Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skolu reformas Latvijā tiek aktīvi veicinātas jau 22 gadus. Faktiski jau divas bērnu paaudzes ir uzsākušas skolas gaitas un pabeigušas tās, bet mēs joprojām nevaram sākt mierīgi strādāt. Un, ja pirmās izmaiņas attiecās uz latviešu un krievu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolās, tad tālāk sākās absolūts haoss.

Es pat nerunāšu par nelieliem jauninājumiem, kas mums regulāri rada milzīgu skaitu problēmu un pievieno kārtējās atskaites mūsu darbam. Bet, piemēram, 2016. gadā sākās izglītības satura reforma, tā sauktā “Skola-2030”. Tad šķita, ka mērķis ir labs un rezultātam vajadzētu iepriecināt, - iepriekšējā izglītības sistēma tiešām bija novecojusi un prasīja izmaiņas. Turklāt šim procesam Eiropas Savienība piešķīra finansējumu - dari! Negribu! [Neveikls tulkojums no krievu teiciena „Delai ņe hoču”.]

Taču Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija un Saeima kopumā sākumā reformu atbalstīja, bet tad pēkšņi sāka to atlikt. Vispirms uz gadu, vēlāk vēl uz gadu un tikai tad nolēma iesaistīties darbā.

“Skola-2030” ir pārmaiņas pašā izglītības sistēmā, kur pamatā jābūt nevis skolotājam, bet skolēnam, kuram jāsēž pie gaiša jauna galda ar jaunām mācību grāmatām, iegaumējot materiālu, aktīvi iesaistoties izglītības procesā. Viss nākotnes skolas projekts bija vērsts uz ideālāko apstākļu radīšanu skolēniem, lai viņi iegūtu dzīvē noderīgas zināšanas un prasmes.

Daudzi vecāki ļoti labi atceras šo pārejas periodu, kad skolās pēkšņi sāka iepirkt 3D printerus, iekļaut “teātra prasmes” mācībās, bet ierastais “darbs” mainījās uz “dizains un tehnoloģijas”, kur visi skolēni piešuva pogas un darbojās ar zāģi. Tajā pašā laikā informātika parādījās sākumskolu klasēs, bet otrā svešvaloda sākās jau 4. klasē.

Izglītības un zinātnes ministrija toreiz solīja vecākiem samazināt mājasdarbu apjomu, taču patiesībā tas kļuva iespējams tikai tad, kad lietas ņēma savās rokās konkrēti skolu direktori.

Bet visa skolu reforma “2030”, kas uz papīra un projektiem izskatījās nevainojama, sāka kustēties kā pa celmiem. Un tam ir izskaidrojums. Šādi jauninājumi jāievieš tikai pēc situācijas detalizētas analīzes, pieeju un paņēmienu izpētes un darba ar eksperimentālajām grupām.

Tika izlaisti pirmie divi posmi, un uzreiz ķērās klāt pie eksperimentiem, kas ilga pāris gadus atsevišķās skolās un pēc tam bez analīzes un starprezultātiem tika uzsākti visās Latvijas skolās.

Patiesībā mēs saņēmām apdullinātus vecākus, milzīgu skolotāju pārslodzi un kvalitatīvas metodiskās bāzes trūkumu šai reformai. Un, kamēr amatpersonas svinīgi priecājās par saviem mītiskajiem panākumiem, parastie vidusskolas skolotāji no noguruma un izdegšanas krita no kājām.

Iedomājieties, ka gada sākumā jums saka, ka vecais darba plāns ir novecojis un tagad “jaunā slota tīri slaucīs”, proti, jums ir radoši jāpasniedz materiāls, procesā jāiesaista katrs no 30 skolēniem un uzreiz pēc stundām cieši jāsadarbojas ar citiem skolotājiem, lai viena priekšmeta tēma būtu saistīta ar citiem.

Piemēram, ja ģeogrāfijas stundā bērni uzzināja par Kolumbu, tad vēstures stundā atkal to vajadzētu minēt. Taču neviens nepateica, kā to visu izdarīt un iekļaut regulārā darba grafikā. Rezultātā - visu no tukšas lapas veidoja paši skolotāji ārpusstundu laikā, brīvdienās vai brīvlaikā. Mēs no jauna izgudrojām riteni, braucot lejā no kalna tikai uz velosipēda rāmja!

Vai jūs domājat, ka pēc gada vai diviem Izglītības un zinātnes ministrija pamanīja savu neizdarību un nāca palīgā? Kā tad! Tā vietā, lai piebremzētu un sāktu domāt ar galvu, tā ieviesa papildu reformas. Negaidīti, vai ne?

