Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.

Minētais J. Rušenieka raksts sākas visai saprātīgi un pauž visiem zināmas lietas: “Latvijas televīzija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.” Tāpat arī citi vispārīga rakstura komentāri un polemika šķiet vietā, piemēram: “Praktiski jau kopš neatkarības atgūšanas valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams.”

Problēma sākas no brīža, kad J. Rušenieks (kurš esot ne tikai mākslu maģistrs, bet arī dr. iur) cenšas pieķerties konkrētiem jautājumiem un tamdēļ izvirza “problēmas”, kuras ir atrisinātas jau pirms vairākiem gadiem.

J. Rušenieks raksta: “Līdz šim brīdim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var būt, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atrodas tādā stāvoklī? Es gribētu teikt — bedrē. Kāpēc bedrē? Tāpēc, ka vismaz 99% no sabiedrības nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzības un apzinātas valsts pārvaldes institūciju darbības rezultātā ir novesti.”

Patiesību sakot, neviens fakts neliecina par “bedri”. Abi sabiedriskie mediji stabili strādā, tajos (salīdzinājumā ar privātajiem medijiem) vidējā izpeļņa ir augstāka, ir stipras iekšējās arodbiedrības (nevienu tāpat vien, bez pamatojuma nevar atlaist), un visas problēmas — ja tādas atklājas — var ilgākā vai īsākā laikā novērst, sabiedrisko mediju valdēm sadarbojoties ar NEPLP. Savukārt, ja pati valde kļūst par problēmu (parādās lielas neizdarības ar finansēm), tā tiek mainīta. Bet kopumā ir tā, ka gan Latvijas Radio kanāli, gan LTV ir nevis “bedres”, kā domā J. Rušenieks, bet gan auditorijas līderi — ne tikai ar lielākajiem klausītāju apjomiem, bet arī augstu sabiedrības uzticības līmeni!

Jāremontē LTV ēka, nevis “jāceļ trauksme”

LTV atrašanās nepiemērotās telpās — jā, tā ir aktuāla problēma, jo padomju gados celtais LTV komplekss ir par lielu, turklāt ir pienācis brīdis, kad būtu jāveic kapitālais remonts. Turpretī nevar piekrist J. Rušeniekam par “kadru jautājumu”, jo LTV vai LR nav tāds darbinieku trūkums vai to nepamatota mainība, lai šāds jautājums vispār pastāvētu un būtu apspriešanas vērts. “Neizprotama satura veidošanas politika” pastāv tikai priekš tiem, kas nav mēģinājuši to izprast (visi sabiedriskā pasūtījuma definēšanas dokumenti ir publiski, vajag tikai izlasīt), savukārt par “autortiesību (ne)ievērošanu” pamatotas sūdzības pēdējos 3 gados, šķiet, tikpat kā nav dzirdētas.

Attiecībā uz faktu, ka 2019. gadā LTV budžets samazinās pret aizvadīto gadu (LR situācija nav tik dramatiska) jāpaskaidro: bāzes finansējums visu pamatfunkciju izpildei sabiedriskajiem medijiem nesamazinās. Pagājušajā gadā LTV saņēma treknas piemaksas papildfunkciju veikšanai, un tās bija: (1) Dziesmu svētku translācijas; (2) valsts simtgades raidījumi, to sērijas un filmas; (3) pāvesta Franciska vizītes atspoguļošana; (4) Ziemas olimpiskās spēles, kas savukārt deva papildus reklāmas ieņēmumus. Šī gada samazinātā ieņēmumu prognoze nenozīmē sabiedrisko mediju naudas kritumu: tā nozīmē papildus un vienreizējo uzdevumu izzušanu no darba plāna, kas bija labi zināms jau pagājušogad. No turienes arī 3 miljonu kritums. Mums, nodokļu maksātājiem, nav pienākums uzturēt LTV un Latvijas Radio naudas pieaugumu par katru cenu, un viņi to nemaz arī neprasa: ja maksājam, tad zinām, par ko tieši, un visi ir apmierināti.

Attiecībā uz LTV zaudējumiem no ēkas uzturēšanas ir jāpiekrīt: tā ir taisnība, ka LTV ēka nes zaudējumus, ko ne vienmēr izdodas kompensēt ar ieņēmumiem no nevajadzīgo telpu izīrēšanas.

