Īsa pamācība Lembergam - valsts budžeta ābece
Andris Vilks, finanšu ministrs22.10.2014.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Visi zina baronu Minhauzenu, kas ieguvis pasaules slavu ar saviem neticamajiem stāstiem, bet daudzi varbūt nenojauš, ka mums Latvijā ir pašiem savs Minhauzens no Ventspils, par kuru esmu runājis jau 2011. gadā.
Taču, lai visiem būtu saprotams, par ko runa, jāatgādina dažas ābeces patiesības, kuras Lemberga kungam vai nu nav zināmas, vai arī tās tiek izmantotas manipulēšanai ar sabiedrības viedokli. Bet par visu pēc kārtas.
Pirmkārt, par aizņemšanos. Visas valstis aizņemas naudu iekšējos vai starptautiskajos finanšu tirgos, bet katrai valstij aizņemšanās cena atšķiras. Kā viens no galvenajiem kritērijiem ir valsts publisko finanšu stāvoklis; jo disciplinētāka valsts, zemāks deficīts un mazāks valsts ārējais parāds, jo aizņemšanās ir lētāka.
2010. gadā, krīzes visdziļākajā punktā, Latvija aizņēmās naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), jo starptautiskie finanšu tirgi, ņemot vērā Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas stāvokli, nebija gatavi aizdot naudu Latvijai vai arī aizņēmuma likmes bija pārāk augstas. Pēc aizdevuma programmas noteikumiem mums šī nauda tagad ir jāatdod. Pateicoties tam, ka valsts finanses ir sakārtotas un visi makroekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos par likmēm, kas zemākas par SVF un EK aizdevumam noteiktajām.
Otrkārt, nevienai valstij Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Grieķijai, nav norakstīti tie parādi, ko šīm valstīm ir aizdevušas starptautiskās organizācijas. Savukārt Grieķijā tika norakstīta tikai daļa no komercbanku īpašumā esošajām valsts parādzīmēm, un tieši privātais sektors bija tas, kas vissmagāk samaksāja par valsts dzīvošanu uz parāda. Lemberga kunga komentāri šajā jautājumā liek domāt, ka viņam sagādā grūtības saprast atšķirību starp valsts un privātajām finansēm.
Treškārt, šķiet, ka Lemberga kunga izpratne par valsts finansēm balstās uz šādu principu – aizņemties, iztērēt un neatdot. Bet tas ir taisnākais ceļš atpakaļ uz bezizeju. Ekonomikas attīstības pamats ir sakārtotas finanses un nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Tas ir bijis konsekvents manis kā finanšu ministra kurss, tas ir arī mans pienesums tautsaimniecībai. Neaizmirsīsim, ka sakārtotas valsts finanses ir priekšnoteikums arī tam, lai uzņēmumiem būtu pieejami kredīti komercbankās par saprotamām likmēm.
Kas attiecas uz valsts parādu, tad acīmredzot Lemberga kungs nav izpratis, ka tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam arī valstij parāds maksā naudu. Lai atmaksātu EK aizdevumu 2015. gadā, Valsts kase tālredzīgi aizņēmās naudu ārējos finanšu tirgos jau 2014. gadā par vēsturiski zemākajām likmēm. Tādējādi jēdziens, kas laikam Lemberga kungam nav pazīstams, ir "parāda pārfinansēšana par zemākām likmēm". Ja viņš zinātu šo terminu, tad nebūtu izbrīnīts par to, ka 2014. gadā parāds ir pieaudzis, bet 2015. gadā tas būtiski samazināsies.
Jāpiebilst, ka, nepārbaudot Lemberga kunga minēto skaitļu precizitāti, varu teikt, ka viņa minētā ārējā parāda samazināšana par 3,3 procentpunktiem valstij ieekonomē 26 miljonus eiro parāda apkalpošanas izmaksās.
Mēģinot demonstrēt savu "kompetenci" valsts budžeta jautājumos, Lemberga kungs norādīja, ka, salīdzinot valsts izdevumus 2014. gadā pret 2010. gadu, ieņēmumi ir auguši, bet viņš nesaprotot, kurām nozarēm tie novirzīti. Īpaši Lemberga kungam varu atgādināt, ka aizsardzības budžets pieaudzis par 16% jeb 31 miljonu eiro, izglītības nozarei un skolotāju algām kopumā nodrošināts 78 miljonu eiro pieaugums, bet veselības aprūpei iedalīti papildu 70 miljonu eiro.
Vēl, runājot par Lemberga kunga "saimnieciskajām dotībām", atļaušos atgādināt, ka, piemēram, 2014. gadā Ventspils pašvaldības budžets zaudēja vairāk nekā 1,4 miljonus eiro tikai tāpēc, ka Lemberga kungs gribēja saglabāt īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību.
Lai piedalītos valsts publisko finanšu pārvaldīšanā, ir nepieciešamas vismaz pamatzināšanas budžeta veidošanas principos. Ar šovmena dotībām diemžēl ir par maz, lai nodrošinātu budžeta pieņemšanu visas mūsu sabiedrības interesēs. Es kategoriski nepiekritīšu nevienam, kas mudina nepanesamus parādus uzkrāt Latvijas nākamajām paaudzēm. Šāda "saimniekošana" nav atbildīga politiķa un valstsvīra cienīga.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
