konkursa finansējuma, kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā, piemēram, dabaszinātņu projektiem (skat. 2023.gada projektu konkursa rezultātu analīzi LZP mājas lapā[4]).
Par projektu “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”.
Projekta mērķis un pētījuma objekts. Pētījuma objekts ir platformu nodarbinātība jeb platformu darbs. Angliski tas tiek saukts arī par “gig work”, ko latviski varētu tulkot kā “gadījuma darbu” jeb “gabaldarbu”. Projekta mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme.
Projekta ietveros tiek pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību.
“Fundamentāla pētījuma mērķis ir vairot zināšanas kā tādas. Šajā gadījumā izpratni par platformu darbu kā mūsdienu fenomenu, kas ir aktuāls visā pasaulē, tostarp Latvijā. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir ienākušas platformas. Un Latvija tāpat kā citas valstis mēģina atrast risinājumu, kā izmainīt institucionālo sistēmu, lai platformās strādājošie būtu sociāli aizsargāti. Patiesībā mūsu mērķis nav izskaidrot konkrēto Wolt un Bolt situāciju Latvijā. Mēs izmantojam konkrēto piemēru, lai analizētu pārmaiņas nodarbinātībā plašāk – Eiropā un pasaulē,” projekta ieceri raksturo pētniece un projekta vadītāja Maija Spuriņa.
Digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktās aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību.
Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi. Platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām.
Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas.
Apzinoties platformu pieaugošo ietekmi, pasaulē akadēmiskajā pētniecībā šobrīd interese par platformu nodarbinātību ir ļoti liela. Šai tēmai ir veltītas daudzas akadēmiskas publikācijas un konferences. Te tikai pāris nozīmīgu publikāciju piemēru: “Woodcock” (2020) "The Gig Economy: A Critical Introduction" vai Siddharth (2019) "Ghost work: how to stop Silicon Valley from building a new global underclass" vai kaut vai “Harward Business Review” (piemēram, https://hbr.org/2022/06/dehumanization-is-a-feature-of-gig-work-not-a-bug). Liela ir arī politikas veidotāju interese, ko apliecina kaut vai Eiropas Komisijas aicinājums pētīt platformu darbu un izstrādāt labāku tā regulējumu. Te vairāk: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/platform-work-eu/
Tā kā šis ir fundamentāls pētījums, tas nozīmē, ka tā būtiskākie rezultāti ir publikācijas akadēmiskos žurnālos. Šobrīd tiek gatavota publikācija žurnālam “Social Inclusion” (https://www.cogitatiopress.com/socialinclusion), bet nākamgad tiks gatavotas publikācijas citiem žurnāliem, piemēram, žurnālam "Work, Employment, Society" ("https://journals.sagepub.com/home/wes), kā arī pētījuma rezultāti tiks prezentēti akadēmiskās konferencēs, piemēram, International Labor Process Conference 2024 (te https://www.ilpc.org.uk/), Eiropas Sociologu Asociācijas ikgadējā konferencē (https://www.europeansociology.org/conference/2024) un citur.
Pētījumā iesaistīti divi galvenie pētnieki – Dr. sc.soc. Maija Spuriņa un Dr.sc.soc. Iveta Ķešāne, un divi pētnieki, kuriem ir konsultatīva loma – Dr.sc.soc Anda Laķe un Dr.sc.soc. Liene Ozoliņa. Projekta īstenošanā tika iesaistīti arī astoņi bakalaura studenti. Divi studenti darbojas projektā visu projekta laiku. Tādējādi projektā nozīmīga loma ir arī jaunās paaudzes iesaistei zinātnē.
Vienlaikus par pētījumu ir izteikusi interesi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties. Tāpat plašāka sabiedrība tiks informēta par rezultātiem projekta mājas lapā un vietējos medijos.
Attēlā - Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Māra Muktupāvela
[1]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba
[2]https://lka.edu.lv/lv/petnieciba/petijumu-projekti/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti/gigwork/
[3]https://likumi.lv/ta/id/295784-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projektu-izvertesanas-un-finansejuma-administresanas-kartiba).
[4]https://www.lzp.gov.lv/lv/fundamentalo-un-lietisko-petijumu-projekti-flpp
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