Jāpastiprina uzraudzība pār Kremļa propagandu

“Nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistē muļķīga sistēma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televīzijas, radio un arī kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraugs. Tieši NEPLP apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašāka termiņa dokumentus, dala pieprasītos un piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā arī kontrolē abu organizāciju darbību – vai reālie darbi atbilst solītajam.”

Te nu ne tikai J. Rušeniekam, bet ikvienam būs patīkami uzzināt, ka jau pirms trim gadiem tika nolemts: ir nepieciešamas divas uzraugošās padomes, jo nieka pieci NEPLP locekļi ar savu nelielo darbinieku štābu un Monitoringa centru tiešām nespēj uzraudzīt visas neskaitāmās retranslētās TV programmas (vienalga, tie būtu īsti TV kanāli vai vatņiku propaganda), plus vēl kontrolēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, noklausīties visas radioprogrammas utt. Tāpēc tieši šobrīd Saeima kopā ar nozares ekspertiem apspriež priekšlikumus un izstrādā likumu, lai izveidotu divas padomes: viena uzraudzīs komercmedijus un retranslāciju, otra — sabiedrisko pasūtījumu, turklāt tiks palielināts abās ievēlamo ekspertu skaits. Šāda kārtība ir Lietuvā (divas padomes pa 11 locekļiem), un mūsu kaimiņvalstī šāda kārtība strādā. Jā, un kura tad ir tā galvenā mūsu valsts institūcija, kas šādu NEPLP samazināšanu, funkcijas pārdalot uz pusēm, atbalsta ar visām rokām un kājām? Tā ir... pati NEPLP!

Vēlreiz: kāpēc jāstiprina ne vien sabiedriskie mediji, bet arī sabiedriskais pasūtījums

Tālāk J. Rušenieks iekļūst desmit gadus vecā pagātnē un netiek no tās ārā, rakstot: “Jocīga situācija, spēlējot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrūkst finansējuma, NEPLP katru gadu vērā ņemamu summu piešķir arī privātajiem medijiem [...] Netaisos tagad analizēt, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidījumu kvalitāte, nepieciešamība, kā arī valsts finansējuma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopējā medija gada budžeta” — utt.

Pirms desmit gadiem tiešām dominēja tāda pieeja, kas bija pārpalikums no pagājušā gadsimta: sabiedriskā pasūtījuma stiprināšanu saprata kā naudas došanu LTV un LR cerībā, ka tas pievilks jaunu auditoriju. Nepievilka: drūmākais piemērs ir Latvijas Radio pieci.lv naudas šķērdēšana. Tad sāka mainīties domāšana uz to pusi, ka sabiedriskais pasūtījums nozīmē valstiski svarīga satura finansēšanu tur, kur skatītājs jau ir: šim nolūkam reģionālo ziņu filmēšana tika nodota mazajām privātajām studijām reģionos (LRT, Skrunda, VTV, Spektrs, Aizpute utt.), plus valsts sistemātiski atbalsta profesionāli līdzsvarota un sabiedriski nozīmīga satura radīšanu TV24, Re:TV un vēl šur tur. Kopējā sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā tādā veidā aizsniedzas līdz tādām auditorijas daļām, kurām LTV un LR nekad netika klāt. Līdz ar to, prestatā J. Rušenieka izpratnei no pagājušā gadsimta, stiprināti tiek ne tikai sabiedriskie mediji, bet gan sabiedriskais pasūtījums kopumā. Turklāt privātajiem medijiem (atšķirībā no sabiedriskajiem dažā labā situācijā) nekad nav bijusi problēma atskaitīties par valsts naudas izlietojumu.

Varam arī nomierināt J. Rušenieku, kurš tālāk raksta “Neskaidrs ir pašreizējais programmās iekļauto raidījumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analīzes veikšana.” Patiesībā visu īstenoto sabiedrisko pasūtījumu (gan valsts, gan privātajos medijos) ik pa laikam pārbauda, pasūtot neatkarīgas recenzijas no pieredzējušiem žurnālistiem, mediju speciālistiem, augstskolu mācībspēkiem utt. — turklāt NEPLP nekad nevienam iepriekš nesaka, kādi aspekti kuru reizi tiks pētīti, kādos kanālos un raidījumos tas notiks, par kādiem periodiem, kas būs nākamie recenzenti u.tml, lai recenzijas būtu maksimāli objektīvas. (Tā kā J. Rušenieks to nezina, tad varam izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viņš nav bijis šo neatkarīgo speciālistu skaitā.)

