Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmumi “Latvenergo”, “Sadales tīkls” (ST), “Augstsprieguma tīkls” (AST) u. tml. interesenti saglabāt valsts monopolu labklājību nolīguši bijušo Saeimas deputātu Ivaru Zariņu aizstāvēt šo uzņēmumu vadītāju daudzsimttūkstošu algas pret valsts prezidenta Edgara Rinkēviča publiski pausto, ka “valsts uzņēmumos, jo īpaši cilvēkiem vadošajos amatos atalgojums ir lielāks nekā valsts amatpersonām, bet patlaban komunikācija un rīcība nav pārliecinoša”.

“Vai kāds Rīgas pils komandā vispār apjēdz, kādas sekas var izraisīt šādi Valsts prezidenta paziņojumi? Bez pamatojuma, bez kompetences nākt klajā ar šādiem apgalvojumiem,” nupat kā pauda I. Zariņš tviterformātā. Viņš ir papūlējies sacerēt un ieguldīt tīmeklī arī daudz garāku rakstu, kurā ne tikai jautā, bet arī atbild uz saviem jautājumiem. Protams, izstāsta sev un citiem, cik briesmīgi būtu samazināt “Latvenergo” prezidenta gada atalgojuma 152 tūkstošus eiro līdz valsts prezidenta 75 tūkstošiem eiro. Tādas summas šīs amatpersonas deklarējušas par 2022. gadu.

Lai mazinātu E. Rinkēviča priekšteča Egila Levita skumjas par to, ka maza viņam aldziņa citu Latvijas valsts uzturētu cilvēku pulciņā, Valsts kanceleja pērn spējusi viņam sagādāt vēl arī 15 tūkstošus eiro kompensācijā par morālajām ciešanām un gandrīz 6 tūkstošus piemaksās par labu darbu, taču valsts uzņēmumu vadītāju algām (ST 154,9 tūkstoši eiro, AST 144,8 tūkstoši eiro) pat izmaksu kopsumma nav ne tuvu.

Kā Zariņš ticis pie kompetences

E. Rinkēvičs vismaz ierunājies, ka tik tiešām dīvaino valsts amatpersonu atalgojumu izkārtojumu varētu normalizēt, pieķeroties šai problēmai no otra gala: ja viņa algu valsts būtiski palielināt nespēj, tad varbūt citas valsts noteiktās algas varētu samazināt? Lielisku ieganstu šādu apsvērumu izteikšanai deva tas, ka apmēram vienā laikā notika gan E. Rinkēviča stāšanās amatā, gan valsts energouzņēmumu sniegto pakalpojumu tarifu trīskāršošana. Tad nu runāsim par tarifiem, kuru celšanā valsts monopoluzņēmumu darbinieku un jo īpaši to vadītāju algas veido spilgtāko, bet ne lielāko sastāvdaļu.

Sava aizstāvības raksta pilnajā versijā I. Zariņš norāda, ka “regulatora pienākums ir apstiprināt tādu pakalpojuma tarifu, kas ir ekonomiski pamatots". Runa ir par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kurā I. Zariņš strādājis no 2001. līdz 2011. gadam un izkalpojies tajā līdz vadītāja vietas izpildītājam. Jā, ar to var pamatot, ka I. Zariņš tieši regulatora sakarā ir kompetentāks par E. Rinkēviču, kurš strādājis citās valsts iestādēs. Taču tikpat labi I. Zariņu var turēt aizdomās par neobjektivitāti pret iestādi, kas viņu ilgi un labi barojusi.

No otras puses, var atgādināt, ka tad, kad viņš izmantoja SPRK kā atspēriena punktu lēcienam uz politiku (Saeimu), viņš runāja par SPRK kā par politiķu pasūtījumu pildītāju, nevis ekonomiski vispamatotāko lēmumu pieņēmēju. Vai tad nu tieši tagad SPRK būtu gan atklājusies augstākā ekonomiskā patiesība, gan radies spēks iemiesot šo patiesību no 1. jūlija spēkā esošajos AT un AST tarifos?

Darba apjoms mazāks, bet algu pieaugums garantēts

SPRK kompetencē esošo cenu un tarifu apstiprināšana ietver arī publiski pieejamu cenu izmaiņu pieteicēju uzklausīšanu. ST un AST gadījumos šādas uzklausīšanas atklāja, ka vismaz viens pamatojums tarifu celšanai ir vairāk juridisks nekā ekonomisks. Proti, šo uzņēmumu administrācijas noslēgušas koplīgumus ar savu darbinieku arodbiedrībām un garantējušas tādus inflācijas kompensēšanas u.c. nosacījumus, par kādiem vairumā uzņēmumu vai iestāžu iedomāties un ierunāties būtu veltīga laika tērēšana. Citiem vārdiem sakot, sākotnēji pieminētās uzņēmumu vadītāju algas ir tikai aisberga virsotne, zem kuras valsts uzņēmumu darbinieku tūkstoši un vēl tālāk tie uzņēmumi un darbinieki, kuri pilda valsts monopoluzņēmumu pasūtījumus.

Protams, jo tālāk attiecīgais enerģētikas nozarē tieši vai pastarpināti strādājošais no valsts monopoluzņēmumu vadītājiem, jo atšķirība starp viņa atalgojumu un caurmēra atalgojumu mazāk kliedzoša, kā arī neizslēdzoša konkrētus gadījumus, kuros jākliedz nevis par pārāk lielu, bet par pārāk mazu atalgojumu. Tomēr kopumā enerģētikā strādājošie ietilpst mazākumā, kurā pa dažādiem ceļiem iekļuvušajiem ir priekšrocības pret vairākumu. Ir argumenti, ka tā tam arī jābūt: lai kopumā cilvēkiem ir stimuls centies un lai konkrēti enerģētika nezaudē spējas nodrošināt elektrības un siltuma apgādi.

