Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā aizvien vairāk ļaudis mēļo, ka pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām nosacīti latviskās partijas varētu veidot koalīciju ar „Saskaņu”. Šāda pasaules redzējuma atbalstītāji parasti norāda, ka „Saskaņa” vairs nebūt nav prokremliska, bet tā ir ieinteresēta valsts labklājības celšanā un to atbalsta ļoti liela daļa no kopējā elektorāta. Līdz ar to „Saskaņas” iekļaušanai valdībā vajadzētu būt pašsaprotamai.

Diemžēl pieredze rāda, ka „Saskaņas” būtība tomēr nav mainījusies nedz pēc līguma laušanas ar Putina „Vienoto Krieviju”, ne pēc Ušakova draudzības izveidošanos ar ASV, kā arī ne pēc „pareizā krieva” Vjačeslava Dombrovska ielūguma kļūt par partijas lokomotīvi šī rudens vēlēšanās. Manuprāt, „Saskaņa” joprojām ir prokremliska, nedemokrātiska un izteikti korumpēta partija, kuras nonākšana pie varas būtu Latvijas demokrātijas un progresa pēdējo palieku beigu sākums.

Šai tēzei pierādījumi tālu nav jāmeklē – atliek vien mazliet ciešāk aplūkot kādu no „Saskaņas” pārvaldītajām pašvaldībām. Tieši to es šovakar arī esmu nolēmis izdarīt un par savu study case esmu izvēlējies Rēzekni – pilsētu, kurā kopš 2009.gada ir izveidojies kvazi-autoritārs „Saskaņas” režīms. 

Lai labāk izprastu „Saskaņas” darbības metodes un to sekas esmu izvēlējies pievērsties 6 faktoriem, kas, manuprāt, vislabāk raksturo sabiedrisko, ekonomisko un politisko vidi, pilsētā, kurā ilglaicīgi valda antidemokrātiski spēki.

Korupcija. Kopš nākšanas pie varas Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir mērķtiecīgi veidojis sistēmu, kurā tiek leģitimizēta masveida korupcija un nepotisms. Shēma ir gaužām vienkārša, pats A.Bartaševičs kontrolē pilsētas politisko vidi un Domes lēmumu pieņemšanas procesu. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un pilsētas budžeta apguvi. Domes izsludinātajos konkursos pastāvīgi uzvar viņa sievas Olgas un brāļa Mihaila kopuzņēmums „Latgalija” vai citi ar A.Bartaševiču un partiju „Saskaņa” netieši saistīti nodibinājumi. Lai labāk izprastu pilsētas mēra koruptīvo shēmu apjomu, minēšu piecus, manuprāt, izteiksmīgākos „Saskaņas” korupcijas skandālus Rēzeknē.

1) 2016.gadā KNAB uzsāka izmeklēšanu par jauniešu centra „Zeimuļs” celtniecībā „nozudušiem” 660 000 eiro. „Zeimuļa” celtniecību par ES struktūrfondu un Domes budžeta līdzekļiem īstenoja būvfirma „Re&Re” kopā ar A.Bartaševiča ģimenei piederošo „Latgalija”. Papildus iespējamai korupcijai, „Zeimuļs” atklāšanu pavadīja arī bažas par ēkas pretlikumīgu nodošanu ekspluatācijā, savukārt pilsētnieki zina teikt, ka „Zeimuļa” celšanas laikā tajā bija novērojama arī nelegāla nodarbinātība (daļu no iekšdarbiem esot veikuši pa blatu sarunāti vidusskolnieki). Tāpat visai savdabīgi, šķiet, arī tas, ka būvnieki „Zeimuļi” bija sākuši celt bez iepriekšējas teritorijas arheoloģiskās izpētes (būve atrodas pie senākā apdzīvotā punkta pilsētā – Rēzeknes pilskalna). Arheoloģiskie izrakumi tika uzsākti tikai pēc būvprojekta teritorijas nocementēšanas, kas ievērojami aizkavēja ieplānoto celtniecības termiņu.

