Iesaki rakstu: 
Kartona Jurašs Saeimā ir JKP sektantu prāta nabadzības apliecinājumus, bet smagos noziegumos apsūdzētais Jurašs - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā nav nekas cits kā trekns spļāviens patiesa tiesiskuma sejā, kā klaja un nekaunīga ņirgāšanās par JKP vēlētāju. Par JKP sektantu nepildīto solījumu nekaunīgu nepildīšanu, atklātu balsošanu pret tiem, pat nerunājot.
Lieki sacīt, ka tas farss notiek ar Kr.Feldmana infantiliem smiekliņiem fonā. Kopumā tas viss vērtējams, kā totāla gara nabadzība un atbildības vakuums. Tāda nu ir JKP, kas ir Vienotības saimnieku perējuma viena no treknākajām olām – JKP sekta.
Nemiro ir muļļa, kas izkalpojas Kariņa un OIK afēras labuma ieguvēju priekšā, viņš vilks OIK garumā, jādomā, līdz OIK labuma ieguvēji būs tikuši pie visiem kārotajiem 2 miljardiem. Lai attaisnotu savu neizdarību, Nemiro un Kariņš izdomās 100 un vienu iemeslu, kāpēc OIK nevarēja atcelt no šī gada 31.marta, un vēl simts un vienu iemeslu, kāpēc OIK nevarēs atcelt arī turpmāk.
Vienotība prot nomuļļāt tās lietas, kuras tai nav izdevīgi risināt, jo arī Kampara tumbočka barojas no OIK mafijas ienākumiem. Un tā neslikti barojas. Bet izkāmēt Vienotība negrib. Tāpēc vajag spēcinošas piešprices no OIK, tas ir no Latvijas nodokļu maksātāju maciņa.
Savukārt Petraviča ir savdabīga persona, kuras mazākais pārkāpums, ja tāds vispār ir, ir būt bijušai informētai, ka viņas vīra uzņēmumā tiek maksātas aplokšņu algas. Tur tā bilde ir pietiekoši tumša un, kamēr Domburs tā vietā, lai aicinātu bijušo darbinieku šoferi no Petravičas vīra uzņēmuma, nebūs pie sevis aicinājis arī Kariņa ģimenes īpašumā pārdošanas afēras lieciniekus, tas viss nav nekas cits kā farss.
Petravičas lielākā problēma ir nekompetence labklājības jomā, kā arī nespēja šo kompetenci palielināt ar aktīvu darbību un zinošāku cilvēku padomiem. Liekas, Petraviča nav spējīga jaunajā amatā sākt augt ne tikai no pirmās dienas, bet vispār.
Skaidrs, ka Kariņš kā jau visi Vienotības darboņi, tajā skaitā Dombrovskis, ar vārdiem par taupību uz lūpām, pamatīgi izšķērdē valsts līdzekļus, radot jaunus amatus un liekot jau esošajos Vienotībai pietuvinātas personas. Tā ir sena Vienotības darbības metode.
Savukārt Reira uzdevums ir izspiest pēdējo sulu no Latvijas nodokļu maksātājiem, lai Kariņam un Vienotībai būtu no kā baroties. Baroties tā, lai šiem tauki tecētu pa vaigiem lejā, lai no sāta atraugas nerimtos ne mirkli, lai taukainās smadzenes nespētu tvert signālus, ka Latvijas tauta gurst un nīkst ar katru dienu jo vairāk un vairāk.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