Tas ir pareizi, bet jautājums ir par samērību. Jo īpaši tagadējā tarifu trīskāršošana aktualizē jautājumu, vai labklājības uzturēšana enerģētikai un tajā strādājošiem galu galā neapdraud arī viņus, ja elektrībai vairs nebūs patērētāju. Kā “Neatkarīgā” to jau ir atzīmējusi, šā gada jūnijā Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms uzrādījies par 5% mazāks nekā maijā, par 9% mazāks nekā 2022. gada jūnijā un ilglaicīgā salīdzinājumā pats mazākais kopš 2005. gada jūnija.

Enerģētiķi viens otru apēd un vadus sagrauž

Runa nav tikai par nepārskatāmi tālu nākotni, kurā elektrības patēriņa samazinājums loģiski beigtos ar ST likvidēšanu, jo tikai Saeimā un Ministru kabinetā atlikušo spuldzīšu un datoru apgādi ar elektrību varētu uzdot vai nu ST mātes uzņēmumam “Latvenergo”, vai ārzemniekiem. Jau tagad enerģētiķu paradīze tiek uzturēta tādā veidā, ka viņi tur ēd viens otru kā kanibāli.

Kā lielu sasniegumu I. Zariņš uzrāda to, ka kopš 2016. gada “ST personāla skaits ir samazināts apmēram par trešdaļu (apmēram 900 strādājošo), tāpat arī autoparks (par vairāk kā 400 auto), samazināts struktūrvienību skaits un izmantojamo ēku skaits (40 ēkas), izlabota procesu loģistika, veikta nozīmīga sadales tīkla modernizācija un digitalizācija, kas ļauj labāk to pārvaldīt".

Ja ieklausās vēl rūpīgāk, tad “sadales tīkla modernizācija” tiek nosaukta par tā likvidāciju. Mirkli pirms 1. jūlija tarifu spēkā stāšanās arī Saeimas deputāti bija sapratuši, ka arī viņiem vajag piedalīties “fui” pateikšanā enerģētiķiem. Tika sasaukta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde un saņemts paskaidrojums no ST darbinieka Dzintara Kauliņa, ka “mūsu izmaksas veidojas atkarībā no tā, cik kilometru vadu ir ar vadiem un kabeļiem, un cik jaudīgi ir mūsu transformatori. Attiecībā uz līniju garumu - mēs mērķtiecīgi mēģinām tās saīsināt. Pēdējo gadu laikā esam saīsinājuši par tūkstoš un vairāk kilometriem. Tas ir veids, kā mēs optimizējam uzņēmuma darbību, lai tā infrastruktūra nav pārāk liela”.

Teiktais nav tālu no atzīšanās, ka ST pārdod vadus u.c. (krāsaino!) metālu uzpircējiem, lai varētu samaksāt algas ST atlikušajiem darbiniekiem. Deputāti nonāca līdz skaļām pārdomām, ka būtu labi, ja valstī kāds izstrādātu enerģētikas politiku un tarifi atbilstu šai politikai, nevis ST pakalpojumu pašizmaksai ar tās nemitīgo pieaugumu apgriezti proporcionāli elektrības patēriņa samazinājumam.

Valsts nespēj nopirkt elektrību par pašas noteiktām cenām

Diemžēl problēmas ir vēl smagākas nekā tas, ko varētu iedomāties zem virsraksta “enerģētikas politika”. Viena no aizejošās vasaras tēmām bija nu jau atkāpušās valdības pieteikums slēgt simts skolas. Daudzos gadījumos tās tagad laukos vēl ir galvenās elektrības patērētājas (mācību gadā iztrūkst kalendāro gadu gaišākie un siltākie mēneši) plašā apkārtnē. No vienas puses, ST par to jāpriecājas, jo drīzumā atkal varēs pārdot kā lūžņus daudz vadu un transformatoru tinumu. No otras puses, tā nu tomēr ir zīme, ka uzņēmuma gals tuvu, ja pat valsts budžets turpmāk vairs nespēs apmaksāt valsts energouzņēmumu grupas kopīgi ģenerētos rēķinus, kuru piedzīšanai no elektrības lietotājiem valsts pilnvarojusi ST.

Saprotama ir gan valsts monopoluzņēmumu vēlēšanās, lai iespējami ilgi viss paliek tā, kā ir, ka elektrības patēriņa samazināšanās pamato elektrības piegādes tarifu celšanu, bet tarifu celšana izraisa patēriņa samazināšanos. Vēl jo labāk saprotama SPRK nespēja darīt kaut ko vairāk, nekā atzīt pakalpojumu apjoma samazināšanos par iemeslu to pašizmaksas pieaugumam. Pārsteidzoša ir Valsts prezidenta izteikšanās, ka labu galu šāda darbošanās neņems. Iepriekšējā pieredze gan brīdina negaidīt no tādām atklāsmē pārāk daudz. Gan jau I. Zariņš tikai imitē uztraukumu ar jautājumu, “vai kāds Rīgas pils komandā vispār apjēdz, kādas sekas var izraisīt šādi valsts prezidenta paziņojumi?” Pagaidām ticēsim, ka tiem tiešām būs sekas, bet lielāka varbūtība, ka nekādu seku nebūs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...