2) vēl viens korupcijas skandāls ir saistīts ar pagājušogad atklāto Rēzeknes Olimpisko centru. 2016.gada Iepirkumu uzraudzības birojs saņēma vairākas sūdzības par Olimpiskā centra sporta arēnas būvniecības konkursu. Savukārt 2017.gadā korupcijas skandāls skāra arī Olimpiskā centra āra (!) peldbaseinu, kuru par 1,3 miljoniem eiro, īstenojot klasisku korupcijas shēmu, uzbūvēja Bartaševiču ģimenes firma „Latgalija”. Jāatzīmē, ka Rēzeknes pašvaldībai nebija pašai savu līdzekļu, lai uzbūvētu „tik ļoti nepieciešamu” objektu, proti, āra peldbaseinu, tādēļ tā bija spiesta aizņemties līdzekļus. Aizdomas par budžeta līdzekļu nelietderīgu izlietošanu palielināja arī tas, ka peldbaseins tika atklāts tieši pirms 2017.gada pašvaldību vēlēšanām un tika izmantots „Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā. Tāpat jānorāda, ka Olimpiskā centra kopējās izmaksas ir neskaidras – publiskajā telpā figurē summa no 10 – 17 miljoniem eiro.

3) Uzreiz pēc „peldbaseina skandāla” Rēzekni pāršalca jauns aizdomu vilnis par A.Bartaševiča korumpētības apjomiem. Šoreiz notikumu epicentrā bija piemineklis par godu Latgales kongresa simtgadei. Izrādījās, ka pieminekļa celtniecību koordinēja ar „Saskaņu” saistīta biedrība, kas no pašvaldības projekta īstenošanai bija saņēmusi 670 000 eiro. Finansējums tika piešķirts biedrībai „Latgalieši”, kuru ir dibinājuši „Saskaņas” biedri Jānis Urbanovičs un Ivans Ribakovs. Lai situāciju padarītu vēl nesmukāku – piemineklis uz simtgades kongresa atklāšanu šī gada maijā nemaz nebija pabeigts (to esot uzcēluši praktiski vienas nakts laikā, apkārtni atstājot nepabeigtu). 2017.gada vasarā Dome nolēma projektam piešķirt vēl papildus 10 000 eiro, taču arī tad, 2017.gada septembrī tas joprojām (!) nebija pabeigts.

4) Šī gada pavasarī mēra vārds paspīdēja vēl vienā, nu jau Krievijas činovņiku stilā ieturētā korupcijas skandālā. Šoreiz pašvaldība bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, lai izremontētu divas salīdzinoši nenoslogotas un perifērijā esošas ielas(Ausekļa un Vipingas). Uz to brīdi tas bija vienīgais pašvaldības izsludinātais ielu remonta iepirkums 2018.gadā. Dīvainas sagadīšanās dēļ, tieši uz šīm ielām atradās Rēzeknes mēra un viņa brāļa Mihaila privātīpašumi.

5) Šī gada sākumā Rēzeknes pašvaldība nolēma par 223 000 eiro iegādāties zemes gabalu no „Saskaņas” frakcijas vadītājā J.Urbanoviča. Tā kā pašvaldības finansiālā situācija A.Bartaševiča vadīšanas laikā ir nonākusi neapskaužamā situācijā, līdzīgi kā koruptīvajā „āra peldbaseina lietā”, arī šoreiz Rēzeknes Dome nepieciešamos līdzekļus bija spiesta aizņemties. Starp citu, budžeta pārskati liecina, ka Dome savus tēriņus samazināt neplāno un 2018.gada sākumā bija plānots, ka Rēzeknes pašvaldības izdevumi veidos jau prātam neaptveramos 75,7 miljonus eiro, kas ir par 37 miljoniem vairāk nekā 2017.gadā. A.Bartaševiča koruptīvo darbību rezultātā Rēzeknes pilsēta ir bijusi vairākkārtīgi spiesta aizņemties finanšu līdzekļus, lai īstenotu projektus, kas nes peļņu A.Bartaševiča ģimenes locekļiem un partijas „Saskaņa” biedriem.

Ceturtās varas neesamība. Viens no iemesliem, kādēļ Bartaševiču klans turpina brīvi nodarboties ar koruptīvām darbībām ir objektīvu reģionālo mediju trūkums. Lai labāk izprastu radušos situāciju, īsumā ieskicēšu Rēzeknes reģionālo mediju vidi.