Piemēram, šogad bērni ikgadējos eksāmenus kārtos jau, ņemot vērā reformu, lai gan tā nav bijusi līdz galam veiksmīga un eksāmenu saturs nav zināms, kā arī nav analizētas jau veiktās izmaiņas. Viss pēc nejaušības principa.

Tika arī ukraiņu bēgļu bērniem. Atkal. Nolemts viņus, sākot no šā mācību gada, pārcelt uz latviešu skolām mācībām mūsu valsts valodā. Izglītības un zinātnes ministrija acīmredzot pilnībā aizmirsa, ka šie bērni ir morāli nomākti, un mēs darījām visu iespējamo, lai viņiem būtu vieglāk pielāgoties mierīgai, bet jaunai dzīvei. Un pēkšņi ar vienu pildspalvas vēzienu izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece šos bērnus aizsūta uz jaunām skolām ar pilnībā latvisku vidi. Un nevis tāpēc, lai intensīvāk apgūtu valodu, bet tāpēc, lai uzreiz sāktu mācīties fiziku, ķīmiju, matemātiku.

Īpaši dīvains šis lēmums izskatās uz katastrofālā skolotāju trūkuma fona. Statistikas dati liecina, ka katrā desmitajā Latvijas skolā trūkst latviešu valodas skolotāju. Tāpēc vienkārši fiziski nav lieka roku pāra, kas palīdzētu bērnam no Ukrainas apgūt priekšmetus valsts valodā. Tāpat kā nav skolotāju palīgu, kas jaunajā vidē ukraiņu bērnam varētu veltīt papildu uzmanību. Vai tā nav zaimošana?!

Un es vēl neesmu pateikusi par visu mazākumtautību skolu steidzamu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Mēs dzīvojam Latvijā, šī ir mūsu dzimtene, un latviešu valoda jāzina ļoti labā līmenī. Bet ar katastrofālu skolotāju trūkumu arī šajā ziņā veikt reformu ir vienkārši haoss! Par kādu izglītības kvalitāti te var runāt?

Mēs vēl neesam atjēgušies pēc kovida, Ukrainā notiek karš, un mēs uzņemam bēgļu bērnus, skolotāju apmācības institūts ir sagrauts, nav zinātniski metodiskās bāzes, nav mācību grāmatu, un pats galvenais - mums vienkārši nav cilvēku! Nav skolotāju, kas spētu īstenot visas Izglītības un zinātnes ministrijas fantāzijas. Un, piedodiet par runas rupjību, to velk skolotāji! Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā trūkst aptuveni tūkstotis skolotāju.

Taču esmu pārliecināta, ka šis rādītājs ir vēl bēdīgāks - daļa skolotāju deficītu nosedza paši ar savām pārslodzēm. Un, ja ar šādu krīzi nepietiek, lai apturētu reformas, izelpotu un virzītos uz priekšu ar mērķtiecību un līdzsvarotību, tad es nezinu, kas ir krīze.

Izglītība ir process, tas ir mūsu valsts un mūsu sabiedrības pamats. Un, skatoties, kā tas tiek iznīcināts līdz pat smilšu graudiņiem, gribas kliegt, lai pārtrauktu šo bakhanāliju un ņirgāšanos gan par sistēmu, gan skolotājiem, bērniem un vecākiem - cilvēkiem šajā sistēmā.

Taču visu šo problēmu risinājums slēpjas virspusē. Pedagoģiskā izglītība būtu jāiegūst bez maksas, sadarbībā ar valsti un pašvaldībām jāizstrādā sociālās programmas šo fakultāšu studentiem, - tas palīdzētu atrisināt skolotāju pārslodzes problēmu. Jāpiedāvā skolotājiem atbilstošs atalgojums, un jāuzsāk spēcīga sociālā PR kampaņa, kas darbotos skolotāja profesijas prestiža labā.

Tie ir galvenie soļi, kam vajag tikai t.s. papīrdarbu ministrijas kabinetos, nevis reformas, kas skartu simtiem skolu. Bet acīmredzot tieši tas biedē ierēdņus. Tāpēc, mēģinot atvērt muti, tā vietā, lai klausītos un strādātu komandā, viņi cenšas jūs apklusināt ar kūkas gabaliņu, kam beidzies derīguma termiņš. Un trakākais, ka Izglītības un zinātnes ministrijai tas viss šķiet, citējot Muižnieces kundzi, “ļoti OK”...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Varbūt pošu ģenētiski modificētie ķermeņi - signāla uztvērēji - balsu atdošanas dienā saņēmuši attiecīgo programmatūru par konkrētu aplokšņu mešanu urnā

FotoLabais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Lasīt visu...

21

Skolā strādāju, jo pagaidām to varu atļauties

FotoTātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Lasīt visu...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot...

Foto

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar...

Foto

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi...

Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...