Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skolu reformas Latvijā tiek aktīvi veicinātas jau 22 gadus. Faktiski jau divas bērnu paaudzes ir uzsākušas skolas gaitas un pabeigušas tās, bet mēs joprojām nevaram sākt mierīgi strādāt. Un, ja pirmās izmaiņas attiecās uz latviešu un krievu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolās, tad tālāk sākās absolūts haoss.

Es pat nerunāšu par nelieliem jauninājumiem, kas mums regulāri rada milzīgu skaitu problēmu un pievieno kārtējās atskaites mūsu darbam. Bet, piemēram, 2016. gadā sākās izglītības satura reforma, tā sauktā “Skola-2030”. Tad šķita, ka mērķis ir labs un rezultātam vajadzētu iepriecināt, - iepriekšējā izglītības sistēma tiešām bija novecojusi un prasīja izmaiņas. Turklāt šim procesam Eiropas Savienība piešķīra finansējumu - dari! Negribu! [Neveikls tulkojums no krievu teiciena „Delai ņe hoču”.]

Taču Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Saeima kopumā sākumā reformu atbalstīja, bet tad pēkšņi sāka to atlikt. Vispirms uz gadu, vēlāk vēl uz gadu un tikai tad nolēma iesaistīties darbā.

“Skola-2030” ir pārmaiņas pašā izglītības sistēmā, kur pamatā jābūt nevis skolotājam, bet skolēnam, kuram jāsēž pie gaiša jauna galda ar jaunām mācību grāmatām, iegaumējot materiālu, aktīvi iesaistoties izglītības procesā. Viss nākotnes skolas projekts bija vērsts uz ideālāko apstākļu radīšanu skolēniem, lai viņi iegūtu dzīvē noderīgas zināšanas un prasmes.

Daudzi vecāki ļoti labi atceras šo pārejas periodu, kad skolās pēkšņi sāka iepirkt 3D printerus, iekļaut “teātra prasmes” mācībās, bet ierastais “darbs” mainījās uz “dizains un tehnoloģijas”, kur visi skolēni piešuva pogas un darbojās ar zāģi. Tajā pašā laikā informātika parādījās sākumskolu klasēs, bet otrā svešvaloda sākās jau 4. klasē.

Izglītības un zinātnes ministrija toreiz solīja vecākiem samazināt mājasdarbu apjomu, taču patiesībā tas kļuva iespējams tikai tad, kad lietas ņēma savās rokās konkrēti skolu direktori.

Bet visa skolu reforma “2030”, kas uz papīra un projektiem izskatījās nevainojama, sāka kustēties kā pa celmiem. Un tam ir izskaidrojums. Šādi jauninājumi jāievieš tikai pēc situācijas detalizētas analīzes, pieeju un paņēmienu izpētes un darba ar eksperimentālajām grupām.

Tika izlaisti pirmie divi posmi, un uzreiz ķērās klāt pie eksperimentiem, kas ilga pāris gadus atsevišķās skolās un pēc tam bez analīzes un starprezultātiem tika uzsākti visās Latvijas skolās.

Patiesībā mēs saņēmām apdullinātus vecākus, milzīgu skolotāju pārslodzi un kvalitatīvas metodiskās bāzes trūkumu šai reformai. Un, kamēr amatpersonas svinīgi priecājās par saviem mītiskajiem panākumiem, parastie vidusskolas skolotāji no noguruma un izdegšanas krita no kājām.

Iedomājieties, ka gada sākumā jums saka, ka vecais darba plāns ir novecojis un tagad “jaunā slota tīri slaucīs”, proti, jums ir radoši jāpasniedz materiāls, procesā jāiesaista katrs no 30 skolēniem un uzreiz pēc stundām cieši jāsadarbojas ar citiem skolotājiem, lai viena priekšmeta tēma būtu saistīta ar citiem.

Piemēram, ja ģeogrāfijas stundā bērni uzzināja par Kolumbu, tad vēstures stundā atkal to vajadzētu minēt. Taču neviens nepateica, kā to visu izdarīt un iekļaut regulārā darba grafikā. Rezultātā - visu no tukšas lapas veidoja paši skolotāji ārpusstundu laikā, brīvdienās vai brīvlaikā. Mēs no jauna izgudrojām riteni, braucot lejā no kalna tikai uz velosipēda rāmja!

Vai jūs domājat, ka pēc gada vai diviem Izglītības un zinātnes ministrija pamanīja savu neizdarību un nāca palīgā? Kā tad! Tā vietā, lai piebremzētu un sāktu domāt ar galvu, tā ieviesa papildu reformas. Negaidīti, vai ne?