1) A.Bartaševiča varas rupors ir Rēzeknes pašvaldības avīze „Rēzeknes Vēstnesis”. Laikrakstā ik pa laikam tiek nopublicētas A.Bartaševiča slejas, kurās viņš runā gan par triviālām un ikdienišķām lietām, gan par valstiski svarīgiem jautājumiem (divvalodību, nepieciešamību tuvināties ar Kremli utml.). Laikraksts, kas tiek finansēts par nodokļu maksātāju naudu, nekritiski izturas pret pilsētas mēru un tiek izdots divās valodās. Šī gada vasarā KNAB pieņēma lēmumu sodīt Rēzeknes pašvaldības deputātus par laikraksta izdošanu krievu valodā. Neskatoties uz to, tiesa, pēc deputātu prasības, KNAB lēmumu atcēla.

2) A.Bartaševiča informatīvo atbalstu nodrošina arī vietējā raidstacija „Radio Rēzekne”, kura pieder ar partiju „Saskaņa” saistītai biedrībai. „Radio Rēzekne” atrodas vienās telpās ar pašvaldības laikrakstu „Rēzeknes Vēstnesis”.

3) Rēzeknē darbojas arī Latgales Reģionālā televīzija (LRT). Tās vadītājs ir Andrejs Filipovs, bijušais Satiksmes ministrijas atašejs Krievijā un cilvēks, kurš „strādā 24 stundas diennaktī” (ļoti odioza personība, kuras gaitām līdzi ir sekojusiarī LTV „Panorāma”). Lai gan publiski A.Filipova saistība ar „Saskaņu” vai Bartaševiču ģimeni nav pierādāma, viņa vadītā televīzija kalpo kā vēl viena pilsētas mēra stratēģiskās komunikācijas platforma. Papildus tam tautā runā, ka LRT līdzīgi darbojas arī citās pašvaldībās, kur nesmādē par noteiktu samaksu uzražot vietvalžus slavinošus ziņu sižetus.

4) A.Bartaševičam mediju vidē ir arī kritiķi. Pirmais ir vietējais laikraksts „Rēzeknes Vēstis”. Tā redaktore Māra Nizinska ir vairākkārtēji kritizējusi A.Bartaševiču. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka „Rēzeknes Vēstis” ir objektīvs un kvalitatīvs informācijas avots. Tieši pretēji, M.Nizinskas vadībā laikrakstā starp gurķu konservēšanas receptēm un krustvārdu mīklām nereti tiek iepīta arī nekaunīga Kremļa dezinformācija (2015.gada vasarā pēc avioreisa MH-17 notriekšanas laikrakstā tika izplatīta Kremļa versija, ka lidmašīna bija pilna ar cilvēku līķiem un tika notriekta, lai diskreditētu Krieviju). Otrais laikraksts, kas iestājas atklātā A.Bartaševiča opozīcijā ir reģionālais izdevums „Ludzas Zeme”. Arī šajā gadījumā, ne viss ir tik gludi kā gribētos. Laikraksts ir zaudējis tiesā par neslavas celšanu A.Bartaševiča ģimenei, tā saturs ir klaji tendenciozs, turklāt tā žurnālistes, iespējams, ir bijušas saistītas ar vietējo „kontrabandas karali” Raiti Kononovu. Izdevumam par labu nespēlē arī tas, ka viena no žurnālistēm Anita Daukšte šogad ir nolēmusi startēt Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta.

Prettiesiskums. Rēzeknes Dome nereti darbojas kā kvaziautoritārs režīms, kas nekautrējas veikt prettiesiskas darbības, lai nodrošinātu savas varas saglabāšanu. Šajā kontekstā pieminēšu dažus piemērus, kuros „Saskaņas” kontrolētā pašvaldība, manuprāt, ir rīkojusies pretstatā sabiedrības interesēm.

1) 2014.gada pavasarī A.Bartaševičs pēc ilglaicīga personīga konflikta ar Rēzeknes Pašvaldības policijas priekšnieku Aivaru Stalidzānu, nolēma likvidēt Pašvaldības policiju kā tādu. Šādu lēmumu A.Bartaševičs pieņēma pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina, ka A.Stalidzāns ir atjaunojams savā amatā (Pašvaldības policijas priekšnieks tika atlaists 2012.gadā, manā rīcībā nav informācijas vai arī šajā lietā bija iejaukts A.Bartaševičs). Pastāv uzskats, ka Pašvaldības policijas likvidēšana bija saistīta ar A.Stalidzāna nevēlēšanos pieļaut „Saskaņas” politiskās ietekmes nostiprināšanos viņa vadītajā iestādē.

