Īstais Pitraga kāpu "izkruizerotājs" - kristīgs Tīnūžu būvuzņēmējs vai kāds no viņa firmas
PIETIEK19.06.2011.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Vienādi uzņēmumu nosaukumi radījuši pārpratumu - Pitraga pludmalē, visas zīmes un noteikumus ignorējot, pirms nedēļas iedzītais Toyota LandCruiser tomēr pieder nevis Rojas uzņēmumam Zvejnieku saimniecība Irbe, bet gan Tīnūžu uzņēmumam Irbe, kas pieder vietējam būvuzņēmējam Oļģertam Tamovičam. Pagaidām nav skaidrs, vai no pludmalē iebrauktā apvidus auto saulītē bija izkritis pats kristīgais Tīnūžu politiķis vai arī kāds no firmas darbiniekiem.
Saņemot šo Pietiek lasītāja iesūtīto fotogrāfiju, publiski pieejamie dati rādīja, ka automašīna ar valsts reģistrācijas numuru GH 5067 un šasijas numuru JTEBZ29J900121708 oficiāli reģistrēta uz uzņēmuma Irbe vārda.
Tomēr nu izrādījies, ka šī Irbe ir nevis Rojas Zvejnieku saimniecība Irbe, kas saskaņā ar Lursoft datiem pieder 1969. gadā dzimušajam Laurim Jirgenam (portāls Pietiek atvainojas Jirgenu ģimenei un uzņēmumam par pārpratumu), bet gan 1947. gadā dzimušajam Oļgertam Tamovičam piederošajai, Tīnužu pagastā reģistrētajai SIA Irbe, kuras vienīgais valdes loceklis tāpat ir Tamovičs.
Jāpiebilst, ka Tamoviča uzņēmuma transportlīdzekļu saraksts rāda, ka kompānija ir labi ekipēta kāpu izbraukāšanai: tai pieder arī pašizgāzējs Iveco (reģistrācijas numurs EJ7694), automašīnas Volvo S80 (GU1626) un Suzuki Liana (FZ6401), kā arī divas piekabes, vēl viena piekabe – transporta laivu vedējs un airu laiva SUZUMAR DS360AL.
Savukārt pats Tamovičs laikā, kad neciemojas Pitraga pludmalē, varētu būt atrodams kādā no saviem īpašumiem, kuru ir prāvs pulciņš – divi dzīvokļi un vēl divi nekustamie īpašumi Rīgā (Katoļu ielā 37 un 39, Krasta ielā 95 un A. Deglava ielā 59), kā arī pa diviem īpašumiem Ikšķilē (Stacijas ielā 27 un Kraujas ielā 6) un Tīnūžos (Kalmes un Irbe).
Jāpiebilst, ka kāpu izbraukātājuzņēmuma īpašnieks un vadītājs ir arī sabiedriski un garīgi aktīvs cilvēks – viņš publiski uzstājies kā Ikšķiles novada domes deputāts, bet saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām ir Ikšķiles Romas katoļu draudzes vadības institūcijas pārstāvis kopš 1998. gada.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
