Īpašnieks uzzina, ka lidlauka dēļ viņa īpašums kļuvis neizmantojams
PIETIEK15.01.2014.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Ja esat kāda nekustamā īpašuma saimnieks, nebrīnieties, ka pēkšņi var izrādīties, ka savā īpašumā neko nevarat darīt: tieši tā noticis Carnikavas iedzīvotājam Edgaram Treijam, kura tēva Daiņa Treija īpašumam blakus izveidots lidlauks Ādaži, kas nosaka vairākus ierobežojumus blakus esošās zemes izmantošanai un padarījis viņam piederošo īpašumu Silāres faktiski neizmantojamu.
Jau divus gadus Carnikavas novada Silāru īpašnieks cīnās par tiesībām attīstīt sev piederošo īpašumu, kas atrodas blakus privātajam lidlaukam Ādaži. Izrādījies, ka īpašums kļuvis faktiski neizmantojams, jo lidlauka nolaišanās virsmas radītie ierobežojumi attiecas uz vairāk nekā 60% no viņa īpašumā esošās platības un nepieļauj tur ne apbūvi, pat ne lauksaimniecisko saimniekošanu, jo tas veicinās putnu masveida pulcēšanos, kas saskaņā ar likumu par aviāciju nav pieļaujams.
Īpašumu Treijs iegādājies 1995.gadā, kad tam nebija nekādu ierobežojumu vai apgrūtinājumu. Taču 2007.gadā bez jebkādas informēšanas un saskaņošanas ar viņu blakus esošajā īpašumā izveidots lidlauks Ādaži.
2011. gada beigās Carnikavas pašvaldība noteikusi Treijam piederošā nekustamā īpašuma atļautā izmantošanas veida maiņu no „lauksaimniecībā izmantojamās zemes” uz „jaukta rūpniecības un darījumu iestāžu apbūves teritorija”. Tad saimnieks sācis plānot sava zemes īpašuma tālāko attīstību, taču atklājis, ka bez jebkādas informēšanas vai saskaņošanas īpašumam ir noteikti būtiski lietošanas un apbūves ierobežojumi.
„Nolaišanās virsma”, kas liedz Treijam izmantot savu īpašumu, nav atspoguļota ne Carnikavas, ne Ādažu novadu teritorijas plānojumu grafiskajos materiālos. „Man nekad nav dota iespēja iegūt informāciju par šo „nolaišanas joslu” un paust savu viedokli un iebildumus par tās paredzēto izvietojumu, lai novērstu sava nekustamā īpašumu lietošanas un apbūves ierobežojumus,” teic Treijs.
Zemes īpašnieks vaino Ādažu un Carnikavas pašvaldības, kas pieļāvušas šādu situāciju. Lidlauks atrodas Ādažu novadā, un pašvaldība 2006.gadā apstiprinājis pagasta teritorijas plānojumu, paredzot bijušo agroķīmijas lidlauku saglabāt un pārveidot par vispārējas aviācijas lidlauku, ap lidlauku nosakot 1000 metru aizsargjoslu, kas paredz ierobežojumus apbūvei. Savukārt Treijam piederošais nekustamais īpašums atrodas Carnikavas novadā, un tā pašvaldība sniegusi pozitīvu atzinumu par Ādažu novada teritorijas plānojumu.
„Esmu vairākkārtīgi savās vēstulēs Carnikavas un Ādažu pašvaldībām jautājis, vai ar lidlauku saistītie ierobežojumi nebija ar mani jāsaskaņo un kāpēc es pat netiku par tiem savlaicīgi informēts, taču tā arī neesmu saņēmis skaidras atbildes uz šiem jautājumiem,” uzsver Treijs.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica skaidro, ka Carnikavas pašvaldībai nebija iemesla nesaskaņot Ādažu teritorijas plānojumu, jo lidlauks tur atrodas jau no septiņdesmitajiem gadiem. Viņa esot pārliecināta, ka Silāru īpašnieks vienkārši vēlas pārdot savu īpašumu lidlauka īpašniekiem un saņemt prāvu kompensāciju. Tādēļ arī tiekot radīts iespaids, ka viņš tur vēlas attīstīt saimniecisko darbību, kura blakus esošā lidlauka dēļ nav iespējama.
„Viņi vēlējās tur izveidot auto kapsētu. Tā kā tas ir sabiedriski nozīmīgs objekts, mēs atbildējām, ka nepieciešams rīkot sabiedrisko apspriešanu, taču to viņi neizdarīja,” atklāj domes priekšsēdētāja.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks skaidro, ka apbūve lidlauka kaimiņu zemesgabalos nav aizliegta, vienīgi tur nav pieļaujamas augstceltnes, kas jebkurā gadījumā šajā teritorijā nav atļautas. Arī Sprindžuks uzsver, ka lidlauks tajā vietā atrodas jau vairākus desmitus gadu. Turklāt viņš neredzot iemeslu, kādēļ Ādažu lidlauks traucē kaimiņu novada iedzīvotājam saimniekot savā īpašumā.
Ādažu novada dome par teritorijas plānojumu informējusi kaimiņu pašvaldības un likums neprasa individuāli informēt arī blakus esošo zemesgabalu īpašniekus. Tādēļ viņš uzskata, ka tas bijis Carnikavas novada domes pienākums - informēt savu iedzīvotāju.
Carnikavas izpilddirektors Imants Pastors noraida apvainojumus, ka pašvaldība nav informējusi iedzīvotāju par kaimiņu novada attīstības plāna ietekmi uz viņa īpašumu. Informācija tikusi publiski izplatīta, un jebkurš iedzīvotājs varējis ar to iepazīties. Individuāli gan pašvaldība lidlauka kaimiņu neesot uzrunājusi, taču likums šādu kārtību neparedz.
Pastors uzskatot, ka zemes īpašniekam jau iegādes brīdī vajadzēja pārliecināties, kādas darbības uz viņa zemesgabala ir atļautas. Tā kā lidlauks tur atrodas jau no padomju laikiem, tā esamība bijusi zināma jau sen, tādēļ neesot pamata celt trauksmi, kādēļ šis lidlauks oficiāli iezīmēts teritorijas plānojumā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
