Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress 1990.gadā deklarēja sevi par Latvijas Republikas pilsoņu vēlētu "1918. gadā pasludinātās, 1920. gadā Krievijas un 1922. gadā Tautu Savienības Padomes atzītas valsts, agrākās Tautu Savienības locekles - Latvijas Republikas - tiesisko pārstāvību". Šogad ir tā pastāvēšanas 33. gadskārta.

Tāpat ir arī 29. gadskārta nodevīgajam Krievijas armijas izvešanas līgumam, ko 1994.gada 30. aprīlī parakstīja Latvijas ceļa valdības pārstāvji Valdis Birkavs un Egils Levits.

Šis raksts ir aicinājums ikvienam nestāvēt malā, pārvērtēt savu darbību šajos gados un pieņemt nepieciešamos lēmumus, ja darbība bijusi kļūdaina, noraidoša vai pat noziedzīga.

Sāksim no pasaules mēroga personībām. Bils Klintons tāds tiešām ir. Redzot genocīda karu Ukrainā un tā šausmas, bijušais ASV prezidents Bils Klintons intervijā Īrijas raidsabiedrībai RTE pauda nožēlu par savu lomu procesā, kas noveda pie tā, ka Ukraina 1994.gadā atteicās no kodolieročiem.

Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja Kijivai būtu palikuši atturēšanas kodolspēki, otrdien pārraidītajā intervijā atzina ASV eksprezidents.

"Jūtu personīgu iesaisti, jo es piespiedu viņus (Ukrainas vadību) piekrist atteikties no saviem kodolieročiem. Un neviens no viņiem netic, ka Krievija izdarītu šo gājienu, ja Ukrainai joprojām būtu tās ieroči," norādīja Klintons.

1994.gada janvārī Klintons parakstīja trīspusējo vienošanos par kodolieroču izvešanu no Ukrainas teritorijas ar tā laika Krievijas un Ukrainas prezidentiem Borisu Jeļcinu un Leonīdu Kravčuku.

"Es zināju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neatbalsta prezidenta Jeļcina noslēgto vienošanos, kas paredz nekad nepārkāpt Ukrainas teritoriālo vienotību - vienošanos, ko viņš noslēdza, jo gribēja, lai Ukraina atsakās no saviem kodolieročiem," sacīja ASV eksprezidents.

Ukraina "no kodolieročiem baidījās atteikties, jo viņi uzskatīja, ka tas ir vienīgais, kas viņus aizsargā no ekspansionistiskās Krievijas".

"Kad tas viņam bija ērti, prezidents Putins pārkāpa vienošanos un visupirms sagrāba Krimu. Un es jūtos briesmīgi, jo Ukraina ir ļoti svarīga valsts," atzina bijušais ASV prezidents.

Avots: 5. aprīlī, 17:48, LETA

Savukārt no TVNET/LETA 2005. gada 7. maijs 10:05:

„Latvijā norit ASV prezidenta Džordža Buša vizīte, kuras laikā viņš tiekas ar triju Baltijas valstu prezidentiem.

2005. gada 7. maijā tikšanās laikā ASV prezidents norādījis, ka ieradies Latvijā, lai runātu par demokrātijas principiem. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente, un ASV prezidents svinīgā ceremonijā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Bušs un Vīķe-Freiberga sasveicinājās ar klātesošajiem, un ASV prezidents dažiem sveicējiem paspieda roku un sniedza savu autogrāfu.”

Uzrunā tautai Dž. Bušs atgādināja, ka ASV saprot tos lielos pāridarījumus, kas nodarīti Latvijai un tās tautai. Tomēr viņš aicināja visiem šeit tagad dzīvot saticīgi. Pēc būtības aicināja pieņemt okupācijas sekas un samierināties ar okupētājvalsts pilsoņu klātbūtni. Savdabīgs demokrātijas princips.

Kā pie šāda ieteikuma Dž. Bušs varēja nonākt? Tā ir iejaukšanās valsts iekšējās lietās. Ja nezinātu priekšvēsturi par tā laika Latvijas politiķu nostāju okupētājvalsts pilsoņu jautājumā, tad tīša iejaukšanās būtu nepārprotama. Vai sagaidīsim Dž. Buša komentārus, ka viņš ticis maldināts?

Latvijas Republikas pilsoņu griba šajā jautājumā 1990.g. aprīlī tika izteikta vispārējās tā laika partiju un organizāciju vēlēšanās.

1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa (PK) vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus. Pilsoņu kandidāti šajās vēlēšanās varēja piedalīties, ievēlot savus pārstāvjus PK tikai ar padomdevēja tiesībām.

PK 4. sesijā 1990. gada 15. decembrī pieņēma Latvijas Republikas PK un Augstākās Padomes (AP) kopīgā komunikē projektu, kurā abas puses apņēmās sadarboties un saskaņot savu rīcību. PK 15. decembrī pieņēma lēmumu piedāvāt to izskatīt un parakstīt arī Augstākajai Padomei. 1991. gada 13. janvāra plenārsēdē ar nosaukumu Latvijas Republikas AP un PK paziņojums to pieņēma arī Augstākā Padome.

Tajā pašā laikā 13. janvārī Tallinā A. Gorbunovs un B. Jeļcins parakstīja Latvijas Republikas un KPFSR līgumu Par starpvalstu attiecību pamatiem. AP šo līgumu 14.01.1991. ratificēja. Līguma 3. pants nosaka, ka abas puses uzņemas savstarpējas saistības garantēt personām, kas šā līguma parakstīšanas brīdī dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un KPFSR teritorijā un ir PSRS pilsoņi, tiesības saglabāt vai iegūt Latvijas Republikas pilsonību atbilstoši viņu brīvai gribai.