2) Kā vēl viena A.Bartaševiča režīma prettiesiskuma izpausme ir jāmin Rēzeknes slimnīcas galvenā ārsta, opozicionāra Jāzepa Korsaka atlaišana no amata 2011.gadā. J.Korsaks ir ilggadīgi darbojies Rēzeknes Domes opozīcijā un ir uzskatāms par vienu no redzamākajiem mēra kritiķiem. Mēra kritizēšana slimnīcas galveno ārstu noveda pie amata zaudēšanas, kā rezultātā viņš pamācošā kārtā uz diviem gadiem tika norīkots strādāt kā morga sanitārs (!). 2013.gadā ar Augstākās tiesas lēmumu J.Korsakam tika ļauts atgriezties savā iepriekšējā amatā.

3) Papildus tam 2014.gadā, iespējams, prettiesiskā veidā tika likvidēts Rēzeknes Kultūras nams, kā rezultātā darbu zaudēja 17 kultūras personas. Oficiāli Kultūras nama slēgšana tika saistīta ar Latgales vēstniecības „Gors” atklāšanu, taču pilsētas kuluāros runāja, ka patiesais iemesls varētu būt Kultūras nama vadības kritiskā attieksme pret pilsētas mēru.

Sabiedrības apolitiskums. Vēl viens faktors, kas ir ietekmējis A.Bartaševiča režīma nostiprināšanos Rēzeknē, ir vietējo iedzīvotāju apolitiskums un reālas politiskās opozīcijas neesamība. Šī iemesla dēļ aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, neskatoties uz virkni korupcijas skandālu, bezdarbu un demogrāfijas problēmām, „Saskaņa” sev nodrošināja 59% vēlētāju balsu (59% Karl!). Tik liela iedzīvotāju „uzticēšanās” vadošajai partijai ir pamatojama ar vairākiem faktoriem.

1) Rēzeknes pašvaldību vēlēšanās tiek pirktas balsis. 2017.gadā pēc „Saskaņas” graujošās uzvaras opozīcija pieprasījaanulēt vēlēšanu rezultātus. Pretreakcija no Centrālās vēlēšanu komisijas nesekoja, un pilsētas mērs atkārtoti stājās amatā nu jau gandrīz ar 60% lielu un „leģitīmu” atbalstu pilsētnieku vidū. Balsu pirkšanas gadījumi ir tikuši piefiksēti arī citās gadījumos.

2) Opozīcijas neesamību negatīvi ietekmē Rēzeknes demogrāfiskais stāvoklis. Ilggadējās ekonomiskās stagnācijas rezultātā pilsētā ir drastiski samazinājies jaunu un politiski aktīvu jauniešu īpatsvars. Tā rezultātā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir pusmūžā, pirmspensijas vai pensijas vecumā. Šī sabiedrības daļa, pateicoties padomju mantojumam, ir tradicionāli apolitiska un nav tendēta uz pārmaiņām. Rezultātā demogrāfijas kritums un jaunatnes aizplūšana pozitīvi atsaucas uz „Saskaņas” vēlēšanu statistiku. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka neviena varas maiņa nav iedomājama bez politiski aktīvu jauniešu iesaistes – studenti un gados jauni cilvēki nereti veido kodolu, lai gāztu korumpētus un autokrātiskus režīmus.

3) Saskaņa” izmanto varas monopolu, lai piespiestu partijā iestāties vietējos uzņēmējus un pašvaldības iestādēs strādājošos (t.s. bjudžetņikus). Pilsētā ir izveidota sistēma, kuras ietvaros ir praktiski neiespējami uzturēt rentablu uzņēmējdarbību, kritizējot vai vienkārši nesadarbojoties ar pilsētas Domi. Gadījumos, ja uzņēmēji ir negatīvi noskaņoti pret pilsētas vadību, viņiem tiek liegti pašvaldības iepirkumi, traucēta licenču izsniegšana utml. Es nevaru apgalvot, ka Rēzeknes Dome darbojas analogi Andra Amerika otkatu shēmām Rīgā, taču spiediena izdarīšana uz vietējo uzņēmēju kopienu ir acīmredzama. Šī iemesla dēļ pilsētā ir ļoti neaktīvs un lēni augošs privātais sektors. Papildus tam „Saskaņa” nekautrējas izmantot sev pieejamos ietekmes avotus arī pret pašvaldības iestādes strādājošajiem ierēdņiem. Kā piemēru minēšu kādu gadījumu 2017.gada pavasarī, kad vienai no pilsētas krievvalodīgajām skolām, tika „silti ieteikts”, mudināt savus darbiniekus masveidā stāties partijas „Saskaņa” rindās. Rezultātā pilsētas statistiski sliktākās skolas skolotāji tika apbalvoti ar ievērojamu algas pielikumu, bet „Saskaņa” ieguva virkni jaunu biedru, ar kuru palīdzību radīt priekšstatu par pilsētnieku masveidīgo atbalstu partijai.