Piemēram, šogad bērni ikgadējos eksāmenus kārtos jau, ņemot vērā reformu, lai gan tā nav bijusi līdz galam veiksmīga un eksāmenu saturs nav zināms, kā arī nav analizētas jau veiktās izmaiņas. Viss pēc nejaušības principa.

Tika arī ukraiņu bēgļu bērniem. Atkal. Nolemts viņus, sākot no šā mācību gada, pārcelt uz latviešu skolām mācībām mūsu valsts valodā. Izglītības un zinātnes ministrija acīmredzot pilnībā aizmirsa, ka šie bērni ir morāli nomākti, un mēs darījām visu iespējamo, lai viņiem būtu vieglāk pielāgoties mierīgai, bet jaunai dzīvei. Un pēkšņi ar vienu pildspalvas vēzienu izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece šos bērnus aizsūta uz jaunām skolām ar pilnībā latvisku vidi. Un nevis tāpēc, lai intensīvāk apgūtu valodu, bet tāpēc, lai uzreiz sāktu mācīties fiziku, ķīmiju, matemātiku.

Īpaši dīvains šis lēmums izskatās uz katastrofālā skolotāju trūkuma fona. Statistikas dati liecina, ka katrā desmitajā Latvijas skolā trūkst latviešu valodas skolotāju. Tāpēc vienkārši fiziski nav lieka roku pāra, kas palīdzētu bērnam no Ukrainas apgūt priekšmetus valsts valodā. Tāpat kā nav skolotāju palīgu, kas jaunajā vidē ukraiņu bērnam varētu veltīt papildu uzmanību. Vai tā nav zaimošana?!

Un es vēl neesmu pateikusi par visu mazākumtautību skolu steidzamu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Mēs dzīvojam Latvijā, šī ir mūsu dzimtene, un latviešu valoda jāzina ļoti labā līmenī. Bet ar katastrofālu skolotāju trūkumu arī šajā ziņā veikt reformu ir vienkārši haoss! Par kādu izglītības kvalitāti te var runāt?

Mēs vēl neesam atjēgušies pēc kovida, Ukrainā notiek karš, un mēs uzņemam bēgļu bērnus, skolotāju apmācības institūts ir sagrauts, nav zinātniski metodiskās bāzes, nav mācību grāmatu, un pats galvenais - mums vienkārši nav cilvēku! Nav skolotāju, kas spētu īstenot visas Izglītības un zinātnes ministrijas fantāzijas. Un, piedodiet par runas rupjību, to velk skolotāji! Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā trūkst aptuveni tūkstotis skolotāju.

Taču esmu pārliecināta, ka šis rādītājs ir vēl bēdīgāks - daļa skolotāju deficītu nosedza paši ar savām pārslodzēm. Un, ja ar šādu krīzi nepietiek, lai apturētu reformas, izelpotu un virzītos uz priekšu ar mērķtiecību un līdzsvarotību, tad es nezinu, kas ir krīze.

Izglītība ir process, tas ir mūsu valsts un mūsu sabiedrības pamats. Un, skatoties, kā tas tiek iznīcināts līdz pat smilšu graudiņiem, gribas kliegt, lai pārtrauktu šo bakhanāliju un ņirgāšanos gan par sistēmu, gan skolotājiem, bērniem un vecākiem - cilvēkiem šajā sistēmā.

Taču visu šo problēmu risinājums slēpjas virspusē. Pedagoģiskā izglītība būtu jāiegūst bez maksas, sadarbībā ar valsti un pašvaldībām jāizstrādā sociālās programmas šo fakultāšu studentiem, - tas palīdzētu atrisināt skolotāju pārslodzes problēmu. Jāpiedāvā skolotājiem atbilstošs atalgojums, un jāuzsāk spēcīga sociālā PR kampaņa, kas darbotos skolotāja profesijas prestiža labā.

Tie ir galvenie soļi, kam vajag tikai t.s. papīrdarbu ministrijas kabinetos, nevis reformas, kas skartu simtiem skolu. Bet acīmredzot tieši tas biedē ierēdņus. Tāpēc, mēģinot atvērt muti, tā vietā, lai klausītos un strādātu komandā, viņi cenšas jūs apklusināt ar kūkas gabaliņu, kam beidzies derīguma termiņš. Un trakākais, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tas viss šķiet, citējot Muižnieces kundzi, “ļoti OK”...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...