Ir cilvēki, par kuriem feļetonus rakstīt nedrīkst, un rakstītāji ir jāsoda
Attīstībai/Par*26.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Attīstībai / Par!” nosūtījusi vēstuli Latvijas Mediju ētikas padomei, aicinot vērtēt Egila Līcīša komentārus par Grētu Tūnbergu. Uzskatām, ka jauniešu līdzdalībai mūsdienās ir liela un arvien pieaugoša loma pasaules problēmu risināšanā. Veselas un dzīvotspējīgas demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, un Latvijai būtu jādara viss iespējamais, lai to atbalstītu.
Mēs paužam sašutumu par “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša rakstā “Kaujinieciskais zviedru meitietis Grēta nav Grētiņa pie ratiņa” pausto nicinošo attieksmi pret klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu un viņai veltītajiem epitetiem. Tajā ietvertas klajas seksisma izpausmes, kas nonāk pretrunā ar žurnālista ētiku.
Uzskatām, ka E. Līcīša rīcība ir pretrunā ar konkrētām Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodeksā paustām mediju profesionāļu pamatvērtībām: cilvēktiesības, it īpaši bērnu un nepilngadīgo tiesības, vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums un auditorijas izglītošana.
Seksisms un nicinoši izteikumi par cilvēka veselības stāvokli Latvijas medijos pārāk bieži tiek nekritiski pieņemti. Mēs aicinām Latvijas Mediju ētikas padomi izskatīt šo gadījumu kā mediju profesionāļa ētikas pārkāpumu.
Vienlaikus paužam apbrīnu par Grētas Tūnbergas drosmi, iedvesmojot miljoniem cilvēku aizdomāties par nepieciešamību novērst klimata katastrofas drūmākās sekas. Mēs arī paužam gandarījumu par Latvijas jauniešu sabiedrību, kura ir drosmīgi un bezbailīgi paudusi protestu pret sabiedrības kūtrumu un vienaldzību.
* “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas deputāti: Daniels Pavļuts, Artūrs Toms Plešs, Andris Skride, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Dace Bluķe, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Inese Voika, Marija Golubeva, Mārtiņš Šteins, Mārtiņš Staķis, Mārtiņš Bondars, Vita Anda Tērauda.
Red.piez.: lai būtu skaidrs, kas tieši izraisījis deputātu sašutumu, publicējam arī Latvijas Avīzes feļetonu.
Kaujinieciskais zviedru meitietis Grēta nav Grētiņa pie ratiņa
Egils Līcītis
Lieli sabiedrības slāņi evolūcijas ceļā nonākuši uz attīstības pakāpiena vairs neklausīt esošos varasvīrus, kuri nedara savu darbu pietiekami labi un nepievērš uzmanību vēlētāju klientūras vajadzību apkalpošanai. Tāpēc daļa cilvēku visā pasaulē arvien vairāk uzticas neprofesionāliem politiķiem, valsts birokrātijai nepiederīgiem jaunienācējiem, no varas augstumiem līdz šim tālu stāvējušiem, nenoslīpētiem dimantiem un neurbtām pērlēm. Latvijā tas izpaužas, piemēram, kā vēlētāju spontāni dāvātās balsis “KPV LV” uzņēmumam ar sekojošām pēcvēlēšanu pamatotām bažām, ka ievēlētie nemākuļi apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību.
Pasaulē, protams, spilgtākā uzlecošā zvaigzne notiekošajā procesā ir kaujinieciskais zviedru meitietis, sešpadsmitgadīgā vides aizsardzības aktīviste Grēta Tūnberga, kurai kā neformālai līderei ir miljoniem sekotāju, kuri ar mazo zviedrieti priekšplānā vēlas nosargāt planētu, mūsu kopīgās mājas.
Tas nozīmē, ka cilvēku masas ir ar mieru vest zaļu dzīvesveidu – dzert ūdeni no krāna, zortēt atkritumus, dzīvot bez auto, nelietot polietilēna maisiņus un vienreiz lietojamos traukus, nesamīt bizbizmārīti – un pa starpām lamāt un zākāt iesīkstējušus politiķus, kuri ne vella nedara, lai atmosfērā samazinātu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu izmešus, un kuriem nospļauties par zemeslodei draudošajām klimata pārmaiņām.