Satriecošu nekompetenci J. Rušenieks demonstrē, aprakstot, ko tad ir (ne)sapratis no sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesa, kurš pats par sevi ir publisks un kurā var iesaistīties jebkurš, kam ir vēlme tērēt tam laiku.

Ko darīt? Un ko labāk tomēr nedarīt?

Pārejot pie J. Rušenieka izvirzītajiem “vēlamajiem darbiem”, jāsecina, ka ar nikniem vārdiskiem zibeņiem apgaismotais uzdevums “jāveic normatīvo [...] grozīšana, paredzot, ka NEPLP vienlaikus nesēž uz diviem krēsliem” patiesībā tieši šobrīd jau tiek izpildīts...

“EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasūtījuma precīza definēšana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansējuma piešķiršana (kā vienota dotācija, nevis kombinējot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozījumus normatīvajos aktos un programmu plānošanā.” — Demokrātiskā valstī nekas tāds nav pieļaujams. Kā jebkuram kantorim, arī sabiedriskajiem medijiem ir jācīnās par savu vietu zem Saules, pierādot savu varēšanu ar darbiem. Automātiska valsts naudas došana ar automātisku pieaugumu, neprasot darbus un rezultātus vispirms, ir nepieļaujama ikvienā nozarē. Un pats LTV kolektīvs nekādā veidā nav licis manīt, ka viņiem tas nebūtu pa spēkam! Tieši otrādi: LTV var lepoties ar augstu skatītāju uzticību un labu reitingu.

Latvijas Televīzijas programmu “ētera tīklu” un satura veidošanas izvērtējums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecībā uz programmu sagatavošanu un izplatīšanu, tā sekmējot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attīstības plānošanu. Lai pildītu Latvijas Televīzijas kā sabiedrības televīzijas attīstību, ir jāveic personāla kompetences izvērtējums, organizatoriskās struktūras iespējamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistēmas un atalgojuma pilnveidošana, arī Latvijas Televīzijas tehnisko iespēju un telpu izvērtējums, attīstības modelēšana un ieviešana.” — Patiesībā uz tamlīdzīgu tukšu frāžu savirknējuma graboņu vislabāk spētu atbildēt pats LTV kolektīvs. No tā, ka LTV1 katru mēnesi (Kantar TNS dati) ir vai nu skatītākais, vai otrs skatītākais kanāls, varam izdarīt slēdzienu, ka visas J. Rušenieka prasības tur ir izpildītas vēl pirms padsmit gadiem.

“Interneta platformas, digitālās vides attīstības izvērtējums un paplašināšana, kā arī LTV arhivēšana, digitalizācija, arhīva pieejamība sabiedrībai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši...” — absolūtas muļķības: 2016. gadā šis jautājums tika pētīts Saeimas darba grupā un tika secināts, ka veco raidījumu digitalizēšana prasīs milzu naudu, bet pēc tam nedos nekādus ieņēmumus, jo kurš gan gribēs skatīties desmitiem gadus vecus raidījumus? Turpretī tagad ikkatrs, kam ir interese, var par samaksu iegūt kopijas no vecajiem raidījumiem digitālos formātos un izmantot, kur vajag.

Nu un, protams, ievērību pelna mag. art & dr. iur. noslēdzošie vārdi: “Pašreizējā situācija LTV agonēšana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne Jēkaba ielā, ne Pils laukumā, ne Brīvības ielā Latvijas televīzija nav vajadzīga kā spēcīgs, neatkarīgs, pilnvērtīgi finansēts sabiedriskais medijs.” Patiesību sakot, nekad vēl iepriekš kā pēdējos piecos gados nav pievērsta tik liela uzmanība sabiedriskā pasūtījuma apzinātai veidošanai, finansējuma palielināšanai, kvalitātes un auditorijas audzēšanai un vispārējai sabiedrisko mediju uzlabošanai. Diemžēl tas prasa ilgstošu iedziļināšanos visādos sīkumos, darbu (bieži vien neapmaksātu) visādās komisijās, darba grupās, padomēs, NVO utt., un darba gaitā dažkārt prasa saskari arī ar ne tiem patīkamākajiem ļautiņiem. Vai tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc J. Rušenieks nekad nav redzēts tur, kur uzlabojumi tiešām top?

* Šī atbildes viedokļraksta autors ir neapmaksāts Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis pie NEPLP

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....