Iesaki rakstu: 
Šis rīts sākās kā katrs. Pamostamies, taisāmies uz darbu, pamazām modinām bērnus. Pienāk brīdis, kad jādodas ārā no mājas, un sākas.... Pie vārtiem piebrauc melna netrafarēta mašīna, no kuras izkāpj vairāki cilvēki un sāk jautāt, kā mūs sauc, manu vārdu tikai ar kādu trešo reizi sadzird (laikam nebija tāds, kādu vēlējās dzirdēt). Stādās priekšā kā Finanšu policija un uzrāda Valsts ieņēmuma dienesta apliecības.
No manas puses, protams, izbrīns, kam seko tīri cilvēcīgs jautājums - kādā sakarā??? Uz manu jautājumu seko vienīgi atbilde - tiesas lēmumā var iepazīties... Ko? Kādā tiesas lēmumā, par ko ir runa??? Uz to, protams, ka neviens neatbild, tik sniedz tiesas ordeni par kratīšanu.
Emocijas sakāpj, jo zinu, ka neko neesmu darījusi, lai nonāktu Finanšu policijas vai VID redzeslokā. Sāku lasīt, neko nesaprotu, grūti uztvert kaut vārdu, jo ir pamatīgs šoks un nesaprašana. Vienīgais, ko pamanu, ir kaut kādas firmas nosaukums, kaut kāda persona, kas nu nekādā sakarā nav saistīta ar mani vai manu ģimeni. Bet tur ņem un melns uz balta ir mana adrese.
Protams, tīri cilvēcīgi, emociju izvirdumā sāku mēģināt skaidrot, ka šeit tādas personas nav un nekad nav dzīvojušas, bet tur melns uz balta, ka šāda persona deklarēta manā adresē. Protams, neskatoties uz to, ka ir tiesas pavēste par kratīšanas veikšanu manā adresē, es kategoriski atsakos ielaist viņus savā mājā, kur, atļaušos minēt, atrodas divi nepilngadīgi, tikko pamodušies bērni. Jā, saprotu, ka nepildu to, kas melns uz balta rakstīts, bet kaut kas tomēr nešķiet pareizi.
Uz manu atteikumu ielaist viņus savā mājā seko atbilde, ka sauks policiju un veiks kratīšanu piespiedu kārtā. OK, SAUCIET! Jāpiezīmē, ka pie šī teksta inspektors ļoti pieķērās, kļuva bravūrīgs un draudēja ar policiju un sāka kādam zvanīt.
Man emocijas kā vulkāna izvirdums, ar kādu attieksmi pret mani, ar tādu es pretī. Par ko ir runa? Neko nesaprotu. Man tikai skaidro, ka manā mājā esot deklarēta tāda persona un tiesa ir izdevusi ordeni kratīšanai, un man esot tas jāpilda. Bet kur ir manas tiesības uz jebkādu taisnību?
Protams, skandāls pa visu rajonu, mani mēģina nomierināt, lai es beidzot kliegt. Rezultātā atrauju mājas durvis un saku, lai iet iekšā un dara, ko grib, jo man ir jāved bērns uz bērnudārzu un pašai jābrauc uz darbu. Bet te vairs neviens neiet iekšā, lai gan sākumā tik ļoti likuma paklausīgi stāstīja par to, ka pilda tiesas pavēsti un kratīšana esot jāveic.
Kur problēma, ejiet iekšā un dariet, kas jādara, bet tagad vairs neviens nesper ne soli tuvāk manas mājas durvīm. Jā, esmu nikna, jā, paceļu balsi un, jā, pat neiedziļinos tajā, ko man saka, starp citu, arī paskaidroju, ka es kā lauvene aizstāvēšu savu bērnu intereses, lai viņiem nebūtu jāpiedzīvo svešu cilvēku rakņāšanās pa mūsu māju.
Un tad man jāsāk pierādīt, ka viņi ir kļūdījušies.
1. Adrese mana, bet tādas personas šeit nav deklarētas, kā es to zinu, elementāri - atveru Latvija.lv, un, lūdzu, parādās - tikai mēs ar bērniem.
2. Vīrs paņem zemesgrāmatu un salīdzina nodalījuma nr. Un, kāds pārsteigums, nodalījuma nr nesakrīt. Mūsu adresei ir pavisam cits nekā tas, kas uzrādīts tiesas lēmumā.
Ar šo laikam pietika, lai tomēr saprastu, ka kaut kas nav kārtībā. Tomēr beigās izrādās, ka kāds ir ļoti pavirši veicis savu darbu.
Tad tagad seko jautājumi:
1. Kā strādā mūsu valsts tiesu sistēma, ja tiesas pavēstē par kratīšanu var ierakstīt, iespējams, pareizu nodalījuma nr, bet nepareizu adresi?
2. Vai tiešām nevar trīs reizes pārbaudīt, pirms brauc? Nopietni, tā taču ir kriminālizmeklēšana, ne? Labojiet, ja es kļūdos.
3. Vai tiešām Valsts ieņēmumu dienestam nav piekļuves iedzīvotāju reģistram, lai varētu aplūkot, kur persona ir deklarēta?
4. Un ko nozīmē viena inspektora komentārs, ka parasti šādā situācijās cilvēki ir pretimnākoši un ļauj veikt kratīšanu. Tas nozīmē ko, to, ka VID tā regulāri gadās? Vai tiešām regulāri kāds kaut ko salaiž dēlī?
5. Vai šādi notiek finanšu noziegumu izmeklēšana, tad nav brīnums, ka valstī ir tāds bardaks.
Protams, saprotu, ka personas, kas atbrauca pie mani, tikai pildīja uzdoto darbu un nav vainīgas pie tā, ka kāds kļūdaā. Bet tomēr, vai šādas kļūdas ir pieļaujamas? Jā, beigās man viens no inspektoriem atvainojās, bet tas nemaina faktu, ka man sabojāts rīts, pazaudēti nervi, plusā vēl pāris sirmi mati un bērni bez brokastīm.
Un tomēr man šķiet, ka civilizētā valstī šādi nevajadzētu notikt. Ir tak 21.gs., viss ir elektroniski pieejams un redzams. Bet kārtējo reizi piepildās - laipni lūgti Banānu republikā!!
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