Sadarbība beidzās nesākoties: 15. janvārī PK Latvijas Komiteja noraidīja un pasludināja par likumīgā spēkā neesošu un tiesiskas sekas neizraisošu AP lēmumu par līguma ar Krievijas Federāciju ratifikāciju, izplatot paziņojumu, ka līgums ir pretrunā ar LR pilsoņu interesēm, jo līgumslēdzējas puses izvairās konstatēt neapstrīdamo faktu, ka Latvija ir okupēta, anektēta un kolonizēta no PSRS puses. Pilsonības jautājuma regulēšana starpvalstu līgumā pēc būtības ir iejaukšanās LR iekšējās lietās. Tātad Dž. Bušs tīši neiejaucās LR iekšējās lietās, bet atkārtoja AP līgumā ar KPSR deklarēto. Viņam tikai nepateica, ka līgums nebija spēkā, jo KPSR līgumu neratificēja.

Kāpēc vienošanās ar AP tika pārkāpta? Atbilde vienkārša. Komunistiem un čekistiem nedrīkstēja ticēt. AP sastāvā slēgtajā LTF frakcijas sēdē no LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Johansona teiktā uzzinājām, ka AP sastāvā ir 30 viņa kantora darbinieki. Komunisti AP vidū bija vairākums.

 Tā laika LPSR politikas virtuvē ienākušais E. Levits, PK ievēlētais, kurš nepiedalījās nevienā sesijā, 1990. g. ”Rīgas balsī” izteicās: „Bez šaubām, pilsonības problēma. Te es esmu par nulles variantu. Tiesiskā valstī likumam, protams, nedrīkst būt atpakaļejoša spēka, un pilsonības likuma pieņemšanas brīdī visiem, kas pierakstīti Latvijas teritorijā un vēlas iegūt pilsonību, jābūt tiesībām kļūt par Latvijas pilsoņiem.” Tāda nostāja bija no “Interfrontes” noskatīta.

Tātad Dž. Bušs tīši neiejaucās LR iekšējās lietās, bet atkārtoja AP līgumā ar KPSR deklarēto. Viņam tikai nepateica, ka līgums nebija spēkā, jo KPSR līgumu neratificēja. Iespējams, ka viņš arī nebija neko dzirdējis par 1992.g. S. Karaganova doktrīnu.

S. Karaganovs ieteica stratēģiju, kā atgūt Krievijas ietekmi un īstenot savas intereses pēc PSRS sabrukuma. Tā kļuva pazīstama kā "Karaganova doktrīna", kuras pamatā ir trīs apsvērumi: pirmkārt, zaudētajās teritorijās joprojām ir skaitliski lielas krievu kopienas, ar kuru palīdzību Krievija var nodrošināt savu interešu īstenošanu neatkarību ieguvušajās valstīs; otrkārt, lai panāktu savu ietekmi, jāizmanto ekonomiskās sviras un investīcijas; treškārt, jāpanāk krievu valodas lomas saglabāšana un iespējama divvalodība šajās valstīs. S. Karaganovs ieteica arī aktīvi veicināt cilvēktiesību jautājumu saasināšanu Baltijas valstīs, lai bremzētu to iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Tālāk no š.g. 27. aprīļa TV3:

“Slepeni Kremļa dokumenti rāda, kā Maskava vēl pirms iebrukuma Ukrainā plānoja nostiprināt ietekmi Latvijā arī dibinot jaunas nevalstiskās organizācijas Krievijas politikas atbalstam, nepieļaut NATO nostiprināšanos reģionā, novērst pāreju uz mācībām latviešu valodā un atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, piešķirt valsts valodas statusu krievu valodai.

“Zīmīgi, cik liela loma šajos dokumentos ir atvēlēta krievu valodai, kas vēlreiz apliecina, ka Krievija savus tautiešus Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, uzskata par līdzekli, iespējamo ieroci, grib viņus musināt, nevēl viņiem mierīgu dzīvi, vēlas, lai Latvijas krievi šķeļ sabiedrību,” norāda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.””

Laikā, kad E. Levits, apveltīts ar trim ministru pilnvarām, parakstīja līgumu ar Krieviju, jau divus gadus bija zināma S. Karaganova doktrīna. Krievija šeit varēja pēc līguma, ko parakstīja V. Birkavs un E. Levits, atstāt līdz 300 000 krievu aģentu kopā ar ģimenes locekļiem, tai skaitā līdz 1992.gadam demobilizētām militārpersonām un agrāk šeit dzīvojošiem VDK, kā arī neskatāmu specspiegošanas iestāžu okupantu bariem. Tas ir uzpirkšanas un vervēšanas depozīts. Kā šodien mūsu varoņi vērtē savu tā laika darbību?

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress vēl turpina pastāvēt. Daudzi tā delegāti ir aizsaulē. Kā LR tiesiskā pārstāvniecība PK nevienu brīdi nav atzinis 4. maija republikas īstenoto okupētājvalsts pilsoņu legalizēšanu. Vietvara ir uzturējusi milzīgu nepilsoņu masu ar impērisku vēlmi noteikt Latvijas virzību uz austrumiem, kas izmisīgi turas pie mākslīgi radītās rossijas valodas (valodas radītāja M. Lomonosova nosaukums). Rossijas valodā mācīsies vēl līdz 2030. gadam pamata izglītības skolās.

Mans ieteikums ir noteikt Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegātiem piemaksu pie pensijas vai citiem ienākumiem no valsts budžeta par ilgstošu bezatlīdzības darbību Latvijas Valsts tiesiskuma sardzē.

Tā vietvarai būtu labākā savas nepareizās darbības atzīšana, neveicot dekolonizāciju.

*Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...