No valsts atšķirīga ārpolitika. A.Bartaševiča valdīšanas laikā Rēzekne ir atteikusies no Latvijas oficiālā eiroatlantiskā ārpolitikas kursa un ir sākusi veidot pati savu, no Rīgas neatkarīgu uz austrumiem vērstu ārējo politiku. Minēšu dažus piemērus, kas norāda uz to, ka A.Bartaševičs izmanto sev piešķirto varu un finanšu līdzekļus, lai organizētu saviem ideoloģiskajiem uzskatiem atbilstošu un no pārējās Latvijas atšķirīgu ārpolitiku.

1) 2017.gada martā A.Bartaševičs piedalījās 23.Starptautiskajā pareizticīgo tautu vienotības sabiedriskā fonda konferencē Berlīnē. Pasākumā piedalījās virkne pret ES kritiski noskaņotu politiķu, ieskaitot galēji labējās organizācijas Identitaere un PEGIDA. Starp citu, konferences organizētāji ik gadu pasniedz arī prēmijas „Par teicamu darbību pareizticīgo tautu vienotības stiprināšanā”. Šāda prēmija ir piešķirta virknei Krievijas elites pārstāvju, ieskaitot prezidentu Putinu, premjeru Medvedevu, kādreizējo Krievijas Dzelzceļa šefu Jakuņinu, Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju Nariškinu un Federācijas padomes priekšsēdētāju Matvijenko. Prēmiju 2014.gadā ir saņēmis arī A.Bartaševiča partijas biedrs Rīgas mērs Nils Ušakovs.

2) A.Bartaševičs ir izveidojis tuvus sakarus ar Pleskavas pilsētas vadību. 2017.gada jūnijā Rēzeknes mērs kopā ar Pleskavas mēru Ivanu Cecerski parakstīja vienošanos par abu pilsētu sadarbību. Pēc mēneša A.Bartaševičs piedalījās Pleskavas pilsētas svētkos, kur vēlreiz tikās ar I.Cecerski un uzspēlēja futbolu kopā ar Ramzanam Kadirovam pietuvināto Groznijas pilsētas mēru Igoru Panasenko. Tiekoties ar austrumu partneriem, A.Bartaševičs cerīgi norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu pavērt sadarbības iespējas starp Latviju un Krieviju.

3) A.Bartaševiča vadītā pašvaldība kopā ar Pleskavu kūrē projektu „Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam”. Tās ietvaros par 3 700 000 eiro ir ieplānota pazemes ūdens krātuves izbūve Pleskavā. Krievijas puse projektam ir atvēlējusi tikai 300 000 eiro un tā īstenošanā ir iesaistīts iepriekš pieminētais I.Cicerskis un bijušais Pleskavas apgabala gubernators Andrejs Turčaks. Šajā kontekstā atgādināšu dažus faktus par A.Bartaševiča sadarbības „partneriem” otrpus robežai. Pleskavā atrodas Krievijas Gaisa desanta karaspēka 76.desanta divīzija, kas piedalījās Krimas aneksijā 2014.gadā un, iespējams, arī karā Austrumukrainā un Sīrijā. I.Cecerskis iepriekš pats ir dienējis šajā divīzijā un ir publiski slavinājis savu armijas biedru paveikto Ukrainā. Savukārt A.Turčaks Krievijā tiek saistīts ar uzbrukumu organizēšanu žurnālistiem, kas bija centušies izpētīt 76.desanta divīzijas iesaisti notikumos Ukrainā.