Kamēr citas skuķenes 16 gadu vecumā uzskata par svarīgāko uzsmaidīt puišiem un valdzināt pretējo dzimumu ar minisvārkiem, Tūnbergas jaunkundze ir meitene ar savu īpatu redzējumu.
Dažs teiktu – ar putniem galvā, jo Grētai diagnosticēts Aspergera sindroms un citas kaites, kas apgrūtina kontaktēšanos, kā arī obsesīvi kompulsīvi traucējumi, kas ir trauksmes traucējumi ar uzmācīgām domām, kad cilvēks, teiksim, apsēsts ar atkārtotu un rūpīgu roku mazgāšanu vai vardarbīgu vai reliģisku ideju vajāts.
Bērnībā 11 gadu vecumā Grēta pārcieta smagu depresiju, kad pārtrauca ēst un sarunāties. Par globālo sasilšanu meitenīte uzzinājusi, būdama astoņgadīga, un brīnījusies – kādēļ neviens skaļā balsī nerunā par šo jautājumu! Piecpadsmit gados Tūnberga sāka bastot piektdienās skolu un iet vienatnē protestēt pie Zviedrijas Riksdaga pret deputātu bezdarbību.
Ekoaktīviste jo dienas, jo kļuva populārāka, jaunietes trauksme, emocijām pārpilna, uzlādēta pozīcija, kad apkārtējā pasaule deg liesmās, sastapa sapratni daudzu vienaudžu, kā arī sariem apaugušu onkuļu un nenovecojušu tantu vidē. Grētai radās komandas biedri un atbalstītāji.
Atļaujiet šodien stādīt priekšā šo meitēnu, vieglu kā spalviņu. Tūnberga ir Zviedrijas “Gada sieviete
Neviens nav par mazu, lai kaut ko mainītu!
Šonedēļ pienāca Grētas mūža lielākā diena, kad jauniete kāpa Apvienoto Nāciju klimata samita tribīnē, lai uzrunātu globālos līderus. Tūnberg jaunkundze negaro tekstu nolasīja cieši sakniebtām lūpām. Brīžam saverkšķīja sejiņu ļaunā neģīmī, it kā kāds no zālē sēdošajiem draņķiem būtu izdūris acis viņas mīļotajam spēļu lācītim.
Brīžam raudulīgā balstiņā, bet kategoriskā, pavēlošā tonī pieprasīja klātesošajiem valstu vadītājiem atdot nozagto bērnību un sapņus, un, ja ne, tad vegāne Grētiņa uzceps vecās sistēmas politiķus kopā ar sīpoliem un kartupeļu šķēlītēm.
Manierīgi izpildītajā runā varēja manīt atblāzmu no skološanās dramatiskajā mākslā vai pārmantotu talantu no papa, aktiera Svantes Tūnberga.
Protams, ka drosme valstsvīrus nodēvēt par riebekļiem, kad tie zemu noliektām galvām pēta savu lakkurpju purngalus, ir īsākais ceļš ielīksmot masas, lai jaunieši, pacēluši acis no viedtālruņiem, un sajūsmināti cienījamāka gadagājuma laikabiedri redzētu, kā liela kā ziloņmāte sīkā auguma Grēta Tūnberga sabradā necienīgos pretiniekus, saulainu bērnu dienu zagļus, kretīnus, kuri nepiekrita klimata pārmaiņu ierobežošanai un nekā nedarīja, lai oglekļa dioksīda emisiju tuvinātu nullei.
Kas atliek mums, patērētājsabiedrībai, kad situsi (ne)stunda, ka bijušos pasaules varenos pie vadīšanas nomaina ķēkšas, mazgadīgi bērni un personas, kuras savā varā pārņēmis nelabais. Jācer, ka akli sekotāji glorificētām būtnēm, jebkuras pasugas fanātiķi un histēriķes skaitā nepārsniegs mierīgos iedzīvotājus un ar bezmēra radikālām aktivitātēm neuzspridzinās šo planētu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