4) Kā pēdējais ir, jāatzīmē A.Bartaševiča un Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgeņija Lukjanova neoficiālā sadarbība. Rēzeknes iedzīvotāji zina teikt, ka Krievijas vēstnieks pirms stāšanās amatā 2017.gada decembrī bija ieradies Rēzeknē. Neoficiālās vizītes laikā J.Lukjanovs esot vakariņojis ar A.Bartaševiču, Rēzeknes mēra ģimenei piederošajā restorānā „Marijas Kafija”. Īsi pēc tam jaunā gada uzrunā A.Bartaševičs ar pārliecību rēzekniešiem solīja investīciju un jaunu darbavietu pieaugumu no Krievijas.

Kremļa maigā vara. Kā pēdējo „Saskaņas” autokrātiskās pārvaldes formas iezīmi esmu izvēlējies atzīmēt Kremļa visur lienošo maigo varu. Minēšu dažus piemērus, kas, manuprāt, liecina par to, ka A.Bartaševičs izmanto savā kontrolē esošos resursus, lai Rēzeknē propagandētu Kremlim pietuvinātu pasaules redzējumu.

1) Rēzeknē notiekošajos masu pasākumos nereti tiek piesaistītas Krievijas estrādes zvaigznes, bet koncerti tiek izmantoti „Saskaņai” izdevīgu vēstījumu izplatīšanai. Piemēram, 2013.gadā Rēzeknes Dome par nodokļu maksātāju naudu pirms pašvaldību vēlēšanām organizēja Krievijas dziedātājas Poļinas Gagarinas koncertu. Jāatzīmē, ka arī šovasar Rēzeknes pilsētas svētku skatuve tika izmantota, lai skatītājiem nodotu gaužām interesantu, „internacionālu” un „Saskaņas” ideoloģijai atbilstošu vēstījumu. Uzstāšanās laikā reperi no grupas „Latgalīšu reps” sanākušo jaunatni uzrunāja ar reperiem netipiski politizētu tekstu, kas kritizēju nacionālismu un vienas valsts valodas politiku.

2) Arī pats A.Bartaševičs pastāvīgi izmanto savas publiskās uzrunas, lai sabiedrībā nostiprinātu vēstījumu par nepieciešamību pēc divvalodības. Pilsētas mēra uzrunas tradicionāli ir latviešu, krievu un pēdējos gados arī latgaliešu valodā. Mēra centieni runāt lauzītā latgaliešu valodā acīmredzot ir pamatojami ar A.Bartaševiča vēlmi tuvināt saviem ideoloģiskajiem uzskatiem līdz šim pret „Saskaņu” tradicionāli kritiski noskaņotos latgaliešus.

3) Kopš pilsētu pārvalda „Saskaņa”, A.Bartaševiča vadītā Dome pastāvīgi demonstrē lielāku toleranci un piekāpību pret pilsētas krieviski runājošo sabiedrības daļu. Tas izpaužas gan ar grandiozu 9.maija svētku organizēšanu un finansēšanu, gan ar pabalstu piešķiršanu PSRS pusē karojošajiem kara veterāniem. Starp citu, 2014.gadā PSRS pusē karojošie veterāni no Domes saņēma 50 eiro lielus pabalstus, savukārt politiski represētajiem iedzīvotājiem Dome nolēma piešķirt vien nieka nožēlojamos 15 eiro. Manuprāt, tas ir uzskatāms piemērs, tam, kas ir A.Bartaševiča un „Saskaņas” maigās varas prioritātes.

4) A.Bartaševiča ideoloģiskie uzskati un visur lienošā divvalodība parādās arī tādās triviālās lietās kā objektu un uzņēmumu nosaukumos. Reti kurš vairs atceras, ka Rēzeknes Dome sākotnēji bija ieplānojuši jauniešu centru „Zeimuļs” dēvēt par Caran D’ache – vārdā, kas rakstās franciski, bet izrunājas tīri krieviski karandaš. Nosaukuma maiņa notika tikai pēc vietējās latgaliešu kopienas protestiem. Jāatzīmē, ka arī Bartaševiču ģimenes uzņēmums, kas bija atbildīgs par „Zeimuļa” celtniecību – „Latgalija” pareizi ir jāizrunā, liekot uzsvaru uz krievu valodu – latgaļija.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...